Ātrāk nekā pārlūku!
5 attiecības: Gaujas svīta, Psammolepji, Psammolepju dzimta, Psammosteīdu apakškārta, Tartuosteus maximus.
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Psammolepis abavica un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Psammolepji
Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Psammolepis abavica un Psammolepji · Redzēt vairāk »
Psammolepju dzimta
Psammolepju dzimta (no — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Psammolepis abavica un Psammolepju dzimta · Redzēt vairāk »
Psammosteīdu apakškārta
Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.
Jaunums!!: Psammolepis abavica un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepis abavica un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »
