Ātrāk nekā pārlūku!
184 attiecības: Adeles pingvīns, Aita, Alnis, Alpu vārna, Amerikas cauna, Araripes manakins, Atgremotāji, Austrālijas ehidna, Šelforda tolerances likums, Šrilankas garlūpu lācis, Šrilankas zilā žagata, Ģeometriskais vidējais, Ūdensvistiņas, Īsspalvainais ūdrs, Čuņčiņš, Čurkstes, Āzijas gepards, Āzijas tapirs, Bahamu jenots, Baikāla ronis, Baložu dzimta, Baltais degunradzis, Baltā dzērve, Baltgalvas ērglis, Baltvēderis, Bēdrozis, Bergmaņa lācis, Bezdelīgu piekūns, Bioloģija, Bonobo, Brazīlijas dižūdrs, Brūnā čakste, Briļļainais lācis, Cekuldūkuris, Civilizācija, Dabas aizsardzība, Darvina zorro, Daudzdimensiju analīze, Dūkurpīle, Degunradži, Diaphorina citri, Divkrāsu koksngrauzis, Divkupru kamielis, Dodo, Donas zirgs, Dumbrcālis, Eirāzijas brūnais lācis, Eiropas alu lācis, Eiropas ūdele, Ekoloģija, ..., Eksmūras ponijs, Emu, Eozinofili, Etoloģija, Evolūcija, Evolūcijas teorija, Finvalis, Floridas sīlis, Gada putns Latvijā, Gada staipeknis, Garastes jakāns, Garastes zebiekste, Garkaklis, Gājputni, Gepards, Gobi lācis, Gvadelupas jenots, Hailendas ponijs, Hiēnsuns, Hierarhija, Himalaju melnais lācis, Himalaju vilks, Indijas vārna, Izmirstošas sugas, Jaguārs, Japānas āpsis, Javas degunradzis, Jūmas apgabals, Jūras putns, Jūrasūdrs, Jūrasgovs, Kadjakas lācis, Kalāns, Kalnu ķeģis, Kalnu degunlācītis, Kalnu zebiekste, Kamieļi, Karabahas zirgs, Kākaulis, Klinšu ērglis, Kognitīvā psiholoģija, Koijots, Kolpeo lapsa, Kolumbijas zebiekste, Komposta degunradžvabole, Korsaks, Kosumelas jenots, Kotiks, Krauķis, Krūmu sīļi, Lama, Latvijas zilā, Lauku cīrulis, Lauku lija, Lauva, Leduslācis, Leopards, Lielais ķīris, Lielais baltais gārnis, Lielā panda, Maikongs, Mazais baltais gārnis, Mājas čurkste, Mākslīgais intelekts, Mērkaziņa, Meža pīle, Meža sesks, Medusposums, Meina, Melnā žagata, Melnkāju sesks, Mitotiskais indekss, Mukoviscidoze, Mustangs, Nakts gārņi, Nīlzirgs, Neitrofilie leikocīti, Ozolu mūķene, Parastais jenots, Parazītiskie augi, Pasuga, Pelēkā vāvere, Piedervieta, Polimorfisms (bioloģija), Populācija (nozīmju atdalīšana), Priežu dižkoksngrauzis, Pupu laputs, Pupuķis, Rase (bioloģija), Raunda, Ringolda salas, Rubeņu apakšdzimta, Sahāras gepards, Salu bioģeogrāfija, Salu lapsa, Sarkanais suns, Sarkanais vilks, Sarkanā grāmata, Savvaļas kaza, Sīrijas brūnais lācis, Skudru dzimta, Smilšu lapsa, Sniega leopards, Somphona rasbora, Stūrainais bruņurupucis, Stellera pūkpīle, Strausi, Suga, Sumbrs, Taira, Tamarixia radiata, Tarzāna hameleons, Tinis, Trusis, Tuberkulozes mikobaktērija, Uriāls, Valsts (sabiedrības attīstības stadija), Valzirgs, Vālīšu staipeknis, Vēžošana, Vestindijas lamantīns, Vides ietilpība, Zaķu dzimta, Zaļā savvaļas vista, Zaļā vārna, Zebiekste, Zebras, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Ziemeļbriedis, Zivju cauna, Zivjudzenīšveidīgie, Zobenvalis, Zuši, Zvirbuļveidīgie. Izvērst indekss (134 vairāk) »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Populācija un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Populācija un Aita · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Populācija un Alnis · Redzēt vairāk »
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Jaunums!!: Populācija un Alpu vārna · Redzēt vairāk »
Amerikas cauna
Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Populācija un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »
Araripes manakins
Araripes manakins (Antilophia bokermanni) ir kritiski apdraudēta manakinu dzimtas suga, kas endēma Searas štatam Brazīlijā.
Jaunums!!: Populācija un Araripes manakins · Redzēt vairāk »
Atgremotāji
Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.
Jaunums!!: Populācija un Atgremotāji · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Populācija un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Šelforda tolerances likums
Šelforda tolerances likums ir likumsakarība, ko 1913.
Jaunums!!: Populācija un Šelforda tolerances likums · Redzēt vairāk »
Šrilankas garlūpu lācis
Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Šrilankas garlūpu lācis · Redzēt vairāk »
Šrilankas zilā žagata
Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Populācija un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »
Ģeometriskais vidējais
Matemātikā un statistikā ģeometriskais vidējais jeb proporcionālais vidējais ir vidējās vērtības veids, ko iegūst, skaitļus reizinot (atšķirībā no aritmētiskā vidējā, kurā skaitļus saskaita).
Jaunums!!: Populācija un Ģeometriskais vidējais · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņas
Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.
Jaunums!!: Populācija un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Populācija un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Populācija un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Čurkstes
Čurkstes, čurkstu ģints (Delichon) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.
Jaunums!!: Populācija un Čurkstes · Redzēt vairāk »
Āzijas gepards
Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »
Āzijas tapirs
Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.
Jaunums!!: Populācija un Āzijas tapirs · Redzēt vairāk »
Bahamu jenots
Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Jaunums!!: Populācija un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »
Baikāla ronis
Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām.
Jaunums!!: Populācija un Baikāla ronis · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Populācija un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltais degunradzis
Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).
Jaunums!!: Populācija un Baltais degunradzis · Redzēt vairāk »
Baltā dzērve
Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).
Jaunums!!: Populācija un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »
Baltgalvas ērglis
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).
Jaunums!!: Populācija un Baltgalvas ērglis · Redzēt vairāk »
Baltvēderis
Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Populācija un Baltvēderis · Redzēt vairāk »
Bēdrozis
Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.
Jaunums!!: Populācija un Bēdrozis · Redzēt vairāk »
Bergmaņa lācis
Bergmaņa lācis (Ursus arctos piscator) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Bergmaņa lācis · Redzēt vairāk »
Bezdelīgu piekūns
Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Populācija un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Populācija un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Bonobo
Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).
Jaunums!!: Populācija un Bonobo · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Populācija un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Brūnā čakste
Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).
Jaunums!!: Populācija un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »
Briļļainais lācis
Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos).
Jaunums!!: Populācija un Briļļainais lācis · Redzēt vairāk »
Cekuldūkuris
Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.
Jaunums!!: Populācija un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Populācija un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Dabas aizsardzība
Liela uzmanība ir pievērsta Hopetoun Falls (Austrālija) dabisko īpašību saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot piekļuvi apmeklētājiem. Dabas aizsardzība ir vides zinātnes apakšnozare, kas pēta un izstrādā ieteikumus dabas daudzveidības, unikālu dabas pieminekļu un visas biosfēras aizsardzībai uz dažādu cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju fona.
Jaunums!!: Populācija un Dabas aizsardzība · Redzēt vairāk »
Darvina zorro
Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Darvina zorro · Redzēt vairāk »
Daudzdimensiju analīze
Daudzdimensiju analīze ir datu analīzes process statistikā un ekonometrijā, kas sagrupē datus divās vai vairāk kategorijās: datu dimensijās un novērojumos.
Jaunums!!: Populācija un Daudzdimensiju analīze · Redzēt vairāk »
Dūkurpīle
Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae).
Jaunums!!: Populācija un Dūkurpīle · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Populācija un Degunradži · Redzēt vairāk »
Diaphorina citri
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem citrusaugu kaitēkļiem, jo tā izplata citrusaugu zaļēšanas slimību, kuru izraisa baktērijas Candidatus Liberibacter.
Jaunums!!: Populācija un Diaphorina citri · Redzēt vairāk »
Divkrāsu koksngrauzis
Divkrāsu koksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Populācija un Divkrāsu koksngrauzis · Redzēt vairāk »
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Populācija un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Populācija un Dodo · Redzēt vairāk »
Donas zirgs
Donas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.
Jaunums!!: Populācija un Donas zirgs · Redzēt vairāk »
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Jaunums!!: Populācija un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Populācija un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdele
Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Populācija un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Eksmūras ponijs
Eksmūras ponijs ir vecākā un primitīvākā poniju šķirne Britu salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Populācija un Eksmūras ponijs · Redzēt vairāk »
Emu
Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).
Jaunums!!: Populācija un Emu · Redzēt vairāk »
Eozinofili
Eozinofili jeb eozinofilie leikocīti ir neliela imūno šūnu populācija.
Jaunums!!: Populācija un Eozinofili · Redzēt vairāk »
Etoloģija
Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.
Jaunums!!: Populācija un Etoloģija · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Populācija un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Populācija un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Finvalis
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.
Jaunums!!: Populācija un Finvalis · Redzēt vairāk »
Floridas sīlis
Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.
Jaunums!!: Populācija un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »
Gada putns Latvijā
2023. gada putns Latvijā — lakstīgala (''Luscinia luscinia'') Gada putns ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, ko kopš 1996.
Jaunums!!: Populācija un Gada putns Latvijā · Redzēt vairāk »
Gada staipeknis
Gada staipeknis ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Populācija un Gada staipeknis · Redzēt vairāk »
Garastes jakāns
Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.
Jaunums!!: Populācija un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Garastes zebiekste · Redzēt vairāk »
Garkaklis
Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Populācija un Garkaklis · Redzēt vairāk »
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Jaunums!!: Populācija un Gājputni · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Populācija un Gepards · Redzēt vairāk »
Gobi lācis
Gobi lācis (Ursus arctos gobiensis), ir viena no brūnā lāča pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Gobi lācis · Redzēt vairāk »
Gvadelupas jenots
Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga, kas ir endēmiska Gvadelupas salās: Bastērā un Grantērā, Mazo Antiļu salu arhipelāgā.
Jaunums!!: Populācija un Gvadelupas jenots · Redzēt vairāk »
Hailendas ponijs
Hailendas ponijs ir poniju šķirne, kas dzīvo Skotijas Hailendas reģionā un Rietumu salās.
Jaunums!!: Populācija un Hailendas ponijs · Redzēt vairāk »
Hiēnsuns
Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »
Hierarhija
"Kapitālistiskās sabiedrības šķiras", 1911. gada karikatūraHierarhija ir sistēma vai struktūra, kas organizē elementus vienības līmeņos, pamatojoties uz to nozīmi, autoritāti vai citiem kritērijiem.
Jaunums!!: Populācija un Hierarhija · Redzēt vairāk »
Himalaju melnais lācis
Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Populācija un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »
Himalaju vilks
Himalaju vilks, pazīstams ar neoficiālo zinātnisko nosaukumu - Canis himalayensis, ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Himalaju vilks · Redzēt vairāk »
Indijas vārna
Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Populācija un Indijas vārna · Redzēt vairāk »
Izmirstošas sugas
Viena no izmirstošajām sugām ir salu lapsa Izmirstošas sugas ir dzīvnieku, augu un citu organismu sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas.
Jaunums!!: Populācija un Izmirstošas sugas · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Populācija un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Jaunums!!: Populācija un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »
Javas degunradzis
Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Jaunums!!: Populācija un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »
Jūmas apgabals
Arizonas štats. Jūmas apgabals (sarkanā krāsā) Jūmas apgabals ir apgabals ASV Arizonas štata dienvidrietumos.
Jaunums!!: Populācija un Jūmas apgabals · Redzēt vairāk »
Jūras putns
''Tumšais zīriņš'' (''Onychoprion fuscatus''), viena no jūras putnu sugām Jūras putni ir putni, kas pielāgojušies dzīvei jūras vidē.
Jaunums!!: Populācija un Jūras putns · Redzēt vairāk »
Jūrasūdrs
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Populācija un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Populācija un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Kadjakas lācis · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Populācija un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalnu ķeģis
Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).
Jaunums!!: Populācija un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »
Kalnu degunlācītis
Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Jaunums!!: Populācija un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »
Kalnu zebiekste
Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »
Kamieļi
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Jaunums!!: Populācija un Kamieļi · Redzēt vairāk »
Karabahas zirgs
Karabahas zirgs ir viena no siltasiņu šķirnēm.
Jaunums!!: Populācija un Karabahas zirgs · Redzēt vairāk »
Kākaulis
Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Populācija un Kākaulis · Redzēt vairāk »
Klinšu ērglis
Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.
Jaunums!!: Populācija un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »
Kognitīvā psiholoģija
Kognitīvā psiholoģija (no — 'izzināšana, priekšstats, jēdziens') ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību, uztveri, paternu atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo un cilvēka intelektu, kā arī kognitīvo attīstību.
Jaunums!!: Populācija un Kognitīvā psiholoģija · Redzēt vairāk »
Koijots
Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Koijots · Redzēt vairāk »
Kolpeo lapsa
Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Kolpeo lapsa · Redzēt vairāk »
Kolumbijas zebiekste
Kolumbijas zebiekste (Mustela felipei) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Kolumbijas zebiekste · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Populācija un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Korsaks
Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Korsaks · Redzēt vairāk »
Kosumelas jenots
Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Populācija un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Populācija un Kotiks · Redzēt vairāk »
Krauķis
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.
Jaunums!!: Populācija un Krauķis · Redzēt vairāk »
Krūmu sīļi
Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Jaunums!!: Populācija un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »
Lama
Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.
Jaunums!!: Populācija un Lama · Redzēt vairāk »
Latvijas zilā
Latvijas zilā jeb Latvijas zilā govs, arī līvu govs, jūras govs jeb mēness govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) primitīvajām šķirnēm, kuras izcelsmes vieta ir Kurzemes novads Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LZ.
Jaunums!!: Populācija un Latvijas zilā · Redzēt vairāk »
Lauku cīrulis
thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.
Jaunums!!: Populācija un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »
Lauku lija
Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Populācija un Lauku lija · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Populācija un Lauva · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Populācija un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Populācija un Leopards · Redzēt vairāk »
Lielais ķīris
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Jaunums!!: Populācija un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »
Lielais baltais gārnis
Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Populācija un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Populācija un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Maikongs
Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Maikongs · Redzēt vairāk »
Mazais baltais gārnis
Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).
Jaunums!!: Populācija un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Mājas čurkste
Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).
Jaunums!!: Populācija un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »
Mākslīgais intelekts
Robots ASIMO izmanto sensorus un mākslīgo intelektu, lai kāptu lejā pa kāpnēm Mākslīgais intelekts (MI) ( — AI) ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos.
Jaunums!!: Populācija un Mākslīgais intelekts · Redzēt vairāk »
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Jaunums!!: Populācija un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »
Meža pīle
Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Populācija un Meža pīle · Redzēt vairāk »
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Meža sesks · Redzēt vairāk »
Medusposums
Medusposums jeb nektārkuskuss (Tarsipes rostratus) ir vienīgā suga medusposumu dzimtā (Tarsipedidae).
Jaunums!!: Populācija un Medusposums · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Populācija un Meina · Redzēt vairāk »
Melnā žagata
Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).
Jaunums!!: Populācija un Melnā žagata · Redzēt vairāk »
Melnkāju sesks
Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »
Mitotiskais indekss
Mitotiskais indekss ir kādas populācijas šūnu, kurām notiek mitoze, skaita un tās pašas populācijas kopējā šūnu daudzuma attiecība.
Jaunums!!: Populācija un Mitotiskais indekss · Redzēt vairāk »
Mukoviscidoze
Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.
Jaunums!!: Populācija un Mukoviscidoze · Redzēt vairāk »
Mustangs
Mustangs ir viena no savvaļā dzīvojošām zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Populācija un Mustangs · Redzēt vairāk »
Nakts gārņi
Nakts gārņi, nakts gārņu ģints (Nycticorax) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).
Jaunums!!: Populācija un Nakts gārņi · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Populācija un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Neitrofilie leikocīti
Neitrofilie leikocīti jeb neitrofili ir graudaini leikocīti (granulocīti), kam ir būtiska nozīme nespecifiskajā imunitātē.
Jaunums!!: Populācija un Neitrofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Ozolu mūķene
Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Jaunums!!: Populācija un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Populācija un Parastais jenots · Redzēt vairāk »
Parazītiskie augi
Viju ģints (''Cuscuta'') parazītiskais augs uz akācijas (''Acacia'') Parazītiskie augi ir tādi augi, kas ir pielāgojušies baroties heterotrofi, t.i., tie kādu daļu vai pat visas dzīvības procesiem nepieciešamās vielas saņem no cita auga.
Jaunums!!: Populācija un Parazītiskie augi · Redzēt vairāk »
Pasuga
Pasuga (vispārpieņemtā abreviatūra subsp. vai ssp.) bioloģiskajā sistemātikā ir vai nu par sugu zemāks taksonomiskais rangs, vai arī taksonomiskā grupa šādā rangā.
Jaunums!!: Populācija un Pasuga · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Populācija un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Piedervieta
Piedervieta jeb īpašvieta (eigen (vācu val.) - „piederošs”; apzīmē kāda objekta piederību vai izcelsmi no personas vai objekta) ir vienas noteiktas sugas biotiskā izplatības telpa, bet termins var tikt piemērots arī vairākām sugām, pasugām, populācijām vai indivīdiem - tātad, funkcionāls telpisks komplekss, kurš uztur sugu, un kurš iekļauj visus telpas un procesu funkcionālos raksturlielumus, kas nepieciešami tā pastāvēšanai (piemēram, klimatu, ainavas heterogenitāti, pašreizējo izplatību un kustīgumu, vēsturisko dinamiku un izplatību pasaules mērogā, metapopulāciju struktūru un atkarību no substrātiem, mutuālisma u.c.). Ir sešas telpiski mainīgie, kas atbilst šim terminam.
Jaunums!!: Populācija un Piedervieta · Redzēt vairāk »
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Jaunums!!: Populācija un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Populācija (nozīmju atdalīšana)
Populācija var būt.
Jaunums!!: Populācija un Populācija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Priežu dižkoksngrauzis
Priežu dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Populācija un Priežu dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Pupu laputs
Pupu laputs (Aphis fabae) ir īsto laputu suga.
Jaunums!!: Populācija un Pupu laputs · Redzēt vairāk »
Pupuķis
Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.
Jaunums!!: Populācija un Pupuķis · Redzēt vairāk »
Rase (bioloģija)
Rase ir populācija, kas ģenētiski relatīvi nedaudz atšķiras no citām populācijām, kuras pieder tai pašai sugai.
Jaunums!!: Populācija un Rase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Populācija un Raunda · Redzēt vairāk »
Ringolda salas
Ringolda salas ir arhipelāgs Fidži, kura salas izvietojušās uz ziemeļaustrumiem no Vanua Levu salas.
Jaunums!!: Populācija un Ringolda salas · Redzēt vairāk »
Rubeņu apakšdzimta
Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.
Jaunums!!: Populācija un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Sahāras gepards
Sahāras gepards (Acinonyx jubatus hecki) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Sahāras gepards · Redzēt vairāk »
Salu bioģeogrāfija
Salu bioģeogrāfijas teoriju 1967.
Jaunums!!: Populācija un Salu bioģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Salu lapsa
Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).
Jaunums!!: Populācija un Salu lapsa · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Sarkanais vilks
Sarkanais vilks (Canis rufus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Sarkanais vilks · Redzēt vairāk »
Sarkanā grāmata
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.
Jaunums!!: Populācija un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Savvaļas kaza
Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Jaunums!!: Populācija un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »
Sīrijas brūnais lācis
Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Populācija un Sīrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Populācija un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Smilšu lapsa
Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Smilšu lapsa · Redzēt vairāk »
Sniega leopards
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).
Jaunums!!: Populācija un Sniega leopards · Redzēt vairāk »
Somphona rasbora
Somphona rasbora (Trigonostigma somphongsi) ir kritiski apdraudēta zebrzivju dzimtas (Danionidae) suga, kas endēma Taizemei.
Jaunums!!: Populācija un Somphona rasbora · Redzēt vairāk »
Stūrainais bruņurupucis
Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.
Jaunums!!: Populācija un Stūrainais bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Stellera pūkpīle
Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Populācija un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »
Strausi
Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).
Jaunums!!: Populācija un Strausi · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Populācija un Suga · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Populācija un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Taira
Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).
Jaunums!!: Populācija un Taira · Redzēt vairāk »
Tamarixia radiata
Tamarixia radiata ir maza izmēra parazītisks plēvspārnis no Eulophidae dzimtas.
Jaunums!!: Populācija un Tamarixia radiata · Redzēt vairāk »
Tarzāna hameleons
Tarzāna hameleons (Calumma tarzan) ir kritiski apdraudēta hameleonu dzimtas suga, kas sastopama nelielā areālā Madagaskaras austrumos.
Jaunums!!: Populācija un Tarzāna hameleons · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Populācija un Tinis · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Populācija un Trusis · Redzēt vairāk »
Tuberkulozes mikobaktērija
Tuberkulozes mikobaktērija, jeb tuberkulozes nūjiņa ir patogēna nūjiņveidīga baktērija, kura izraisa tuberkulozi.
Jaunums!!: Populācija un Tuberkulozes mikobaktērija · Redzēt vairāk »
Uriāls
Par uriālu jeb arkaru sauc savvaļas aitu, kas pieder uriālu jeb arkaru grupai (Ovis orientalis vignei grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Jaunums!!: Populācija un Uriāls · Redzēt vairāk »
Valsts (sabiedrības attīstības stadija)
Valsts ir pēdējā sabiedrības attīstības stadija Elmana Sērvisa izstrādātajā sociālās attīstības modelī.
Jaunums!!: Populācija un Valsts (sabiedrības attīstības stadija) · Redzēt vairāk »
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Populācija un Valzirgs · Redzēt vairāk »
Vālīšu staipeknis
Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
Jaunums!!: Populācija un Vālīšu staipeknis · Redzēt vairāk »
Vēžošana
Vēžošana ir vēžu ķeršana vai nu ar rokām, brienot pa ūdeni un cenšoties tos saskatīt un notvert vai arī izmantojot vēžošanas rīkus, kuros vēži tiek ievilināti ar ēsmu.
Jaunums!!: Populācija un Vēžošana · Redzēt vairāk »
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Populācija un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »
Vides ietilpība
Vides ietilpība, vides caurlaides spēja jeb ekoloģiskā ietilpība ir ekosistēmai raksturīgais populācijas blīvuma līdzsvars.
Jaunums!!: Populācija un Vides ietilpība · Redzēt vairāk »
Zaķu dzimta
Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.
Jaunums!!: Populācija un Zaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Zaļā savvaļas vista
Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).
Jaunums!!: Populācija un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »
Zaļā vārna
Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.
Jaunums!!: Populācija un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Populācija un Zebiekste · Redzēt vairāk »
Zebras
Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.
Jaunums!!: Populācija un Zebras · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Populācija un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Populācija un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Jaunums!!: Populācija un Zivju cauna · Redzēt vairāk »
Zivjudzenīšveidīgie
Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.
Jaunums!!: Populācija un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Populācija un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
Zuši
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Populācija un Zuši · Redzēt vairāk »
Zvirbuļveidīgie
Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Populācija un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dzīvnieku populācija, Populācijas.
