Satura rādītājs
45 attiecības: Areja, Atrypa, Živetas stāvs, Čaula, Ābeļi (dabas liegums), Batiāle, Bauskas svīta, Bezslēdzenes pleckāji, Briežu krāču atsegums, Coenothyris, Daugavas svīta, Devons, Dzīvnieki, Eifela stāvs, Elejas svīta, Eucharitina, Frānas stāvs, Hercosestria, Hitīns, Hordaiņi, Igaunijas Dabas muzejs, Jonišķu svīta, Katlešu svīta, Kutorgina, Latvijas ģeoloģija, Leptaena, Lingula, Lofofors, Mantija (pleckāji), Mūru svīta, Mucrospirifer, Nikolajs Delle, Ordoviks, Paleogēns, Pļaviņu svīta, Pentamerus, Perms, Petrocrania, Platystrophia, Punctospirifer, Randātu klintis un Tilderu krauja, Rokas aparāts, Silūrs, Slēdzenes pleckāji, Viktors Grāvītis.
Areja
Pleckāja areja (iekrāsota ar sarkanu). Areja jeb interareja ir pleckāju čaulas vāka (parasti vēdera jeb ventrālā vāka) gludā daļa, kas no abām pusēm norobežo deltīriju.
Skatīt Pleckāji un Areja
Atrypa
Atrypa ir izmirušu pleckāju ģints no Atripīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Atrypa
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Skatīt Pleckāji un Živetas stāvs
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Skatīt Pleckāji un Čaula
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Skatīt Pleckāji un Ābeļi (dabas liegums)
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Skatīt Pleckāji un Batiāle
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Skatīt Pleckāji un Bauskas svīta
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Skatīt Pleckāji un Bezslēdzenes pleckāji
Briežu krāču atsegums
Briežu krāču atsegums ir dolomīta atsegums Ventas kreisajā krastā Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Skatīt Pleckāji un Briežu krāču atsegums
Coenothyris
Coenothyris ir izmirušu pleckāju ģints no Terebratulīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Coenothyris
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Skatīt Pleckāji un Daugavas svīta
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Pleckāji un Devons
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Pleckāji un Dzīvnieki
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Skatīt Pleckāji un Eifela stāvs
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Skatīt Pleckāji un Elejas svīta
Eucharitina
Eucharitina ir izmirušu pleckāju ģints no Rinhonelīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Eucharitina
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Skatīt Pleckāji un Frānas stāvs
Hercosestria
Hercosestria ir izmirušu pleckāju ģints no Produktīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Hercosestria
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Skatīt Pleckāji un Hitīns
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Skatīt Pleckāji un Hordaiņi
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Skatīt Pleckāji un Igaunijas Dabas muzejs
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Skatīt Pleckāji un Jonišķu svīta
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Skatīt Pleckāji un Katlešu svīta
Kutorgina
Kutorgina ir izmirušu pleckāju ģints no Kutorginīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Kutorgina
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Skatīt Pleckāji un Latvijas ģeoloģija
Leptaena
Leptaena ir izmirušu pleckāju ģints no Strofomenīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Leptaena
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Lingula
Lofofors
Sūnenis ar izlaistu lofoforu uztver sīkās daļiņas Lofofors ir vairāku primitīvu organismu tipu barošanās orgāns, ar kura palīdzību tie satver barības vielas un sīko planktonu.
Skatīt Pleckāji un Lofofors
Mantija (pleckāji)
Mantija ir pleckāju ķermeņa pagarinājums divdaļīgas ādainas krokas veidā, kas izklāj čaulas iekšējo sieniņu ar ķermeni neaizņemtajā daļā, tādā veidā izveidojot mantijas dobumu, kurā izvietojas lofofors.
Skatīt Pleckāji un Mantija (pleckāji)
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Pleckāji un Mūru svīta
Mucrospirifer
Mucrospirifer ir izmirušu pleckāju ģints no Spiriferīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Mucrospirifer
Nikolajs Delle
Nikolajs Delle (1899—1946) bija latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Skatīt Pleckāji un Nikolajs Delle
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Skatīt Pleckāji un Ordoviks
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Skatīt Pleckāji un Paleogēns
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Skatīt Pleckāji un Pļaviņu svīta
Pentamerus
Pentamerus ir izmirušu pleckāju ģints no Pentameru kārtas.
Skatīt Pleckāji un Pentamerus
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Pleckāji un Perms
Petrocrania
Petrocrania ir izmirušu pleckāju ģints no Kraniīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Petrocrania
Platystrophia
Platystrophia ir izmirušu pleckāju ģints no Ortīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Platystrophia
Punctospirifer
Punctospirifer North., 1921 ir izmirušu pleckāju ģints no spiriferīdu kārtas.
Skatīt Pleckāji un Punctospirifer
Randātu klintis un Tilderu krauja
Randātu klintis un Tilderu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā pie Randatiem.
Skatīt Pleckāji un Randātu klintis un Tilderu krauja
Rokas aparāts
Rokas aparāts ir īpaši izaugumi slēdzenes pleckāju čaulas muguras vāka iekšpusē, kas balsta pleckāju lofoforu.
Skatīt Pleckāji un Rokas aparāts
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Skatīt Pleckāji un Silūrs
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Skatīt Pleckāji un Slēdzenes pleckāji
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Skatīt Pleckāji un Viktors Grāvītis
Zināms kā Brachiopoda, Brahiopodi.