Atvērt Google MapsSatura rādītājs
116 attiecības: Alfrēds Riekstiņš (karavīrs), Andžs Flaksis, Antra Bigača, Arturs Žvinklis, Arvis Juzups, Asīte, Auguste (Vaiņodes pagasts), Augustupe, Autoceļš P114, Autoceļš P135, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Ēriks Ešenvalds, Baltgalvas grifs, Baltijas kara apgabals, Baznīcas iela, Bermontiāde, Bunka, Dārza iela, Dienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījums, Dienvidkurzemes novads, Dobeļdīķis, Dobeļupe, Duvzare, Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte, Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode, Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti, Edgars Putra, Egils Einārs Jurševics, Ernests Apoga, Gaiļa kalns, Gunārs Rode, Hazi Aslanovs, Heikingi, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Holocēns, Holokausts Latvijā, Jānis Ģībietis, Jānis Kauliņš, Jānis Peters, Jēkabs Nākums, Juris Pavītols, Kauja par Liepāju, Kauliņupe, Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers, Kretinga, Kurzeme, Kurzemes cietoksnis, Lašupe (upe), Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas brīvības cīņas, ... Izvērst indekss (66 vairāk) »
Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)
Alfrēds Riekstiņš (dzimis, miris) bija latviešu karavīrs, Latviešu leģiona virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris un ASV diversants.
Skatīt Priekule un Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)
Andžs Flaksis
Andžs Flaksis (dzimis Priekulē) ir profesionāls Latvijas šosejas riteņbraucējs, kurš pārstāv Latvijas kalnu riteņbraukšanas komandu DTG – MySport.
Skatīt Priekule un Andžs Flaksis
Antra Bigača
Antra Bigača (dzimusi Priekulē) ir latviešu mūziķe.
Skatīt Priekule un Antra Bigača
Arturs Žvinklis
Arturs Žvinklis (dzimis 1964. gada 14. jūnijā tagadējā Priekules novada Bunkas pagastā) ir latviešu vēsturnieks, Latvijas Universitātes un Publiskās atmiņas centra pētnieks.
Skatīt Priekule un Arturs Žvinklis
Arvis Juzups
Arvis Juzups (dzimis) ir latviešu bijušais rokasbumbas spēlētājs, pēc karjeras beigām ir LHF izpilddirektors un izlašu direktors.
Skatīt Priekule un Arvis Juzups
Asīte
Asīte ir ciems Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Skatīt Priekule un Asīte
Auguste (Vaiņodes pagasts)
Auguste ir apdzīvotā vieta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Skatīt Priekule un Auguste (Vaiņodes pagasts)
Augustupe
Augustupe (arī Auguste, Augustes upe) ir Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Priekule un Augustupe
Autoceļš P114
| | P114 autoceļš Ilmāja—Priekule—Lietuvas robeža (Plūdoņi) ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A9 pie Ilmājas caur Priekuli ar Lietuvas robežu pie Skodas (bijušais robežkontroles punkts «Plūdoņi»).
Skatīt Priekule un Autoceļš P114
Autoceļš P135
| | P135 autoceļš Priekule—Vaiņode ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P114 Priekulē ar Vaiņodi.
Skatīt Priekule un Autoceļš P135
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Skatīt Priekule un Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Ēriks Ešenvalds
Ēriks Ešenvalds (dzimis 1977. gada 26. janvārī Priekulē) ir latviešu klasiskās mūzikas komponists.
Skatīt Priekule un Ēriks Ešenvalds
Baltgalvas grifs
Baltgalvas grifs (Gyps fulvus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) maitas putns, kas pieder pie tipisko grifu ģints (Gyps). Tas mājo Eirāzijā, sākot ar Dienvideiropu un virzienā uz austrumiem līdz Indijas ziemeļu daļai un Pakistānai, tas sastopams arī nelielās, sadrumstalotās populācijās Ziemeļāfrikā.
Skatīt Priekule un Baltgalvas grifs
Baltijas kara apgabals
PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).
Skatīt Priekule un Baltijas kara apgabals
Baznīcas iela
Baznīcas iela var būt.
Skatīt Priekule un Baznīcas iela
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Skatīt Priekule un Bermontiāde
Bunka
Bunka ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta centrs pie Vārtājas upes un autoceļa V1206 (Durbe-Tadaiķi-Bunka-Priekule) 23 km no novada centra Grobiņas un 187 km no Rīgas.
Skatīt Priekule un Bunka
Dārza iela
Dārza iela var būt.
Skatīt Priekule un Dārza iela
Dienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījums
Dienvidkurzemes novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Dienvidkurzemes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Skatīt Priekule un Dienvidkurzemes novada ciemu uzskaitījums
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Skatīt Priekule un Dienvidkurzemes novads
Dobeļdīķis
Dobeļdīķis (arī Dobeļu dīķis) ir ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā pie Priekules pilsētas robežas.
Skatīt Priekule un Dobeļdīķis
Dobeļupe
Dobeļupe ir upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Virgas labā krasta pieteka.
Skatīt Priekule un Dobeļupe
Duvzare
Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Priekule un Duvzare
Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte
Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914). Tauraģes dzelzceļa stacija (1938). Paģēģu dzelzceļa stacija, Lietuvas-Vācijas robežstacija (1923-1939). Tilzītes dzelzceļa stacija (1910). Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte bija Pirmā pasaules kara laikā 1915.-1916.
Skatīt Priekule un Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte
Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode
Nojauktā līnija posmā Paplaka—Priekule Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Liepājas pilsētu ar Valsts robežu (9 km no Vaiņodes).
Skatīt Priekule un Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode
Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti
Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti posmā Priekule—Purmsāti Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Priekules pilsētu ar Valsts robežu.
Skatīt Priekule un Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti
Edgars Putra
Edgars Putra (dzimis) ir latviešu uzņēmējs un politiķis.
Skatīt Priekule un Edgars Putra
Egils Einārs Jurševics
Egils Einārs Jurševics (dzimis Baldonē) ir latviešu ārsts, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Skatīt Priekule un Egils Einārs Jurševics
Ernests Apoga
Ernests Apoga (vecajā ortogrāfijā: Appoga, dzimis 1898. gadā Priekulē, miris 1937. gadā Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, Sarkanās armijas transporta un sakaru priekšnieks.
Skatīt Priekule un Ernests Apoga
Gaiļa kalns
Gaiļa kalns ir pilskalns, kas atrodas Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta dienvidaustrumu daļā, apmēram kilometru uz austrumiem no valsts autoceļa P114 (Ilmāja — Priekule — Lietuvas robeža (Plūdoņi)) sabiedriskā transporta pieturas "Robežnieki".
Skatīt Priekule un Gaiļa kalns
Gunārs Rode
Gunārs Rode (1934–2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais.
Skatīt Priekule un Gunārs Rode
Hazi Aslanovs
Hazi Aslanovs (dzimis, miris) bija azerbaidžāņu izcelsmes PSRS ģenerālmajors.
Skatīt Priekule un Hazi Aslanovs
Heikingi
Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Skatīt Priekule un Heikingi
Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms
Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.
Skatīt Priekule un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Skatīt Priekule un Holocēns
Holokausts Latvijā
1942. gada Vanzē konferencē demonstrētā lapa, kurā minēts, ka Latvijā (''Lettland'') palikuši tikai 3500 ebreju Holokausts Latvijā bija daļa no Otrā pasaules kara laikā notikušajām civiliedzīvotāju masu slepkavībām, kas bija vērsta uz veselu etnisko grupu, proti, Latvijas ebreju un Latvijas romu pilnīgu iznīcināšanu jeb holokaustu.
Skatīt Priekule un Holokausts Latvijā
Jānis Ģībietis
Jānis Ģībietis ( —) bija Latvijas sabiedrisks darbinieks un politiķis.
Skatīt Priekule un Jānis Ģībietis
Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (—) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Priekule un Jānis Kauliņš
Jānis Peters
Jānis Peters (dzimis Priekulē) ir latviešu dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts.
Skatīt Priekule un Jānis Peters
Jēkabs Nākums
Jēkabs Nākums (dzimis Priekulē) ir bijušais latviešu biatlonists, uzņēmējs, fitnesa treneris, šobrīd biatlona treneris privātā klubā "Ogres Biatlona klubs".
Skatīt Priekule un Jēkabs Nākums
Juris Pavītols
Juris Pavītols (dzimis 1949. gada 23. aprīlī Dobelē) ir latviešu mūziķis, komponists, politiķis, lektors un mūzikas skolotājs.
Skatīt Priekule un Juris Pavītols
Kauja par Liepāju
1966. gadā izveidotais memoriāls Kauja par Liepāju, arī Liepājas aizstāvēšana, bija lielākā un ilgākā kaujas operācija 1941. gada Latvijas vācu okupācijas laikā.
Skatīt Priekule un Kauja par Liepāju
Kauliņupe
Kauliņupe (arī Kauliņa) ir upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Ruņas labā krasta pieteka.
Skatīt Priekule un Kauliņupe
Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers
Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers (dzimis, miris bija vācbaltiešu mācītājs, skolotājs un šahists.
Skatīt Priekule un Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers
Kretinga
Kretinga ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumos, pilsētas un arī apkārtnes seņūnijas centrs.
Skatīt Priekule un Kretinga
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Priekule un Kurzeme
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Skatīt Priekule un Kurzemes cietoksnis
Lašupe (upe)
Lašupe (arī Lašupīte, Loša, Lošas upe) ir Melnupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Priekule un Lašupe (upe)
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Skatīt Priekule un Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Priekule un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Skatīt Priekule un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Latvijas pagastu uzskaitījums
Administratīvais un teritoriālais iedalījums Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie Latvijas pagasti.
Skatīt Priekule un Latvijas pagastu uzskaitījums
Latvijas pilsētu ģerboņi
Latvijas pilsētu ģerboņi ir pilsētas tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli.
Skatīt Priekule un Latvijas pilsētu ģerboņi
Latvijas pilsētu karogi
Latvijas pilsētu karogi kopā ar ģerboņiem, himnām un logo ir Latvijas pilsētu simboli.
Skatīt Priekule un Latvijas pilsētu karogi
Latvijas pilsētu uzskaitījums
Latvijas pilsētu pārskata karte Latvijas pilsētu uzskaitījums iekļauj visas Latvijas pilsētas, kopā 81, tostarp 10 valstspilsētas un 71 novada pilsētu.
Skatīt Priekule un Latvijas pilsētu uzskaitījums
Latvijas putnu sugu saraksts
Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.
Skatīt Priekule un Latvijas putnu sugu saraksts
Latvijas rajoni
Latvijas rajonu un pagastu karte (2007). Rajoni bija otrā līmeņa pašvaldības Latvijas PSR un Latvijas Republikā no 1949. līdz 2009. gadam.
Skatīt Priekule un Latvijas rajoni
Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.
Skatīt Priekule un Latvijas reģionālie autoceļi
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Priekule un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Priekule un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Lāčplēša iela
Lāčplēša iela var būt.
Skatīt Priekule un Lāčplēša iela
Lejaskurzeme
Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.
Skatīt Priekule un Lejaskurzeme
Leonīds Zariņš
Leonīds Zariņš (1927—1954) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks.
Skatīt Priekule un Leonīds Zariņš
Liepājas apriņķa muižu nosaukumi
Liepājas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). 20. gs. sākumā. Liepājas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Liepājas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Skatīt Priekule un Liepājas apriņķa muižu nosaukumi
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Priekule un Liepājas apriņķis
Liepājas rajons
Liepājas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.
Skatīt Priekule un Liepājas rajons
Liepājas vēsture
Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17.
Skatīt Priekule un Liepājas vēsture
Ludvigs Katerfelds
L. Katerfelds Traugots Kristiāns Frīdrihs Ludvigs Katerfelds (1843—1910) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Priekule un Ludvigs Katerfelds
Madars Razma
Madars Razma (dzimis Priekulē) ir latviešu šautriņu metējs, kurš piedalās Profesionālās darts organizācijas (PDC) organizētajos turnīros.
Skatīt Priekule un Madars Razma
Matīss Burģis
Matīss Burģis (dzimis Priekulē) ir latviešu galda tenisists.
Skatīt Priekule un Matīss Burģis
Māris Jučers
Māris Jučers (dzimis Priekulē) ir bijušais latviešu hokejists, vārtsargs.
Skatīt Priekule un Māris Jučers
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).
Skatīt Priekule un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs
Paģēģi
Paģēģi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā uz dienvidrietumiem no Tauraģes.
Skatīt Priekule un Paģēģi
Paplaka
Paplaka ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta centrs autoceļu V1208 (Bunka — Paplaka — Mazkalēti) un V1210/V1201 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.
Skatīt Priekule un Paplaka
Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams
Advokāts Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštamms (1749—1820) bija vācbaltu jurists un muižnieks.
Skatīt Priekule un Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams
Plūģupīte
Plūģupīte (arī Pluģe, Pluģupe, augštecē Dubļupe, Dubļupīte) ir Padones strauta kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Priekule un Plūģupīte
Priekule (nozīmju atdalīšana)
Priekule var būt.
Skatīt Priekule un Priekule (nozīmju atdalīšana)
Priekule (stacija)
Priekule bija dzelzceļa stacija Priekulē, līnijās Liepāja—Vaiņode un Priekule—Kalēti.
Skatīt Priekule un Priekule (stacija)
Priekules ģerbonis
Priekules pilsētas ģerbonis ir viens no Priekules pilsētas oficiālajiem simboliem.
Skatīt Priekule un Priekules ģerbonis
Priekules baptistu baznīca
Priekules baptistu baznīca ir Latvijas Baptistu draudžu savienībā ietilpstošās Priekules baptistu draudzes baznīca Dienvidkurzemes novada Priekules pilsētā.
Skatīt Priekule un Priekules baptistu baznīca
Priekules ielu uzskaitījums
Priekules pilsētas ielu uzskaitījumā iekļautas 46 ielas Priekulē.
Skatīt Priekule un Priekules ielu uzskaitījums
Priekules Ikars
Priekules novada ģerbonī. Priekules Ikars ir iesauka teiksmainajam kalējam, kas 17.
Skatīt Priekule un Priekules Ikars
Priekules lidlauks
Priekules lidlauks ir nesertificēts lidlauks Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā.
Skatīt Priekule un Priekules lidlauks
Priekules luterāņu baznīca
Priekules evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pilsētā.
Skatīt Priekule un Priekules luterāņu baznīca
Priekules muiža
Priekules muižas kungu māja, tagad Priekules vidusskolas ēka (2015). Priekules muižas kungu mājas kāpnes uz Virgas upi (2014). Priekules muiža bija Korfu dzimtas pilsmuiža, kuras centrā 19.
Skatīt Priekule un Priekules muiža
Priekules novada ciemu uzskaitījums
Priekules novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Priekules novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.
Skatīt Priekule un Priekules novada ciemu uzskaitījums
Priekules novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Priekules novada ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Priekules novada pašvaldības vadītāji.
Skatīt Priekule un Priekules novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Priekules novads
Priekules novads bija pašvaldība Kurzemes dienvidos, kurā 2009.
Skatīt Priekule un Priekules novads
Priekules pagasts
Priekules pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Priekule un Priekules pagasts
Priekules rajons
Priekules rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Skatīt Priekule un Priekules rajons
Priekules slimnīca
Priekules slimnīca atrodas Aizputes ielā 5 Priekulē un tajā ārstē pacientus galvenokārt no Priekules, Vaiņodes, Durbes, Grobiņas novadiem.
Skatīt Priekule un Priekules slimnīca
Priekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela
Priekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes kapela.
Skatīt Priekule un Priekules slimnīcas Svētās Annas Romas katoļu kapela
Priekules vidusskola
Priekules vidusskola atrodas Dienvidkurzemes novadā, Priekulē, Aizputes ielā 1.
Skatīt Priekule un Priekules vidusskola
Purmsāti
Purmsāti ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā autoceļu V1211 (Priekule — Purmsāti — Kalēti), V1215 (Krogzemji — Purmsāti) un V1216 (Purmsāti — Gramzda) krustojumā.
Skatīt Priekule un Purmsāti
Raiņa iela
Raiņa iela var būt.
Skatīt Priekule un Raiņa iela
Ruņa
Ruņa (arī Ruņupe, Rūne, lejtecē Āžu upe, Jaunā Ruņa) ir upe Latvijā, Apšes labā krasta pieteka.
Skatīt Priekule un Ruņa
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.
Skatīt Priekule un Salaspils koncentrācijas nometne
Saulaine (Priekules pagasts)
Saulaine (agrāk arī Saulaines un Zvaigznes) ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā uz rietumiem no Priekules, faktiski tās daļa.
Skatīt Priekule un Saulaine (Priekules pagasts)
Saules iela
Saules iela var būt.
Skatīt Priekule un Saules iela
Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.
Skatīt Priekule un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Skolas iela
Skolas iela var būt.
Skatīt Priekule un Skolas iela
Tadaiķi
Tadaiķi (ari Lejasmuiža) ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā pie Vārtājas upes.
Skatīt Priekule un Tadaiķi
Uzvaras iela
Uzvaras iela var būt.
Skatīt Priekule un Uzvaras iela
Vaiņode
Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Priekule un Vaiņode
Vaiņodes lidlauks
Vaiņodes lidlauks ir pamests militārais lidlauks Dienvidkurzemes novadā, netālu no Latvijas—Lietuvas robežas.
Skatīt Priekule un Vaiņodes lidlauks
Vārtājas pilskalns
Vārtājas pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Warthayen jeb Wartha) ir pilskalns Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, pie Grobiņas-Priekules lielceļa, Vārtājas upes senlejas labajā krastā.
Skatīt Priekule un Vārtājas pilskalns
Virga
Virga ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā autoceļu P106 (Ezere — Embūte — Grobiņa) un V1210 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.
Skatīt Priekule un Virga
Zviedru vārti
Zviedru vārti var būt.
Skatīt Priekule un Zviedru vārti
11. februāris
11.
Skatīt Priekule un 11. februāris
1688. gads Latvijā
Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.
Skatīt Priekule un 1688. gads Latvijā
1944. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Priekule un 1944. gads Latvijā
1945. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1945. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Priekule un 1945. gads Latvijā
1999. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1999.
Skatīt Priekule un 1999. gada laikapstākļi Latvijā
2009. gada administratīvi teritoriālā reforma
Novadi un republikas pilsētas (2010—2021). 2009.
Skatīt Priekule un 2009. gada administratīvi teritoriālā reforma
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.
Skatīt Priekule un 2020. gada laikapstākļi Latvijā
2021. gada Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanas
2021.
Skatīt Priekule un 2021. gada Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanas
Zināms kā Preekuln, Priekules pilsēta.