Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Adelīts, Agardīts-(Y), Aktašīts, Albērs Kamī, Alfonso II (Aragona), Algodonīts, Arlas karaliste, Augšprovansas Alpi, Šaburneīts, Šarls I Anžū, Berengars I (Itālija), Džovanna I, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Francija, Francijas vēsture, Francijas vēsturiskās provinces, Franki, Frederiks Mistrāls, Hosē Ečegarajs, Jūlijs Neps, Jolanta (filma), Karš par Spānijas mantojumu, Kārlis II Anžū, Klapje de Kolongi, Labs gads, Luijs XI, Madokīts, Maltas ordeņa vēsture, Mantona, Marmatīts, Marsels Paņols, Mauri, Mursija, Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis, Nica, Oksitāņu valoda, Orānas-Nasavas dinastija, Otrais Baronu karš, Pavīķe, Provansa-Alpi-Azūra Krasts, Provansas Margarita, Province, Raimunds IV, Roberto Gudrais, Svētā Anna, Vācieši, 1041. gads.
Adelīts
Adelīts (no (adelos) — 'nenoteikts') ir rets minerāls, kas pirmoreiz aprakstīts 1891.
Jaunums!!: Provansa un Adelīts · Redzēt vairāk »
Agardīts-(Y)
Agardīts-(Y) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Provansa un Agardīts-(Y) · Redzēt vairāk »
Aktašīts
Aktašīts (nosaukts atradnes vārdā Altajā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Provansa un Aktašīts · Redzēt vairāk »
Albērs Kamī
Albērs Kamī (dzimis, miris) bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma pamatlicējiem (kopā ar Žanu Polu Sartru).
Jaunums!!: Provansa un Albērs Kamī · Redzēt vairāk »
Alfonso II (Aragona)
Alfonso II Alfonso II Tikumīgais (spāņu - Alfonso II de Aragón, kataloniešu - Alfonso II el Casto) (dzimis 1157. gadā Ueskā, Aragonā, miris 1195. gada 26. aprīlī Perpiņānā) - pirmais Aragonas karalistes karalis (1164-1196) no Barseloniešu dinastijas, Barselonas grāfs (1162-1196) un Provansas grāfs (1181-1185).
Jaunums!!: Provansa un Alfonso II (Aragona) · Redzēt vairāk »
Algodonīts
Algodonīts (nosaukts pēc Algodonesas atradnes Čīlē, kur minerāls tika atklāts) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Provansa un Algodonīts · Redzēt vairāk »
Arlas karaliste
Arlas karaliste ap 1000. gadu Arlas karaliste, zināma arī kā Burgundijas Otrā karaliste, pastāvēja no 933.
Jaunums!!: Provansa un Arlas karaliste · Redzēt vairāk »
Augšprovansas Alpi
Augšprovansas Alpi (izrunā) ir Francijas departaments, kas agrāk bija daļa no Provansas provinces.
Jaunums!!: Provansa un Augšprovansas Alpi · Redzēt vairāk »
Šaburneīts
Šaburneīts ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Provansa un Šaburneīts · Redzēt vairāk »
Šarls I Anžū
Šarls I Anžū jeb Kārlis I Anžū (dzimis Francijā, miris Fodžā, Neapoles Karalistē) bija franču augstmanis, grāfs, vēlāk Sicīlijas karalis un Neapoles karalis.
Jaunums!!: Provansa un Šarls I Anžū · Redzēt vairāk »
Berengars I (Itālija)
Berengars I (dzimis ap 845. gadu, miris 924. gada 7. aprīlī), bija Itālijas karalis no 887.
Jaunums!!: Provansa un Berengars I (Itālija) · Redzēt vairāk »
Džovanna I
Džovanna I (dzimusi 1328. gada martā, mirusi) bija Neapoles karaliene, kā arī Provansas un Forkalkjē grāfiene no 1343.
Jaunums!!: Provansa un Džovanna I · Redzēt vairāk »
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Jaunums!!: Provansa un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Provansa un Francija · Redzēt vairāk »
Francijas vēsture
Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.
Jaunums!!: Provansa un Francijas vēsture · Redzēt vairāk »
Francijas vēsturiskās provinces
Par Francijas vēsturiskajām provincēm dēvē provinces (franču: province, atsevišķu teritoriju statuss bija duché — 'hercogiste' vai comté — 'grāfiste'), kurās Francijas Karaliste tika iedalīta līdz Lielajai Franču revolūcijai.
Jaunums!!: Provansa un Francijas vēsturiskās provinces · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Provansa un Franki · Redzēt vairāk »
Frederiks Mistrāls
Frederiks Mistrāls (dzimis, miris) bija provansiešu dzejnieks un rakstnieks, kura vadībā 19.
Jaunums!!: Provansa un Frederiks Mistrāls · Redzēt vairāk »
Hosē Ečegarajs
Hosē Ečegarajs (dzimis, miris) bija spāņu inženieris, matemātiķis, valstsvīrs, kā arī viens no vadošajiem spāņu dramaturgiem 19.
Jaunums!!: Provansa un Hosē Ečegarajs · Redzēt vairāk »
Jūlijs Neps
Flāvijs Jūlijs Neps (~430. gads — 480. gada 25. aprīlis) bija Rietumromas imperators.
Jaunums!!: Provansa un Jūlijs Neps · Redzēt vairāk »
Jolanta (filma)
"Jolanta" ir 1963.
Jaunums!!: Provansa un Jolanta (filma) · Redzēt vairāk »
Karš par Spānijas mantojumu
Karš par Spānijas mantojumu bija konflikts starp vairākām Eiropas valstīm, kas ilga no 1701.
Jaunums!!: Provansa un Karš par Spānijas mantojumu · Redzēt vairāk »
Kārlis II Anžū
Kārlis II jeb Šarls II (dzimis 1248. gadā, miris) bija Anžū dinastijas Neapoles karalis no 1285.
Jaunums!!: Provansa un Kārlis II Anžū · Redzēt vairāk »
Klapje de Kolongi
Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas Impērijā 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Provansa un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »
Labs gads
"Labs gads" ir 2006.
Jaunums!!: Provansa un Labs gads · Redzēt vairāk »
Luijs XI
Luijs XI Saprātīgais (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1461.
Jaunums!!: Provansa un Luijs XI · Redzēt vairāk »
Madokīts
Madokīts (nosaukts pēc atradnes vietvārda Kanādā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Provansa un Madokīts · Redzēt vairāk »
Maltas ordeņa vēsture
Maltas ordeņa Krakdeševaljē drupas mūsdienās Maltas ordeņa vēsture ir izsekojama līdz Hospitāliešu brālības izveidošanai Pirmā Krusta kara pirmsākumos, bet militārais ordenis Palestīnā izveidojās laikā no 1126.
Jaunums!!: Provansa un Maltas ordeņa vēsture · Redzēt vairāk »
Mantona
Mantona ir komūna Francijas dienvidaustrumos, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā.
Jaunums!!: Provansa un Mantona · Redzēt vairāk »
Marmatīts
Marmatīts Marmatīts (no vietvārda Marmato Kolumbijā, kur atrod marmatītu), arī kristofīts, ir minerāla sfalerīta paveids, kas satur daudz dzelzs.
Jaunums!!: Provansa un Marmatīts · Redzēt vairāk »
Marsels Paņols
Marsels Paņols 1948. gadā. Marsels Paņols (izrunā:, dzimis Obaņā (netālu no Marseļas), miris Parīzē) bija franču rakstnieks un režisors.
Jaunums!!: Provansa un Marsels Paņols · Redzēt vairāk »
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Jaunums!!: Provansa un Mauri · Redzēt vairāk »
Mursija
Mursija ir Spānijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidaustrumos pie Seguras upes.
Jaunums!!: Provansa un Mursija · Redzēt vairāk »
Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.
Jaunums!!: Provansa un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis · Redzēt vairāk »
Nica
Nica ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako.
Jaunums!!: Provansa un Nica · Redzēt vairāk »
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Jaunums!!: Provansa un Oksitāņu valoda · Redzēt vairāk »
Orānas-Nasavas dinastija
Orānas—Nasavas dinastijas ciltskoks līdz 1874. gadam. Orānas—Nasavas dinastija ir dižciltīga dzimta, kurai pieder arī Nīderlandes valdnieku dinastija.
Jaunums!!: Provansa un Orānas-Nasavas dinastija · Redzēt vairāk »
Otrais Baronu karš
Otrais Baronu Karš (1264-1267) bija pilsoņu karš Anglijā starp baroniem kurus vadīja Saimons de Montforts (Simon de Montfort) un rojālistu spēkiem, kurus vadīja princis Edvards (vēlāk Anglijas karalis Edvards I) Henrija III pakļautībā.
Jaunums!!: Provansa un Otrais Baronu karš · Redzēt vairāk »
Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Provansa un Pavīķe · Redzēt vairāk »
Provansa-Alpi-Azūra Krasts
Provansa-Alpi-Azūra Krasts ir reģions Francijas dienvidaustrumos pie Vidusjūras.
Jaunums!!: Provansa un Provansa-Alpi-Azūra Krasts · Redzēt vairāk »
Provansas Margarita
Provansas Margarita (dzimusi pavasarī, mirusi) bija Francijas karaliene - konsorte kā karaļa Luija IX sieva no 1234.
Jaunums!!: Provansa un Provansas Margarita · Redzēt vairāk »
Province
Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.
Jaunums!!: Provansa un Province · Redzēt vairāk »
Raimunds IV
Raimunds IV (Raymond IV de Toulouse, * 1041/42. gadā Tulūzā, † 1105. gada 28. februārī Mons Peregrinus pie Tripoles) - Tulūzas grāfs, Provansas markgrāfs.
Jaunums!!: Provansa un Raimunds IV · Redzēt vairāk »
Roberto Gudrais
Roberto Gudrais (dzimis, miris) bija Neapoles karalis, Jeruzalemes karalis kā arī Provansas un Forkalkjē grāfs no 1309.
Jaunums!!: Provansa un Roberto Gudrais · Redzēt vairāk »
Svētā Anna
Svētā Anna ( — žēlastība, skaistums) ir Jēzus Kristus vecmāmiņa, Jaunavas Marijas māte, Svētā Joahima sieva.
Jaunums!!: Provansa un Svētā Anna · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Provansa un Vācieši · Redzēt vairāk »
1041. gads
1041.
Jaunums!!: Provansa un 1041. gads · Redzēt vairāk »
