Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Amerikas ūdri, Apogi, Arktikas stērstu dzimta, Ģeoloģiskā laika skala, Īsausu zorro, Īstās karpas, Žagatu ģints, Žirafes, Bērda kalns, Brazīlijas dižūdrs, Cauruļzobji, Cielavas, Degunradži, Egejas jūra, Eirāzijas ūdri, Gaviāli, Indijas mazais ērglis, Jūraszirdziņi, Kainozojs, Kamieļu cilts, Kapibaras, Klusā okeāna jūrasgovis, Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta, Krabjēdājroņu cilts, Ledāja vairogs, Mamuti, Mazais lācis, Nīlzirgs, Neogēns, Ohridas ezers, Parastais jenots, Parastā apse, Pļavu tilbīte, Pigmejpanda, Pleistocēns, Plutonija, Purva tilbīte, Slaidkāju dzimta, Stepju gazeles, Suņlāču dzimta, Terciārs, Vanua Levu, Vidējie ērgļi, Vienkupra kamielis, Vilksomaiņi, Vilksomaiņu dzimta, Viti Levu, Zivju cauna, Zobenvalis.
Amerikas ūdri
Amerikas ūdri (Lontra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Amerikas ūdri · Redzēt vairāk »
Apogi
Apogi, apogu ģints (Athene) ir pūču dzimtas (Strigidae) pūčveidīgo putnu ģints.
Jaunums!!: Pliocēns un Apogi · Redzēt vairāk »
Arktikas stērstu dzimta
Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Pliocēns un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Pliocēns un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Īsausu zorro
Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Pliocēns un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »
Īstās karpas
Īstās karpas (Cyprininae) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimta, kura apvieno karpas un karūsas.
Jaunums!!: Pliocēns un Īstās karpas · Redzēt vairāk »
Žagatu ģints
Žagatu ģints (Pica) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Žagatu ģints · Redzēt vairāk »
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Jaunums!!: Pliocēns un Žirafes · Redzēt vairāk »
Bērda kalns
Bērda kalns ir apdzisis vulkāns Antarktīdā, Rosa salas ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Pliocēns un Bērda kalns · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Pliocēns un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Cauruļzobji
Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta.
Jaunums!!: Pliocēns un Cauruļzobji · Redzēt vairāk »
Cielavas
Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Cielavas · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Pliocēns un Degunradži · Redzēt vairāk »
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Pliocēns un Egejas jūra · Redzēt vairāk »
Eirāzijas ūdri
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »
Gaviāli
Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.
Jaunums!!: Pliocēns un Gaviāli · Redzēt vairāk »
Indijas mazais ērglis
Indijas mazais ērglis (Clanga hastata) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Pliocēns un Indijas mazais ērglis · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Pliocēns un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pliocēns un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kamieļu cilts
Kamieļu cilts (Camelini) ir viena no divām kamieļu apakšdzimtas (Camelinae) ciltīm.
Jaunums!!: Pliocēns un Kamieļu cilts · Redzēt vairāk »
Kapibaras
Kapibaras (Hydrochoerus) ir kapibaru apakšdzimtas (Hydrochoerinae) ģints, kas pieder pie jūrascūciņu dzimtas (Caviidae).
Jaunums!!: Pliocēns un Kapibaras · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna jūrasgovis
Klusā okeāna jūrasgovis, Klusā okeāna jūrasgovju ģints (Hydrodamalis) ir viena no divām Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimtas (Hydrodamalinae) izmirušu jūras zīdītāju ģintīm.
Jaunums!!: Pliocēns un Klusā okeāna jūrasgovis · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta
Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta (Hydrodamalinae) ir viena no sirēnu kārtas (Sirenia) apakšdzimtām, kas apvieno divas izmirušas jūras zīdītāju ģintis.
Jaunums!!: Pliocēns un Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Krabjēdājroņu cilts
Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.
Jaunums!!: Pliocēns un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Jaunums!!: Pliocēns un Ledāja vairogs · Redzēt vairāk »
Mamuti
''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Pliocēns un Mamuti · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Pliocēns un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Pliocēns un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Neogēns
Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.
Jaunums!!: Pliocēns un Neogēns · Redzēt vairāk »
Ohridas ezers
Melnās Drinas izteka no ezera Ohridas ezers ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos.
Jaunums!!: Pliocēns un Ohridas ezers · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Pliocēns un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Pliocēns un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Pigmejpanda
Pigmejpanda jeb pundurpanda (Ailuropoda microta) ir lāču dzimtas (Ursidae) pandu ģints (Ailuropoda) izmirusi suga, kas dzīvoja pliocēna beigās, pleistocēna sākumā.
Jaunums!!: Pliocēns un Pigmejpanda · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Pliocēns un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Plutonija
"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Pliocēns un Plutonija · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Pliocēns un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Slaidkāju dzimta
Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Slaidkāju dzimta · Redzēt vairāk »
Stepju gazeles
Stepju gazeles, stepju gazeļu ģints (Procapra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas gazeļu sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Stepju gazeles · Redzēt vairāk »
Suņlāču dzimta
Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Pliocēns un Suņlāču dzimta · Redzēt vairāk »
Terciārs
Terciārs jeb terciārais periods ir novecojis Zemes ģeoloģiskās vēstures laika intervāls no krīta-paleogēna izmiršanas (kad izmira dinozauri) līdz pēdējā ledus laikmeta sākumam (ap 1,8 Ma).
Jaunums!!: Pliocēns un Terciārs · Redzēt vairāk »
Vanua Levu
Vanua Levu, kas agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala, ir otrā lielākā sala Fidži.
Jaunums!!: Pliocēns un Vanua Levu · Redzēt vairāk »
Vidējie ērgļi
Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).
Jaunums!!: Pliocēns un Vidējie ērgļi · Redzēt vairāk »
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Jaunums!!: Pliocēns un Vienkupra kamielis · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņi
Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņu dzimta
Vilksomaiņu dzimta (Thylacinidae) ir izmirusi plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimta, kas apvieno 14 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Pliocēns un Vilksomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Viti Levu
Viti Levu ir lielākā sala Fidži.
Jaunums!!: Pliocēns un Viti Levu · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Pliocēns un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Pliocēns un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
