Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Areja, Atrypa, Živetas stāvs, Čaula, Ābeļi (dabas liegums), Batiāle, Bauskas svīta, Bezslēdzenes pleckāji, Briežu krāču atsegums, Coenothyris, Daugavas svīta, Devons, Dzīvnieki, Eifela stāvs, Elejas svīta, Eucharitina, Frānas stāvs, Hercosestria, Hitīns, Hordaiņi, Igaunijas Dabas muzejs, Jonišķu svīta, Katlešu svīta, Kutorgina, Latvijas ģeoloģija, Leptaena, Lingula, Lofofors, Mantija (pleckāji), Mūru svīta, Mucrospirifer, Nikolajs Delle, Ordoviks, Paleogēns, Pļaviņu svīta, Pentamerus, Perms, Petrocrania, Platystrophia, Punctospirifer, Randātu klintis un Tilderu krauja, Rokas aparāts, Silūrs, Slēdzenes pleckāji, Viktors Grāvītis.
Areja
Pleckāja areja (iekrāsota ar sarkanu). Areja jeb interareja ir pleckāju čaulas vāka (parasti vēdera jeb ventrālā vāka) gludā daļa, kas no abām pusēm norobežo deltīriju.
Jaunums!!: Pleckāji un Areja · Redzēt vairāk »
Atrypa
Atrypa ir izmirušu pleckāju ģints no Atripīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Atrypa · Redzēt vairāk »
Živetas stāvs
Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Pleckāji un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Pleckāji un Čaula · Redzēt vairāk »
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Pleckāji un Ābeļi (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Jaunums!!: Pleckāji un Batiāle · Redzēt vairāk »
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Jaunums!!: Pleckāji un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Pleckāji un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Briežu krāču atsegums
Briežu krāču atsegums ir dolomīta atsegums Ventas kreisajā krastā Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Jaunums!!: Pleckāji un Briežu krāču atsegums · Redzēt vairāk »
Coenothyris
Coenothyris ir izmirušu pleckāju ģints no Terebratulīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Coenothyris · Redzēt vairāk »
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Pleckāji un Daugavas svīta · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Pleckāji un Devons · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Pleckāji un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eifela stāvs
Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.
Jaunums!!: Pleckāji un Eifela stāvs · Redzēt vairāk »
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Pleckāji un Elejas svīta · Redzēt vairāk »
Eucharitina
Eucharitina ir izmirušu pleckāju ģints no Rinhonelīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Eucharitina · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Pleckāji un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Hercosestria
Hercosestria ir izmirušu pleckāju ģints no Produktīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Hercosestria · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Pleckāji un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Pleckāji un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Pleckāji un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Jonišķu svīta
Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Pleckāji un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »
Katlešu svīta
Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).
Jaunums!!: Pleckāji un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »
Kutorgina
Kutorgina ir izmirušu pleckāju ģints no Kutorginīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Kutorgina · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeoloģija
jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.
Jaunums!!: Pleckāji un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Leptaena
Leptaena ir izmirušu pleckāju ģints no Strofomenīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Leptaena · Redzēt vairāk »
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Lingula · Redzēt vairāk »
Lofofors
Sūnenis ar izlaistu lofoforu uztver sīkās daļiņas Lofofors ir vairāku primitīvu organismu tipu barošanās orgāns, ar kura palīdzību tie satver barības vielas un sīko planktonu.
Jaunums!!: Pleckāji un Lofofors · Redzēt vairāk »
Mantija (pleckāji)
Mantija ir pleckāju ķermeņa pagarinājums divdaļīgas ādainas krokas veidā, kas izklāj čaulas iekšējo sieniņu ar ķermeni neaizņemtajā daļā, tādā veidā izveidojot mantijas dobumu, kurā izvietojas lofofors.
Jaunums!!: Pleckāji un Mantija (pleckāji) · Redzēt vairāk »
Mūru svīta
Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Pleckāji un Mūru svīta · Redzēt vairāk »
Mucrospirifer
Mucrospirifer ir izmirušu pleckāju ģints no Spiriferīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Mucrospirifer · Redzēt vairāk »
Nikolajs Delle
Nikolajs Delle (1899—1946) bija latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Jaunums!!: Pleckāji un Nikolajs Delle · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Pleckāji un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Pleckāji un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Pleckāji un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »
Pentamerus
Pentamerus ir izmirušu pleckāju ģints no Pentameru kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Pentamerus · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Pleckāji un Perms · Redzēt vairāk »
Petrocrania
Petrocrania ir izmirušu pleckāju ģints no Kraniīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Petrocrania · Redzēt vairāk »
Platystrophia
Platystrophia ir izmirušu pleckāju ģints no Ortīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Platystrophia · Redzēt vairāk »
Punctospirifer
Punctospirifer North., 1921 ir izmirušu pleckāju ģints no spiriferīdu kārtas.
Jaunums!!: Pleckāji un Punctospirifer · Redzēt vairāk »
Randātu klintis un Tilderu krauja
Randātu klintis un Tilderu krauja ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja teritorijā pie Randatiem.
Jaunums!!: Pleckāji un Randātu klintis un Tilderu krauja · Redzēt vairāk »
Rokas aparāts
Rokas aparāts ir īpaši izaugumi slēdzenes pleckāju čaulas muguras vāka iekšpusē, kas balsta pleckāju lofoforu.
Jaunums!!: Pleckāji un Rokas aparāts · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Pleckāji un Silūrs · Redzēt vairāk »
Slēdzenes pleckāji
Slēdzenes pleckāji (Articulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Pleckāji un Slēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Viktors Grāvītis
Viktors Gerards (Žerārs) Grāvītis bija latviešu ģeologs, folkloras vācējs, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājs un aktīvists, Dabas un vēstures kalendāra izveidotājs un redaktors.
Jaunums!!: Pleckāji un Viktors Grāvītis · Redzēt vairāk »
