Ātrāk nekā pārlūku!
71 attiecības: Analītiskā ģeometrija, Asimptota, Asociativitāte, Attālums, Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma, Ģeometrija, Čevas teorēma, Bezgalība, Bisektrise, Cikloīda, Daudzskaldnis, Dekarta koordinātu sistēma, Difrakcija, Divkāršais integrālis, Eiklīda ģeometrija, Elipse, Figūra, Fizikālais svārsts, Fraktālis, Hiperbola, Hipersfēra, Horda (matemātika), Inženiergrafika, Jūras karte (kuģniecība), Jūrniecības astronomija, Komplekss skaitlis, Kopu teorija, Krava, Lagrēķins, Lauks (fizika), Laukums, Līnija, Leņķis, Loks (matemātika), Mandelbrota kopa, Mērīšana, Melnais caurums, Navigācija, Nogrieznis, Orientēta taisne, Perpendikuls, Piekrastes navigācija, Pitagorisms, Plakne, Polārā koordinātu sistēma, Punkts, Radiobāka, Rādiuss, Riņķa līnija, Riņķis, ..., Rotācija, Sadursme (klasiskā mehānika), Sfēra, Sfēriskā ģeometrija, Speciālā relativitātes teorija, Stars, Superstīgu teorija, Taisne, Tēlotāja ģeometrija, Telpa, Trijstūra augstums, Trijstūru vienādības pazīmes, Vektorgrafika, Vektors, Viļņi, Vieta, Virsotne, Virzīts nogrieznis, Viviani teorēma, Zēnons Elejietis, 3D modelēšana. Izvērst indekss (21 vairāk) »
Analītiskā ģeometrija
Dekarta koordinātu sistēma. Analītiskā ģeometrija — matemātikas nozare, kura ar algebras palīdzību pēta ģeometrisku objektu formu un īpašības.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Analītiskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Asimptota
funkcija ar divām horizontālām asimptotām Asimptota (- nesakrītošs) ir taisne, attālums starp kuru un kādu līkni tiecas uz nulli, argumentam tiecoties uz bezgalību.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Asimptota · Redzēt vairāk »
Asociativitāte
Matemātikā asociativitāte ir īpašība, kas var piemist binārai operācijai.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Asociativitāte · Redzēt vairāk »
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Attālums · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma
garumā Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma (ĢKS) ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem — koordinātām.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Ģeometrija
cilindrā ievilktas lodes tilpums ir 2/3 no cilindra tilpuma: \pi r^2 \cdot 2r \cdot \frac23.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Ģeometrija · Redzēt vairāk »
Čevas teorēma
Čevas teorēma ir teorēma par trijstūriem Eiklīda ģeometrijā.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Čevas teorēma · Redzēt vairāk »
Bezgalība
Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Bezgalība · Redzēt vairāk »
Bisektrise
Bisektrises konstruēšana Bisektrise (no — 'divi' un sectio — 'nogriešana') ir stars, kas sākas leņķa virsotnē un dala leņķi divās vienādās daļās.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Bisektrise · Redzēt vairāk »
Cikloīda
Cikolīda uzzīmēta, ripojot riņķa līnijai un piefiksējot kāda punkta atrašanās vietu. Cikloīda ir līnija, ko apraksta kāds fiksēts riņķa līnijas punkts, ja riņķa līnija bez slīdes ripo pa taisni.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Cikloīda · Redzēt vairāk »
Daudzskaldnis
Daudzskaldnis ir telpiska figūra, ko ierobežo daudzstūri tā, ka jebkuriem ierobežojošiem daudzstūriem vai nu nav kopīgu punktu, vai ir tieši viens kopīgs punkts, vai ir kopīga vismaz viena mala.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Daudzskaldnis · Redzēt vairāk »
Dekarta koordinātu sistēma
Taisnleņķa koordinātu sistēma plaknē. Te ir atzīmēti 4 punkti: (2, 3)(zaļš), (-3, 1)(sarkans), (-1,5, -2,5)(zils) un (0, 0)(lillā, koordinātu sākumpunkts). Dekarta koordinātu sistēma (jeb taisnleņķa koordinātu sistēma) ir plaknes vai telpas koordinātu sistēma, kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka pēc tā attāluma no divām vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Dekarta koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Difrakcija · Redzēt vairāk »
Divkāršais integrālis
Divkāršais integrālis ir noteiktā integrāļa vispārinājums, kad integrēšanas apgabals D ir plaknes apgabals, bet zemintegrāļa funkcija ir divu argumentu funkcija z.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Divkāršais integrālis · Redzēt vairāk »
Eiklīda ģeometrija
Eiklīda ģeometrija ir plaknes un telpisku figūru izpēte, kurā tiek izmantotas Aleksandrijas grieķu matemātiķa Eiklīda darbā "Elementi" apkopotās aksiomas un teorēmas.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Eiklīda ģeometrija · Redzēt vairāk »
Elipse
Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Elipse · Redzēt vairāk »
Figūra
Figūra ( — 'veids') var būt.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Figūra · Redzēt vairāk »
Fizikālais svārsts
Fizikālais svārsts ir jebkurš galīgu izmēru un patvaļīgas formas fizikāls ķermenis, kas nostiprināts punktā, kas atrodas virs šī ķermeņa masas centra un ap kuru tas var brīvi rotēt.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Fizikālais svārsts · Redzēt vairāk »
Fraktālis
brokoļu) šķirne Fraktālis (no — 'sašķelts, sadalīts') ir ģeometriska figūra, kura sastāv no vairākām (principā bezgalīgi daudzām) daļām, kas ir līdzīgas visai figūrai kopumā.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Fraktālis · Redzēt vairāk »
Hiperbola
Hiperbola kā divkāršs konusa šķēlums Hiperbola ir tāda plaknes punktu kopa, kuras brīvi izraudzīta punkta attālumu starpība līdz diviem dotiem šīs plaknes punktiem (fokusiem) ir konstanta.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Hiperbola · Redzēt vairāk »
Hipersfēra
Sfēras vispārinājumu n > 3 dimensijās sauc par hipersfēru, taču bieži vien to sauc arī vienkārši par sfēru.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Hipersfēra · Redzēt vairāk »
Horda (matemātika)
Horda ir nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai — vispārīgā nozīmē — citas līknes (piemēram, elipses vai parabolas) divus punktus.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Horda (matemātika) · Redzēt vairāk »
Inženiergrafika
Kopsalikuma rasējums Inženiergrafika ir simbolu un pieņēmumu sistēma, kuru izmanto rasējumos.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Inženiergrafika · Redzēt vairāk »
Jūras karte (kuģniecība)
Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas jūras karte, kurā attēlota daļa no Puertoriko. Jūras karte ir sfēriskās Zemes daļas attēlojums uz plakanas virsmas.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Jūras karte (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »
Komplekss skaitlis
plaknē Matemātikā kompleksos skaitļus iegūst, reālajiem skaitļiem pievienojot imagināro vienību i, kas apmierina vienādojumu i2.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Komplekss skaitlis · Redzēt vairāk »
Kopu teorija
Venna diagramma, kas attēlo divu kopu šķēlumu. Kopu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta kopas un to īpašības.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Kopu teorija · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Krava · Redzēt vairāk »
Lagrēķins
Stūrmanis ir atzīmējis noteikto kuģa atrašanās vietu 09:00 ar trijstūri. Pēc tam izmantojot kuģa kursu un ātrumu noteiktas lagrēķina vietas 09:30 un 10:00. Lagrēķins ir ģeogrāfisko koordinātu iegūšanas process kuģniecībā, zinot kursu un noieto attālumu no kuģa pēdējās noteiktās atrašanās vietas.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Lagrēķins · Redzēt vairāk »
Lauks (fizika)
Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu. Fizikā lauks ir funkcija, kas laiktelpas punktiem piekārto kādu fizikālu lielumu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Lauks (fizika) · Redzēt vairāk »
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Laukums · Redzēt vairāk »
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Līnija · Redzēt vairāk »
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Leņķis · Redzēt vairāk »
Loks (matemātika)
Attēlā redzami divi loki: ∪ ''DL''. Mazākā riņķa līnijas daļa ir ∪ ''DGL''.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Loks (matemātika) · Redzēt vairāk »
Mandelbrota kopa
Mandelbrota kopas krāsains attēls Mandelbrota kopa ir punktu kopa kompleksajā plaknē, kuras robeža ir fraktālis (šo robežu sauc par Mandelbrota līkni).
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Mandelbrota kopa · Redzēt vairāk »
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Mērīšana · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Navigācija
Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Navigācija · Redzēt vairāk »
Nogrieznis
17. gadsimta gravīra Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Nogrieznis · Redzēt vairāk »
Orientēta taisne
Virziens no punkta A uz punktu B ir pozitīvs, bet no B uz A — negatīvs Orientēta taisne jeb ass ir taisne, kurai ir noteikts virziens.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Orientēta taisne · Redzēt vairāk »
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Perpendikuls · Redzēt vairāk »
Piekrastes navigācija
Seglīnija Somijas arhipelāgā. Piekrastes navigācija ir navigācijas veids, kuru izmanto ierobežotos ūdeņos ar biežu vai pastāvīgu kuģa vietas noteikšanu attiecībā pret tuvumā esošiem ģeogrāfiskiem orientieriem un ūdenstilpes dibena raksturu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Piekrastes navigācija · Redzēt vairāk »
Pitagorisms
Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Pitagorisms · Redzēt vairāk »
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Plakne · Redzēt vairāk »
Polārā koordinātu sistēma
Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi. Polārā koordinātu sistēma ir divdimensiju koordinātu sistēma, kur katra punkta atrašanās vietu plaknē nosaka leņķa (φ vai θ) lielums un attālums (r) no sākumpunkta.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Polārā koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Punkts
Punkts var būt.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Punkts · Redzēt vairāk »
Radiobāka
Rāmja antenas radiopeilēklis velkoņa mastā. Navigācijā par radiobāku sauca ierīci zināmās ģeogrāfiskās koordinātēs, kura ļāva ar radiopeilēkļa palīdzību atrast peilējumu uz to.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Radiobāka · Redzēt vairāk »
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Rādiuss · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Riņķis · Redzēt vairāk »
Rotācija
Zemes rotācija Rotācija (— ‘griešanās’) ir apļveida mehāniskā kustība ap rotācijas asi.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Rotācija · Redzēt vairāk »
Sadursme (klasiskā mehānika)
Sadursme jeb trieciens klasiskajā mehānikā ir ķermeņu īslaicīga mijiedarbība ar šo ķermeņu ātrumu krasu izmaiņu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Sadursme (klasiskā mehānika) · Redzēt vairāk »
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Sfēra · Redzēt vairāk »
Sfēriskā ģeometrija
Sfēriskā ģeometrija ir ģeometrija uz sfēras virsmas.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Sfēriskā ģeometrija · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Stars
Stars Stars ir taisnes viena daļa kopā ar punktu, kurš to sadala divās daļās.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Stars · Redzēt vairāk »
Superstīgu teorija
Superstīgu teorija fundamentālus Visuma objektus apraksta nevis kā punktus, bet gan kā sīkas stīgas vai stīgu cilpas.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Superstīgu teorija · Redzēt vairāk »
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Taisne · Redzēt vairāk »
Tēlotāja ģeometrija
Krāsainais telpiskais attēls ir lokomotīves aksonometrija, melnabaltie plakanie attēli ir šīs lokomotīves kompleksais rasējums, tajā izmantoti pieci (no sešiem) pamatskati: virsskats, kreisais un labais sānskats, mugurskats, pretskats Tēlotāja ģeometrija ir ģeometrijas sadaļa, kurā telpiski objekti tiek attēloti kā plakani.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Tēlotāja ģeometrija · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Telpa · Redzēt vairāk »
Trijstūra augstums
Trijstūra augstumi. Trijstūra augstums ir nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējo malu vai tās pagarinājumu un ar to veido taisnu leņķi.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Trijstūra augstums · Redzēt vairāk »
Trijstūru vienādības pazīmes
Saskaņā ar vienādu figūru definīciju divus trijstūrus sauc par vienādiem, ja tos var uzlikt vienu otram virsū un tie pilnīgi sakrīt.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Trijstūru vienādības pazīmes · Redzēt vairāk »
Vektorgrafika
Vektorizēšana ir labs līdzeklis nevajadzīgo detaļu noņemšanai no fotogrāfijas. (Attēli tika pārkonvertēti JPEG formātā attēlošanas nolūkiem.) Vektorgrafika ir ģeometrisko pamatelementu - punktu, nogriežņu, līkņu un daudzstūru lietošana, lai attēlotu zīmējumus datorgrafikā.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Vektorgrafika · Redzēt vairāk »
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Vektors · Redzēt vairāk »
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Viļņi · Redzēt vairāk »
Vieta
Vieta parasti ir kāda ķermeņa atrašanās punkts telpā.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Vieta · Redzēt vairāk »
Virsotne
Virsotne ģeometrijā ir ģeometriskas figūras īpašs punkts, kas pieder figūras robežai.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Virsotne · Redzēt vairāk »
Virzīts nogrieznis
Virzītu nogriežņu ilustrācija. Nogriežņa AB garums ir pozitīvs, bet nogriežņa BA garums — negatīvs. Par virzītu nogriezni sauc nogriezni, kas atrodas uz taisnes, kurai piešķirts pozitīvais virziens.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Virzīts nogrieznis · Redzēt vairāk »
Viviani teorēma
Viviani teorēma- vienādmalu trijstūrī mazo augstumu summa s + u + t būs vienāda ar lielā trijstūra augstumu h Viviani teorēma ir sakarība vienādmalu trijstūrī starp patvaļīgu punktu un trijstūra malu augstumiem pret šo punktu.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Viviani teorēma · Redzēt vairāk »
Zēnons Elejietis
Zēnons Elejietis (ap 490 p. m.e. — ap 430 p. m.e.) bija natūrfilozofs Senajā Grieķijā, Parmenīda skolnieks.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un Zēnons Elejietis · Redzēt vairāk »
3D modelēšana
3D modelēšana (zināma arī kā meshing) ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru.
Jaunums!!: Punkts (ģeometrija) un 3D modelēšana · Redzēt vairāk »
