Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pauls fon Hindenburgs

Indekss Pauls fon Hindenburgs

Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.

52 attiecības: Augusts fon Makenzens, Ādolfs Hitlers, Dambja iela (Jelgava), Erihs fon Falkenhains, Erihs Lūdendorfs, Fīrers, Frīdrihs Eberts, Gorlices-Tarnovas ofensīva, Gribas triumfs, Hanss fon Zēkts, Heinrihs Brīnings, Hennings fon Treskovs, Hindenburga līnija, Joahimstāle, Kiselice, Kurts fon Šleihers, Kurzemes ofensīva, Lielā atkāpšanās (1915), LZ 129 Hindenburg, Marburga, Mirušo uzbrukums, Novembra revolūcija, Oberosts, Olštineka, Otrā Mazūrijas ezeru kauja, Pavasara ofensīva (1918), Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā Mazūrijas ezeru kauja, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirmā pasaules kara hronoloģija, Poznaņa, Prezidentālie kabineti, Reihsprezidents, Simts dienu ofensīva, Starpkaru periods, Tannenbergas kauja (1914), Trešais reihs, Trešā reiha karogs (1935—1945), Ungārijas Elizabete, Vācija, Vācijas Tēvzemes partija, Vācijas vēsture, Veimāras Republika, Vilhelms Friks, Vilhelms Markss, 1847. gads, 1925. gads, 1934. gads, 2. augusts, ..., 2. oktobris, 8. armija (Vācijas Impērija). Izvērst indekss (2 vairāk) »

Augusts fon Makenzens

Augusts fon Makenzens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Augusts fon Makenzens · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Dambja iela (Jelgava)

Dambja iela ir Jelgavas iela, kas sākas krustojumā ar Lielo ielu pie un beidzas pie Ģintermuižas.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Dambja iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »

Erihs fon Falkenhains

Erihs fon Falkenhains (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis, Vācijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Erihs fon Falkenhains · Redzēt vairāk »

Erihs Lūdendorfs

Erihs Frīdrihs Vilhelms Ludendorfs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un labējais politiķis Veimāras Republikas laikā.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Erihs Lūdendorfs · Redzēt vairāk »

Fīrers

Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers Fīrers (— 'vadonis') bija oficiāls valsts vadītāja tituls Trešajā reihā.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Fīrers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Eberts

Frīdrihs Eberts (—) bija vācu sociāldemokrāts, viens no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Frīdrihs Eberts · Redzēt vairāk »

Gorlices-Tarnovas ofensīva

Augusts fon Makenzens Gorlices-Tarnovas ofensīva bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas uzbrukuma operācija Krievijas Impērijai 1915.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Gorlices-Tarnovas ofensīva · Redzēt vairāk »

Gribas triumfs

Filmposter. "Gribas triumfs" ir propagandiska dokumentālā filma par Vācijas atgriešanos lielvalsts statusā.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Gribas triumfs · Redzēt vairāk »

Hanss fon Zēkts

Hanss fon Zēkts (—) bija Vācijas Impērijas virsnieks un vēlākais Reihsvēra izveidotājs, organizētājs.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Hanss fon Zēkts · Redzēt vairāk »

Heinrihs Brīnings

Heinrihs Brīnings (vācu -; dzimis, miris) bija Veimāras Republikas laika Vācijas reihskanclers no 1930.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Heinrihs Brīnings · Redzēt vairāk »

Hennings fon Treskovs

Hermanis Hennings Kārlis Roberts fon Treskovs (dzimis, miris) bija vērmahta ģenerālmajors, viens no vācu pretošanās kustības pret Hitleru līderiem.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Hennings fon Treskovs · Redzēt vairāk »

Hindenburga līnija

Rietumu fronte ar vāciešu pamesto teritoriju Atkāpšanās operācija Alberihs Hindenburga līnija bija Pirmā pasaules kara laikā Vācijas Impērijas armijas izveidota aizsardzības līnija Rietumu frontē.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Hindenburga līnija · Redzēt vairāk »

Joahimstāle

Joahimstāle ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Barnimas apriņķī.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Joahimstāle · Redzēt vairāk »

Kiselice

Kiselice — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Ilavas.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Kiselice · Redzēt vairāk »

Kurts fon Šleihers

Kurts Ferdinands Frīdrihs Hermanis fon Šleihers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Kurts fon Šleihers · Redzēt vairāk »

Kurzemes ofensīva

Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

LZ 129 Hindenburg

''LZ 129 Hindenburg'' Dirižabļa avārija LZ 129 Hindenburg bija Vācijas komerciālais dirižablis, kas paredzēts pasažieru pārvadājumiem.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un LZ 129 Hindenburg · Redzēt vairāk »

Marburga

Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Marburga · Redzēt vairāk »

Mirušo uzbrukums

Mirušo uzbrukums ir notikums 1915. gadā kaujā par Osovecas cietoksni, kurš tajā laikā piederēja Krievijas Impērijai Pirmā pasaules kara laikā par to sīvi cīnījās vācu uzbrucēji un krievu aizsargātāji.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Mirušo uzbrukums · Redzēt vairāk »

Novembra revolūcija

Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Oberosts · Redzēt vairāk »

Olštineka

Olštineka ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Olštinas.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Olštineka · Redzēt vairāk »

Otrā Mazūrijas ezeru kauja

Otrās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Otrā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1915.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Otrā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Pavasara ofensīva (1918)

Pavasara ofensīvas gaita Pavasara ofensīva, kopējs nosaukums pēdējiem lielajiem Vācijas Impērijas karaspēka uzbrukumiem Pirmā pasaules kara Rietumu frontē, kas sākās 1918.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Pavasara ofensīva (1918) · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā Mazūrijas ezeru kauja

Pirmās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara hronoloģija

Pirmā pasaules kara hronoloģija ietver secīgi laikā sakārtotu Pirmā pasaules kara galveno notikumu uzskaitījumu.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Pirmā pasaules kara hronoloģija · Redzēt vairāk »

Poznaņa

Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Poznaņa · Redzēt vairāk »

Prezidentālie kabineti

Prezidentālie kabineti - politiskās pārvaldes forma Veimāras Republikā Vācijā laika posmā no 1930.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Prezidentālie kabineti · Redzēt vairāk »

Reihsprezidents

Reihsprezidents (vācu: Reichspräsident) bija valsts vadītājs Veimāras Republikā un Trešajā reihā no 1919.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Reihsprezidents · Redzēt vairāk »

Simts dienu ofensīva

Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi Simts dienu ofensīva ir neformāls kopējs nosaukums Antantes uzbrukuma operācijām Pirmā pasaules kara Rietumu frontē no 1918.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Simts dienu ofensīva · Redzēt vairāk »

Starpkaru periods

Eiropa 1937. gadā Starpkaru periods Eiropā ir vēsturnieku lietots apzīmējums, ko galvenokārt attiecina uz Eiropas 20. gadsimta vēstures periodu no Pirmā pasaules kara beigām līdz Otrā pasaules kara sākumam.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Starpkaru periods · Redzēt vairāk »

Tannenbergas kauja (1914)

Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības. Tannenbergas kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Tannenbergas kauja (1914) · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Trešā reiha karogs (1935—1945)

Trešā reiha karogs (vācu: die Hakenkreuzflagge) bija Trešā reiha valsts simbols.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Trešā reiha karogs (1935—1945) · Redzēt vairāk »

Ungārijas Elizabete

Svētā Ungārijas Elizabete vai Tīringenes Elizbete (dzimusi, mirusi) bija Ungārijas karalistes princese, Tīringenes landgrāfiene un katoļu svētā.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Ungārijas Elizabete · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Tēvzemes partija

Vācijas Tēvzemes partija bija labējā spārna partija Vācijas Impērijā, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Vācijas Tēvzemes partija · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »

Vilhelms Friks

Vilhelms Friks (dzimis, miris) bija vācu jurists, policists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Vilhelms Friks · Redzēt vairāk »

Vilhelms Markss

Vilhelms Markss (dzimis, miris) bija vācu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un Vilhelms Markss · Redzēt vairāk »

1847. gads

1847.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un 1847. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un 1934. gads · Redzēt vairāk »

2. augusts

2.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un 2. augusts · Redzēt vairāk »

2. oktobris

2.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un 2. oktobris · Redzēt vairāk »

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

Jaunums!!: Pauls fon Hindenburgs un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Hindenburg, Hindenburgs, Paul von Hindenburg, Pauls Hindenburgs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »