Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Sapals

Indekss Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Satura rādītājs

  1. 33 attiecības: Abava, Adamovas ezers (Vērēmu pagasts), Alauksts, Asaris, Ausleja, Ķeguma ūdenskrātuve, Ālants, Balvu ezers, Cārmins, Eiropas sapali, Engures ezers, Irbe (upe), Jaunsātu grantskarjera dīķis, Jumurdas ezers, Karpveidīgās, Kroņauces dzirnavezers, Latvijas zivju sugu uzskaitījums, Lubāns, Morske Oko (Slovākija), Ogre (upe), Pavīķe, Plaudis, Pogas ezers, Ricas ezers, Rukšu ezers, Salaca, Salate, Sapalu dzimta, Slokas ezers, Stende (upe), Svētupe, Vīķe, Venta.

Abava

Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).

Skatīt Sapals un Abava

Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)

Adamovas ezers (arī Odumovas ezers, Adumavas ezers) ir ezers Latvijā, Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.

Skatīt Sapals un Adamovas ezers (Vērēmu pagasts)

Alauksts

Alauksts (arī Alauksta ezers) ir ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novadā, 202,3 metrus virs jūras līmeņa.

Skatīt Sapals un Alauksts

Asaris

Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.

Skatīt Sapals un Asaris

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Skatīt Sapals un Ausleja

Ķeguma ūdenskrātuve

Ķeguma ūdenskrātuve vai Ķeguma HES ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē 70 km no upes grīvas.

Skatīt Sapals un Ķeguma ūdenskrātuve

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Skatīt Sapals un Ālants

Balvu ezers

Balvu ezers (arī Bolvu azars) atrodas Balvu novada Kubulu pagastā un Balvu pilsētā.

Skatīt Sapals un Balvu ezers

Cārmins

Cārmins (arī Cārmana ezers, Cārmans, Cārmaņa ezers) ir caurteces ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā pie autoceļiem V610 un V614.

Skatīt Sapals un Cārmins

Eiropas sapali

Eiropas sapali, Eiropas sapalu ģints (Squalius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 52 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Skatīt Sapals un Eiropas sapali

Engures ezers

Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.

Skatīt Sapals un Engures ezers

Irbe (upe)

Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos.

Skatīt Sapals un Irbe (upe)

Jaunsātu grantskarjera dīķis

Jaunsātu grantskarjera dīķis (arī Jaunsātu karjera ūdenskrātuve) ir privāta mākslīga ūdenskrātuve Tukuma novada Jaunsātu pagasta ziemeļu daļā.

Skatīt Sapals un Jaunsātu grantskarjera dīķis

Jumurdas ezers

Jumurdas ezers ir ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, uz austrumiem no Jumurdas ciemata.

Skatīt Sapals un Jumurdas ezers

Karpveidīgās

Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).

Skatīt Sapals un Karpveidīgās

Kroņauces dzirnavezers

Kroņauces dzirnavezers atrodas Dobeles novadā, Tērvetes pagasta administratīvajā teritorijā.

Skatīt Sapals un Kroņauces dzirnavezers

Latvijas zivju sugu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ir apkopotas visas Latvijā savvaļā sastopamās zivju sugas.

Skatīt Sapals un Latvijas zivju sugu uzskaitījums

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).

Skatīt Sapals un Lubāns

Morske Oko (Slovākija)

Morske Oko (tulkojumā "Jūras acs"), agrāk arī Lielais Vihorlatu ezers, ir lielākais Vihorlatu kalnu ezers un trešais lielākais dabiskais ezers Slovākijā.

Skatīt Sapals un Morske Oko (Slovākija)

Ogre (upe)

Lībieškalna. Ogre (augštecē — Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Cēsu un Ogres novados.

Skatīt Sapals un Ogre (upe)

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Skatīt Sapals un Pavīķe

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Skatīt Sapals un Plaudis

Pogas ezers

Pogas ezers ir caurteces ezers Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.

Skatīt Sapals un Pogas ezers

Ricas ezers

Ricas ezers, arī Rica ezers un Lielais Ricas ezers ir ezers Kaukāza kalnos, Gruzijas teritorijā, Abhāzijas ziemeļrietumu daļā.

Skatīt Sapals un Ricas ezers

Rukšu ezers

Rukšu ezers (arī Rukšas ezers, Zāļezers) ir caurteces karsta ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā uz dienvidiem no Bārbeles.

Skatīt Sapals un Rukšu ezers

Salaca

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.

Skatīt Sapals un Salaca

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Skatīt Sapals un Salate

Sapalu dzimta

Sapalu dzimta (Leuciscidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 570 saldūdens zivju sugas un kas tiek iedalītas apmēram 90 ģintīs.

Skatīt Sapals un Sapalu dzimta

Slokas ezers

Slokas ezers (arī Slocenes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Sloku un Ķemeriem.

Skatīt Sapals un Slokas ezers

Stende (upe)

Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē, Talsu un Ventspils novados.

Skatīt Sapals un Stende (upe)

Svētupe

Svētupe ir upe Vidzemes rietumos, Limbažu novadā.

Skatīt Sapals un Svētupe

Vīķe

Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.

Skatīt Sapals un Vīķe

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Skatīt Sapals un Venta

Zināms kā Leuciscus cephalus, Squalius cephalus.