Satura rādītājs
210 attiecības: A vitamīns, Aita, Aitas, Aklums, Akromegālija, Albīnisms, Alhazens, Alpu kalnu kaza, Ambliopija, Amerikas melnais grifs, Amerikas upes tilbīte, Amiotrofā laterālā skleroze, Andu kondors, Anna Salivana, Ar G proteīniem saistītie receptori, Arteriālā hipertensija, Astainie abinieki, Atlantijas tuklītis, Atmiņa, Ausroņi, Avanafils, Ūdensstrazds, Ķīvīšu apakšdzimta, Ķirzakas, Čūskas, Čūskērgļu apakšdzimta, Četrkalne, Ērgļi (putni), Āpsis, Āzijas tapirs, B2 vitamīns, Baltais zaķis, Baltvalis, Bandikutveidīgie, Bebri, Bišu dzeņu dzimta, Brazīlijas dižūdrs, Briežu dzimta, Brilles, Cūkas, Cūkdelfīnu dzimta, Cilmes šūna, Ciršļu dzimta, Cukura diabēts, Datorredze, Džons Daltons, Degu, Degunlācīši, Degunradži, Delfīni, ... Izvērst indekss (160 vairāk) »
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Skatīt Redze un A vitamīns
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Skatīt Redze un Aita
Aitas
Aitas, aitu ģints (Ovis) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Skatīt Redze un Aitas
Aklums
Akls cilvēks, kuru pavada suns Aklums ir pārejošs vai paliekošs redzes trūkums.
Skatīt Redze un Aklums
Akromegālija
sejas izteiksmi Akromegālija (akros — ‘galējs’,, megalos — ‘liels’) ir hroniska, progresējoša endokrīnā slimība, dažos avotos sindroms, kam ir raksturīga pastiprināta augšanas hormona (jeb somatotropā hormona – STH) veidošanās.
Skatīt Redze un Akromegālija
Albīnisms
Albīns zēns Albīnisms (— ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst.
Skatīt Redze un Albīnisms
Alhazens
Alhazens, pilnā vārdā Abū Alī el Hasans ibn el Hasans ibn el Haitams vai Ibn el Haitams (dzimis ap 965. gadu, miris ap 1040. gadu), bija arābu zinātnieks (polimāts), matemātiķis, astronoms un filozofs.
Skatīt Redze un Alhazens
Alpu kalnu kaza
Alpu kalnu kaza (Capra ibex) ir dobradžu dzimtas (Bovidae) endēma Eiropas savvaļas kazu suga.
Skatīt Redze un Alpu kalnu kaza
Ambliopija
Ambliopija jeb slinkā acs ir slikta redze citādi fiziski normālā acī (vai arī neatbilstoša esošajām fiziskajām problēmām).
Skatīt Redze un Ambliopija
Amerikas melnais grifs
Amerikas melnais grifs (Coragyps atratus) ir vienīgā suga Amerikas melno grifu ģintī, kas ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Skatīt Redze un Amerikas melnais grifs
Amerikas upes tilbīte
Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.
Skatīt Redze un Amerikas upes tilbīte
Amiotrofā laterālā skleroze
Amiotrofā laterālā skleroze (ALS), ko dažreiz sauc par Šarko slimību (franču ārsta Žana Martina Šarko vārdā) vai Lū Gēriga slimību (Ziemeļamerikā; beisbolista Lū Gēriga vārdā), ir idiopātiska strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā novēro augšējo kustību neironu (motoneironu) sairšanu.
Skatīt Redze un Amiotrofā laterālā skleroze
Andu kondors
Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).
Skatīt Redze un Andu kondors
Anna Salivana
Anna Salivana (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu skolotāja.
Skatīt Redze un Anna Salivana
Ar G proteīniem saistītie receptori
Ar G proteīniem saistītie receptori ir receptoru klase, kas iekļauj lielu skaitu dažādu receptoru (pēc uzbūves — proteīnu), kas darbojas, nodrošinot organisma sensoro uztveri, jo G proteīna receptori pazīstami arī kā redzes, ožas un garšas receptori, kas atrodas attiecīgajos maņu orgānos, kā arī tie ir receptori, kas saista ļoti lielu skaitu dabīgo ķīmisko signālvielu.
Skatīt Redze un Ar G proteīniem saistītie receptori
Arteriālā hipertensija
Arteriālā hipertensija (hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’), kas pazīstams arī kā augsts asinsspiediens, ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas.
Skatīt Redze un Arteriālā hipertensija
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Skatīt Redze un Astainie abinieki
Atlantijas tuklītis
Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kas ir vienīgā tuklīšu suga, kas mājo Atlantijas okeānā.
Skatīt Redze un Atlantijas tuklītis
Atmiņa
Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.
Skatīt Redze un Atmiņa
Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Skatīt Redze un Ausroņi
Avanafils
Avanafils ir potenciāli jauns, otrās paaudzes, selektīvs 5.
Skatīt Redze un Avanafils
Ūdensstrazds
Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Skatīt Redze un Ūdensstrazds
Ķīvīšu apakšdzimta
Ķīvīšu apakšdzimta (Vanellinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 25 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Skatīt Redze un Ķīvīšu apakšdzimta
Ķirzakas
Ķirzakas (Lacertilia) ir diskutabla zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta, kuru jaunākajās sistemātikās vairs nelieto.
Skatīt Redze un Ķirzakas
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Skatīt Redze un Čūskas
Čūskērgļu apakšdzimta
Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Skatīt Redze un Čūskērgļu apakšdzimta
Četrkalne
Četrkalne ir vidussmadzeņu daļa, kurai ir četru pauguru forma.
Skatīt Redze un Četrkalne
Ērgļi (putni)
Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.
Skatīt Redze un Ērgļi (putni)
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Skatīt Redze un Āpsis
Āzijas tapirs
Āzijas tapirs (Tapirus indicus) jeb Malajas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no sugām.
Skatīt Redze un Āzijas tapirs
B2 vitamīns
Riboflavīna struktūrformula B2 vitamīns (riboflavīns) ir vitamīns, kas ietilpst fermentu sistēmās, kas nodrošina audu elpošanu, piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā.
Skatīt Redze un B2 vitamīns
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Skatīt Redze un Baltais zaķis
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Skatīt Redze un Baltvalis
Bandikutveidīgie
Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.
Skatīt Redze un Bandikutveidīgie
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Skatīt Redze un Bebri
Bišu dzeņu dzimta
Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.
Skatīt Redze un Bišu dzeņu dzimta
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Skatīt Redze un Brazīlijas dižūdrs
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Redze un Briežu dzimta
Brilles
Korekcijas brilles Brilles, sauktas arī par acenēm, ir optiska ierīce redzes spēju uzlabošanai — divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas.
Skatīt Redze un Brilles
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Skatīt Redze un Cūkas
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Redze un Cūkdelfīnu dzimta
Cilmes šūna
Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūnas jeb mātšūnas ir nediferencētas šūnas, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.
Skatīt Redze un Cilmes šūna
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Skatīt Redze un Ciršļu dzimta
Cukura diabēts
ANO apstiprinātais diabētu simbols Cukura diabēts jeb cukurslimība ir slimība, kas pamatā rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums un ir traucējumi vielmaiņā.
Skatīt Redze un Cukura diabēts
Datorredze
date.
Skatīt Redze un Datorredze
Džons Daltons
Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".
Skatīt Redze un Džons Daltons
Degu
Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.
Skatīt Redze un Degu
Degunlācīši
Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).
Skatīt Redze un Degunlācīši
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Skatīt Redze un Degunradži
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Skatīt Redze un Delfīni
Dienvidu ziloņronis
Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Skatīt Redze un Dienvidu ziloņronis
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Skatīt Redze un Dievlūdzēji
Dioptrija
Dioptrija (— caur, optos — redzams) ir lēcas stipruma mērvienība un ar to izsaka lēcas optisko stiprumu.
Skatīt Redze un Dioptrija
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Skatīt Redze un Divkupru kamielis
Dzeltenie tārtiņi
Dzeltenie tārtiņi, dzelteno tārtiņu ģints (Pluvialis) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Redze un Dzeltenie tārtiņi
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Skatīt Redze un Dziedātājstrazds
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā.
Skatīt Redze un Eži
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Skatīt Redze un Galapagu bruņurupucis
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Skatīt Redze un Galvkāji
Gārgales
Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).
Skatīt Redze un Gārgales
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Skatīt Redze un Gļotas
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Skatīt Redze un Gepards
Grafiskā planšete
Grafiskā planšete (digitālās planšetes, grafiskie paliktņi, zīmēšanas planšetes) ir datora ievadierīce, kas ļauj lietotājam ar roku zīmēt attēlus vai grafiskus zīmējumus, līdzīgi tam, kā cilvēks zīmē ar zīmuli uz papīra.
Skatīt Redze un Grafiskā planšete
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Skatīt Redze un Grifi
Gustavs Fehners
Gustavs Teodors Fehners (—) bija vācu psihologs.
Skatīt Redze un Gustavs Fehners
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Skatīt Redze un Haizivis
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Skatīt Redze un Hameleoni
Helena Kelere
Helena Adamsa Kelere (dzimusi, mirusi) bija kurla un akla amerikāņu rakstniece, skolotāja un kreisi noskaņota sabiedriskā darbiniece.
Skatīt Redze un Helena Kelere
Hinīns
Hinīna struktūrformula Hinīns ir zāles, ko lieto, lai ārstētu vai novērstu inficēšanos ar malāriju un babeziozi.
Skatīt Redze un Hinīns
Indijas degunradzis
Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Skatīt Redze un Indijas degunradzis
Indijas dižsikspārnis
Indijas dižsikspārnis (Pteropus giganteus) pieder pie augļēdājsikspārņu dzimtas.
Skatīt Redze un Indijas dižsikspārnis
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Skatīt Redze un Informācija
Javas degunradzis
Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Skatīt Redze un Javas degunradzis
Jūras krupis
Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.
Skatīt Redze un Jūras krupis
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Skatīt Redze un Jūraszirdziņi
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Skatīt Redze un Kaķis
Kaķu dzimta
Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Skatīt Redze un Kaķu dzimta
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Skatīt Redze un Kakapo
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Skatīt Redze un Kalāns
Kalifornijas lauvronis
Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.
Skatīt Redze un Kalifornijas lauvronis
Kalnu tapirs
Kalnu tapirs (Tapirus pinchaque) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.
Skatīt Redze un Kalnu tapirs
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Skatīt Redze un Kanādas bebrs
Kanādas lūsis
Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.
Skatīt Redze un Kanādas lūsis
Karaliskais grifs
Karaliskais grifs (Sarcoramphus papa) ir liels Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns, kurš dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Skatīt Redze un Karaliskais grifs
Karaliskā kobra
Karaliskā kobra jeb karaļkobra (Ophiophagus hannah) ir lielākā un viena no indīgākajām kobru dzimtas (Elapidae) čūskām, un tā ir vienīgā suga karalisko kobru ģintī (Ophiophagus).
Skatīt Redze un Karaliskā kobra
Katarakta
Katarakta cilvēka acī Katarakta (kataráktēs — ‘ūdenskritums’) ir pilnīgs vai daļējs acs lēcas apduļķojums, kā rezultātā pasliktinās redze.
Skatīt Redze un Katarakta
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Redze un Kaza
Kāpzemes slaidkājis
Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Skatīt Redze un Kāpzemes slaidkājis
Klijānu apakšdzimta
Klijānu apakšdzimta (Buteoninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas ģintis un vienu izmirušu ģinti.
Skatīt Redze un Klijānu apakšdzimta
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Redze un Kodolieroči
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Skatīt Redze un Komodo varāns
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Skatīt Redze un Kotiks
Krabjēdājjenots
Krabjēdājjenots (Procyon cancrivorus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Skatīt Redze un Krabjēdājjenots
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Redze un Krāsa
Krūmu suns
Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Skatīt Redze un Krūmu suns
Kruzona sindroms
Kruzona sindroms jeb kraniofaciālā dizostoze ir ģenētiska galvaskausa attīstības anomālija, kas ietver kombinētu kraniostenozi, sejas kaulu nepilnīgu attīstību (hipoplāzija) un deguna dobuma kompresiju.
Skatīt Redze un Kruzona sindroms
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Redze un Kukaiņi
Latvijas Neredzīgo bibliotēka
Lasītāju apkalpošanas nodaļā Rīgā Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras darbības mērķis ir redzes invalīdu bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana.
Skatīt Redze un Latvijas Neredzīgo bibliotēka
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Skatīt Redze un Lauku piekūns
Laupītājmušas
Laupītājmušas, laupītājmušu dzimta (Asilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea).
Skatīt Redze un Laupītājmušas
Lauvu klubi
200px Lauvu klubi ir labdarības organizācija, kas apvieno vairāk nekā 1 350 000 biedru 46 000 klubos 207 valstīs.
Skatīt Redze un Lauvu klubi
Lāsumainais sesks
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).
Skatīt Redze un Lāsumainais sesks
Lemuri
Lemuri (Lemuroidea) ir viena no lemurveidīgo infrakārtas (Lemuriformes) puspērtiķu virsdzimtām, kurā ir piecas mūsdienas dzīvojošas un vairākas izmirušas dzimtas.
Skatīt Redze un Lemuri
Leonards Eilers
Leonards Eilers (dzimis, miris) bija Šveicē dzimis matemātiķis un fiziķis, lai gan lielāko daļu no savas dzīves pavadīja Prūsijā un Krievijā.
Skatīt Redze un Leonards Eilers
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Skatīt Redze un Lielais skudrlācis
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Skatīt Redze un Lielais susuris
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Skatīt Redze un Lielā panda
Luijs Brails
Luijs Brails ( —) bija franču tiflopedagogs, kas 1829.
Skatīt Redze un Luijs Brails
Maņa
Maņa ir spēja uztvert iekšējās un ārējās vides kairinājumus un tos izvērtēt.
Skatīt Redze un Maņa
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Skatīt Redze un Maņu orgānu sistēma
Maitas putni
Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.
Skatīt Redze un Maitas putni
Malajas lācis
Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).
Skatīt Redze un Malajas lācis
Marfāna sindroms
Marfāna sindroms ir ģenētiska saistaudu slimība.
Skatīt Redze un Marfāna sindroms
Mazais trušbandikuts
Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.
Skatīt Redze un Mazais trušbandikuts
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Skatīt Redze un Mājas trusis
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Skatīt Redze un Mērkaziņa
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Skatīt Redze un Meža cūka
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Skatīt Redze un Meža sesks
Melanoma
Melanoma (— 'melns') ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no pigmenta šūnām — melanocītiem.
Skatīt Redze un Melanoma
Mellenes
Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.
Skatīt Redze un Mellenes
Melnais degunradzis
Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.
Skatīt Redze un Melnais degunradzis
Melnais mežastrazds
Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.
Skatīt Redze un Melnais mežastrazds
Melnastes briedis
Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.
Skatīt Redze un Melnastes briedis
Meningioma
kontrastvielu Meningioma ir smadzeņu apvalku audzējs, kas attīstās no vidējā smadzeņu apvalka jeb plīvurapvalka.
Skatīt Redze un Meningioma
Mongolijas savvaļas ēzelis
Mongolijas savvaļas ēzelis jeb Gobi kulānshttp://ugo.sinet.it/boothill/uploads/Mongolia/Equus.pdf (Equus hemionus hemionus) ir viena no Āzijas savvaļas ēzeļu pasugām.
Skatīt Redze un Mongolijas savvaļas ēzelis
Muflons
Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.
Skatīt Redze un Muflons
Nambats
Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).
Skatīt Redze un Nambats
Neapbruņota acs
Neabruņota acs. Neapbruņota acs ir tēlaina izteiksme, kas attiecas uz cilvēka skatīšanās uztveri bez jebkādiem palīglīdzekļiem, piemēram, bez teleskopa, binokļa, mikroskopa, lupas un citiem.
Skatīt Redze un Neapbruņota acs
Ocelots
Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).
Skatīt Redze un Ocelots
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Skatīt Redze un Oglekļa monoksīds
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Skatīt Redze un Optika
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Redze un Oskars Dankers
Palavanas smirdīgais āpsis
Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).
Skatīt Redze un Palavanas smirdīgais āpsis
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Skatīt Redze un Parastais jenots
Pāvs
Par pāvu sauc liela auguma, lidojošu fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu, kuru visā pasaulē atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai pāvs tiek uzskatītas par viskaistāko putnu pasaulē.
Skatīt Redze un Pāvs
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Skatīt Redze un Pūčveidīgie
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Skatīt Redze un Pļavu tilbīte
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Skatīt Redze un Pelēkais ronis
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Skatīt Redze un Pelēkais zaķis
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Skatīt Redze un Pelēkā žurka
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Skatīt Redze un Peloponēsas glodene
Piekūnu dzimta
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.
Skatīt Redze un Piekūnu dzimta
Piekūnveidīgie
Piekūnveidīgie, piekūnveidīgo putnu kārta (Falconiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Skatīt Redze un Piekūnveidīgie
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Skatīt Redze un Pingvīnu dzimta
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Skatīt Redze un Plankumainais ronis
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Skatīt Redze un Plankumainā hiēna
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Skatīt Redze un Plankumainie skunksi
Plēsīgais putns
Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.
Skatīt Redze un Plēsīgais putns
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Skatīt Redze un Pogainais ronis
Psihoze
Psihoze ir vispārīgs psihiatrijas apzīmējums garīgā stāvokļa veidam, kuru bieži saista ar realitātes sajūtas pazušanu.
Skatīt Redze un Psihoze
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Skatīt Redze un Purva tilbīte
Puspērtiķi
Par puspērtiķiem sauc visas primātu (Primates) sugas, kuras pieder slapjdeguna pērtiķu (Strepsirrhini) apakškārtai, kā arī tarsiju dzimtas (Tarsiidae) sugas no sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas.
Skatīt Redze un Puspērtiķi
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Redze un Putni
Raibkakla ūdrs
Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).
Skatīt Redze un Raibkakla ūdrs
Rietumu goferi
Rietumu goferi (Thomomys) ir goferu dzimtas (Geomyidae) grauzēju ģints, kas apvieno 9 sugas.
Skatīt Redze un Rietumu goferi
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Skatīt Redze un Rudā lapsa
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Skatīt Redze un Sabulis
Sapnis
"Bruņinieka sapnis", Antonio de Pereda glezna. Sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī.
Skatīt Redze un Sapnis
Sausdeguna pērtiķi
Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām, kas apvieno augstākos primātus (Simiiformes), ieskaitot pērtiķus, cilvēkpērtiķus un cilvēkus, un puspērtiķu tarsiju dzimtu (Tarsiidae).
Skatīt Redze un Sausdeguna pērtiķi
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Skatīt Redze un Sejas izteiksme (medicīna)
Sildenafils
Sildenafils ir zāles, ko izmanto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā.
Skatīt Redze un Sildenafils
Skudrlāči
Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Skatīt Redze un Skudrlāči
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Redze un Skunksi
Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām.
Skatīt Redze un Slapjdeguna pērtiķi
Slokas
Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Redze un Slokas
Smadzeņu audzējs
Smadzeņu metastāze Smadzeņu audzējs veidojas no nekontrolējamas šūnu augšanas un dalīšanās smadzenēs.
Skatīt Redze un Smadzeņu audzējs
Smadzeņu insults
Smadzeņu insults (no — "ielēkt"‚ "pazemot") jeb smadzeņu trieka (no — "trieciens") ir medicīnisks stāvoklis, kurā asinsrites traucējumi smadzenēs izraisa šūnu nāvi.
Skatīt Redze un Smadzeņu insults
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Skatīt Redze un Smadzeņu kapsula
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Skatīt Redze un Smadzenes
Starpsmadzenes
Starpsmadzenes ir galvas smadzeņu daļa.
Skatīt Redze un Starpsmadzenes
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Skatīt Redze un Strauss
Sudrabkaija
Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Redze un Sudrabkaija
Sumatras degunradzis
Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).
Skatīt Redze un Sumatras degunradzis
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Skatīt Redze un Suns
Svītrainā hiēna
Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.
Skatīt Redze un Svītrainā hiēna
Taira
Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).
Skatīt Redze un Taira
Tapiri
Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Skatīt Redze un Tapiri
Tarsiji
Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).
Skatīt Redze un Tarsiji
Tārtiņi
Tārtiņi, tārtiņu ģints (Charadrius) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 31 mūsdienās dzīvojošu sugu.
Skatīt Redze un Tārtiņi
Tārtiņu apakšdzimta
Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.
Skatīt Redze un Tārtiņu apakšdzimta
Tārtiņu dzimta
Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.
Skatīt Redze un Tārtiņu dzimta
Tīklenes atslāņošanās
Tīklenes atslāņošanās ir patoloģisks process acī, kura laikā tīklene atdalās no dzīslenes asinsvadu apvalka, ar ko normālā stāvoklī tā ir cieši saistīta.
Skatīt Redze un Tīklenes atslāņošanās
Tēlotāja māksla
Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.
Skatīt Redze un Tēlotāja māksla
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Skatīt Redze un Tinis
Trušbandikuti
Trušbandikuti (Macrotis) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) ģints, kas apvieno divas sugas, no kurām mazais trušbandikuts (Macrotis leucura), visticamākais, 1950.
Skatīt Redze un Trušbandikuti
Tumsa
Autostāvvieta tumsā Tumsa ir redzamās gaismas pilnīgs vai relatīvs trūkums.
Skatīt Redze un Tumsa
Tuvredzība
Tuvredzība jeb miopija ((muōpia) — 'tuvredzība') ir biežākā redzes nepilnība.
Skatīt Redze un Tuvredzība
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Redze un Upes tārtiņš
Upes tilbīte
thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.
Skatīt Redze un Upes tilbīte
Upes tilbītes
Upes tilbītes (Actitis) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas bridējputnu sugas.
Skatīt Redze un Upes tilbītes
Uztvere
Uztvere ir procesu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks atpazīst, organizē, kā arī piešķir jēgu reakcijām uz vides stimuliem.
Skatīt Redze un Uztvere
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Skatīt Redze un Vaļveidīgie
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Skatīt Redze un Vakarlēpis
Vanagu dzimta
Vanagu dzimta (Accipitridae) ir vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgo putnu dzimta.
Skatīt Redze un Vanagu dzimta
Vanagveidīgie
Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Skatīt Redze un Vanagveidīgie
Varavīksne
Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.
Skatīt Redze un Varavīksne
Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Skatīt Redze un Vāveres
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Skatīt Redze un Vegānisms
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Skatīt Redze un Vienkupra kamielis
Vistas aklums
Cilvēks ar normālu redzi (pa kreisi) un cilvēks ar vistas aklumu (pa labi) Vistas aklums jeb hemeralopija ( — ‘diena’ + αλαός — ‘akls’) ir acu slimība, kas izpaužas kā pavājināta redze sliktā apgaismojumā (krēslā).
Skatīt Redze un Vistas aklums
Vistilbe
Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).
Skatīt Redze un Vistilbe
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Skatīt Redze un Vitamīni
Zandarti
Zandarti, zandartu ģints (Sander) ir asaru dzimtas (Percidae) ģints, kas apvieno 5 plēsīgas zivju sugas.
Skatīt Redze un Zandarti
Zelta rīsi
Zelta rīsi (pa labi) salīdzinājumā ar parastiem rīsiem (pa kreisi) Zelta rīsi ir ar ģenētisko pārveidošanu radīts ar bēta karotīnu bagātināts rīsu (Oryza sativa) paveids.
Skatīt Redze un Zelta rīsi
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Skatīt Redze un Ziemeļu ziloņronis
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Redze un Zivis
Zivju dzenīšu dzimta
Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).
Skatīt Redze un Zivju dzenīšu dzimta
Zivjudzenīšveidīgie
Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.
Skatīt Redze un Zivjudzenīšveidīgie
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Skatīt Redze un Zobenvalis
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Skatīt Redze un Zooplanktons
Zināms kā Vizuālā uztvere.
, Dienvidu ziloņronis, Dievlūdzēji, Dioptrija, Divkupru kamielis, Dzeltenie tārtiņi, Dziedātājstrazds, Eži, Galapagu bruņurupucis, Galvkāji, Gārgales, Gļotas, Gepards, Grafiskā planšete, Grifi, Gustavs Fehners, Haizivis, Hameleoni, Helena Kelere, Hinīns, Indijas degunradzis, Indijas dižsikspārnis, Informācija, Javas degunradzis, Jūras krupis, Jūraszirdziņi, Kaķis, Kaķu dzimta, Kakapo, Kalāns, Kalifornijas lauvronis, Kalnu tapirs, Kanādas bebrs, Kanādas lūsis, Karaliskais grifs, Karaliskā kobra, Katarakta, Kaza, Kāpzemes slaidkājis, Klijānu apakšdzimta, Kodolieroči, Komodo varāns, Kotiks, Krabjēdājjenots, Krāsa, Krūmu suns, Kruzona sindroms, Kukaiņi, Latvijas Neredzīgo bibliotēka, Lauku piekūns, Laupītājmušas, Lauvu klubi, Lāsumainais sesks, Lemuri, Leonards Eilers, Lielais skudrlācis, Lielais susuris, Lielā panda, Luijs Brails, Maņa, Maņu orgānu sistēma, Maitas putni, Malajas lācis, Marfāna sindroms, Mazais trušbandikuts, Mājas trusis, Mērkaziņa, Meža cūka, Meža sesks, Melanoma, Mellenes, Melnais degunradzis, Melnais mežastrazds, Melnastes briedis, Meningioma, Mongolijas savvaļas ēzelis, Muflons, Nambats, Neapbruņota acs, Ocelots, Oglekļa monoksīds, Optika, Oskars Dankers, Palavanas smirdīgais āpsis, Parastais jenots, Pāvs, Pūčveidīgie, Pļavu tilbīte, Pelēkais ronis, Pelēkais zaķis, Pelēkā žurka, Peloponēsas glodene, Piekūnu dzimta, Piekūnveidīgie, Pingvīnu dzimta, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Plankumainie skunksi, Plēsīgais putns, Pogainais ronis, Psihoze, Purva tilbīte, Puspērtiķi, Putni, Raibkakla ūdrs, Rietumu goferi, Rudā lapsa, Sabulis, Sapnis, Sausdeguna pērtiķi, Sejas izteiksme (medicīna), Sildenafils, Skudrlāči, Skunksi, Slapjdeguna pērtiķi, Slokas, Smadzeņu audzējs, Smadzeņu insults, Smadzeņu kapsula, Smadzenes, Starpsmadzenes, Strauss, Sudrabkaija, Sumatras degunradzis, Suns, Svītrainā hiēna, Taira, Tapiri, Tarsiji, Tārtiņi, Tārtiņu apakšdzimta, Tārtiņu dzimta, Tīklenes atslāņošanās, Tēlotāja māksla, Tinis, Trušbandikuti, Tumsa, Tuvredzība, Upes tārtiņš, Upes tilbīte, Upes tilbītes, Uztvere, Vaļveidīgie, Vakarlēpis, Vanagu dzimta, Vanagveidīgie, Varavīksne, Vāveres, Vegānisms, Vienkupra kamielis, Vistas aklums, Vistilbe, Vitamīni, Zandarti, Zelta rīsi, Ziemeļu ziloņronis, Zivis, Zivju dzenīšu dzimta, Zivjudzenīšveidīgie, Zobenvalis, Zooplanktons.