Satura rādītājs
172 attiecības: Absolūtais spožums, Aerobremzēšana, Aizklāšanās, Androgīnija, Andromedas miglājs (filma), Andromedas miglājs (romāns), Arheji, Aristarhs no Samas, Asteroīds, Astroloģija, Astronomija, Astronomisks objekts, Astronoms, Atmosfēra, Atomfizika, Ģeoķīmija, Ģeocentrisms, Ģeodinamo, Ģeogrāfija, Ģeologs, Ūdens planēta, Ārpuszemes dzīvība, Baalbeka, Bārs (mērvienība), Blok D, Centaura Proksima, Cerera, Citplanēta, Citplanētu uzskaitījums, Daba, Dabiskais pavadonis, Daisona sfēra, Davross, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Džordāno Bruno, Dejas simbolika, Devītā planēta, Dzīvība, Eiropa (pavadonis), Ekliptika, Ekumenopole, Endera spēle (filma), Enerģija, Erīda (pundurplanēta), Eridāna, Explorer programma, Faetons (nozīmju atdalīšana), Fantāziju pasaule, Fermi paradokss, Gads, ... Izvērst indekss (122 vairāk) »
Absolūtais spožums
Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai.
Skatīt Planēta un Absolūtais spožums
Aerobremzēšana
Mākslinieka skatījumā šādi varētu izskatīties aerobremzēšana Marsa atmosfērā, kuru veic Mars Reconnaissance Orbiter Aerobremzēšana - kosmiskā aparāta manevrs, lai ar nelielu degvielas patēriņu sasniegtu vajadzīgo orbītu, uz kādu brīdi ieejot planētas atmosfēras augšējos slāņos.
Skatīt Planēta un Aerobremzēšana
Aizklāšanās
Aizklāšanās, arī okultācija, ir zvaigznes vai planētas (arī Mēness), planētas pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, arī Saules aptumsums.
Skatīt Planēta un Aizklāšanās
Androgīnija
Androgīnija (no, no ἀνδρ (andr) — 'vīrietis' un γυνή (gyné) — 'sieviete') ir vīrišķības un sievišķības īpašību apvienojums.
Skatīt Planēta un Androgīnija
Andromedas miglājs (filma)
"Andromedas miglājs" ir 1967.
Skatīt Planēta un Andromedas miglājs (filma)
Andromedas miglājs (romāns)
"Andromedas miglājs" () ir krievu rakstnieka Ivana Jefremova 1955—1956 gadā sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns ar sociāli filozofisku ievirzi.
Skatīt Planēta un Andromedas miglājs (romāns)
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Skatīt Planēta un Arheji
Aristarhs no Samas
Aristarha statuja pie Aristoteļa universitātes Atēnās Aristarhs no Samas (Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma).
Skatīt Planēta un Aristarhs no Samas
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Skatīt Planēta un Asteroīds
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Skatīt Planēta un Astroloģija
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Skatīt Planēta un Astronomija
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Skatīt Planēta un Astronomisks objekts
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Skatīt Planēta un Astronoms
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Planēta un Atmosfēra
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Skatīt Planēta un Atomfizika
Ģeoķīmija
Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.
Skatīt Planēta un Ģeoķīmija
Ģeocentrisms
Ģeocentrisms — uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, bet visi debesu ķermeņi, ieskaitot planētas un zvaigznes, griežas ap Zemi.
Skatīt Planēta un Ģeocentrisms
Ģeodinamo
archivedate.
Skatīt Planēta un Ģeodinamo
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Skatīt Planēta un Ģeogrāfija
Ģeologs
Karla Špicvega glezna "Ģeologs". Ģeologs ir zemes zinātnes pētnieks, kas pēta Zemes izcelšanos, tās garozas un dzīļu uzbūvi, kā arī tā sastāvu.
Skatīt Planēta un Ģeologs
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Skatīt Planēta un Ūdens planēta
Ārpuszemes dzīvība
Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.
Skatīt Planēta un Ārpuszemes dzīvība
Baalbeka
Baalbeka ir Libānas pilsēta, kas atrodas austrumos no Litani upes, Bekaa ielejā, apmēram 67 km uz ziemeļaustrumiem no Beirūtas.
Skatīt Planēta un Baalbeka
Bārs (mērvienība)
Bārs (no (baros) — 'smagums') ir atmosfēras spiediena mērvienība.
Skatīt Planēta un Bārs (mērvienība)
Blok D
Blok D Blok D ir PSRS/Krievijas kosmisko velkoņu saime, kas paredzēti kosmisko aparātu ievadīšanai augstākās Zemes orbītās vai arī trajektorijās uz Mēnesi vai citām planētām.
Skatīt Planēta un Blok D
Centaura Proksima
Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..
Skatīt Planēta un Centaura Proksima
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Skatīt Planēta un Cerera
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Skatīt Planēta un Citplanēta
Citplanētu uzskaitījums
Šajā sarakstā ir minētas 520 citplanētas.
Skatīt Planēta un Citplanētu uzskaitījums
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Skatīt Planēta un Daba
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Skatīt Planēta un Dabiskais pavadonis
Daisona sfēra
Daisona sfēras ilustrācija Daisona sfēra ir hipotētiska megastruktūra, kas pilnīgi apvij zvaigzni vai saules sistēmu, lai iegūtu lielu daļu zvaigznes izdalītās enerģijas.
Skatīt Planēta un Daisona sfēra
Davross
Davross ir tēls no britu zinātniskās fantastikas seriāla Doctor Who.
Skatīt Planēta un Davross
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.
Skatīt Planēta un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Džordāno Bruno
Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.
Skatīt Planēta un Džordāno Bruno
Dejas simbolika
Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.
Skatīt Planēta un Dejas simbolika
Devītā planēta
elipsē). Devītā planēta jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.
Skatīt Planēta un Devītā planēta
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Skatīt Planēta un Dzīvība
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Skatīt Planēta un Eiropa (pavadonis)
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Skatīt Planēta un Ekliptika
Ekumenopole
Skats uz Zemes pilsētu izgaismojumu naktī, norādot ģeogrāfiskās vietas, kas ir visaktīvāk urbanizētas. Ekumenopole (no, oikouménê — 'pasaule' un, pólis — 'pilsēta', līdz ar to savienojumā veidojot apzīmējumu pilsētas pasaule jeb pasaule, kuru veido viena vesela pilsēta) ir hipotētisks koncepts, kurā visa apdzīvojamā pasaule jeb planēta ir ieskauta vienā nepārtrauktā pilsētā.
Skatīt Planēta un Ekumenopole
Endera spēle (filma)
"Endera spēle" ir amerikāņu režisora Gevina Huda zinātniskās fantastikas filma, kas uzņemta pēc Orsona Skota Kārda tāda paša nosaukuma romāna.
Skatīt Planēta un Endera spēle (filma)
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Planēta un Enerģija
Erīda (pundurplanēta)
Erīda, arī Erida, oficiālais nosaukums 136199 Eris (simbols), pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni km liels, iekams Plutona diametrs ir teju km liels.
Skatīt Planēta un Erīda (pundurplanēta)
Eridāna
Eridānas zvaigznājs nosaukts Eridānas upes (mūsdienu Itālijas Po upe) vārdā.
Skatīt Planēta un Eridāna
Explorer programma
Explorer programma (no angļu valodas — 'pētnieks') bija ASV pirmā pavadoņa palaišanas projekts, ko realizāja ASV Armija.
Skatīt Planēta un Explorer programma
Faetons (nozīmju atdalīšana)
Faetons, arī Faetonts var būt.
Skatīt Planēta un Faetons (nozīmju atdalīšana)
Fantāziju pasaule
Vinniju Pūku, balstoties uz sava dēla plīšu rotaļlietām Fantāziju pasaule ir iedomāta valsts, planēta vai visums, kas parādās stāstos, mītos, filmās un/vai datorspēlēs, bet īstenībā nepastāv.
Skatīt Planēta un Fantāziju pasaule
Fermi paradokss
Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.
Skatīt Planēta un Fermi paradokss
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Planēta un Gads
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Skatīt Planēta un Galaktika
Galifreja
Galifreja ir izdomāta planēta Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.
Skatīt Planēta un Galifreja
Georgijs Martinovs
Georgijs Martinovs (dzimis, Grodņā, miris) bija krievu padomju rakstnieks fantasts, PSRS Rakstnieku savienības biedrs.
Skatīt Planēta un Georgijs Martinovs
Gravitācijas manevrs
Gravitācijas manevrs ir kosmiskā aparāta kustības paātrināšana, palēnināšana vai virziena maiņa debess ķermeņu gravitācijas spēku ietekmē.
Skatīt Planēta un Gravitācijas manevrs
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Skatīt Planēta un Heila—Bopa komēta
Herschel Space Observatory
Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).
Skatīt Planēta un Herschel Space Observatory
Iziešana kosmosā
Sīvens Robinsons manipulatora galā misijā STS-114 Iziešana kosmosā ir kosmonauta darbība kosmosā ārpus kosmosa kuģa vai dehermetizētā telpā kosmiskā aparāta iekšienē.
Skatīt Planēta un Iziešana kosmosā
Izpletnis
ASV desantnieks ar ''MC1-1C'' sērijas apaļo izpletni Izpletnis ir līdzeklis, kas samazina objekta ātrumu atmosfērā vai ļauj objektam lidot, izmantojot viegla, izturīga auduma konstrukciju.
Skatīt Planēta un Izpletnis
Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra
Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra (独立行政法人宇宙航空研究開発機構, Dokuritsu-gyōsei-hōjin Uchū Kōkū Kenkyū Kaihatsu Kikō), plašāk pazīstama ar anglisko nosaukumu Japan Aerospace Exploration Agency jeb JAXA, ir Japānas aerokosmiskā aģentūra.
Skatīt Planēta un Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra
Jaunava (zodiaka zīme)
Jaunavas zodiaka zīmes simbols Jaunava ir sestā zodiaka zīme, kas reprezentē Jaunavas zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Jaunava (zodiaka zīme)
Jūnona (asteroīds)
Jūnona, oficiāli 3 Juno ir asteroīds ar diametru apmēram 233 km.
Skatīt Planēta un Jūnona (asteroīds)
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Skatīt Planēta un Jūrniecības astronomija
Jo (pavadonis)
Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.
Skatīt Planēta un Jo (pavadonis)
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Skatīt Planēta un Johanness Keplers
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Planēta un Jupiters (planēta)
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Skatīt Planēta un Kainozojs
Kalabi—Jau varietāte
Vienas no daudzajām sešdimensiju Kalabi—Jau varietātēm trīsdimensiju datorvizualizācija Kalabi—Jau varietāte jeb Kalabi—Jau telpa ir kompakta (noslēgta un ierobežota) kompleksa varietāte, kam piemīt tā saucamā Kēlera metrika (Kähler manifold) un kurai Riči tenzors (Ricci curvature) līdzinās nullei (to sauc arī par Riči plakano metriku).
Skatīt Planēta un Kalabi—Jau varietāte
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Skatīt Planēta un Kallisto (pavadonis)
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Skatīt Planēta un Karstie jupiteri
Kepler-4b
Planēta Kepler-4b salīdzinājumā ar Neptūnu. (Neptūns kreisajā pusē) Kepler-4b sākotnēji pazīstama kā KOI 7.01 ir citplanēta, kas atrodas Pūķa zvaigznājā.
Skatīt Planēta un Kepler-4b
Keplera likumi
1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.
Skatīt Planēta un Keplera likumi
Keslera sindroms
Keslera sindroms jeb efekts ir teorētiska ap Zemi esošo kosmisko atkritumu daļu skaita lavīnveida palielināšanās savstarpējo sadursmju rezultātā, kas nākotnē var nopietni traucēt cilvēces lidojumus kosmosā un mākslīgo pavadoņu izvešanu orbītā.
Skatīt Planēta un Keslera sindroms
Kin-dza-dza
"Kin-dza-dza" ir padomju traģikomiska zinātniskās fantastikas divu sēriju filma, kas veidota antiutopijas žanrā.
Skatīt Planēta un Kin-dza-dza
Kliedzēji (filma)
"Kliedzēji" ir 1995.
Skatīt Planēta un Kliedzēji (filma)
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Skatīt Planēta un Komēta
Korusanta
Ļaunumu vēstošās ilūzijas" (1999) laikā. Korusanta (izrunā: /'kɔɹəsɑnt/ (ko'-ru-sant); no — 'mirdzēt', 'mirdzošs') ir viena no daudzajām planētām, kas sastopama zinātniskās fantastikas filmu sērijas "Zvaigžņu karu" fantāziju galaktikā.
Skatīt Planēta un Korusanta
Kosmiskais velkonis
Kosmiskais velkonis, arī starporbitālais buksieris - nesējraķetes pakāpe vai raķešbloku komplekss, kas paredzēts derīgās kravas - kosmiskā aparāta pārvietošanai no vienas orbītas uz citu vai trajektorijā uz citām planētām.
Skatīt Planēta un Kosmiskais velkonis
Kosmosa izpēte
Astronauts Stīvs Robinsons devies ārpus kosmiskā kuģa veikt pētījumus STS-114 misijas laikā Kosmosa izpēte, arī Visuma izpēte, ir cilvēces centieni izpētīt un izprast kosmisko telpu.
Skatīt Planēta un Kosmosa izpēte
Laiktelpa
Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.
Skatīt Planēta un Laiktelpa
Lielais Sarkanais plankums
Jupitera izpētes ar ''Voyager 1''. Baltās ovālās vētras tieši zem Lielā Sarkanā plankuma ir aptuveni Zemes diametrā Lielais Sarkanais plankums ir pastāvīgs augsta spiediena reģions Jupitera atmosfērā, kas veido anticiklonu 22° uz dienvidiem no planētas ekvatora.
Skatīt Planēta un Lielais Sarkanais plankums
Lielais Sirts
Lielais Sirts ir tumšs plankums uz Marsa virsmas (albedo elements), kas teleskopos ir saskatāms arī no Zemes.
Skatīt Planēta un Lielais Sirts
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Skatīt Planēta un Litosfēra
Magelāna mākonis (romāns)
"Magelāna mākonis" ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Skatīt Planēta un Magelāna mākonis (romāns)
Magma
Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.
Skatīt Planēta un Magma
Maikls Brauns
Maikls Brauns (dzimis) ir ASV astronoms, specializējies Transneptūna objektu pētniecībā.
Skatīt Planēta un Maikls Brauns
Mans ienaidnieks
"Mans ienaidnieks" ir ASV zinātniskās fantastikas filma, kuru 1985.
Skatīt Planēta un Mans ienaidnieks
Mariner 2
''Mariner 2'' starts Mariner 2 bija NASA Mariner programmas otrā starpplanētu zonde.
Skatīt Planēta un Mariner 2
Mars-3
Mars-3 un Mars-2 bija identiski PSRS kosmiskie aparāti.
Skatīt Planēta un Mars-3
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Planēta un Marss (planēta)
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs).
Skatīt Planēta un Mēness
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Planēta un Mēness (dievība)
Mežāzis (zodiaka zīme)
Mežāža zodiaka zīmes simbols Mežāzis ir desmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Mežāža zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Mežāzis (zodiaka zīme)
Medicīniskā astroloģija
12 Zodiaka zīmēm un dažādām ķermeņa daļām Medicīniskā astroloģija (tradicionāli pazīstama kā '''jatromatemātika''') ir sena medicīnas sistēma, kas saista dažādas cilvēka ķermeņa daļas, slimības un zāles ar sauli, mēnesi un planētām, kā arī divpadsmit astroloģiskajām zīmēm.
Skatīt Planēta un Medicīniskā astroloģija
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Skatīt Planēta un Merkurs (planēta)
Meteoroīds
Meteoroīds ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
Skatīt Planēta un Meteoroīds
Miglājs
Krabja miglājs — pārnovas atliekas Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.
Skatīt Planēta un Miglājs
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Skatīt Planēta un Mimass (pavadonis)
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Skatīt Planēta un Molekulāri kinētiskā teorija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Skatīt Planēta un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Skatīt Planēta un Nedēļa
Neptūna pavadoņi
Tritons (Voyager-2 attēls) Neptūnam ir zināmi 14 pavadoņi.
Skatīt Planēta un Neptūna pavadoņi
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Planēta un Neptūns (planēta)
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Skatīt Planēta un Orbītas ekscentricitāte
Orbitālais manevrs
Orbitālais manevrs - kosmiskā aparāta manevrs, kura rezultātā aparāts pāriet no sākotnējās uz pārejas vai mērķa orbītu.
Skatīt Planēta un Orbitālais manevrs
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Skatīt Planēta un Orbitāle
Orgons
Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.
Skatīt Planēta un Orgons
Oriona miglājs
Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas.
Skatīt Planēta un Oriona miglājs
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Skatīt Planēta un Pasaule
Pitagorisms
Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
Skatīt Planēta un Pitagorisms
Planēta X
Persivals Louvels - planētas X hipotēzes autors. Planēta X ir hipotētiska planēta Saules sistēmas ārējā daļā aiz Neptūna orbītas.
Skatīt Planēta un Planēta X
Planētas gredzens
Habla teleskopu Planētas gredzens ir dažādu sīku daļiņu kopums, kurš riņķo ap planētu tās ekvatora plaknē.
Skatīt Planēta un Planētas gredzens
Planētu apdzīvojamība
Planētu apdzīvojamība ir lielums, kurš raksturo planētu vai dabisko pavadoņu iespēju uz tām attīstīties un eksistēt dzīvībai.
Skatīt Planēta un Planētu apdzīvojamība
Planetārais miglājs
Viens no planetārajiem miglājiem - Kaķa acs miglājs (NGC 6543). Planetārais miglājs ir emisijas miglājs, kura centrā atrodas neliela karsta zvaigzne.
Skatīt Planēta un Planetārais miglājs
Planetoloģija
Apollo 15 misijas laikā nofotografēta Mēness virsma Planetoloģija jeb planētu zinātne ir astronomijas un kosmosa zinātnes nozare par planētām un to pavadoņiem.
Skatīt Planēta un Planetoloģija
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Skatīt Planēta un Plutons (pundurplanēta)
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Skatīt Planēta un Polārais loks
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Skatīt Planēta un Pundurplanēta
Raķete
Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā) Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
Skatīt Planēta un Raķete
Redzamais spožums
Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.
Skatīt Planēta un Redzamais spožums
Regolīts
Regolīts ir irdens materiāls, kas klāj atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmu un veidojas mikrometeorītu erozijas rezultātā.
Skatīt Planēta un Regolīts
Rotācijas periods
Rotācijas periods ir laika intervāls, kurā planēta vai cits debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm.
Skatīt Planēta un Rotācijas periods
Sargasi kosmosā
"Sargasi kosmosā" ir amerikāņu rakstnieces Endrū Nortones 1955.
Skatīt Planēta un Sargasi kosmosā
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Skatīt Planēta un Saule (dievība)
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Planēta un Saules sistēma
Saules sistēmas mazais ķermenis
Saules sistēmas mazais ķermenis ir Saules sistēmas objekts, kurš nav ne planēta, ne pundurplanēta, ne pavadonis.
Skatīt Planēta un Saules sistēmas mazais ķermenis
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Skatīt Planēta un Saules sistēmas planētas
Saules vainags
Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.
Skatīt Planēta un Saules vainags
Savam brālim sargs
"Savam brālim sargs" ir padomju rakstnieka Vladimira Mihailova 1976.
Skatīt Planēta un Savam brālim sargs
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Planēta un Sēnes
Sekstants
Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.
Skatīt Planēta un Sekstants
Siltumnīcas efekts
Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).
Skatīt Planēta un Siltumnīcas efekts
Simeons Deni Puasons
Simeons Deni Puasons ( —) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis.
Skatīt Planēta un Simeons Deni Puasons
Simons Mariuss
Simons Mariuss Simons Mariuss (dzimis 1573. gada 10. janvārī, Guncenhauzenā, Bavārijā, miris 1624. gada 26. decembrī, Ansbahā) bija vācu astronoms.
Skatīt Planēta un Simons Mariuss
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Skatīt Planēta un Sprādziens
Starpplanētu vide
Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.
Skatīt Planēta un Starpplanētu vide
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Skatīt Planēta un Starpplanētu zonde
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Skatīt Planēta un Starptautiskā Astronomijas savienība
Strēlnieks (zodiaka zīme)
Strēlnieka zodiaka zīmes simbols Strēlnieks ir devītā zodiaka zīme, kas reprezentē Strēlnieka zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Strēlnieks (zodiaka zīme)
Svari (zodiaka zīme)
Svaru zodiaka zīmes simbols Svari ir septītā zodiaka zīme, kas reprezentē Svaru zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Svari (zodiaka zīme)
TARDIS
TARDIS (no) ir laika mašīna un kosmosa kuģis Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā Doctor Who.
Skatīt Planēta un TARDIS
Tālā Varavīksne
"Tālā Varavīksne" ir padomju rakstnieku Arkādija un Borisa Strugacku 1963.
Skatīt Planēta un Tālā Varavīksne
Teleportācija
Teleportācijas ietaise filmā Zvaigžņu ceļš Teleportācija ir materiāla vai enerģijas teorētiska pārvietošana no viena punkta uz otru, fiziski nešķērsojot telpu starp tām.
Skatīt Planēta un Teleportācija
Toms Gērelss
Toms Gērelss (Tom Gehrels; dzimis, miris) bija nīderlandiešu ASV astronoms.
Skatīt Planēta un Toms Gērelss
Triecienkrāteris
Arizonas triecienkrāteris. Triecienkrāteris (arī meteorīta krāteris) ir kosmiska ķermeņa virsmas padziļinājums, kas izveidojies, mazākam ķermenim (piemēram, meteorītam) ietriecoties virsmā.
Skatīt Planēta un Triecienkrāteris
Tuvu kritiskajam
"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.
Skatīt Planēta un Tuvu kritiskajam
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Planēta un Urāns (planēta)
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Skatīt Planēta un Vakuums
Vērsis (zodiaka zīme)
Vērša zodiaka zīmes simbols Vērsis ir otrā zodiaka zīme, kas reprezentē Vērša zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Vērsis (zodiaka zīme)
Vēzis (zodiaka zīme)
Vēža zodiaka zīmes simbols Vēzis ir ceturtā zodiaka zīme, kas reprezentē Vēža zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Vēzis (zodiaka zīme)
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Skatīt Planēta un Venera (planēta)
Venus Express
Venus Express (no "Veneras ekspresis") bija Eiropas Kosmosa aģentūras starpplanētu zonde Veneras izpētei.
Skatīt Planēta un Venus Express
Vilda 2 komēta
Vilda 2 komēta (oficiālais apzīmējums 81P/Wild) ir periodiskā komēta.
Skatīt Planēta un Vilda 2 komēta
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Planēta un Visums
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Skatīt Planēta un Voyager 1
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Skatīt Planēta un Voyager 2
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Planēta un Vulkāns
Zemā Zemes orbīta
Zemes mākslīgo pavadoņu atrašanās vietām zemajā Zemes orbītā un virs tās. Par Zemo Zemes orbītu jeb LEO dēvē orbītu, kas ap Zemi atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.
Skatīt Planēta un Zemā Zemes orbīta
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Planēta un Zeme
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Skatīt Planēta un Zemes garoza
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Skatīt Planēta un Zemes grupas planētas
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Skatīt Planēta un Zinātniskā fantastika
Zivis (zodiaka zīme)
Zivju zodiaka zīmes simbols Zivis ir divpadsmitā zodiaka zīme, kas reprezentē Zivju zvaigznāju.
Skatīt Planēta un Zivis (zodiaka zīme)
Zvaigžņu kuģa kareivji (filma)
"Zvaigžņu kuģa kareivji" ir amerikāņu fantastikas filma, kuru 1997.
Skatīt Planēta un Zvaigžņu kuģa kareivji (filma)
Zvaigžņu Vārti
"Zvaigžņu Vārti" ir militārās zinātniskās fantastikas franšīze, ko radījuši Rolands Emeriks un Dīns Devlins.
Skatīt Planēta un Zvaigžņu Vārti
Zvaigžņu Vārti (artefakts)
Zvaigžņu Vārti ir Einšteina-Rozena tilta veidaVēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.-110.lpp.
Skatīt Planēta un Zvaigžņu Vārti (artefakts)
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Skatīt Planēta un Zvaigzne
13. novembris
13.
Skatīt Planēta un 13. novembris
16. novembris
16.
Skatīt Planēta un 16. novembris
19. maijs
19.
Skatīt Planēta un 19. maijs
2006. gads
2006.
Skatīt Planēta un 2006. gads
24. augusts
24.
Skatīt Planēta un 24. augusts
2M1207b
Citplanētas 2M1027b (sarkana) un zvaigznes 2M1027 (zila) uzņēmums infrasarkanajos staros 2M1027b ir citplanēta, kas riņķo ap brūno punduri 2M1207, kas atrodas Centaura zvaigznājā, aptuveni 170 gaismas gadu attālumā no Zemes.
Skatīt Planēta un 2M1207b
Zināms kā Planētas.