Satura rādītājs
22 attiecības: Jānis Cakuls, Kaspars Daugaviņš, Kaspars Gerhards, Kaupo, Klostera iela (Rīga), Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Mazā Miesnieku iela, Oļegs Fiļs, Ogres katoļu baznīca, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rīgas arhidiecēzes draudzes, Rīgas katoļu baznīca, Rīgas nocietinājumi, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Staņislavs Saušs, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā, Vecrīga, Vecrīgas siluets, Vella kalpi, 1591. gads Latvijā, 21. janvāris.
Jānis Cakuls
Jānis Cakuls (dzimis Rožupes pagastā, miris Rīgā) bija Romas Katoļu Tinistas titulārbīskaps, ordinēts 1949.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Jānis Cakuls
Kaspars Daugaviņš
Kaspars Daugaviņš (dzimis Rīgā) ir profesionāls latviešu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Kaspars Daugaviņš
Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards (dzimis Jelgavā) ir latviešu ekonomists un politiķis, Nacionālās apvienības biedrs.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Kaspars Gerhards
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Kaupo
Klostera iela (Rīga)
Klostera iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Klostera iela (Rīga)
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Mazā Miesnieku iela
Mazā Miesnieku iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Mazā Miesnieku iela
Oļegs Fiļs
Oļegs Fiļs (dzimis) ir Latvijas uzņēmējs, viens no ABLV Bank vadītājiem un īpašniekiem.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Oļegs Fiļs
Ogres katoļu baznīca
Ogres Sv.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Ogres katoļu baznīca
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Rīgas arhidiecēzes draudzes
Rīgas arhidiecēzes draudzes ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes pārvaldījumā atrodošas ticīgo jeb laju un garīdznieku kopas, kas apvienojušās lūgšanām dievnamos — katedrālēs, baznīcās, kapelās, lūgšanu namos vai misiju punktos.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Rīgas arhidiecēzes draudzes
Rīgas katoļu baznīca
Rīgas katoļu baznīca var būt.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Rīgas katoļu baznīca
Rīgas nocietinājumi
Rīgas brīvpilsētas nocietinājumi ar torņiem (attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum'', 1581). Rīgas nocietinājumi bija kopš 12.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Rīgas nocietinājumi
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Staņislavs Saušs
Staņislavs Saušs (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, preses darbinieks, publicists un grāmatizdevējs.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Staņislavs Saušs
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Vecrīga
Vecrīgas siluets
Minstera ''Cosmographia Universalis'' (1575) NATO samita logo Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas grafiskais simbols, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Vecrīgas siluets
Vella kalpi
"Vella kalpi" ir 1970.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un Vella kalpi
1591. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1591.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un 1591. gads Latvijā
21. janvāris
21.
Skatīt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca un 21. janvāris
Zināms kā Rīgas Sv. Marijas-Magdalēnas Romas katoļu baznīca, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca, Sv. Marijas Magdalēnas baznīca (Rīga).