Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Bazīdijsporas, Bernāra atmatene, Dārza dižsardzene, Lauka atmatene, Lielā dižsardzene, Maija auzene, Micēlijs, Mikoloģija, Skaistgalves, Sporas, Stepes lāčpurns, Tīruma atmatene, Uzpūstā saknene.
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Jaunums!!: Raganu apļi un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »
Bernāra atmatene
Bernāra atmatene jeb Bernarda atmatene (Agaricus bernardii, agrāk arī Psalliota bernardii un Agaricus campestris subsp. bernardii) ir Eiropā bieža un Latvijā iespējami sastopama liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Raganu apļi un Bernāra atmatene · Redzēt vairāk »
Dārza dižsardzene
Dārza dižsardzene (Chlorophyllum brunneum, agrāk Macrolepiota bohemica, arī Macrolepiota rhacodes var. bohemica, Macrolepiota rachodes var. bohemica, un Macrolepiota rhacodes var. hortensis; daudzi autori uzskata, ka tā ir identiska ar Chlorophyllum rachodes var. bohemica, Chlorophyllum rhacodes var. bohemica, Chlorophyllum hortensis utt., taču nav nešaubīgi noskaidrots, kur ir atsevišķa suga un kur varietāte) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā.
Jaunums!!: Raganu apļi un Dārza dižsardzene · Redzēt vairāk »
Lauka atmatene
Lauka atmatene ir ēdamā sēne.
Jaunums!!: Raganu apļi un Lauka atmatene · Redzēt vairāk »
Lielā dižsardzene
Lielā dižsardzene, agrāk dižā saulsardzene, arī riekstene (Macrolepiota procera, agrāk Lepiota procera) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Raganu apļi un Lielā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Maija auzene
Maija auzene, reizēm vienkārši auzene (Calocybe gambosa) ir Latvijā bieža vidēji liela skaistgalvju ģints pavasara sēne un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Raganu apļi un Maija auzene · Redzēt vairāk »
Micēlijs
Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.
Jaunums!!: Raganu apļi un Micēlijs · Redzēt vairāk »
Mikoloģija
''Coprinopsis phlyctidospora (Romagn.)'' Zaķu tintene Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju.
Jaunums!!: Raganu apļi un Mikoloģija · Redzēt vairāk »
Skaistgalves
Skaistgalves (Calocybe) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder čemurpūkaiņu dzimtai.
Jaunums!!: Raganu apļi un Skaistgalves · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Raganu apļi un Sporas · Redzēt vairāk »
Stepes lāčpurns
Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Raganu apļi un Stepes lāčpurns · Redzēt vairāk »
Tīruma atmatene
Tīruma atmatene (Agaricus arvensis, agrāk Psalliota arvensis) ir Latvijā bieža liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Raganu apļi un Tīruma atmatene · Redzēt vairāk »
Uzpūstā saknene
Uzpūstā saknene (Rhizina undulata, agrāk Rhizina inflata) ir Latvijā bieža sakneņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi nav ieteicami pārtikā.
Jaunums!!: Raganu apļi un Uzpūstā saknene · Redzēt vairāk »
