Ātrāk nekā pārlūku!
209 attiecības: Aizsardzības statuss, Alata, Araripes manakins, Aras, Argals, Atenboro krūkaugs, Azerbaidžāna, Azerbaidžānas odze, Īsspalvainais ūdrs, Īstaustekļu taisnspārņi, Čemuru palēks, Četema salas mušķērājs, Čičibu bērzs, Āfrikas savvaļas ēzelis, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Āzijas leopardkaķis, Baltastes tropu jūrasputns, Baltā dzērve, Baltā ziemene, Baltijas dzegužpirkstīte, Baltijas pogainais ronis, Barleria observatrix, Beludžistānas melnais lācis, Birmas seskāpsis, Birztalas gundega, Bodžera eļļassēklis, Bonobo, Brazīlijas dižūdrs, Bronksas Zooloģiskais dārzs, Bruņcepuru dzegužpuķe, Catalogue of Life, Cylindrocline commersonii, Dārza susuris, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeralds Darels, Deguma dzegužpuķe, Dienvidu upesūdrs, Divkupru kamielis, Divplankumu jūrasgrundulis, Duntinhu, Dzīvnieki, Dzeltenā dzegužkurpīte, Edipa cekulainais tamarīns, Egretas melnkoks, Eiropas ūdrs, Eiropas kokvarde, Eiropas saulpurene, Fertē—Hanšāgas nacionālais parks, Fonņa-Kebana nacionālais parks, ..., Fuksa dzegužpirkstīte, Gobi lācis, Grīņu dabas rezervāts, Hezelšas ūdenskritums, Hibiscus fragilis, Himalaju melnais lācis, Ilisu rezervāts, Izmiršana, Izmirstošas sugas, Jalla dumosa, Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, Javas seskāpsis, Jūrasstagars, Kaļiņingradas zoodārzs, Kakapo, Kamčijas rezervāts, Kambodžas šuvējputns, Karpatu Krievzeme, Karpveidīgās, Kazenes, Kea, Kjūrpaipas botāniskais dārzs, Komposta degunradžvabole, Krāmera papagailis, Lašu dzimta, Latvijas Sarkanā grāmata, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija, Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts, Lauva, Lāču dzimta, Lādogas pogainais ronis, Lēzeļa lipare, Lentastes astrāpija, Lidvāveres, Lielais dīķgliemezis, Lielais susuris, Livingstona augļēdājsikspārnis, Mangaraharas cihlīda, Manuls, Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu pūces, Maurīcijas bulbuls, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas gredzenkakla papagailis, Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas melnkoks, Maurīcijas milzu scinks, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pūce, Maurīcijas piekūns, Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis, Mazais dumpis, Mazais susuris, Mazās zvīņastlidvāveres, Meža kaķis, Meža sicista, Meža susuris, Meža vizbulis, Mednis, Melnais jūrasgrundulis, Melnais stārķis, Melnās upes aizas nacionālais parks, Melnkāju sesks, Milzu tridakna, Milzu upjucirslis, Montserratas vālodze, Mušu ofrīda, Muradimas ieleja, Nūbijas savvaļas ēzelis, Nemunas delta, Orhejas nacionālais parks, Orhideju dzimta, Palmu dzimta, Papuasijas lorikets, Paradoksālā varde, Parastais tenreks, Parazītiskā samtbeka, Pūčveidīgie, Pīļu dzimta, Pļavas silpurene, Pelēkais papagailis, Pelēkais ronis, Plakanstaipekņi, Plankumainā dzegužpirkstīte, Platastes lori, Pudeļpalma, Pundurpapagailis, Pupuķis, Purva dzeguzene, Purva sīksamtenis, Purvāju vienlape, Raunas Staburags, Raunda, Raundas alu boa, Raundas boa, Raundas gekons, Rodrigesas augļēdājsikspārnis, Rodrigesas fodijs, Rostovas zoodārzs, Sarkanais fodijs, Sarkanastes tropu jūrasputns, Sarkanā samtbeka, Sarkankakla zoss, Sārtais balodis, Sārtais pelikāns, Sērpentas gekons, Scolopendra abnormis, Sentlūsijas amazone, Skujkoku dižkoksngrauzis, Slaidpirkstainis, Smalkais papagailis, Smaržīgā naktsvijole, Somphona rasbora, Spāres, Staipekņu dzimta, Staipeknīši, Starainie bruņurupuči, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība, Stūrainais bruņurupucis, Stellera pūkpīle, Stepes lāčpurns, Stolbi, Sumbrs, Surinamas pipa, Susuri, Syzygium guehoi, Taira, Tarzāna hameleons, Traunsteinera dzegužpirkstīte, Trejdaivu koraļļsakne, Tropidophora carinata, Trusis, Tveras apgabals, Upes tārtiņš, Valda Baroniņa, Varavīksnes lorikets, Vīru dzegužpuķe, Viendienīšu kārta, Vistveidīgie, Zaļais krupis, Zaļā dobziede, Zaļvārnveidīgie, Zaļziedu naktsvijole, Zalkšu dzegužpuķe, Zeltainais lauvpērtiķis, Zemais bērzs, Zemienes svītrainais tenreks, Ziemeļu upespērlene, Zilastes dienas gekons, Zilā latānija, Zilās aras, Zildzeltenā ara, Zivju dzenīši, Zivju dzenīšu apakšdzimta, Zivju dzenīšu dzimta, Zivju dzenītis, Zosveidīgie, Zvana lāčpurns, Zvejniekkaķis. Izvērst indekss (159 vairāk) »
Aizsardzības statuss
Aizsardzības statuss norāda konkrētas sugas stāvokli dabā, piemēram, vai suga ir izmirusi, vai izmirstoša, vai arī tās pastāvēšanai tajā brīdī nepastāv draudi.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Aizsardzības statuss · Redzēt vairāk »
Alata
Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Alata · Redzēt vairāk »
Araripes manakins
Araripes manakins (Antilophia bokermanni) ir kritiski apdraudēta manakinu dzimtas suga, kas endēma Searas štatam Brazīlijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Araripes manakins · Redzēt vairāk »
Aras
Aras (Ara) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kas apvieno astoņas dzīvas un vismaz vienu izmirušu sugu.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Aras · Redzēt vairāk »
Argals
Argali jeb kalnu aitas, arī arhari vai kačkari ir pārnadžu zīdītāji no dobradžu dzimtas, kas dzīvo Vidusāzijas un Centrālāzijas kalnu reģionos (Himalajos, Tibetā, Altajā), tostarp Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Argals · Redzēt vairāk »
Atenboro krūkaugs
Atenboro krūkaugs (Nepenthes attenboroughii) ir krūkaugu dzimtas kukaiņēdāju augs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Atenboro krūkaugs · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Azerbaidžānas odze
Azerbaidžānas odze jeb Šemahas odze (Vipera shemakhensis, arī Pelias shemakhensis) ir odžu dzimtas (Viperidae) neliela indīga čūska, kas sastopama Azerbaidžānas ziemeļaustrumu daļā, ieskaitot Šemahas rajonu, kurš devis latīnisko sugas nosaukumu.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Azerbaidžānas odze · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Īstaustekļu taisnspārņi
Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Īstaustekļu taisnspārņi · Redzēt vairāk »
Čemuru palēks
Čemuru palēks, zināms arī kā mātes zāle, meža mirte, ziemciete, lielais brūklenājs un zāģrobenājs, ir neliels, daudzgadīgs, ziemzaļš ziemciešu dzimtas puskrūms.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Čemuru palēks · Redzēt vairāk »
Četema salas mušķērājs
Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Četema salas mušķērājs · Redzēt vairāk »
Čičibu bērzs
Čičibu bērzs ir kritiski apdraudēta bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Čičibu bērzs · Redzēt vairāk »
Āfrikas savvaļas ēzelis
Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) viena no sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Āfrikas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas gepards
Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »
Āzijas leopardkaķis
Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »
Baltastes tropu jūrasputns
Baltastes tropu jūrasputns, arī baltastes faetonputns (Phaethon lepturus) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas dzīvo okeānu tropu un subtropu joslā gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Baltastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Baltā dzērve
Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »
Baltā ziemene
Baltā ziemene (Flammulina fennae) ir Latvijā reti sastopama ziemeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Baltā ziemene · Redzēt vairāk »
Baltijas dzegužpirkstīte
Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Baltijas dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Baltijas pogainais ronis
Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Baltijas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Barleria observatrix
Barleria observatrix ir dzelkņlapju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Barleria observatrix · Redzēt vairāk »
Beludžistānas melnais lācis
Beludžistānas melnais lācis (Ursus thibetanus gedrosianus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Beludžistānas melnais lācis · Redzēt vairāk »
Birmas seskāpsis
Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Birztalas gundega
Birztalas gundega (Ranunculus nemorosus) ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Birztalas gundega · Redzēt vairāk »
Bodžera eļļassēklis
Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »
Bonobo
Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Bonobo · Redzēt vairāk »
Brazīlijas dižūdrs
Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kura dabiskais izplatības areāls ir Dienvidamerikas centrālā un ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Brazīlijas dižūdrs · Redzēt vairāk »
Bronksas Zooloģiskais dārzs
Bronksas Zooloģiskais dārzs ir zooloģiskais dārzs Bronksas centrālajā daļā Ņujorkā, ASV.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Bronksas Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Bruņcepuru dzegužpuķe
Bruņcepuru dzegužpuķe vai bruņcepures dzegužpuķe (Orchis militaris L.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Bruņcepuru dzegužpuķe · Redzēt vairāk »
Catalogue of Life
Catalogue of Life (CoL) jeb Dzīvības katalogs ir tiešsaistes taksonomijas katalogs, kas nodrošina zināmo dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu uzskaiti un indeksāciju, uzturot to kontrolsarakstu.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Catalogue of Life · Redzēt vairāk »
Cylindrocline commersonii
Cylindrocline commersonii ir kurvjziežu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Cylindrocline commersonii · Redzēt vairāk »
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Dārza susuris · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Džeralds Darels
Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »
Deguma dzegužpuķe
Deguma dzegužpuķe (L. vai Neotinea ustulata (L.) R.M. Bateman, Pridgeon & M.W. Chase) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Deguma dzegužpuķe · Redzēt vairāk »
Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Dienvidu upesūdrs · Redzēt vairāk »
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Divkupru kamielis · Redzēt vairāk »
Divplankumu jūrasgrundulis
Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju suāgm, kas ir vienīgā suga divplankumu jūrasgrunduļu ģintī (Gobiusculus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Divplankumu jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Duntinhu
Duntinhu ir liels, sekls ezers Ķīnā, Hunaņas provincē, dienvidos no Jandzi upes.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Duntinhu · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzeltenā dzegužkurpīte
Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.) ir orhideju dzimtas augs, krāšņākā no Latvijā sastopamajām savvaļas orhidejām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Dzeltenā dzegužkurpīte · Redzēt vairāk »
Edipa cekulainais tamarīns
Edipa cekulainais tamarīns (Saguinus oedipus) ir primātu suga, kas pieder kalitriksu dzimtai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Edipa cekulainais tamarīns · Redzēt vairāk »
Egretas melnkoks
Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Egretas melnkoks · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Eiropas kokvarde
Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »
Eiropas saulpurene
Eiropas saulpurene (Trollius europaeus) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Eiropas saulpurene · Redzēt vairāk »
Fertē—Hanšāgas nacionālais parks
Fertē—Hanšāgas nacionālais parks ir nacionālais parks Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, pie valsts robežas ar Austriju.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Fertē—Hanšāgas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Fonņa-Kebana nacionālais parks
Fonņa-Kebana nacionālais parks ir nacionālais parks, kas atrodas Čionsona grēdas centrālajā daļā, Vjetnamas provincē Kuanbiņā, aptuveni 50 km uz rietumiem no Donhojas pilsētas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Fonņa-Kebana nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Fuksa dzegužpirkstīte
Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii Druce ex Soó vai Dactylorhiza maculata ssp. fuchsii) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Fuksa dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Gobi lācis
Gobi lācis (Ursus arctos gobiensis), ir viena no brūnā lāča pasugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Gobi lācis · Redzēt vairāk »
Grīņu dabas rezervāts
Grīņu dabas rezervāts atrodas Kurzemes dienvidrietumu daļā, Piejūras zemienē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi 10 km attālumā no jūras.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Grīņu dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Hezelšas ūdenskritums
Hezelšas ūdenskritums, krieviski Gadeļša ir 15 m augsts kaskādes ūdenskritums Krievijā, Urālu kalnu dienvidos, Hudolazas (baškīru nosaukumā — Tujaļasas) upes augštecē.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Hezelšas ūdenskritums · Redzēt vairāk »
Hibiscus fragilis
Hibiscus fragilis ir ļoti reti sastopams hibisku krūms, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Hibiscus fragilis · Redzēt vairāk »
Himalaju melnais lācis
Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »
Ilisu rezervāts
Ilisu rezervāts, oficiāli Ilisu valsts dabas rezervāts, ir Azerbaidžānas dabas aizsargājamā teritorija, kas izvietota Lielā Kaukāza dienvidu nogāzēs valsts ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Ilisu rezervāts · Redzēt vairāk »
Izmiršana
Ceļotājbalodis ir viens no putniem, kuru medīja līdz izmiršanai. Izmiršana bioloģijā un ekoloģijā notiek tad, kad visi vienas sugas īpatņi ir miruši, pārtraucot jebkādas sugas vairošanās iespējas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Izmiršana · Redzēt vairāk »
Izmirstošas sugas
Viena no izmirstošajām sugām ir salu lapsa Izmirstošas sugas ir dzīvnieku, augu un citu organismu sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Izmirstošas sugas · Redzēt vairāk »
Jalla dumosa
Jalla dumosa ir vairogblakšu suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Jalla dumosa · Redzēt vairāk »
Jandzi milzu mīkstbruņurupucis
Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, arī Sarkanās upes milzu mīkstbruņurupucis (Rafetus swinhoei) ir ārkārtīgi reta mīkstbruņurupuču dzimtas suga, kas bija sastopama Ķīnā un Vjetnamā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Jandzi milzu mīkstbruņurupucis · Redzēt vairāk »
Javas seskāpsis
Javas seskāpsis (Melogale orientalis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Javas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Jūrasstagars
Jūrasstagars jeb jūras stagars (Spinachia spinachia) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām, kas ir vienīgā suga jūrasstagaru ģintī (Spinachia).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Jūrasstagars · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas zoodārzs
Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kaļiņingradas zoodārzs · Redzēt vairāk »
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kakapo · Redzēt vairāk »
Kamčijas rezervāts
Kamčijas rezervāts ir agrāk UNESCO sarakstā iekļauts dabas rezervāts Bulgārijas ziemeļu piekrastē, un tas sastāv no palienes Kamčijas upes grīvā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kamčijas rezervāts · Redzēt vairāk »
Kambodžas šuvējputns
Kambodžas šuvējputns (Orthotomus carduelis) ir dienvidu ķauķu dzimtas (Cisticolidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kambodžas šuvējputns · Redzēt vairāk »
Karpatu Krievzeme
Rusīnu ģerbonis Karpatu Krievzeme jeb Aizkarpatija ir vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Centrāleiropā, kur kopš seniem laikiem dzīvo vairākas slāvu tautas, tostarp rutēņi.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Karpatu Krievzeme · Redzēt vairāk »
Karpveidīgās
Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Karpveidīgās · Redzēt vairāk »
Kazenes
Kazenes (Rubus) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kazenes · Redzēt vairāk »
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kea · Redzēt vairāk »
Kjūrpaipas botāniskais dārzs
Kjūrpaipas botāniskais dārzs (franču Jardin botanique de Curepipe) ir botāniskais dārzs, kas atrodas Maurīcijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Kjūrpaipas botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Komposta degunradžvabole
Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »
Krāmera papagailis
Krāmera papagailis (Psittacula krameri) jeb gredzenkakla papagailis ir papagaiļveidīgo pārstāvis, kas mitinās tropu mežos Āfrikā un Āzijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Krāmera papagailis · Redzēt vairāk »
Lašu dzimta
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija
A. Kronvalda bulv. 4, bijusī RPI laboratoriju māja, celta 1901. g. arh. J.Kohs (foto M. Strīķis) Botānikas laboratorija ir pētnieku botāniķu grupa, kas, saglabājot pēctecību, kopš 1951.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija · Redzēt vairāk »
Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts
Latvijā sastopamas 62 mārīšu dzimtas sugas, kuras ietvertas 28 ģintīs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Latvijā sastopamo mārīšu sugu saraksts · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lauva · Redzēt vairāk »
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lāču dzimta · Redzēt vairāk »
Lādogas pogainais ronis
Lādogas pogainais ronis jeb Lādogas ronis (Pusa hispida ladogensis) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas ir viens no retajiem saldūdens roņiem pasaulē.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lādogas pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Lēzeļa lipare
Lēzeļa lipare (Liparis loeselii (L.) L.C. Rich.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lēzeļa lipare · Redzēt vairāk »
Lentastes astrāpija
Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »
Lidvāveres
Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ciltīm, kas apvieno 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lidvāveres · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Lielais susuris · Redzēt vairāk »
Livingstona augļēdājsikspārnis
Livingstona augļēdājsikspārnis jeb Livingstona augļsikspārnis (Pteropus livingstonii) ir apdraudēta augļēdājsikspārņu dzimtas suga, kas dzīvo Komoru salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Livingstona augļēdājsikspārnis · Redzēt vairāk »
Mangaraharas cihlīda
Mangaraharas cihlīda, zināma arī pēc tās latīniskā nosaukuma Ptychochromis insolitus, ir cihlīdu dzimtas suga, kas endēmiska ziemeļu Madagaskaras upēm Amboaboai un Mangaraharai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Mangaraharas cihlīda · Redzēt vairāk »
Manuls
Manuls (Otocolobus manul) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kurš apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Manuls · Redzēt vairāk »
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis. Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maskarēnu žņaudzējčūskas · Redzēt vairāk »
Maskarēnu pūces
Maskarēnu pūces (Mascarenotus) ir izmirusi pūčveidīgo ģints, kuras trīs sugas apdzīvoja Maskarēnu salas Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maskarēnu pūces · Redzēt vairāk »
Maurīcijas bulbuls
Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas bulbuls · Redzēt vairāk »
Maurīcijas fodijs
Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »
Maurīcijas gredzenkakla papagailis
Maurīcijas gredzenkakla papagailis, arī Maurīcijas raibpapagailis (Psittacula echo) ir papagaiļveidīgo suga, kas endēma Maurīcijas salai. 20. gadsimta 80. gados šis gredzenkakla papagailis atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, un to paglāba veiksmīgi īstenotā aizsardzības programma.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas gredzenkakla papagailis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas kupolveida bruņurupucis (Cylindraspis triserrata) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas melnkoks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas milzu scinks
Maurīcijas milzu scinks (Leiolopisma mauritiana) ir izmirusi scinku dzimtas ķirzaka, kas bija sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas milzu scinks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »
Maurīcijas pūce
Maurīcijas pūce (Mascarenotus sauzieri) ir izmirusi Maskarēna pūču suga, kas apdzīvoja Maurīcijas salu Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas pūce · Redzēt vairāk »
Maurīcijas piekūns
Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Mazais dumpis
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Mazais susuris · Redzēt vairāk »
Mazās zvīņastlidvāveres
Mazās zvīņastlidvāveres (Idiurus) ir zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģints, kurai pieder divas sugas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Mazās zvīņastlidvāveres · Redzēt vairāk »
Meža kaķis
Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Meža kaķis · Redzēt vairāk »
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Meža sicista · Redzēt vairāk »
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Meža susuris · Redzēt vairāk »
Meža vizbulis
Meža vizbulis, Daugavas vizbulis jeb Daugavas anemone ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Meža vizbulis · Redzēt vairāk »
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Mednis · Redzēt vairāk »
Melnais jūrasgrundulis
Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »
Melnais stārķis
Melnais stārķis jeb gandrs, arī goris (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Melnais stārķis · Redzēt vairāk »
Melnās upes aizas nacionālais parks
Melnās upes aizas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas izveidots kalnainā vidē Maurīcijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Melnās upes aizas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Melnkāju sesks
Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »
Milzu tridakna
Milzu tridakna, arī milzgliemene (Tridacna gigas) ir sirsniņgliemeņu dzimtas gliemis, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna koraļļu rifus.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Milzu tridakna · Redzēt vairāk »
Milzu upjucirslis
Milzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Milzu upjucirslis · Redzēt vairāk »
Montserratas vālodze
Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »
Mušu ofrīda
Mušu ofrīda (Ophrys insectifera L.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Mušu ofrīda · Redzēt vairāk »
Muradimas ieleja
Muradimas ieleja ir dabas parks dienvidu Urālos, Krievijas Federācijas Baškortostānas Republikas dienviddaļā Kugarču un Zilairas rajonu teritorijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Muradimas ieleja · Redzēt vairāk »
Nūbijas savvaļas ēzelis
Nūbijas savvaļas ēzelis (Equus africanus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) Āfrikas savvaļas ēzeļu sugas (Equus africanus) pasuga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Nūbijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »
Nemunas delta
Nemunas delta ir Nemunas upes ieteka (delta) Baltijas jūras Kuršu jomā Lietuvā pie tās robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Nemunas delta · Redzēt vairāk »
Orhejas nacionālais parks
Orhejas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas atrodas Moldovas centrālajā daļā, Orhejas pilsētas apkārtnē 40—50 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kišiņevas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Orhejas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »
Papuasijas lorikets
Papuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Papuasijas lorikets · Redzēt vairāk »
Paradoksālā varde
Paradoksālā varde (Pseudis paradoxa) ir kokvaržu dzimtas abinieks, kas mīt Dienvidamerikā. Ārēji tā līdzinās parastai vardei, taču tās kurkuļi ir gandrīz četras reizes lielāki par vecākiem. Attīstoties tie pamazām kļūst mazāki.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Paradoksālā varde · Redzēt vairāk »
Parastais tenreks
Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli. Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Parastais tenreks · Redzēt vairāk »
Parazītiskā samtbeka
Parazītiskā samtbeka (Xerocomus parasiticus jeb Pseudoboletus parasiticus, agrāk arī Boletus parasiticus) ir Latvijā reta maza beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Parazītiskā samtbeka · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Pīļu dzimta
Pīļu dzimta (Anatidae) ir viena no zosveidīgo (Anseriformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pīļu dzimta · Redzēt vairāk »
Pļavas silpurene
Pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis) ir daudzgadīgs Gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pļavas silpurene · Redzēt vairāk »
Pelēkais papagailis
Pelēkais papagailis jeb sarkanastes žako (Psittacus erithacus) ir papagaiļu suga, kas mīt Centrālās Āfrikas tropu reģionos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pelēkais papagailis · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Plakanstaipekņi
Plakanstaipekņi jeb briežradziņi ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 16 sugas un vairāki dabiski veidojušies hibrīdi.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Plakanstaipekņi · Redzēt vairāk »
Plankumainā dzegužpirkstīte
Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata (L.) Soó, agrāk Orchis maculata) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Plankumainā dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Platastes lori
Platastes lori (Lorius) ir loriketu jeb nektārpapagaiļu ģints, kas pieder papagaiļveidīgo kārtai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Platastes lori · Redzēt vairāk »
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp. Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pudeļpalma · Redzēt vairāk »
Pundurpapagailis
Pundurpapagailis, arī viļņpapagailis un viļņspārnu papagailis (Melopsittacus undulatus) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kuras dabiskais areāls ieskauj Austrāliju.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pundurpapagailis · Redzēt vairāk »
Pupuķis
Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Pupuķis · Redzēt vairāk »
Purva dzeguzene
Purva dzeguzene ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Purva dzeguzene · Redzēt vairāk »
Purva sīksamtenis
Purva sīksamtenis (Coenonympha tullia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Purva sīksamtenis · Redzēt vairāk »
Purvāju vienlape
Purvāju vienlape (Malaxis monophyllos (L.) Sw.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Purvāju vienlape · Redzēt vairāk »
Raunas Staburags
Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Smiltenes novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Raunas Staburags · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Raunda · Redzēt vairāk »
Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Raundas alu boa · Redzēt vairāk »
Raundas boa
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Raundas boa · Redzēt vairāk »
Raundas gekons
Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Raundas gekons · Redzēt vairāk »
Rodrigesas augļēdājsikspārnis
Rodrigesas augļēdājsikspārnis jeb Rodrigesas augļsikspārnis (Pteropus rodricensis) ir augļēdājsikspārņu dzimtas suga, kas dzīvo Rogrigesas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Rodrigesas augļēdājsikspārnis · Redzēt vairāk »
Rodrigesas fodijs
Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »
Rostovas zoodārzs
Rostovas zoodārzs ir viens no lielākajiem zooloģiskajiem dārziem Krievijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Rostovas zoodārzs · Redzēt vairāk »
Sarkanais fodijs
Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »
Sarkanastes tropu jūrasputns
Sarkanastes tropu jūrasputns, arī sarkanastes faetonputns (Phaethon rubricauda) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna tropu apgabalus.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sarkanastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Sarkanā samtbeka
Sarkanā samtbeka (Xerocomus rubellus jeb hortiboletus rubellus, agrāk arī Boletus rubellus un Xerocomellus rubellus) ir neliela Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet saudzējami retuma dēļ.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sarkanā samtbeka · Redzēt vairāk »
Sarkankakla zoss
Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sarkankakla zoss · Redzēt vairāk »
Sārtais balodis
Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »
Sārtais pelikāns
Sārtais pelikāns (Pelecanus onocrotalus) ir liels pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ūdensputns, kas pieder pelikānu ģintij (Pelecanus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sārtais pelikāns · Redzēt vairāk »
Sērpentas gekons
Sērpentas gekons (Nactus serpensinsula) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Veido divas pasugas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sērpentas gekons · Redzēt vairāk »
Scolopendra abnormis
Scolopendra abnormis (Sērpentas salas skolopendra) ir skolopendru dzimtas simtkājis, kas ir endēms Raundai un Sērpentai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Scolopendra abnormis · Redzēt vairāk »
Sentlūsijas amazone
Sentlūsijas amazone (Amazona versicolor) ir papagaiļu dzimtas putns, kas pieder amazones ģintij.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sentlūsijas amazone · Redzēt vairāk »
Skujkoku dižkoksngrauzis
Skujkoku dižkoksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Skujkoku dižkoksngrauzis · Redzēt vairāk »
Slaidpirkstainis
Slaidpirkstainis (Daubentonia madagascariensis) ir lemurveidīgo pārstāvis, kas mitinās Madagaskarā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Slaidpirkstainis · Redzēt vairāk »
Smalkais papagailis
Smalkais papagailis (Eclectus roratus) ir papagaiļu suga, kas mīt lietus mežos Klusā okeāna rietumu salās, galvenokārt Jaungvinejā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Smalkais papagailis · Redzēt vairāk »
Smaržīgā naktsvijole
Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia (L.) Rich.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Smaržīgā naktsvijole · Redzēt vairāk »
Somphona rasbora
Somphona rasbora (Trigonostigma somphongsi) ir kritiski apdraudēta zebrzivju dzimtas (Danionidae) suga, kas endēma Taizemei.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Somphona rasbora · Redzēt vairāk »
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Spāres · Redzēt vairāk »
Staipekņu dzimta
Staipekņu dzimtas augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Staipekņu dzimta · Redzēt vairāk »
Staipeknīši
Staipeknīši ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) viena no ģintīm, kurā ir 38 sugas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Staipeknīši · Redzēt vairāk »
Starainie bruņurupuči
Starainie bruņurupuči (Astrochelys) ir sauszemes bruņurupuču ģints, kas endēma Madagaskarai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Starainie bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (bieži saukta par IUCN saīsinājumā no) ir 1948.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība · Redzēt vairāk »
Stūrainais bruņurupucis
Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Stūrainais bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Stellera pūkpīle
Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »
Stepes lāčpurns
Stepes lāčpurns (Morchella steppicola) ir Latvijā ļoti reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Stepes lāčpurns · Redzēt vairāk »
Stolbi
Dabas rezervāts "Stolbi" (krievu: Государственный природный заповедник "Столбы") ir rezervāts Krasnojarskas novadā, Krievijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Stolbi · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Surinamas pipa
Surinamas pipa (Pipa pipa) ir bezmēles varžu dzimtas (Pipidae) abinieku suga, kas sastopama Dienvidamerikas tropu un subtropu zemieņu lietus mežos un purvos. Sugas pastāvēšanu apdraud mežu izciršana un piemērotu dzīves platību izzušana.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Surinamas pipa · Redzēt vairāk »
Susuri
Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Susuri · Redzēt vairāk »
Syzygium guehoi
Pamplemuses botāniskajā dārzā. Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Syzygium guehoi · Redzēt vairāk »
Taira
Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Taira · Redzēt vairāk »
Tarzāna hameleons
Tarzāna hameleons (Calumma tarzan) ir kritiski apdraudēta hameleonu dzimtas suga, kas sastopama nelielā areālā Madagaskaras austrumos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Tarzāna hameleons · Redzēt vairāk »
Traunsteinera dzegužpirkstīte
Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri (Saut.) Soó) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Traunsteinera dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »
Trejdaivu koraļļsakne
Trejdaivu koraļļsakne (Châtel.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Trejdaivu koraļļsakne · Redzēt vairāk »
Tropidophora carinata
Tropidophora carinata ir Tropidophora ģints gliemezis.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Tropidophora carinata · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Trusis · Redzēt vairāk »
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »
Valda Baroniņa
Valda Baroniņa, dzimusi Tabaka (1955) ir latviešu bioloģe, botāniķe, specializējusies augu taksonomijā, ģeogrāfijā, biotopu kartēšanā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Valda Baroniņa · Redzēt vairāk »
Varavīksnes lorikets
Varavīksnes lorikets (Trichoglossus haematodus) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Austrālijā un vairākās Okeānijas un Indonēzijas salās.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Varavīksnes lorikets · Redzēt vairāk »
Vīru dzegužpuķe
Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula L.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Vīru dzegužpuķe · Redzēt vairāk »
Viendienīšu kārta
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »
Vistveidīgie
Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »
Zaļais krupis
Zaļais krupis (Bufotes viridis) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zaļais krupis · Redzēt vairāk »
Zaļā dobziede
Zaļā dobziede (Coeloglossum viride (L.) Hartm., sin. Platanthera viridis (L.) Lindl., Dactylorhiza viridis (L.) R.M. Bateman, Pridgeon & M.W. Chase) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zaļā dobziede · Redzēt vairāk »
Zaļvārnveidīgie
Zaļvārnveidīgie jeb krāšņvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 6 dzimtas ar 175 sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zaļvārnveidīgie · Redzēt vairāk »
Zaļziedu naktsvijole
Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha (Custer) Rchb.) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zaļziedu naktsvijole · Redzēt vairāk »
Zalkšu dzegužpuķe
Zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio L., vai Anacamptis morio (L.) R.M.Bateman, Pridgeon & M.W.Chase) ir orhideju dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zalkšu dzegužpuķe · Redzēt vairāk »
Zeltainais lauvpērtiķis
Zeltainais lauvpērtiķis (Leontopithecus rosalia) jeb zeltainais lauvtamarīns ir primātu suga, kas dzīvo Klusā okeāna piekrastē Brazīlijā.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zeltainais lauvpērtiķis · Redzēt vairāk »
Zemais bērzs
Zemais bērzs (Betula humilis Schrank) ir bērzu dzimtas krūms.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zemais bērzs · Redzēt vairāk »
Zemienes svītrainais tenreks
Zemienes svītrainais tenreks (Hemicentes semispinosus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas apdzīvo Madagaskaru.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zemienes svītrainais tenreks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu upespērlene
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »
Zilastes dienas gekons
Zilastes dienas gekons (Phelsuma cepediana) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zilastes dienas gekons · Redzēt vairāk »
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zilā latānija · Redzēt vairāk »
Zilās aras
Zilās aras (Anodorhynchus) ir papagaiļveidigo ģints, kas apvieno divas dzīvas un vienu, iespējams izzudušu, sugu.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zilās aras · Redzēt vairāk »
Zildzeltenā ara
Zildzeltenā ara (Ara ararauna) ir papagaiļu suga, kas mīt Dienvidamerikas tropu lietus mežos.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zildzeltenā ara · Redzēt vairāk »
Zivju dzenīši
Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »
Zivju dzenīšu apakšdzimta
Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zivju dzenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zivju dzenīšu dzimta
Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zivju dzenīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zivju dzenītis
Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »
Zosveidīgie
Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »
Zvana lāčpurns
Zvana lāčpurns, jeb hibrīdais lāčpurns vai plaisainais lāčpurns (Morchella semilibera, arī Morchella hybrida, Morchella rimosipes, Morchella gigas u.c.) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zvana lāčpurns · Redzēt vairāk »
Zvejniekkaķis
Āzijas zvejniekkaķis (Prionailurus viverrinus) ir leopardkaķu ģints suga.
Jaunums!!: Sarkanā grāmata un Zvejniekkaķis · Redzēt vairāk »
