Ātrāk nekā pārlūku!
302 attiecības: Aņikita Repņins, Abrams Gannibals, Ahmeds III, Alūksne, Alūksnes novads, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs Puškins, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Aleksejs I Romanovs, Aleksejs Romanovs, Alferaki pils, Anna Bestuževa-Rjumina, Anna I, Anna Leopoldovna, Anna Monsa, Aršīna, Arbūzs, Arhangeļska, Arhangeļskas apgabals, Arhangeļskas guberņa, Astrahaņa, Atkarska, Azova, Azovas cietoksnis, Azovas guberņa, Šamahi, Šarls de Kruā, Šliselburga, Ļeņingradas apgabals, Ļesnas kauja, Ļipecka, Čerņihivas apgabals, Čerkasu apgabals, Ēriks Matiass fon Nolkens, Ņencu autonomais apvidus, Ņevjanska, Ņikoļska (Ļeņingradas apgabals), Ādams Veide, Baku, Balets, Balle, Baltijas jūra, Baltijas kara flote, Baltijas provinces, Batālais žanrs, Bauskas pils, Bauskas vēsture, Belci, Beringa šaurums, Bijska, ..., Biržu pils, Brīvības laukums (Tallina), Brīvības piemineklis, Brēverni, Budjonnovska (Krievija), Burhards Kristofs fon Minihs, Daiļslidošana, Daugavgrīvas cietoksnis, Dimitrije Kantemirs, Dobeles vēsture, Donas armija, Donas karaspēka apgabals, Dvēseļu revīzijas, Ebreju vēsture Latvijā, Elizabete Petrovna, Emīls Janningss, Ernsts Gliks, Fjodors Apraksins, Fjodors III Romanovs, Fortševčenko, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francis Leforts, Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Gaujienas viduslaiku pils, Georgs Armitsteds, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gorodki, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Gvarde (Krievija), Hāpsalas pils, Hīu (stacija), Hermanis fon Brēverns, Hluhiva, Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas guberņa, Inflantijas seimiks, Ivans Mazepa, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Jaunā ekonomiskā politika, Jaunpiebalgas draudzes novads, Jaunpiebalgas novads, Jekaterinburga, Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle, Jelgavas vēsture, Jevdokija Lopuhina, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Johans Hermanis Lestoks, Johans Reinholds fon Patkuls, Kadriorgas pils, Kalnu kristāls, Kanclers (valsts sekretārs), Karātavgrāvis, Karēļi, Karēlija, Kardisas miera līgums, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Katrīna Romanova, Kauja pie Jēkabpils, Kazaņas guberņa, Kazaņas haniste, Kārlis Evalds fon Renne, Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Kārlis Jēkabs Ketlers, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kijivas apgabals, Klapje de Kolongi, Komi, Kostroma, Krasnoje Selo, Krievi, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas Impērijas flote, Krievijas karogs, Krievijas policija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievu dambrete, Krievu lamuvārdi, Krievu—turku karš (1686—1700), Krievu—turku karš (1710—1711), Krievu—zviedru karš (1741—1743), Kronštate, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas kino, Latvijas vēstures hronoloģija, Lēvenvoldes, Lielais turku karš, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Livonijas bruņniecība, Livonijas hercogi, Lodeinoje Poļe, Lomonosova, Ludvigs Nikolajs fon Hallarts, Maskava, Maskavas guberņa, Matrjona Balka, Mūrmuižas kauja, Mēmais kino Latvijā, Militārisms, Moldāvija, Monomaha cepure, Muiža, Narva, Narvas aplenkums, Narvas kauja (1700), Narvas pils, Natālija Lopuhina, Nīštates miera līgums, Novaja Ladoga, Oloņeca, Omska, Osmaņu impērijas stagnācija, Ozolaine (Rīga), Pakri bāka, Palasta iela (Rīga), Pāvils I Romanovs, Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725), Pētera I nams, Pētera I reālskola, Pētera I Sala, Pēterburgas guberņa, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pēterhofa, Pēteris, Pēteris (personvārds), Pēteris Bīrons, Pēteris Bestuževs, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Pētersala-Andrejsala, Perma (zeme), Permas novads, Petrozavodska, Piebalga, Piebalgas pils, Pjērs de Leforts, Pleskavas apgabals, Pleskavas guberņa, Podporožje, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas vēsture, Poltavas kauja, Potsdamas milži, Puškina, Rava-Ruska, Rūdolfs Fēlikss Bauers, Rīgas aplenkums (1700), Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas citadele, Rīgas guberņa, Rīgas nocietinājumi, Rīgas rātsnams, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Repina institūts, Romanovs, Romanovu dinastija, Saksijas Morics, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sarkandaugava, Sarkandaugava (atteka), Savojas princis Eižens, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, Sestrorecka, Sibīrijas guberņa, Siversi, Smēķēšanas ierobežošana, Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā, Smoļenskas apgabals, Smoļenskas guberņa, Sofija Romanova, Somijas vēstures hronoloģija, Staraja Ladoga, Sumi, Svētais Dimitrijs no Rostovas, Svētā Izaka katedrāle, Taksidermija, Tara (Krievija), Torgava, Triloģija "Saderinātie", Tveras apgabals, Ukrainas vēsture, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Uzvaras parks, Valodu politika Latvijā, Valsts zemnieks, Vanavastselīna, Vecpiebalgas draudzes novads, Vecpiebalgas muiža, Velnciems, Vera Muhina, Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja, Viborga, Vidzemes guberņa, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Viestura dārzs, Vituss Berings, Vladimirs Putins, Volgas-Donas kanāls, Vologdas apgabals, Voroņeža, Ziemeļu rajons (Rīga), Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru Vidzeme, 1663. gads Latvijā, 1669. gads, 1672. gads, 1700. gads, 1703. gads, 1709. gads, 1709. gads Latvijā, 1711. gads Latvijā, 1712. gads, 1712. gads Latvijā, 1713. gads Latvijā, 1714. gads Latvijā, 1715. gads Latvijā, 1716. gads Latvijā, 1717. gads Latvijā, 1718. gads Latvijā, 1719. gads Latvijā, 1720. gads Latvijā, 1721. gads Latvijā, 1722. gads Latvijā, 1723. gads, 1723. gads Latvijā, 1724. gads Latvijā, 1725. gads, 1725. gads Latvijā, 1910. gads Latvijā, 20. novembris, 2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, 27. maijs, 8. februāris, 8. jūlijs, 9. jūnijs. Izvērst indekss (252 vairāk) »
Aņikita Repņins
Aņikita Repņins (1668—1726) bija Krievijas armijas feldmaršals, viens no tuvākajiem cara Pētera Lielā līdzgaitniekiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Aņikita Repņins · Redzēt vairāk »
Abrams Gannibals
Abrams Gannibals (dzimis 1696. gadā, miris) bija afrikāņu izcelsmes krievu militārais inženieris, ģenerālanšefs.
Jaunums!!: Pēteris I un Abrams Gannibals · Redzēt vairāk »
Ahmeds III
Ahmeds III (osmaņu turku valodā: احمد ثالث; dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns (no 1703. gada 22. augusta līdz 1730. gada 1. oktobrim), sultāna Mehmeda IV dēls.
Jaunums!!: Pēteris I un Ahmeds III · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Pēteris I un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes novads
Alūksnes novads ir 2009.
Jaunums!!: Pēteris I un Alūksnes novads · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Pēteris I un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Puškins
Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.
Jaunums!!: Pēteris I un Aleksandrs Puškins · Redzēt vairāk »
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Pēteris I un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs Romanovs
Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Aleksejs Romanovs · Redzēt vairāk »
Alferaki pils
Alferaki pils ir muzejs un arhitektūras piemineklis Taganrogā, Krievijā, sākotnēji turīga tirgotāja Nikolaja Alferaki nams.
Jaunums!!: Pēteris I un Alferaki pils · Redzēt vairāk »
Anna Bestuževa-Rjumina
Grāfiene Anna Gavrilovna Bestuževa-Rjumina (Анна Гавриловна Бестужева-Рюмина), pirmajā laulībā Anna Jagužinskaja, dzimusi Anna Gavrilovna Golovkina, bija ievērojama 18.
Jaunums!!: Pēteris I un Anna Bestuževa-Rjumina · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Pēteris I un Anna I · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Pēteris I un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Anna Monsa
Vācu kvartālā, gleznojis Aleksandrs Benuā. Anna Monsa (Монс, Анна Ивановна (arī Монет, Мунет, Монсиана); dzimusi 1672. vai 1675. gada 26. janvārī, mirusi 1714. gada 15. augustā) bija Krievijas cara un imperatora Pētera Pirmā favorīte un mīļākā, Matrjonas Balkas un Vilima Monsa māsa.
Jaunums!!: Pēteris I un Anna Monsa · Redzēt vairāk »
Aršīna
Senās krievu garuma mērvienības. Aršīna šeit parādīta ar sarkanu kā izstieptas rokas garums. Aršīna, arī solis ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilda 28 collām, 16 veršokiem un 1,5 lokotiem ("elkoņiem").
Jaunums!!: Pēteris I un Aršīna · Redzēt vairāk »
Arbūzs
Villainais arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs.
Jaunums!!: Pēteris I un Arbūzs · Redzēt vairāk »
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Pēteris I un Arhangeļska · Redzēt vairāk »
Arhangeļskas apgabals
Arhangeļskas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem valsts Eiropas daļas ziemeļos.
Jaunums!!: Pēteris I un Arhangeļskas apgabals · Redzēt vairāk »
Arhangeļskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Arhangeļskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Arhangeļskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Arhangeļskas guberņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Atkarska
Atkarska ir pilsēta Saratovas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Atkarska · Redzēt vairāk »
Azova
Azova ir pilsēta Rostovas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Azova · Redzēt vairāk »
Azovas cietoksnis
Azovas cietoksnis ir bijušais nocietināts komplekss Azovā, Rostovas apgabalā, Krievijā, ar skatu uz Donas upi un Azovas ostu uz ziemeļiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Azovas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Azovas guberņa
Azovas ģerbonis (1730). Azovas guberņa bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas bija izveidota 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Azovas guberņa · Redzēt vairāk »
Šamahi
Šamahi ir pilsēta Azerbaidžānā, Šamahi rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Šamahi · Redzēt vairāk »
Šarls de Kruā
Šarls Ežēns de Kruā (Charles Eugène de Croÿ, 1651–1702) bija Pētera I armijas feldmaršals.
Jaunums!!: Pēteris I un Šarls de Kruā · Redzēt vairāk »
Šliselburga
Šliselburga ir pilsēta pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera Ļeņingradas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Šliselburga · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Pēteris I un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Ļesnas kauja
Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Ļesnas kauja · Redzēt vairāk »
Ļipecka
Ļipecka ir pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Ļipecka · Redzēt vairāk »
Čerņihivas apgabals
Čerņihivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Pēteris I un Čerņihivas apgabals · Redzēt vairāk »
Čerkasu apgabals
Čerkasu apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.
Jaunums!!: Pēteris I un Čerkasu apgabals · Redzēt vairāk »
Ēriks Matiass fon Nolkens
Ēriks Matiass fon Nolkens (1694—1755) bija vācbaltiešu cilmes Zviedrijas diplomāts, barons (1747).
Jaunums!!: Pēteris I un Ēriks Matiass fon Nolkens · Redzēt vairāk »
Ņencu autonomais apvidus
Ņencu autonomais apvidus ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Ņencu autonomais apvidus · Redzēt vairāk »
Ņevjanska
Ņevjanska ir apgabala pakļautības pilsēta Krievijas Federācijas Sverdlovskas apgabalā.
Jaunums!!: Pēteris I un Ņevjanska · Redzēt vairāk »
Ņikoļska (Ļeņingradas apgabals)
Ņikoļska ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Tosnas upes.
Jaunums!!: Pēteris I un Ņikoļska (Ļeņingradas apgabals) · Redzēt vairāk »
Ādams Veide
Ādams Veide (1667—1720) bija vācu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Ādams Veide · Redzēt vairāk »
Baku
Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Pēteris I un Baku · Redzēt vairāk »
Balets
Žans Žoržs Noverrs Balets ir muzikāls dejas veids, kur viens vai vairāki cilvēki izpaužas sinhronās dejas kustībās.
Jaunums!!: Pēteris I un Balets · Redzēt vairāk »
Balle
Latvijas Universitātes 95. gadadienai veltītā akadēmiskā balle Balle (no — 'dejot') ir formāls un svinīgs deju sarīkojums, kas no citiem sarīkojumiem atšķiras ar lielāku spožumu un stingrāku etiķeti.
Jaunums!!: Pēteris I un Balle · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Pēteris I un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas kara flote
Baltijas kara flotes zīmotne Baltijas kara flote ir Krievijas kara flotes sastāvdaļa Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Pēteris I un Baltijas kara flote · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Pēteris I un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Batālais žanrs
eļļa, Parīze, Orsē muzejs. eļļa. Batālija ir tēlotājas mākslas žanrs vai šī žanra atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlo kompozīcijā sakārtotus kaujas ainu un frontes dzīves motīvus.
Jaunums!!: Pēteris I un Batālais žanrs · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Pēteris I un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Pēteris I un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Belci
Belci, arī Beļci (Bălți) ir pilsēta Moldovas ziemeļos pie Dņestras (Nistru) pietekas Reutas paugurainā apvidū.
Jaunums!!: Pēteris I un Belci · Redzēt vairāk »
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Jaunums!!: Pēteris I un Beringa šaurums · Redzēt vairāk »
Bijska
Bijska ir pilsēta Bijas upes krastos, netālu no tās ietekas Katuņas upē, Krievijas Federācijas Altaja novada dienvidaustrumu daļā.
Jaunums!!: Pēteris I un Bijska · Redzēt vairāk »
Biržu pils
Biržu pils ir zemes bastiona tipa pils Biržos, Lietuvā.
Jaunums!!: Pēteris I un Biržu pils · Redzēt vairāk »
Brīvības laukums (Tallina)
Brīvības laukums ir laukums Igaunijas galvaspilsētas Tallinas centrā.
Jaunums!!: Pēteris I un Brīvības laukums (Tallina) · Redzēt vairāk »
Brīvības piemineklis
Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.
Jaunums!!: Pēteris I un Brīvības piemineklis · Redzēt vairāk »
Brēverni
Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).
Jaunums!!: Pēteris I un Brēverni · Redzēt vairāk »
Budjonnovska (Krievija)
Budjonnovska ir pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā.
Jaunums!!: Pēteris I un Budjonnovska (Krievija) · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Minihs
Burhards Kristofs fon Minihs Burhards Kristofs fon Minihs (1683-1767) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1732) ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1728).
Jaunums!!: Pēteris I un Burhards Kristofs fon Minihs · Redzēt vairāk »
Daiļslidošana
Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā.
Jaunums!!: Pēteris I un Daiļslidošana · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Pēteris I un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Dimitrije Kantemirs
Dimitrije Kantemirs (dzimis, miris) bija Moldāvijas augstmanis, hospodars un literāts.
Jaunums!!: Pēteris I un Dimitrije Kantemirs · Redzēt vairāk »
Dobeles vēsture
Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Pēteris I un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »
Donas armija
Donas armija bija īslaicīgi pastāvējušās Donas Republikas (oficiālā nosaukumā Vislielā Donas karapulka) militārie spēki un daļa no Baltās kustības Krievijas pilsoņu karā.
Jaunums!!: Pēteris I un Donas armija · Redzēt vairāk »
Donas karaspēka apgabals
Donas karaspēka apgabals bija Krievijas Impērijas administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas kazaki kā īpaša etnosociāla grupa.
Jaunums!!: Pēteris I un Donas karaspēka apgabals · Redzēt vairāk »
Dvēseļu revīzijas
Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Dvēseļu revīzijas · Redzēt vairāk »
Ebreju vēsture Latvijā
Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.
Jaunums!!: Pēteris I un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Pēteris I un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Emīls Janningss
Emīls Janningss (īstajā vārdā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs (Theodor Friedrich Emil Janenz), dzimis, miris) bija vācu aktieris un producents.
Jaunums!!: Pēteris I un Emīls Janningss · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Pēteris I un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Fjodors Apraksins
Grāfs Fjodors Apraksins (dzimis, miris) bija krievu politiķis.
Jaunums!!: Pēteris I un Fjodors Apraksins · Redzēt vairāk »
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Jaunums!!: Pēteris I un Fjodors III Romanovs · Redzēt vairāk »
Fortševčenko
Fortševčenko ir pilsēta Manghistau apgabalā Kazahstānā, Tipkaraghanas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Fortševčenko · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Pēteris I un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Francis Leforts
Francis Jēkabs Leforts jeb Fransuā Žaks Leforts (1656–1699) bija hugenotu cilmes Krievijas caristes armijas virsnieks un diplomāts, Pētera I līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Francis Leforts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Pēteris I un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Pēteris I un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: Pēteris I un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Jaunums!!: Pēteris I un Georgs Armitsteds · Redzēt vairāk »
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gorodki
Krievijas zemnieki spēlē gorodki. 1805. gada Kristiāna Goitfrīda Henriha Gīslera zīmējums Vīrieši spēle gorodki, Maskava, PSRS, 1935 Gorodki ir sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
Jaunums!!: Pēteris I un Gorodki · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Pēteris I un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gvarde (Krievija)
Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.
Jaunums!!: Pēteris I un Gvarde (Krievija) · Redzēt vairāk »
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Jaunums!!: Pēteris I un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »
Hīu (stacija)
Hīu ir pieturas punkts Tallinas-Keilas dzelzceļa līnijā Tallinas pilsētas Nemmes rajonā un atrodas 9 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas.
Jaunums!!: Pēteris I un Hīu (stacija) · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Brēverns
Hermanis fon Brēverns (1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694.
Jaunums!!: Pēteris I un Hermanis fon Brēverns · Redzēt vairāk »
Hluhiva
Hluhiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala Šostkas rajonā.
Jaunums!!: Pēteris I un Hluhiva · Redzēt vairāk »
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija
Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastijas ģerbonis Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija Krievijas impērijas valdnieku dinastija, kas valdīja no 1761.
Jaunums!!: Pēteris I un Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Pēteris I un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Pēteris I un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Inflantijas seimiks
Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.
Jaunums!!: Pēteris I un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »
Ivans Mazepa
Ivans Mazepa (1639 — 1709) bija Ukrainas kazaku hetmanis, kura vadībā Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.—1709.
Jaunums!!: Pēteris I un Ivans Mazepa · Redzēt vairāk »
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Pēteris I un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Pēteris I un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jaunā ekonomiskā politika
NEP laiku pastkarte "Tango". NEP laikā ieviestais maksāšanas līdzeklis červoncs ar maiņas kursu 1 červoncs.
Jaunums!!: Pēteris I un Jaunā ekonomiskā politika · Redzēt vairāk »
Jaunpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Jaunpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Jaunpiebalgas luterāņu baznīca (2001). Jaunpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Jaunpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jaunpiebalgas novads
Jaunpiebalgas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Jaunums!!: Pēteris I un Jaunpiebalgas novads · Redzēt vairāk »
Jekaterinburga
Jekaterinburga ir pilsēta Urālu centrālajā daļā pie Isetas upes Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Jekaterinburga · Redzēt vairāk »
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle
Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle Katedrāles ikonostass Jelgavas Sv.
Jaunums!!: Pēteris I un Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle · Redzēt vairāk »
Jelgavas vēsture
Kārļa XII pasūtījuma, 1703—1705). Jelgava, agrāk Mītava, ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva 1573.
Jaunums!!: Pēteris I un Jelgavas vēsture · Redzēt vairāk »
Jevdokija Lopuhina
Jevdokija Fjodorovna Lopuhina (Евдокия Фёдоровна Лопухина; 1669-1731) bija Krievijas cara Pētera pirmā sieva, kas gandrīz 30 gadu pavadīja ieslodzījumā klosterī.
Jaunums!!: Pēteris I un Jevdokija Lopuhina · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Pēteris I un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Lestoks
Johans Hermanis Lestoks (1692-1767) vai grāfs Žans Armāns de Lestoks bija franču hugenotu izcelsmes mūsdienu Vācijā dzimis Krievijas impērijas galminieks un dēkainis, kas slavens sakarā ar piedalīšanos 1741.
Jaunums!!: Pēteris I un Johans Hermanis Lestoks · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Kadriorgas pils
Kadriorgas pils ir baroka pils Tallinā, Igaunijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Kadriorgas pils · Redzēt vairāk »
Kalnu kristāls
Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).
Jaunums!!: Pēteris I un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »
Kanclers (valsts sekretārs)
Pirmās klases īstenais slepenpadomnieks Ņikita Paņins (1718—1783). Kanclers (valsts sekretārs) bija Krievijas cara Pētera I 1709.
Jaunums!!: Pēteris I un Kanclers (valsts sekretārs) · Redzēt vairāk »
Karātavgrāvis
Karātavgrāvis (arī Karātavu grāvis) ir neliela upīte Ropažu novadā, Piķurgas labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Pēteris I un Karātavgrāvis · Redzēt vairāk »
Karēļi
Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Pēteris I un Karēļi · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Pēteris I un Karēlija · Redzēt vairāk »
Kardisas miera līgums
Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi. Kardisas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Kardisas muižā (tagad Kerdes ciems pie Jegevas) Zviedru Vidzemes ziemeļos 1661.
Jaunums!!: Pēteris I un Kardisas miera līgums · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Pēteris I un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Pēteris I un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Katrīna Romanova
Katrīna Romanova Katrīna Romanova jeb Katrīna Joanovna (1691.-1733.) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercogiene, Romanovu dinastijas Krievijas lielkņaziene (princese).
Jaunums!!: Pēteris I un Katrīna Romanova · Redzēt vairāk »
Kauja pie Jēkabpils
Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.
Jaunums!!: Pēteris I un Kauja pie Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Kazaņas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Kazaņas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Kazaņas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Kazaņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Pēteris I un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kārlis Evalds fon Renne
Kārlis Evalds fon Renne (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas cara Pētera I dienestā.
Jaunums!!: Pēteris I un Kārlis Evalds fon Renne · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Pēteris I un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Kārlis Jēkabs Ketlers
Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes princis (1654—1676) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercoga pulka virsnieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Kārlis Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.
Jaunums!!: Pēteris I un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Kijivas apgabals
Kijivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļos Dņepras krastos.
Jaunums!!: Pēteris I un Kijivas apgabals · Redzēt vairāk »
Klapje de Kolongi
Klapje de Kolongu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Klapje de Kolongi, arī Klapjē de Kolongi ir sena Provansas cilmes vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Krievijas Impērijā 18. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Pēteris I un Klapje de Kolongi · Redzēt vairāk »
Komi
Komi Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Pēteris I un Komi · Redzēt vairāk »
Kostroma
Kostroma ir pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Kostroma · Redzēt vairāk »
Krasnoje Selo
Krasnoje Selo ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra.
Jaunums!!: Pēteris I un Krasnoje Selo · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas flote
Krievijas Impērijas flotes emblēma Krievijas Impērijas flote (krievu: Российский императорский флот) bija Krievijas caristes un vēlāk Krievijas Impērijas flote no 1696.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas Impērijas flote · Redzēt vairāk »
Krievijas karogs
Krievijas Federācijas valsts karogs Krievijas Federācijas valsts karogs (krievu: Государственный флаг Росси́йской Федерации) ir Krievijas Federācijas oficiāls valsts simbols.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas karogs · Redzēt vairāk »
Krievijas policija
Krievijas policijas uzšuve Krievijas policija (krievu: Полиция России) ir Krievijas valsts tiesībaizsardzības iestāde.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas policija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu dambrete
Krievu dambrete, neprecīzi arī 64 lauciņu dambrete jeb D64, ir viens no galda spēles un sporta veida dambretes variantiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievu dambrete · Redzēt vairāk »
Krievu lamuvārdi
Neoficiāls krievu alfabēta burts "Ёб" Krievu lamuvārdi jeb mātesvārdi ir krievu valodā parasti dzimumorgāniem veltīti lamuvārdi, kas vēlāk aizgūti arī dažās citās valodās, tostarp latviešu valodā.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievu lamuvārdi · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1686—1700)
Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievu—turku karš (1686—1700) · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1710—1711)
Krievu—turku karš (1710—1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievu—turku karš (1710—1711) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1741—1743)
Daļa no Somijas Karēlijas (dzeltenā krāsā), kas pēc Turku līguma 1743. gadā pārgāja Krievijas pakļautībā Krievu—zviedru karš (1741—1743) jeb Cepuraino karš, bija Zviedrijas un Krievijas impērijas karš Austrijas mantojuma kara (1740—1748) laikā.
Jaunums!!: Pēteris I un Krievu—zviedru karš (1741—1743) · Redzēt vairāk »
Kronštate
Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotļinas salā.
Jaunums!!: Pēteris I un Kronštate · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Pēteris I un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.
Jaunums!!: Pēteris I un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Latvijas kino
Latvijas kino ietver dažādu žanru filmas, kas ir radītas Latvijas vai bijušās Latvijas PSR robežās, vai kuras ir veidojuši latvieši.
Jaunums!!: Pēteris I un Latvijas kino · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pēteris I un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lēvenvoldes
Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Pēteris I un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »
Lielais turku karš
Lielais turku karš, arī Turku-Svētās savienības kari (turku: Osmanlı-Kutsal İttifak Savaşları) bija militāru konfliktu sērija 17.
Jaunums!!: Pēteris I un Lielais turku karš · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Pēteris I un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Pēteris I un Liepāja · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Pēteris I un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Pēteris I un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Lodeinoje Poļe
Lodeinoje Poļe ir pilsēta pie Sviras upes Ļeņingradas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Lodeinoje Poļe · Redzēt vairāk »
Lomonosova
Lomonosova ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Pēteris I un Lomonosova · Redzēt vairāk »
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts
Ludvigs Nikolajs fon Hallarts (Ludwig Nikolaus von Hallart) (1659–1727) bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.
Jaunums!!: Pēteris I un Ludvigs Nikolajs fon Hallarts · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Pēteris I un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas guberņa
Guberņas ģerbonis. Maskavas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Maskavas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Maskavas guberņa · Redzēt vairāk »
Matrjona Balka
Matrjona Balka, dzimusi Modesta Monsa (Modesta Mons), bija Katrīnas Pirmās galma dāma un ietekmīga favorīte.
Jaunums!!: Pēteris I un Matrjona Balka · Redzēt vairāk »
Mūrmuižas kauja
Mūrmuižas kauja notika 1705.
Jaunums!!: Pēteris I un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »
Mēmais kino Latvijā
Režisors Sergejs Eizenšteins (dzimis Rīgā), viens no slavenākajiem mēmā kino režisoriem pasaulē Mēmā kino zvaigzne Marija Leiko (dzimusi Rīgā) Mēmais kino Latvijā ir viens no Latvijas kino vēstures periodiem (1920—1931),Pērkone, I. (2008).
Jaunums!!: Pēteris I un Mēmais kino Latvijā · Redzēt vairāk »
Militārisms
Ziemeļkorejā Militārisms ir valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām valstīm, kā arī ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
Jaunums!!: Pēteris I un Militārisms · Redzēt vairāk »
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Jaunums!!: Pēteris I un Moldāvija · Redzēt vairāk »
Monomaha cepure
Monomaha cepure Maskavas kremļa dārgumu glabātuvē (2013). Krievijas caru koronācijas cepurēm (2000). Monomaha cepure ir nosacīts apzīmējums 14.
Jaunums!!: Pēteris I un Monomaha cepure · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Pēteris I un Muiža · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Pēteris I un Narva · Redzēt vairāk »
Narvas aplenkums
Narvas aplenkums bija Krievijas karaspēka uzbrukums Narvai Lielā Ziemeļu kara laikā, četrus gadus pēc krieviem neveiksmīgās Narvas kaujas.
Jaunums!!: Pēteris I un Narvas aplenkums · Redzēt vairāk »
Narvas kauja (1700)
1700.
Jaunums!!: Pēteris I un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »
Narvas pils
Narvas pils jeb Hermaņa pils ir viduslaiku pils Igaunijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Narvas pils · Redzēt vairāk »
Natālija Lopuhina
Lēvenvolde un galmadāma Hesenes-Homburgas hercogiene Anastasija (V. Jakobi gleznas "Jokdari ķeizarienes Annas galmā" fragments, 1872). Natālija Lopuhina, dzimusi Balka (von Balk, dzimusi, mirusi), bija Krievijas impērijas aristokrāte, pazīstama pēc sazvērestības ("Lopuhinas afēras"), ko it kā Holšteina un Francija vērpusi Krievijas galmā.
Jaunums!!: Pēteris I un Natālija Lopuhina · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Pēteris I un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Novaja Ladoga
Novaja Ladoga ir pilsēta pie Volhovas upes ietekas Lādogas ezerā Ļeņingradas apgabalā Krievijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Novaja Ladoga · Redzēt vairāk »
Oloņeca
Oloņeca ir pilsēta Karēlijas Republikā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Oloņeca · Redzēt vairāk »
Omska
Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.
Jaunums!!: Pēteris I un Omska · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērijas stagnācija
Osmaņu impērijas stagnācija (1683-1827) ir laika posms, kura sākumā impērija aptvēra lielāko teritoriju vēsturē.
Jaunums!!: Pēteris I un Osmaņu impērijas stagnācija · Redzēt vairāk »
Ozolaine (Rīga)
Ozolaine (''Eichenhein'') Rīgas kartē (1876). Ozolaine, agrāk Eihenhaima vai Eihenhaina, ir viena no Sarkandaugavas apkaimes daļām ar parku Rīgā.
Jaunums!!: Pēteris I un Ozolaine (Rīga) · Redzēt vairāk »
Pakri bāka
Pakri baka (2023) Pakri bāka atrodas uz Pakri pussalas, Igaunijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Pakri bāka · Redzēt vairāk »
Palasta iela (Rīga)
Palasta iela ir iela Centra rajonā, Vecrīgā.
Jaunums!!: Pēteris I un Palasta iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Pēteris I un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725)
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas bija cara Pētera I īstenota Krievijas caristes pārvaldes reforma, kuras gaitā tās teritoriju Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725) · Redzēt vairāk »
Pētera I nams
Pētera I nams ir ēka Palasta ielā 9, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Pētera I nams · Redzēt vairāk »
Pētera I reālskola
Agrākās Pētera I reālskolas ēka Palasta ielā 9. Reālskola Kronvalda bulvārī 1 (1890—1915). Pētera I reālskola jeb Rīgas krievu reālskola bija Baltijas pārkrievošanas laikā dibināta Rīgas skola ar krievu valodas apmācību.
Jaunums!!: Pēteris I un Pētera I reālskola · Redzēt vairāk »
Pētera I Sala
Pētera I Sala ir Norvēģijas pretenzija Antarktikā, Belinshauzena jūrā.
Jaunums!!: Pēteris I un Pētera I Sala · Redzēt vairāk »
Pēterburgas guberņa
Pēterburgas guberņa, no 1914.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēterburgas guberņa · Redzēt vairāk »
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēterburgas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »
Pēterhofa
Pēterhofa ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēterhofa · Redzēt vairāk »
Pēteris
Pēteris var būt.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēteris · Redzēt vairāk »
Pēteris (personvārds)
Pēteris ir tradicionāls vīriešu personvārds daudzām tautām.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēteris (personvārds) · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris Bestuževs
Pēteris Bestuževs-Rjumins (pēc 1720). Pēteris Bestuževs, kopš 1701.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēteris Bestuževs · Redzēt vairāk »
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Pēteris I un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Pētersala-Andrejsala
Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.
Jaunums!!: Pēteris I un Pētersala-Andrejsala · Redzēt vairāk »
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Jaunums!!: Pēteris I un Perma (zeme) · Redzēt vairāk »
Permas novads
Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Permas novads · Redzēt vairāk »
Petrozavodska
Petrozavodska ( — 'Pētera rūpnīca';;, arī Zavod) ir Karēlijas Republikas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Petrozavodska · Redzēt vairāk »
Piebalga
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.
Jaunums!!: Pēteris I un Piebalga · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Pēteris I un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pjērs de Leforts
Pēteris fon Leforts (1719—1796) bija šveiciešu cilmes Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas virsnieks, vēlāk Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes Romanovas galminieks.
Jaunums!!: Pēteris I un Pjērs de Leforts · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Pēteris I un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Jaunums!!: Pēteris I un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »
Podporožje
Podporožje ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Sviras upes.
Jaunums!!: Pēteris I un Podporožje · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Pēteris I un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Pēteris I un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Pēteris I un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Potsdamas milži
6.
Jaunums!!: Pēteris I un Potsdamas milži · Redzēt vairāk »
Puškina
Puškina, līdz 1918.
Jaunums!!: Pēteris I un Puškina · Redzēt vairāk »
Rava-Ruska
Rava-Ruska ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Žovkvas rajonā.
Jaunums!!: Pēteris I un Rava-Ruska · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers pēc Poltavas kaujas. Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs, arī Kristiāns Fēlikss Bauers bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Pēteris I un Rūdolfs Fēlikss Bauers · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas citadele
Pētera un Pāvila baznīca un kazarmas, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Rīgas citadele bija 17.—19. gadsimtā Rīgā pastāvējis cietoksnis ar nocietinājumu kompleksu, pilsētas garnizona mītnes vieta un militāri nocietinātākais punkts.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas citadele · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas nocietinājumi
Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi ar torņiem (attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum'', 1581). Rīgas nocietinājumi bija kopš 12.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas nocietinājumi · Redzēt vairāk »
Rīgas rātsnams
Rīgas rātsnams bija ēka, kas kalpoja kā Rīgas pilsētas valdes (Rīgas rātes) mītne.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas rātsnams · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Pēteris I un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Pēteris I un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Pēteris I un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Repina institūts
Ķeizariskās mākslas akadēmijas ēka (būvēta 1764—1789), skats no Ņevas pretējā krasta. Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais I. Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, saīsināti Repina institūts (Институт имени Репина) atrodas Sanktpēterburgā, Ņevas upes krastā.
Jaunums!!: Pēteris I un Repina institūts · Redzēt vairāk »
Romanovs
Romanovs ir slāvu uzvārds, kas veidots no vārda "Romans" (Роман).
Jaunums!!: Pēteris I un Romanovs · Redzēt vairāk »
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Jaunums!!: Pēteris I un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Pēteris I un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Pēteris I un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Pēteris I un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Sarkandaugava
Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.
Jaunums!!: Pēteris I un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »
Sarkandaugava (atteka)
Sarkandaugava ir 2,5 km gara un 25 m plata Daugavas labā krasta atteka starp Kundziņsalu un senāko Daugavas krastu tagadējās Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja apkaimēs.
Jaunums!!: Pēteris I un Sarkandaugava (atteka) · Redzēt vairāk »
Savojas princis Eižens
Savojas princis Eižens (dzimis, miris) bija viens no visu laiku izcilākajiem Hābsburgu monarhijas karavadoņiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Savojas princis Eižens · Redzēt vairāk »
Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
Savstarpējās palīdzības pakta starp Latviju un PSRS parakstīšana Maskavas Kremlī. Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, pazīstams arī kā Bāzu līgums, bija Padomju Savienības uzspiests starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939.
Jaunums!!: Pēteris I un Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS · Redzēt vairāk »
Sestrorecka
Sestrorecka ir pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera.
Jaunums!!: Pēteris I un Sestrorecka · Redzēt vairāk »
Sibīrijas guberņa
Sibīrijas caristes ģerbonis (1882). Sibīrijas guberņa bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas bija izveidota 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Sibīrijas guberņa · Redzēt vairāk »
Siversi
Siversu dzimtas ģerbonis. Fon Si(ī)versi jeb fon Zi(ī)versi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Pēteris I un Siversi · Redzēt vairāk »
Smēķēšanas ierobežošana
Piktogramma "Smēķēt aizliegts", obligāta sabiedriskajās vietās. Smēķēšanas ierobežošana ir ar likumu noteiktas normas, kas ierobežo tabakas izstrādājumu smēķēšanas tiesības publiskajā vai privātajā telpā (atkarībā no katras konkrētās valsts likumdošanas).
Jaunums!!: Pēteris I un Smēķēšanas ierobežošana · Redzēt vairāk »
Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā
Nacistu propagandas plakāts Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā — jaunākajos laikos pirmā smēķēšanas ierobežošanas valsts politika, kas tika īstenota Trešajā reihā līdz 1945.
Jaunums!!: Pēteris I un Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā · Redzēt vairāk »
Smoļenskas apgabals
Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Pēteris I un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »
Smoļenskas guberņa
Guberņas ģerbonis (1856). Smoļenskas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Smoļenskas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.
Jaunums!!: Pēteris I un Smoļenskas guberņa · Redzēt vairāk »
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Jaunums!!: Pēteris I un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.
Jaunums!!: Pēteris I un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Pēteris I un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Sumi
Sumi ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Sumu apgabala centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Sumi · Redzēt vairāk »
Svētais Dimitrijs no Rostovas
Svētais Dimitrijs no Rostovas (dažreiz pieminēts kā Dmitrijs no Rostovas) bija ievērojams ukraiņu un krievu baznīcas darbinieks, Krievijas Pareizticīgās baznīcas bīskaps, Rostovas un Jaroslavļas metropolīts, garīgais rakstnieks, agiogrāfs, sprediķotājs un pedagogs.
Jaunums!!: Pēteris I un Svētais Dimitrijs no Rostovas · Redzēt vairāk »
Svētā Izaka katedrāle
Svētā Izaka katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Svētā Izaka katedrāle · Redzēt vairāk »
Taksidermija
Izbāzti dzīvnieki Taksidermija (no, táxis — ‘sakārtojums’,, dérma — ‘āda’) ir amatniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku — galvenokārt zīdītāju un putnu — izbāžņu izgatavošanu.
Jaunums!!: Pēteris I un Taksidermija · Redzēt vairāk »
Tara (Krievija)
Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.
Jaunums!!: Pēteris I un Tara (Krievija) · Redzēt vairāk »
Torgava
Torgava ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Ziemeļsaksijas apriņķa centrs pie Elbas upes.
Jaunums!!: Pēteris I un Torgava · Redzēt vairāk »
Triloģija "Saderinātie"
Triloģija "Saderinātie" ir trīs Aleksandra Grīna romānu kopums, kas seko notikumiem 17. un 18. gadsimtu mijā, līdz 18.
Jaunums!!: Pēteris I un Triloģija "Saderinātie" · Redzēt vairāk »
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Jaunums!!: Pēteris I un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Pēteris I un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Pēteris I un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Uzvaras parks
Uzvaras parks pavasarī Uzvaras parks ir plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis.
Jaunums!!: Pēteris I un Uzvaras parks · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Pēteris I un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Valsts zemnieks
Valsts zemnieki (krievu: казённый крестьянин) bija zemniecības kārta Krievijas Impērijā 18.—19.
Jaunums!!: Pēteris I un Valsts zemnieks · Redzēt vairāk »
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Jaunums!!: Pēteris I un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas draudzes novads
Vecpiebalgas (''Pebalg'') un Jaunpiebalgas (''Pebalg Neuhof'') draudzes novadi (1798). Vecpiebalgas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (2008). Vecpiebalgas luterāņu baznīca (1839-1944). Vecpiebalgas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Pēteris I un Vecpiebalgas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vecpiebalgas muiža
Vecpiebalgas muižas zeme 1903. gada kartē Vecpiebalgas muižas kungu māja atrodas pie Orisāres upītes Inešos.
Jaunums!!: Pēteris I un Vecpiebalgas muiža · Redzēt vairāk »
Velnciems
Velnciems (''Teufelsdorf'') 1916. gada Vācijas okupācijas laika kartē. Velnciems ir vēsturiska Liepājas apkaime, kas atrodas Ziemeļu priekšpilsētā.
Jaunums!!: Pēteris I un Velnciems · Redzēt vairāk »
Vera Muhina
Vera Muhina (1889–1953) bija Latvijas krievu izcelsmes tēlniece.
Jaunums!!: Pēteris I un Vera Muhina · Redzēt vairāk »
Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja
Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja (krievu: Собственная Его Императорского Величества канцелярия) bija Krievijas imperatoru personīgā kanceleja, kas vēlāk pārveidota par vienu no galvenajiem varas orgāniem.
Jaunums!!: Pēteris I un Viņa Imperatoriskās Augstības Personīgā kanceleja · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Pēteris I un Viborga · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Pēteris I un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Pēteris I un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: Pēteris I un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
Vituss Berings
Vituss Jonasens Berings (dzimis Dānijā, miris Komandora salās) bija dāņu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrnieks, flotes virsnieks un ceļotājs.
Jaunums!!: Pēteris I un Vituss Berings · Redzēt vairāk »
Vladimirs Putins
Vladimirs Putins (dzimis) ir pašreizējais Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētājs.
Jaunums!!: Pēteris I un Vladimirs Putins · Redzēt vairāk »
Volgas-Donas kanāls
Skulptūru grupa "Kazaki" pie Cimļanskas HES slūžām (Volgodonska) Volgas-Donas kanāls, pilnā nosaukumā V. I. Ļeņina Volgas-Donas kuģojamais kanāls ir 1952.
Jaunums!!: Pēteris I un Volgas-Donas kanāls · Redzēt vairāk »
Vologdas apgabals
Vologdas apgabala ainava. Vologdas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Pēteris I un Vologdas apgabals · Redzēt vairāk »
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Jaunums!!: Pēteris I un Voroņeža · Redzēt vairāk »
Ziemeļu rajons (Rīga)
Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Jaunums!!: Pēteris I un Ziemeļu rajons (Rīga) · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Pēteris I un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Pēteris I un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1663. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1663.
Jaunums!!: Pēteris I un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1669. gads
1669.
Jaunums!!: Pēteris I un 1669. gads · Redzēt vairāk »
1672. gads
1672.
Jaunums!!: Pēteris I un 1672. gads · Redzēt vairāk »
1700. gads
1700.
Jaunums!!: Pēteris I un 1700. gads · Redzēt vairāk »
1703. gads
1703.
Jaunums!!: Pēteris I un 1703. gads · Redzēt vairāk »
1709. gads
1709.
Jaunums!!: Pēteris I un 1709. gads · Redzēt vairāk »
1709. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1709.
Jaunums!!: Pēteris I un 1709. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1711. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1711.
Jaunums!!: Pēteris I un 1711. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1712. gads
1712.
Jaunums!!: Pēteris I un 1712. gads · Redzēt vairāk »
1712. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1712.
Jaunums!!: Pēteris I un 1712. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1713. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1713.
Jaunums!!: Pēteris I un 1713. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1714. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1714.
Jaunums!!: Pēteris I un 1714. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1715. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1715.
Jaunums!!: Pēteris I un 1715. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1716. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1716.
Jaunums!!: Pēteris I un 1716. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1717. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1717.
Jaunums!!: Pēteris I un 1717. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1718. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1718.
Jaunums!!: Pēteris I un 1718. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1719. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1719.
Jaunums!!: Pēteris I un 1719. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1720. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1720.
Jaunums!!: Pēteris I un 1720. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1721. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1721.
Jaunums!!: Pēteris I un 1721. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1722. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1722.
Jaunums!!: Pēteris I un 1722. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1723. gads
1723.
Jaunums!!: Pēteris I un 1723. gads · Redzēt vairāk »
1723. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1723.
Jaunums!!: Pēteris I un 1723. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1724. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1724.
Jaunums!!: Pēteris I un 1724. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1725. gads
1725.
Jaunums!!: Pēteris I un 1725. gads · Redzēt vairāk »
1725. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1725.
Jaunums!!: Pēteris I un 1725. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1910. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1910.
Jaunums!!: Pēteris I un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
20. novembris
20.
Jaunums!!: Pēteris I un 20. novembris · Redzēt vairāk »
2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija
2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika Soču olimpiskajā stadionā, Sočos, Krievijā.
Jaunums!!: Pēteris I un 2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija · Redzēt vairāk »
27. maijs
27.
Jaunums!!: Pēteris I un 27. maijs · Redzēt vairāk »
8. februāris
8.
Jaunums!!: Pēteris I un 8. februāris · Redzēt vairāk »
8. jūlijs
8.
Jaunums!!: Pēteris I un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »
9. jūnijs
9.
Jaunums!!: Pēteris I un 9. jūnijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pjotrs I, Pēteris I Romanovs, Pēteris Lielais.
