Satura rādītājs
84 attiecības: Albāņu valoda, Alemaņi, Alves, Aragoniešu valoda, Arnolds Spekke, Aromūnu valoda, Arpitāņu valoda, Astūriešu valoda, Astrīde Ivaska, Auklas keramikas kultūra, Baltijas valstis, Dalmāciešu valoda, Dante Aligjēri, Eiropa, Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valodas, Esperanto, Esperanto slengs, Franču valoda, Francija, Friulu valoda, Galisiešu valoda, Gomisa, Haitiešu valoda, Ido, Indoeiropiešu valodas, ISO 639-2, Itāļu valoda, Itāļu valodas, Itālijas vēsture, Jāns Kaplinskis, Jūras ultraīsviļņu radio, Johanness Āviks, Kašalots, Katalāņu valoda, Korsikāņu valoda, Kosta, Kubaņas Valsts universitāte, Ladīnu valoda, Ladino, Latīņamerika, Latīņu valoda, Leoniešu valoda, Ligūriešu valoda, Lingua franca, Lingua Franca Nova, Lombardiešu valoda, Maltieši, Mauri, Mihails Bakuņins, ... Izvērst indekss (34 vairāk) »
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Skatīt Romāņu valodas un Albāņu valoda
Alemaņi
Alemaņu apdzīvotā teritorija un alemaņu un romieču kauju vietas no 3. līdz 6. gadsimtam Rietumeiropa 5. gadsimta beigās Alemaņi (alemaņu: Alemanne,; no vācu alle manner — "visi cilvēki") bija ģermāņu cilšu apvienība Augšreinā.
Skatīt Romāņu valodas un Alemaņi
Alves
Alves ir oriģinālā rakstība diviem romāņu cilmes uzvārdiem.
Skatīt Romāņu valodas un Alves
Aragoniešu valoda
Aragoniešu valoda (aragonés) ir romāņu saimes valoda, kurā runā no 10 līdz 20 tūkstošu Spānijas reģiona Aragonas ieleju iedzīvotāji.
Skatīt Romāņu valodas un Aragoniešu valoda
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Skatīt Romāņu valodas un Arnolds Spekke
Aromūnu valoda
Aromūnu valoda (rrãmãneshti, armãneashti), arī Maķedonijas rumāņu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda aptuveni 113 tūkstošiem aromūniem.
Skatīt Romāņu valodas un Aromūnu valoda
Arpitāņu valoda
Arpitāņu valoda (arpetan) jeb frankoprovansiešu valoda ir romāņu valoda, kas izplatīta Arpitānijas reģionā (Francijas austrumos, Šveices rietumos un Itālijas ziemeļrietumos).
Skatīt Romāņu valodas un Arpitāņu valoda
Astūriešu valoda
Astūriešu valoda (asturianu vai bable) ir romāņu saimes valoda, kurā runā apmēram pusmiljons astūriešu Spānijas provincē Astūrijā.
Skatīt Romāņu valodas un Astūriešu valoda
Astrīde Ivaska
Astrīde Ivaska (dzimusi 1926. gada 7. augustā Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece.
Skatīt Romāņu valodas un Astrīde Ivaska
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Skatīt Romāņu valodas un Auklas keramikas kultūra
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Romāņu valodas un Baltijas valstis
Dalmāciešu valoda
Dalmāciešu valoda (veklisúṅ, vetrún diskaurs) ir mirusi romāņu valoda, kura savulaik bija izplatīta Dalmācijā, mūsdienu Horvātijas teritorijā, Adrijas jūras piekrastē no Krkas salas ziemeļos līdz Kotorai dienvidos.
Skatīt Romāņu valodas un Dalmāciešu valoda
Dante Aligjēri
Dante Alighieri vai Alighiero, kristīts Durante di Alighiero degli Alighieri (dzimis 1265. gada maijā vai jūnijā, miris) bija itāļu dzejnieks un filozofs, viens no itāļu literārās valodas pamatlicējiem.
Skatīt Romāņu valodas un Dante Aligjēri
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Romāņu valodas un Eiropa
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Romāņu valodas un Eiropas Savienība
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Skatīt Romāņu valodas un Eiropas Savienības valodas
Esperanto
Esperanto (Esperanto) ir pasaulē visplašāk izmantotā mākslīgā valoda.
Skatīt Romāņu valodas un Esperanto
Esperanto slengs
Esperanto slengs ir mākslīgi konstruētās esperanto valodas leksikas slānis, kurš visumā nav piemērots neitrālām situācijām.
Skatīt Romāņu valodas un Esperanto slengs
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Romāņu valodas un Franču valoda
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Romāņu valodas un Francija
Friulu valoda
Friulu valoda ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos.
Skatīt Romāņu valodas un Friulu valoda
Galisiešu valoda
Galisiešu valoda (galego) ir romāņu saimes valoda, kurā runā vairāk kā 3 miljoni cilvēku Galisijas autonomajā reģionā Spānijas ziemeļrietumos.
Skatīt Romāņu valodas un Galisiešu valoda
Gomisa
Gomisa (vīriešu dzimtē Gomiss) ir Brazīlijas portugāļu cilmes uzvārds, kam citās romāņu valodās sastopami līdzīgi uzvārdi ar tādu pašu cilmi — Gomiša un Gomesa.
Skatīt Romāņu valodas un Gomisa
Haitiešu valoda
Haitiešu valoda (Kreyòl ayisyen) ir uz franču valodas balstīta kreoliskā valoda, kas radusies Karību jūras valstī Haiti.
Skatīt Romāņu valodas un Haitiešu valoda
Ido
Ido (ido) ir mākslīga valoda, kas sākusi veidoties 1907.
Skatīt Romāņu valodas un Ido
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Romāņu valodas un Indoeiropiešu valodas
ISO 639-2
ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta.
Skatīt Romāņu valodas un ISO 639-2
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Skatīt Romāņu valodas un Itāļu valoda
Itāļu valodas
Dzelzs laikmeta Apenīnu pussalā. Itāļu valodas norādītas pelēkos toņos. Itāļu valodas bija Apenīnu pussalā runātu, pie indoeiropiešu saimes piederošu valodu grupa, kurā ietilpst latīņu, osku, umbru un vairākas citas valodas.
Skatīt Romāņu valodas un Itāļu valodas
Itālijas vēsture
Augusta valdīšanas laikam. Itālijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Itālijas teritorijā.
Skatīt Romāņu valodas un Itālijas vēsture
Jāns Kaplinskis
Jāns Kaplinskis (dzimis Tartu, miris), bija igauņu dzejnieks, prozaiķis, esejists un tulkotājs.
Skatīt Romāņu valodas un Jāns Kaplinskis
Jūras ultraīsviļņu radio
Standarta pārnēsājamā jūras UĪV radiostacija, kādai atbilstoši globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas (''Global Maritime Distress and Safety System (GMDSS)'' - angļu val.) prasībām obligāti jāatrodas uz lielajiem jūras kuģiem UĪV radiostacija un ciparu selektīvā izsaukuma (''Digital Selective Calling (DSC)'' - angļu val.) iekārta ar radiosardzi 70.
Skatīt Romāņu valodas un Jūras ultraīsviļņu radio
Johanness Āviks
Johanness Āviks (dzimis 1880. gada 8. decembrī Laimjalā, Sāremā apriņķī, Igaunijā, miris 1973. gada 18. martā Stokholmā, Zviedrijā) bija igauņu valodnieks, kuram bija liela loma igauņu valodas attīstībā un modernizācijā.
Skatīt Romāņu valodas un Johanness Āviks
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Skatīt Romāņu valodas un Kašalots
Katalāņu valoda
oksitāņu valodā.) Katalāņu valoda (català, vai) ir romāņu saimes valoda.
Skatīt Romāņu valodas un Katalāņu valoda
Korsikāņu valoda
Korsikāņu valoda (Corsu vai Lingua Corsa) ir romāņu saimes valoda, kurā runā korsikāņi Korsikas salā Francijā un Sardīnijas salas ziemeļu daļā.
Skatīt Romāņu valodas un Korsikāņu valoda
Kosta
Kosta (itāļu, katalāņu, galisiešu, spāņu, katalāņu un — 'nogāze, krasts', no — 'sānkauls') ir romāņu cilmes uzvārds, kam portugāļu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Košta.
Skatīt Romāņu valodas un Kosta
Kubaņas Valsts universitāte
Kubaņas Valsts universitāte ir augstākās izglītības iestāde Krasnodarā, Krievijas Federācijā.
Skatīt Romāņu valodas un Kubaņas Valsts universitāte
Ladīnu valoda
Ladīnu valoda (ladīnu: ladin) ir Itālijas ziemeļaustrumos Veneto un Trentīno-Alto Adidžes reģionā lietota romāņu grupas valoda.
Skatīt Romāņu valodas un Ladīnu valoda
Ladino
Ladino (לאדינו, Ladino), ebreju-spāņu valoda (גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol) jeb sefardu valoda ir romāņu valoda, kas radusies uz senās spāņu valodas bāzes.
Skatīt Romāņu valodas un Ladino
Latīņamerika
Latīņamerika (vai América Latina) ir Amerikas reģions, kurā dominējošās ir romāņu (latīņu) valodas: spāņu, portugāļu un franču.
Skatīt Romāņu valodas un Latīņamerika
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Romāņu valodas un Latīņu valoda
Leoniešu valoda
251px251px Leoniešu valoda (llengua llionesa) ir viena no astūrleoniešu lingvistiskās grupas valodām.
Skatīt Romāņu valodas un Leoniešu valoda
Ligūriešu valoda
Ligūriešu valoda (ligure, zeneize) ir Itālijas ziemeļos esošajā Ligūrijas reģionā, Francijas dienvidos esošajā reģionā Provansā un Monako runāta romāņu saimes valoda.
Skatīt Romāņu valodas un Ligūriešu valoda
Lingua franca
Valstis un reģioni, kur angļu valoda ir oficiāla valoda, bet nav vairākuma valoda Lingua franca (no latīņu valodas — 'franku mēle') ir valodniecībā lietots apzīmējums starptautu saziņas valodai etniski jauktos apgabalos.
Skatīt Romāņu valodas un Lingua franca
Lingua Franca Nova
Lingua Franca Nova (— ‘jaunā lingua franca’), saīsinājumā LFN, ir mākslīgā valoda, kuru 1965.
Skatīt Romāņu valodas un Lingua Franca Nova
Lombardiešu valoda
Lombardiešu valoda (lumbaart vai lengua lumbarda) ir romāņu valoda, kas pieder pie gallu—itāliešu valodu atzara.
Skatīt Romāņu valodas un Lombardiešu valoda
Maltieši
Maltieši (maltiešu: Maltin) ir Maltas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Romāņu valodas un Maltieši
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Skatīt Romāņu valodas un Mauri
Mihails Bakuņins
Mihails Bakuņins (dzimis (pēc vecā stila 18. maijā), miris) bija krievu revolucionārs, anarhisma klasiķis.
Skatīt Romāņu valodas un Mihails Bakuņins
Mirusi valoda
Mirusi valoda ir tāda valoda, kuru vairs neviens cilvēks neprot dzimtās valodas līmenī.
Skatīt Romāņu valodas un Mirusi valoda
Monegasku dialekts
franču valodā un monegasku dialektā. Monegasku dialekts (Munegascu) ir ligūriešu valodas dialekts, kuru lieto Monako.
Skatīt Romāņu valodas un Monegasku dialekts
Mosarābi
Mosarābi (spāņu mozárabes, portugāļu moçárabes no arābu مستعرب — 'par arābu padarīts') ir vēstures jēdziens, eksonīms, ar kuru apzīmē Pireneju pussalas kristiešus, kas dzīvoja musulmaņu pakļautībā no 8.
Skatīt Romāņu valodas un Mosarābi
Neapoliešu valoda
Neapoliešu valoda (neapoliešu: lengua napulitana, napulitane) ir galvenokārt Itālijas Abruco, Apūlijas, Bazilikatas, Lacio, Kampānijas, Markes un Molizes reģionos izplatīta romāņu grupas valoda, ko prot no aptuveni 5 līdz 8 miljoniem cilvēku.
Skatīt Romāņu valodas un Neapoliešu valoda
Normandiešu valoda
Normandiešu valoda (Normaund) ir romāņu valoda, kas izplatīta Normandijā, Džērsijā un Gērnsijā.
Skatīt Romāņu valodas un Normandiešu valoda
Novial
Novial (nov — ‘jauns’; IAL — ‘starptautiskā palīgvaloda’) ir mākslīga starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru 1928.
Skatīt Romāņu valodas un Novial
Oksitāņu valoda
Oksitāņu valoda (occitan) ir romāņu valoda, kas galvenokārt izplatīta Francijas dienvidos, Akvitānijas, Dienvidu-Pireneju, Langdokas-Rusijonas, Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionos, kā arī nelielā skaitā Itālijā, Spānijā (Aranas ielejā) un Monako.
Skatīt Romāņu valodas un Oksitāņu valoda
Otrdiena
Otrdiena ir nedēļas otrā diena starp pirmdienu un trešdienu.
Skatīt Romāņu valodas un Otrdiena
Paralēlās tonalitātes
Mūzikā paralēlās tonalitātes ir mažora un minora tonalitātes, kurām ir vienādas atslēgas zīmes; paralēlajām tonalitātēm sakrīt visas notis, bet tās ir sakārtotas citā veselu toņu un pustoņu secībā.
Skatīt Romāņu valodas un Paralēlās tonalitātes
Pēdiņas
Pēdiņas ir pieturzīme, ar kuru palīdzību tekstā izceļ tiešo runu, citējumus un dažādus nosaukumus ar īpašvārdisku nozīmi.
Skatīt Romāņu valodas un Pēdiņas
Pjemontiešu valoda
Pjemontiešu valoda (Piemontèis) ir romāņu saimes valoda, kurā runā apmēram 2 miljoni cilvēku Pjemontā, Itālijas ziemeļrietumos.
Skatīt Romāņu valodas un Pjemontiešu valoda
Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.
Skatīt Romāņu valodas un Portugāļu valoda
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Romāņu valodas un Portugāle
Retoromāņu valoda
Retoromāņu valoda (Rumantsch, Romontsch) ir Šveices dienvidaustrumos, Graubindenes kantonā (Canturi Grischun) runāta romāņu saimes valoda, kura kopš 1938.
Skatīt Romāņu valodas un Retoromāņu valoda
Romāņu tautas
Romāņu tautas (no latīņu — Roma "Roma") ir dažādas izcelsmes tautu grupa, ko vieno romāņu valodu lietojums.
Skatīt Romāņu valodas un Romāņu tautas
Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.
Skatīt Romāņu valodas un Rumāņu valoda
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Skatīt Romāņu valodas un Rumānijas Karaliste
Sardīniešu valoda
Sardīniešu jeb sardu valoda ir romāņu grupas valoda, kurā runā lielākā daļa Sardīnijas salas iedzīvotāju, izņemot salas ziemeļu daļu, kur runā korsikāņu valodas dialektos un dažas rietumu piekrastes pilsētas, kur runā katalāņu un ligūriešu valodā.
Skatīt Romāņu valodas un Sardīniešu valoda
Sedans
20. gadu beigu sedans Mūsdienu automobilis ar sedana virsbūvi Sedans ir aizvērta tipa vieglās automašīnas virsbūve ar divām vai trim sēdekļu rindām, bagāžnieku, kurš ir atdalīts no pasažieru salona (pirmajām automašīnām bagāžnieks bija pie aizmugurējās sienas piestiprinātas mantu kastes izskatā vai nebija vispār) un bez durvīm aizmugurējā sienā.
Skatīt Romāņu valodas un Sedans
Sicīliešu valoda
Sicīliešu valoda (sicilianu, sìculu) ir romāņu saimes valoda, kurā runā 4—5 miljoni cilvēku Itālijai piederošajā Sicīlijas salā, tai pieguļošajās Vidusjūras salās un Kalabrijas reģiona dienvidos.
Skatīt Romāņu valodas un Sicīliešu valoda
Sklaverāna vārsts
Aizvērts Sklaverāna vārsts Sklaverāna (Sclaverand) vārsts jeb Presta vārsts, pazīstams arī kā franču vārsts, ir vārsta veids, kuru galvenokārt izmanto velosipēdu riepu kamerās.
Skatīt Romāņu valodas un Sklaverāna vārsts
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Romāņu valodas un Slovēnija
Spāņi
Spāņi ir tauta, Spānijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Spānijas.
Skatīt Romāņu valodas un Spāņi
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Skatīt Romāņu valodas un Spāņu valoda
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Romāņu valodas un Spānija
Valoņu valoda
Valoņu valoda (Walon) ir romāņu valoda, kuru ikdienā aktīvi izmanto aptuveni 10—20% Valonijas (Beļģijas reģiona) iedzīvotāji.
Skatīt Romāņu valodas un Valoņu valoda
Valodu saime
Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.
Skatīt Romāņu valodas un Valodu saime
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Skatīt Romāņu valodas un Vācieši
Vācijas nosaukumi
Neskaidra cilme Vācijas nosaukumi daudzām tautām ir ļoti atšķirīgi, jo liela nozīme ir bijusi Vācijas ģeogrāfiskajam stāvoklim Eiropas vidū un tās ilgstošajai vēsturei, kuras laikā tās teritoriju ir apdzīvojušas vairākas ciltis, kā arī vēlāk, kad veidojās pirmās valstiņas, tā nebija vienota, bet gan sadrumstalota.
Skatīt Romāņu valodas un Vācijas nosaukumi
Vēlīnais antīkais laikmets
Četri tetrarhi Nīkajas koncils Vēlīnais antīkais laikmets ir vēsturnieku apzīmējums laikmetam, kura laikā Romas impērijas teritorijā notika pāreja no klasiskā antīkā laikmeta uz viduslaikiem.
Skatīt Romāņu valodas un Vēlīnais antīkais laikmets
Venēciešu valoda
Venēciešu valoda (łéngua vèneta) ir romāņu valoda, kurā galvenokārt runā Itālijas ziemeļos esošajos Veneto un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionos.
Skatīt Romāņu valodas un Venēciešu valoda
Viduslaiku literatūra
Viduslaiku literatūra ir visi literārie darbi, kuri uzrakstīti viduslaikos, t.i., no 4.—5.
Skatīt Romāņu valodas un Viduslaiku literatūra
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Romāņu valodas un Zigfrīds Anna Meierovics
.de
.de ir Vācijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Romāņu valodas un .de
Zināms kā Romāņu valodu grupa.