Satura rādītājs
93 attiecības: Abgunstes muiža, Akadēmijas iela (Jelgava), Aleksandrs Zauerveids, Žagaņa, Bārbeles sērūdeņraža avots, Bīnemaņi fon Bīnenštami, Bīrons, Bīronu dzimta, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Božena Ņemcova, Dītrihs Ernsts fon Šepings, Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino, Doroteja fon Mēdema, Driksas iela, Ebreju vēsture Latvijā, Elīza fon der Reke, Ernsts Johans Bīrons, Francis Ādams Feihtners, Frīdliba sinagoga, Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Frīdrihs Vilhelms fon Rezons, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs, Gideons Heinrihs fon Zass, Heinrihs fon Ofenbergs, Hercogs, Jūrkalnes baznīca, Jūrmala, Jūrmalas vēsture, Jēkabpils vēsture, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas draudzes novads, Jelgavas novads (2009—2021), Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Jelgavas Universitāte, Jelgavas vēsture, Jevdokija Jusupova, Johans Ādams Hillers, Johans Bernulli (astronoms), Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Johans Frīdrihs fon Mēdems, Johans Georgs Eizens, Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke, Karolīne no Valdekas-Pīrmontas, Kaugurciems, Kauguri (Jūrmala), Kārlis Amenda, Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kārlis Vilhelms Krūze, ... Izvērst indekss (43 vairāk) »
Abgunstes muiža
Abgunstes muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Abgunstē.
Skatīt Pēteris Bīrons un Abgunstes muiža
Akadēmijas iela (Jelgava)
Akadēmijas iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar bijušo Pētera akadēmijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja) ēku un Pareizticīgo katedrāli, tālāk turpinās kā Zemgales prospekts līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai.
Skatīt Pēteris Bīrons un Akadēmijas iela (Jelgava)
Aleksandrs Zauerveids
Gotlobs Aleksandrs Zauerveids ap 1840. gadu Gotlobs Aleksandrs Zauerveids (1783—1844), arī Aleksandrs Ivanovičs Zauerveids bija vācbaltu gleznotājs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Aleksandrs Zauerveids
Žagaņa
Žagaņa (vēsturiski Zāgana) ir pilsēta Polijas rietumos pie Bobras upes, Lubušas vojevodistes dienvidos.
Skatīt Pēteris Bīrons un Žagaņa
Bārbeles sērūdeņraža avots
Bārbeles sērūdeņraža avots ir minerālūdens sēravots Bauskas novada Bārbeles pagastā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Bārbeles sērūdeņraža avots
Bīnemaņi fon Bīnenštami
Baronu Nolkenu dzimtas ģerbonis. Bīnemaņi fon Bīnenštami ir vācbaltiešu tirgotāju dzimta, kuras locekļi 18.
Skatīt Pēteris Bīrons un Bīnemaņi fon Bīnenštami
Bīrons
Bīrons var būt.
Skatīt Pēteris Bīrons un Bīrons
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Skatīt Pēteris Bīrons un Bīronu dzimta
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.
Skatīt Pēteris Bīrons un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena
Božena Ņemcova
Božena Ņemcova (dzimusi kā Barbora Panklova, mirusi) bija čehu nacionālās atmodas laika rakstniece.
Skatīt Pēteris Bīrons un Božena Ņemcova
Dītrihs Ernsts fon Šepings
Dītrihs Ernsts fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Skatīt Pēteris Bīrons un Dītrihs Ernsts fon Šepings
Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino
Doroteja fon Bīrone (dzimusi, mirusi), vēlāk grāfiene Doroteja de Perigora (1809–1817), Dino hercogiene (Duchesse de Dino, 1817–1838) un hercogiene Taleirāna (Duchesse de Talleyrand, 1838–1845), bija Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un hercogienes Dorotejas meita.
Skatīt Pēteris Bīrons un Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino
Doroteja fon Mēdema
Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Skatīt Pēteris Bīrons un Doroteja fon Mēdema
Driksas iela
Driksas iela ir neliela Jelgavas iela, kas sākas pie Jāņa Čakstes bulvāra un beidzas kā gājēju iela krustojumā ar Pasta ielu pie Jelgavas autoostas.
Skatīt Pēteris Bīrons un Driksas iela
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Skatīt Pēteris Bīrons un Ebreju vēsture Latvijā
Elīza fon der Reke
Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.
Skatīt Pēteris Bīrons un Elīza fon der Reke
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Pēteris Bīrons un Ernsts Johans Bīrons
Francis Ādams Feihtners
Francis Ādams Feihtners (1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).
Skatīt Pēteris Bīrons un Francis Ādams Feihtners
Frīdliba sinagoga
Frīdliba sinagoga bija sinagoga Jelgavā, Dīķa ielā 1, ko 1784.
Skatīt Pēteris Bīrons un Frīdliba sinagoga
Frīdrihs Hartmanis Barizjens
Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Frīdrihs Hartmanis Barizjens
Frīdrihs Vilhelms fon Rezons
Frīdrihs Vilhelms Albrehts Kārlis Maksimiliāns Rezons, kopš 1787.
Skatīt Pēteris Bīrons un Frīdrihs Vilhelms fon Rezons
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.
Skatīt Pēteris Bīrons un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms
Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs
Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks un politiķis.
Skatīt Pēteris Bīrons un Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs
Gideons Heinrihs fon Zass
Gideons Heinrihs fon Zass (dzimis, miris Lutriņos) bija vācbaltu muižnieks, Kandavas pilskungs (1783 - 1786), Goldingenas virspilskungs (1786 - 1796, 1797 - 1803), Kurzemes bruņniecības maršals, vadījis 6 landtāgus starp 1775.
Skatīt Pēteris Bīrons un Gideons Heinrihs fon Zass
Heinrihs fon Ofenbergs
Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).
Skatīt Pēteris Bīrons un Heinrihs fon Ofenbergs
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Skatīt Pēteris Bīrons un Hercogs
Jūrkalnes baznīca
Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jūrkalnes baznīca
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jūrmala
Jūrmalas vēsture
Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jūrmalas vēsture
Jēkabpils vēsture
Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jēkabpils vēsture
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgava
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas draudzes novads
Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgavas draudzes novads
Jelgavas novads (2009—2021)
Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgavas novads (2009—2021)
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle Katedrāles ikonostass Jelgavas Sv.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Jelgavas Universitāte
Severīna Jensena projektētā Pētera akadēmijas ēka, kurā boja paredzēts izvietot Jelgavas Universitātes telpas. Jelgavas Universitāte bija Krievijas Impērijas ķeizara Pāvila I rīkojumu dibināta universitāte Jelgavā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgavas Universitāte
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jelgavas vēsture
Jevdokija Jusupova
Jevdokija Jusupova (1743–1780) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera otrā sieva.
Skatīt Pēteris Bīrons un Jevdokija Jusupova
Johans Ādams Hillers
Johans Ādams Hillers (1728—1804) bija vācu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs un kritiķis, vācu agrīnās operas ("dziesmuspēles" jeb Singspiel) radītājs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Johans Ādams Hillers
Johans Bernulli (astronoms)
Johans Bernulli Johans (III) Bernulli (1744-1807) bija šveiciešu cilmes Berlīnes astronoms, kas cita starpā publicējis ceļojuma aprakstus par savu uzturēšanos Jelgavā un Rīgā (1778).
Skatīt Pēteris Bīrons un Johans Bernulli (astronoms)
Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Johans Frīdrihs Štefenhāgens
Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.
Skatīt Pēteris Bīrons un Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johans Georgs Eizens
Johans Georgs Eizens fon Švarcenbergs (Johann Georg Eisen von Schwarzenberg, 1717—1779) bija Apgaismības laikmeta luterāņu mācītājs, teologs un literāts.
Skatīt Pēteris Bīrons un Johans Georgs Eizens
Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke
Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (Johann Melchior Gottlieb Beseke, 1746—1802) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un dabaszinātnieks.
Skatīt Pēteris Bīrons un Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke
Karolīne no Valdekas-Pīrmontas
Karolīne no Valdekas-Pīrmontas (1748–1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera pirmā sieva.
Skatīt Pēteris Bīrons un Karolīne no Valdekas-Pīrmontas
Kaugurciems
Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kaugurciems
Kauguri (Jūrmala)
Kauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kauguri (Jūrmala)
Kārlis Amenda
Kārlis Frīdrihs/ Ferdinands Amenda (dzimis, miris) bija Turlavā dzimis Talsu mācītājs un vijolnieks, tuvs Bēthovena draugs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kārlis Amenda
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Vilhelms Krūze
Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kārlis Vilhelms Krūze
Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems (Christoph Dietrich Georg von Medem, 1721—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kroņvircavas muiža
Kroņvircavas muiža bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera lauku īpašums ar pili, kas atradās tagadējā Jelgavas novada Vircavas ciemā, apmēram 10 km attālumā no Jelgavas.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kroņvircavas muiža
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Pēteris Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).
Skatīt Pēteris Bīrons un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Latvijas augstskolas un koledžas
Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Latvijas augstskolas un koledžas
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Skatīt Pēteris Bīrons un Latvijas naudas vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Pēteris Bīrons un Latvijas vēstures hronoloģija
Liepājas Pētertirgus
Liepājas Pētertirgus ir tirgus Liepājā, Latvijā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Liepājas Pētertirgus
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Skatīt Pēteris Bīrons un Luijs XVIII
Lustes pils
Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.
Skatīt Pēteris Bīrons un Lustes pils
Matīss Štobe
Matīss Štobe (1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Skatīt Pēteris Bīrons un Matīss Štobe
Matīss Frīdrihs Vatsons
Matīss Frīdrihs Vatsons (Matthias Friedrich Watson, 1733—1805) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Skatīt Pēteris Bīrons un Matīss Frīdrihs Vatsons
Mercendarbe
Mercendarbe (saukta arī Mencendarbe) ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Baldones pagastā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Mercendarbe
Mercendarbes muiža
Mercendarbes muiža jeb Mercendorfas muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Baldones pagasta Mercendarbes ciemā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Mercendarbes muiža
Nāhoda
Nāhoda ir pilsēta Čehijas ziemeļos pie robežas ar Poliju, Hradeckrāloves apgabala Nāhodas apriņķa centrs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Nāhoda
Oskara Kalpaka laukums (Jēkabpils)
Oskara Kalpaka laukums 2015. gadā Oskara Kalpaka laukums ir laukums Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā starp Brīvības ielu un Jēkabpils ģimnāziju.
Skatīt Pēteris Bīrons un Oskara Kalpaka laukums (Jēkabpils)
Oto Hermanis fon der Hovens
Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Oto Hermanis fon der Hovens
Pēteris
Pēteris var būt.
Skatīt Pēteris Bīrons un Pēteris
Platons Zubovs
Platons Zubovs (dzimis, miris) bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Platons Zubovs
Severīns Jensens
Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).
Skatīt Pēteris Bīrons un Severīns Jensens
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Sloka (Jūrmala)
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Skatīt Pēteris Bīrons un Slokas apgabals
Svēte (ciems)
Svēte ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Svētes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Svēte (ciems)
Svētes iela (Jelgava)
Svētes iela ir Jelgavas iela, kas sākas pie Jelgavas autoostas, ved paralēli Lielajai ielai un beidzas krustojumā ar Sakņudārza ielu.
Skatīt Pēteris Bīrons un Svētes iela (Jelgava)
Svētes muiža
Svētes pils centrālā daļa pirms pārbūves 1876. gadā Armijas kazarmas bijušajā Svētes muižā Svētes muižas jeb Lielsvētes muižas kungu māja jeb Svētes pils atradās tagadējā Jelgavas novada Svētes ciemā, netālu no autoceļa P95 9 km attālumā no Jelgavas.
Skatīt Pēteris Bīrons un Svētes muiža
Teodors Grothuss
Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.
Skatīt Pēteris Bīrons un Teodors Grothuss
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Skatīt Pēteris Bīrons un Tukums
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Skatīt Pēteris Bīrons un Universitāte
Valdekas pils
Valdekas pils ir neogotikas arhitektūras stila ēka Rīgas ielā 22, Jelgavā, kas līdz 1920. gada zemes reformai bija Valdekas jeb Zorgenfreijas pusmuižas (Waldeck, Sorgenfrei) kungu māja un medību pils.
Skatīt Pēteris Bīrons un Valdekas pils
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Pēteris Bīrons un Vācbaltieši
Vircava
Vircava (agrāk arī Kroņvircava, Kroņa Vircava) ir ciems Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Vircava
Zāganas hercogiene Vilhelmīne
Zāganas hercogiene Vilhelmīne (dzimusi, mirusi) bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece.
Skatīt Pēteris Bīrons un Zāganas hercogiene Vilhelmīne
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Zemgales valdnieku uzskaitījums
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola
Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskola ir Zentas Mauriņas vārdā nosaukta vidusskola, kas atrodas Skolas ielā 1, Grobiņā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola
Zooloģiskais dārzs
Pandas Čang Mai zoodārzā Zooloģiskais dārzs, dažreiz saīsināti dēvēts par zooparku, vai zoodārzu, ir cilvēka izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatei.
Skatīt Pēteris Bīrons un Zooloģiskais dārzs
Zvanītāji
Zvanītāji (agrāk Dzintarzeme) ir Jēkabpils pilsētas apkaime Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Pēteris Bīrons un Zvanītāji
13. janvāris
13.
Skatīt Pēteris Bīrons un 13. janvāris
15. februāris
15.
Skatīt Pēteris Bīrons un 15. februāris
1724. gads
1724.
Skatīt Pēteris Bīrons un 1724. gads
1770. gadi
"Bostonas tējas partija" (1773), pēc kuras sākās Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš. 1770.
Skatīt Pēteris Bīrons un 1770. gadi
Zināms kā Hercogs Bīrons, Hercogs Pēteris, Peter von Biron, Pēteris fon Bīrons.