Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Abava, Adamovas ezers (Vērēmu pagasts), Alauksts, Asaris, Ausleja, Ķeguma ūdenskrātuve, Ālants, Balvu ezers, Cārmins, Eiropas sapali, Engures ezers, Irbe (upe), Jaunsātu grantskarjera dīķis, Jumurdas ezers, Karpveidīgās, Kroņauces dzirnavezers, Latvijas zivju sugu uzskaitījums, Lubāns, Morske Oko (Slovākija), Ogre (upe), Pavīķe, Plaudis, Pogas ezers, Ricas ezers, Rukšu ezers, Salaca, Salate, Sapalu dzimta, Slokas ezers, Stende (upe), Svētupe, Vīķe, Venta.
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Sapals un Abava · Redzēt vairāk »
Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)
Adamovas ezers (arī Odumovas ezers, Adumavas ezers) ir ezers Latvijā, Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
Jaunums!!: Sapals un Adamovas ezers (Vērēmu pagasts) · Redzēt vairāk »
Alauksts
Alauksts (arī Alauksta ezers) ir ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novadā, 202,3 metrus virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Sapals un Alauksts · Redzēt vairāk »
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Jaunums!!: Sapals un Asaris · Redzēt vairāk »
Ausleja
Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).
Jaunums!!: Sapals un Ausleja · Redzēt vairāk »
Ķeguma ūdenskrātuve
Ķeguma ūdenskrātuve vai Ķeguma HES ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē 70 km no upes grīvas.
Jaunums!!: Sapals un Ķeguma ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Ālants
Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.
Jaunums!!: Sapals un Ālants · Redzēt vairāk »
Balvu ezers
Balvu ezers (arī Bolvu azars) atrodas Balvu novada Kubulu pagastā un Balvu pilsētā.
Jaunums!!: Sapals un Balvu ezers · Redzēt vairāk »
Cārmins
Cārmins (arī Cārmana ezers, Cārmans, Cārmaņa ezers) ir caurteces ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā pie autoceļiem V610 un V614.
Jaunums!!: Sapals un Cārmins · Redzēt vairāk »
Eiropas sapali
Eiropas sapali, Eiropas sapalu ģints (Squalius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sapals un Eiropas sapali · Redzēt vairāk »
Engures ezers
Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.
Jaunums!!: Sapals un Engures ezers · Redzēt vairāk »
Irbe (upe)
Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos.
Jaunums!!: Sapals un Irbe (upe) · Redzēt vairāk »
Jaunsātu grantskarjera dīķis
Jaunsātu grantskarjera dīķis (arī Jaunsātu karjera ūdenskrātuve) ir privāta mākslīga ūdenskrātuve Tukuma novada Jaunsātu pagasta ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Sapals un Jaunsātu grantskarjera dīķis · Redzēt vairāk »
Jumurdas ezers
Jumurdas ezers ir ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, uz austrumiem no Jumurdas ciemata.
Jaunums!!: Sapals un Jumurdas ezers · Redzēt vairāk »
Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Sapals un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »
Kroņauces dzirnavezers
Kroņauces dzirnavezers atrodas Dobeles novadā, Tērvetes pagasta administratīvajā teritorijā.
Jaunums!!: Sapals un Kroņauces dzirnavezers · Redzēt vairāk »
Latvijas zivju sugu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās zivju sugas.
Jaunums!!: Sapals un Latvijas zivju sugu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Jaunums!!: Sapals un Lubāns · Redzēt vairāk »
Morske Oko (Slovākija)
Morske Oko (tulkojumā "Jūras acs"), agrāk arī Lielais Vihorlatu ezers, ir lielākais Vihorlatu kalnu ezers un trešais lielākais dabiskais ezers Slovākijā.
Jaunums!!: Sapals un Morske Oko (Slovākija) · Redzēt vairāk »
Ogre (upe)
Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.
Jaunums!!: Sapals un Ogre (upe) · Redzēt vairāk »
Pavīķe
Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Sapals un Pavīķe · Redzēt vairāk »
Plaudis
Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.
Jaunums!!: Sapals un Plaudis · Redzēt vairāk »
Pogas ezers
Pogas ezers ir caurteces ezers Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Jaunums!!: Sapals un Pogas ezers · Redzēt vairāk »
Ricas ezers
Ricas ezers, arī Rica ezers un Lielais Ricas ezers ir ezers Kaukāza kalnos, Gruzijas teritorijā, Abhāzijas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Sapals un Ricas ezers · Redzēt vairāk »
Rukšu ezers
Rukšu ezers (arī Rukšas ezers, Zāļezers) ir caurteces karsta ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā uz dienvidiem no Bārbeles.
Jaunums!!: Sapals un Rukšu ezers · Redzēt vairāk »
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Sapals un Salaca · Redzēt vairāk »
Salate
Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Jaunums!!: Sapals un Salate · Redzēt vairāk »
Sapalu dzimta
Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.
Jaunums!!: Sapals un Sapalu dzimta · Redzēt vairāk »
Slokas ezers
Slokas ezers (arī Slocenes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Sloku un Ķemeriem.
Jaunums!!: Sapals un Slokas ezers · Redzēt vairāk »
Stende (upe)
Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē, Talsu un Ventspils novados.
Jaunums!!: Sapals un Stende (upe) · Redzēt vairāk »
Svētupe
Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Limbažu novadā.
Jaunums!!: Sapals un Svētupe · Redzēt vairāk »
Vīķe
Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.
Jaunums!!: Sapals un Vīķe · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Sapals un Venta · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Leuciscus cephalus, Squalius cephalus.
