Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Sardīnijas Karaliste

Indekss Sardīnijas Karaliste

Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.

Satura rādītājs

  1. 51 attiecības: Abu Sicīliju karaliste, Alberobello, Aleksandrs I Romanovs, Amadeo I, Austrijas–Sardīnijas karš, Benedikts XV, Boloņa, Džuzepe Peāno, Filips Pauluči, Florence, Francijas vēsture, Itālija, Itālijas Karaliste (1861—1946), Itālijas vēsture, Jānis Bosko, Karš par Spānijas mantojumu, Kārlis Alberts, Kārlis Roberts Neselrode, Krievijas Impērija, Krima, Krimas karš, Luidži Kadorna, Milāna, Moldāvija, Monako, Monako vēsture, Napoleons III, Nica, Persijs Bišs Šellijs, Piektās koalīcijas karš (1809), Polijas mantojuma karš, Risordžimento, Romas pāvestu uzskaitījums, Santantioko, Sardīnijas karaļu uzskaitījums, Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums, Sasāri, Savoja, Savojas Margarita, Septītās koalīcijas karš (1815), Sestās koalīcijas karš, Skūpsts (Ajecs), Svētā Romas impērija, Svētā Savienība, Trikolors, Turīna, Umberto I, Viktors Emanuels II, 1416. gads, 1852. gads, ... Izvērst indekss (1 vairāk) »

Abu Sicīliju karaliste

Abu Sicīliju lielais ģerbonis Karalistes teritorija Abu Sicīliju karaliste pastāvēja no 1816.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Abu Sicīliju karaliste

Alberobello

Alberobello (burtiski "skaistais koks"), ir neliela pilsētiņa un komūna Itālijas dienvidaustrumos, Apūlijas reģiona, Bari provincē.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Alberobello

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Aleksandrs I Romanovs

Amadeo I

Amadeo I (dzimis, miris) bija itāļu augstmanis, Spānijas karalis no Savojas dinastijas.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Amadeo I

Austrijas–Sardīnijas karš

Itālijas Karalistes izveidošanās pēc Austrijas–Sardīnijas kara (1861). Austrijas–Sardīnijas karš, saukts arī par Otro Itālijas neatkarības karu, bija viens no trim Itālijas neatkarības kariem, kas 1859.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Austrijas–Sardīnijas karš

Benedikts XV

Pāvests Benedikts XV ((), dzimis kā Džakomo della Kjeza, dzimis, miris) bija Romas pāvests, kura pontifikāts ilga no 1914.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Benedikts XV

Boloņa

Boloņa ir pilsēta Itālijas ziemeļos starp Po upi un Apenīniem.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Boloņa

Džuzepe Peāno

Džuzepe Peāno (dzimis, miris) bija itāļu matemātiķis, viens no mūsdienu matemātiskās loģikas un kopu teorijas pamatlicējiem.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Džuzepe Peāno

Filips Pauluči

Filips Pauluči (dzimis Modēnā, miris), arī Filipo Pauluči delle Ronkole, bija marķīzs, itāļu izcelsmes Pjemontas un Krievijas Impērijas militārais un valsts darbinieks.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Filips Pauluči

Florence

Florence (izrunā) ir pilsēta Itālijas ziemeļdaļā, Toskānā pie Arno upes, Toskānas administratīvais centrs un Florences provinces centrs.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Florence

Francijas vēsture

Francijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Francijas teritorijā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Francijas vēsture

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Itālija

Itālijas Karaliste (1861—1946)

Itālijas Karaliste bija valsts, kas izveidojās 1861.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Itālijas Karaliste (1861—1946)

Itālijas vēsture

Augusta valdīšanas laikam. Itālijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Itālijas teritorijā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Itālijas vēsture

Jānis Bosko

Sv.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Jānis Bosko

Karš par Spānijas mantojumu

Karš par Spānijas mantojumu bija konflikts starp vairākām Eiropas valstīm, kas ilga no 1701.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Karš par Spānijas mantojumu

Kārlis Alberts

Kārlis Alberts (dzimis, miris) bija Sardīnijas karalis no 1831.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Kārlis Alberts

Kārlis Roberts Neselrode

Krievijas Impērijas ārlietu ministrs Kārlis Roberts Neselrode (1818). Kārlis Roberts fon Neselrode-Ēreshovens (1780–1862), pazīstams arī kā Šarls de Neselrode bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, ilggadējs ārlietu ministrs (1816–1856).

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Kārlis Roberts Neselrode

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Krievijas Impērija

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Krima

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Krimas karš

Luidži Kadorna

Luidži Kadorna (dzimis, miris) bija itāļu karavadonis Pirmā pasaules kara laikā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Luidži Kadorna

Milāna

Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Milāna

Moldāvija

Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Moldāvija

Monako

Monako (monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Monako

Monako vēsture

Monako cietoksnis (''La Roche''). Monako vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Monako teritorijā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Monako vēsture

Napoleons III

Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (dzimis, miris) bija Francijas Otrās republikas prezidents (1849—1852) un Francijas Otrās impērijas imperators (1852—1870).

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Napoleons III

Nica

Nica ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Nica

Persijs Bišs Šellijs

Persijs Bišs Šellijs (dzimis, miris) bija angļu romantisma virziena dzejnieks.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Persijs Bišs Šellijs

Piektās koalīcijas karš (1809)

Napoleona Vagramas kaujas laikā pie Vīnes 1809. gada 6. jūlijā. Stratēģiskā situācija Eiropā (1809). Piektās koalīcijas karš (1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Piektās koalīcijas karš (1809)

Polijas mantojuma karš

Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Polijas mantojuma karš

Risordžimento

Risordžimento ( — ‘atdzimšana’) bija politiska un sociāla kustība, kas apvienoja dažādās valstis Itālijas pussalā vienotā Itālijas Karalistē 19.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Risordžimento

Romas pāvestu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Romas pāvestu uzskaitījums

Santantioko

Santantioko ir sala un pašvaldība Itālijā.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Santantioko

Sardīnijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Sardīnijas Karalistes karaļi.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Sardīnijas karaļu uzskaitījums

Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Sardīnijas Karalistes premjerministri.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Sardīnijas Karalistes premjerministru uzskaitījums

Sasāri

Sasāri jeb Tatari ir pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas ziemeļrietumos.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Sasāri

Savoja

Savoja ir Francijas departaments, kā arī vēsturisks reģions.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Savoja

Savojas Margarita

Savojas Margarita (dzimusi, mirusi) bija Itālijas karaliene konsorte no 1878.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Savojas Margarita

Septītās koalīcijas karš (1815)

Septītās koalīcijas karš jeb Simts dienas bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju no Napoleona atgriešanās no nometinājuma Elbas salā 1815.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Septītās koalīcijas karš (1815)

Sestās koalīcijas karš

Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Sestās koalīcijas karš

Skūpsts (Ajecs)

"Skūpsts" ir itāļu gleznotāja Frančesko Ajeca 1859.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Skūpsts (Ajecs)

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Svētā Romas impērija

Svētā Savienība

"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Svētā Savienība

Trikolors

jūlija revolūcijas laikā, Leona Koņjē glezna (1830) Trikolors (no  — 'trīskrāsu') ir karoga veids ar trīs dažādu krāsu joslām, kas radās XVI gadsimtā kā simbols republikānismam, politiskajai brīvībai vai revolūcijai.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Trikolors

Turīna

Turīna ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Po upes augštecē.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Turīna

Umberto I

Umberto I, pilnā vārdā Umberto Ranjeri Karlo Emanuele Džovanni Marija Ferdinando Eidženio di Savoja (dzimis, miris), bija Itālijas karalis no 1878.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Umberto I

Viktors Emanuels II

Viktors Emanuels II (dzimis, miris) bija Sardīnijas karalis no 1849.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un Viktors Emanuels II

1416. gads

1416.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un 1416. gads

1852. gads

1852.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un 1852. gads

23. marts

23.

Skatīt Sardīnijas Karaliste un 23. marts

, 23. marts.