Satura rādītājs
76 attiecības: Šķirotava (Rīga), Šreienbušas muiža, Ķekavas novads, Ķekavas novads (2009—2021), Čiekurkalns, Ārends Berholcs, Babītes draudzes novads, Babītes novads, Beberbeķi, Biķernieku draudzes novads, Biķernieku mežs, Biķeru luterāņu baznīca, Blieķu muiža, Borherta muiža, Bražciems, Brīvības gatve, Buļļu muiža, Buļļuciems, Dammes muižas, Daugavgrīvas draudzes novads, Dārzciems, Dreiliņi (dzimta), Frīdrihs Vilhelms Timms, Hermeliņa muiža, Imanta (Rīga), Jugla (Rīga), Juglas iela (Rīga), Katlakalna draudzes novads, Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, Krusta muiža, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lielupe (Jūrmala), Livonijas pilsoņu karš, Mazjumpravas muiža (Rīga), Mārupes novads, Mārupes pagasts, Olaine, Olaines luterāņu baznīca, Olaines novads, Ozolnieku novads, Pārdaugava, Piņķi, Piņķu draudzes novads, Pierīga, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pleskodāle, Rāmavas muiža, Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas domkapituls, ... Izvērst indekss (26 vairāk) »
Šķirotava (Rīga)
Šķirotava ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Šķirotava (Rīga)
Šreienbušas muiža
Rīgas apkārtnes karte ar Šreija muižu (''Schreyenhof'', pēc 1687. gada). Šreienbušas muiža jeb Čiekurkalna muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās teritorijā starp Rīgas pilsētu un Ķīšezeru tagadējā Čiekurkalna apkaimē Rīgā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Šreienbušas muiža
Ķekavas novads
Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Ķekavas novads
Ķekavas novads (2009—2021)
Ķekavas novads bija Pierīgas novads, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Ķekavas novads (2009—2021)
Čiekurkalns
Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Čiekurkalns
Ārends Berholcs
Ārends Berholcs (kopš 1876. gada - Ārends fon Berholcs) (dzimis, Rīgā, Livonijas guberņā, Krievijas Impērijā, miris, Majorenhofā, Livonijas guberņā, Krievijas Impērijā) bija vācbaltu izcelsmes jurists.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Ārends Berholcs
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Babītes draudzes novads
Babītes novads
Babītes novads bija pašvaldība Vidzemē, rietumos no Rīgas.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Babītes novads
Beberbeķi
Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Beberbeķi
Biķernieku draudzes novads
Biķernieku draudzes novads (1791. gada karte). Biķera draudzes baznīca (2012). Siltumnīcas pie agrākās Franka jeb Kaula muižas (tagadējā Biķernieku ielā Rīgā). Biķernieku draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Biķernieku draudzes novads
Biķernieku mežs
Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Biķernieku mežs
Biķeru luterāņu baznīca
Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Vecajā Biķernieku ielā 59, Rīgā, Latvijā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Biķeru luterāņu baznīca
Blieķu muiža
Blieķu muižiņa (pēc 1900). Blieķu muižiņas ieeja (ap 1910). Blieķu muiža, saukta arī par Šrēdera muižiņu (Schrödershof), bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Maskavas ielas 322 apkārtnē pie Ķengaraga promenādes.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Blieķu muiža
Borherta muiža
Borherta muiža 2004. gadā. Līvena, vēlāk Borherta muiža (Broce, 1782.). Borherta muiža pēc Pirmā pasaules kara. Borherta muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Bieriņu un Torņakalna apkaimēs.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Borherta muiža
Bražciems
Bražciems (arī Bražuciems, Bražas) ir Jūrmalas pilsētas daļa tās austrumos, kas atrodas pie Lielupes autosatiksmes tilta upes labajā krastā starp Priedaini un Mārupes novada Egļuciemu.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Bražciems
Brīvības gatve
Brīvības gatve ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Vidzemes priekšpilsētai.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Brīvības gatve
Buļļu muiža
Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Buļļu muiža
Buļļuciems
Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Buļļuciems
Dammes muižas
Dammes muižiņas (''Tamenhof'', ''Kl., Gr.'') 1791. gada kartē Bijušo Dammes muižu atrašanās vietas (Lieldamme un Mazdamme) 1941. gada kartē Dammes muiža bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa tagadējā Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Dammes muižas
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Daugavgrīvas draudzes novads
Dārzciems
Dārzciems ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Dārzciems
Dreiliņi (dzimta)
Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Dreiliņi (dzimta)
Frīdrihs Vilhelms Timms
Frīdrihs Vilhelms Timms (1779–1848) bija vācbaltiešu jurists, Rīgas birģermeistars (1829–1848).
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Frīdrihs Vilhelms Timms
Hermeliņa muiža
Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Hermeliņa muiža
Imanta (Rīga)
Imanta ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Anniņmuiža un Lāčupe.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Imanta (Rīga)
Jugla (Rīga)
Jugla ir apkaime Rīgas pilsētas austrumu daļā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Jugla (Rīga)
Juglas iela (Rīga)
Juglas iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Juglas, Mežciema un Dreiliņu apkaimēs.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Juglas iela (Rīga)
Katlakalna draudzes novads
Katlakalna draudzes novads (1791. gada karte). Katlakalna draudzes baznīca (2000). Olaines luterāņu baznīca (2016). Katlakalna draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Katlakalna draudzes novads
Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca
Katlakalna baznīca 2000. gadā Katlakalna baznīca pirms Pirmā pasaules kara Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Katlakalnā, Ķekavas novadā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca
Krusta muiža
Krusta krogs 1701. gada Tolka kartē. Parādīti sakšu karaspēka nometne ar skanstīm un tilts pāri Daugavai. Krusta muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Maskavas ielas 336 - 340 apkārtnē un pie Ķengaraga promenādes, kur tagad atrodas Putnu novērošanas tornis.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Krusta muiža
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Latvijas vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Latvijas vēstures hronoloģija
Lielupe (Jūrmala)
Lielupe ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas atrodas aptuveni 19 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas centra.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Lielupe (Jūrmala)
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Livonijas pilsoņu karš
Mazjumpravas muiža (Rīga)
Mazjumpravas muiža atrodas Rumbas ielas malā (tā atzarojas pie Maskavas ielas 344) Rumbulā Rīgā, blakus veloceliņam Centrs—Dārziņi.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Mazjumpravas muiža (Rīga)
Mārupes novads
Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Mārupes novads
Mārupes pagasts
Mārupes pagasts ir pagasts Mārupes novadā pie Rīgas dienvidu robežas.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Mārupes pagasts
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Olaine
Olaines luterāņu baznīca
Olaines luterāņu baznīca 2014. gadā Olaines baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte). Olaines Sv.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Olaines luterāņu baznīca
Olaines novads
Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Olaines novads
Ozolnieku novads
Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Ozolnieku novads
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Pārdaugava
Piņķi
Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Piņķi
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Piņķu draudzes novads
Pierīga
Rīgas plānošanas reģions, kurā kopš 2004. gada ietilpst Pierīgas un Rīgas statistiskie reģioni Pierīga ir apzīmējums Latvijas teritorijai, kas atrodas tās galvaspilsētas Rīgas tiešā tuvumā un ir ar to ģeogrāfiski un vēsturiski saistīta.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Pierīga
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Pirmais pasaules karš Latvijā
Pleskodāle
Pleskodāle ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Pleskodāle
Rāmavas muiža
Rāmavas muiža pēc restaurācijas (2008). Rāmavas muiža (1785). Rāmavas muiža atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagasta Rāmavā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rāmavas muiža
Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas domkapituls
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas rāte
Rīgas robežas
Rīgas pilsētas teritorija. Skats no satelīta. Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km².
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas robežas
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas vēstures hronoloģija
Ropažu novads
Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Ropažu novads
Rumbula
Rumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Rumbula
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Salas draudzes novads
Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Sēlijas dalīšanas līgums
Spilve (Rīga)
Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Spilve (Rīga)
Spuņciems
Spuņciems ir ciems Mārupes novada Salas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Spuņciems
Stopiņu pagasts
Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Stopiņu pagasts
Strazdumuiža
Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa) Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums). Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Strazdumuiža
Tīraine
Tīraine ir ciems Mārupes novada Mārupes pagastā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Tīraine
Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Tukuma vēsture
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Tukuma viduslaiku pils
Ulbrokas muiža
Ieeja Rīgas radio stacijā Ulbrokas muižā Ulbrokas muiža. Ulbrokas muiža. Ulbrokas muiža atrodas Ropažu novada administratīvajā centrā Ulbrokā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Ulbrokas muiža
Vārnukrogs
Vārnukrogs ir Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies Lielupes labajā krastā senās pārceltuves vietā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Vārnukrogs
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Vidzemes guberņa
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Vilhelms no Modenas
Zasi
Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Zasi
Zasumuiža
Broces kolekcijas). Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Zasumuiža
Zolitūde
Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Zolitūde
Zolitūdes muiža
Zolitūdes muižas kungu māja 1785. gadā (Broce) Zolitūdes muižas vieta 1930. gada Rīgas kartē Zolitūdes muiža, agrāk arī Švānenbergas muiža (Swanenbergshof) vai Bērzu muiža (Birkenhof, Birkenruhe), bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa Mazās Zolitūdes ielas apvidū mūsdienu Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un Zolitūdes muiža
1604. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1604.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un 1604. gads Latvijā
1606. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1606.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un 1606. gads Latvijā
1635. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1635.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un 1635. gads Latvijā
1636. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1636.
Skatīt Rīgas patrimoniālais apgabals un 1636. gads Latvijā
Zināms kā Rīgas landfogteja, Rīgas lauku novads, Rīgas patrimonālais apgabals.