Satura rādītājs
39 attiecības: Aleksandrs Būmanis, Andrievs Niedra, Ansis Petrevics, Atis Kronvalds, Baumaņu Kārlis, Daugavas zvejnieku dziesma, Emīls Dārziņš, Ernests Dinsbergs, Hermanis Asars, Indriķis Alunāns, Jaunlatvieši, Jāņuvakars (dziesma), Jānis Ansbergs, Jūlijs Celms, Jūlijs Druva, Jēkabs Zvaigznīte, Juris Alunāns, Juris Neikens, Kaspars Biezbārdis, Kaspars Daugulis, Kārlis Štrāls, Kārlis Ducmanis, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Latvieši, Latviski lai atskan dziesmas, Maliena, Mājas Viesis, Periodiskie izdevumi, Pirmā atmoda, Rūdolfs Šulcs, Rūdolfs Blaumanis, Tēvijas dziesma, Trimpula (Kā Daugava vaida), Upe un cilvēka dzīve, Vilis Olavs, Virķēnu muiža, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Aleksandrs Būmanis
Aleksandrs Būmanis (1881-1937) bija latviešu jurists, Latvijas Universitātes civiltiesību docents (1921), profesors, darbojies arī kā žurnālists, tulkotājs un komponists.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Aleksandrs Būmanis
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Andrievs Niedra
Ansis Petrevics
Ansis Petrevics (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Ansis Petrevics
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Atis Kronvalds
Baumaņu Kārlis
Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Baumaņu Kārlis
Daugavas zvejnieku dziesma
Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Daugavas zvejnieku dziesma
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Emīls Dārziņš
Ernests Dinsbergs
Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Ernests Dinsbergs
Hermanis Asars
Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Hermanis Asars
Indriķis Alunāns
Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Indriķis Alunāns
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jaunlatvieši
Jāņuvakars (dziesma)
Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jāņuvakars (dziesma)
Jānis Ansbergs
Jānis Ansbergs (1866—1936) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jānis Ansbergs
Jūlijs Celms
Jūlijs Augusts Celms (—) bija Latvijas ekonomists un politiķis.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jūlijs Celms
Jūlijs Druva
Jūlijs Druva (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jūlijs Druva
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jēkabs Zvaigznīte
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Juris Alunāns
Juris Neikens
Juris Neikens (Jurre Netken; 1826-1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Juris Neikens
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Kaspars Biezbārdis
Kaspars Daugulis
Kaspars Daugulis (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Kaspars Daugulis
Kārlis Štrāls
Kārlis Štrāls (1880–1970) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Kārlis Štrāls
Kārlis Ducmanis
Kārlis Ducmanis (dzimis, miris) bija latviešu advokāts, publicists, diplomāts un Latvijas Senāta senators.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Kārlis Ducmanis
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Krišjānis Barons
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Krišjānis Valdemārs
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Latvieši
Latviski lai atskan dziesmas
Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Latviski lai atskan dziesmas
Maliena
Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Maliena
Mājas Viesis
„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Mājas Viesis
Periodiskie izdevumi
Periodiskie izdevumi jeb prese ir iespieddarbi, kas iznāk noteiktā laika posmā un kam ir vienlaidu numerācija un viens nosaukums.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Periodiskie izdevumi
Pirmā atmoda
Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Pirmā atmoda
Rūdolfs Šulcs
Rūdolfs Šulcs (Rudolf Schulz; 1807-1866) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists, laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1849–1866) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) vadītājs (1854-1864).
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Rūdolfs Šulcs
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Rūdolfs Blaumanis
Tēvijas dziesma
Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Tēvijas dziesma
Trimpula (Kā Daugava vaida)
Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Trimpula (Kā Daugava vaida)
Upe un cilvēka dzīve
Upe un cilvēka dzīve ir Jāzepa Vītola kora dziesma ar Krišjāņa Barona simboliskā dzejoļa "Kalna strauts" vārdiem, kas atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Upe un cilvēka dzīve
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Vilis Olavs
Virķēnu muiža
Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un Virķēnu muiža
19. gadsimts
19.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un 19. gadsimts
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Skatīt Pēterburgas Avīzes un 1905. gada revolūcija Latvijā