Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Saule

Indekss Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

563 attiecības: Abinieki, Absolūti melns ķermenis, AC+79 3888, Alberts Einšteins, Aldebarans, Alnilams, Alnitaks, Altāra Mī, Altāra Mī b, Altāra Mī c, Altāra Mī d, Amons, Andrejs Pormalis, Andromedas galaktika, Andu kondors, Angolas ģerbonis, Angolas karogs, Antaress, Antarktikas polārstacijas, Antigvas un Barbudas karogs, Aprīļa klimats Latvijā, Apriņķojuma periods, Apsīda, Aptumsums, Ariel 1, Ariels (pavadonis), Aristarhs no Samas, Armēņu kalendārs, Arturs Balklavs, Asspalvainās zemes vāveres, Asteroīds, Asteroīdu josla, Astroloģija, Astronomija, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Atjaunīgā enerģija, Atmosfēras fronte, Atomfizika, Atomu spektroskopija, Atons (mitoloģija), Augi, Augstie slāņmākoņi, Augusta klimats Latvijā, Austrālijas aborigēni, Austrumi, Automated Transfer Vehicle, Šūmeikera krāteris, Šķiedrveidīgie spalvmākoņi, Šekltona krāteris, ..., Ģeofizikālais pavadonis, Ūdens caurspīdīgums, Īlona Maska Tesla Roadster, Ūsiņš, Ķīmiskais simbols, Ķīnas cekulainais suns, Ķīniešu kalendārs, Ķeguma ģerbonis, Čārlzs Ebots, Čurjumova—Gerasimenko komēta, Āķveidīgie spalvmākoņi, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas zeltainais kaķis, Ārpuszemes dzīvība, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Baltais punduris, Baltkrievijas PSR ģerbonis, Bangladešas karogs, Bezsvara stāvoklis, Bioloģija, Blīvie spalvmākoņi, Bodžera eļļassēklis, Bodžera scinks, Botina komēta, Brūnais punduris, C tipa asteroīds, C/2006 P1, C/2009 R1, Cūkas, Cefeja Gamma Ab, Centaura Alfa, Centaura Proksima, Centrtieces spēks, Chang'e 2, COROT-7, COROT-7b, Dainis Draviņš, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Džeimss Kuks, Džordāno Bruno, Džordžs Elerijs Heils, Džovanni Kasīni, Decembra klimats Latvijā, Decembris, Deep Impact, Deep Space Climate Observatory, Degu, Degunragputnu dzimta, Dejas simbolika, Dendroklimatoloģija, Diena, Dienvidi, Dienvidu polārais loks, Dienvidu tropu loks, Divi dienas mežā gāju, Dobele, Dobeles katoļu baznīca, Dzīvība, Dzegužu dzimta, Dzeltenais punduris, Ebreju kalendārs, Eglāju samtenis, Eirāzijas sloka, Eiropa (pavadonis), Ekliptika, Ekseteras katedrāle, Ekvadoras ģerbonis, Ekvinokcija, Elektriskās zivis, Encelāds (pavadonis), Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Enkes komēta, EPOXI, Eratostens, Erīda (pundurplanēta), Eridāna, Erlangera krāteris, ESTCube-1, Etiopu kalendārs, European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995), Explorer programma, Faetonts (asteroīds), Fāze (astronomija), Fēnikss, Februāra klimats Latvijā, Fengyun 2-07, Fermi paradokss, Fizika, Florida, Fobos programma, Fomalhauts, Fotosfēra, Fricis Blumbahs, Frisbijs, Fumārskābe, Gadalaiks, Gads, Gaia, Gailis, Gaisa masa, Gaisma, Galaktiku grupas un kopas, Galapagu bruņurupucis, Galileja pavadoņi, Galileo Galilejs, Gepards, GJ 1214 b, Gliese 581, Gliese 581 c, Gliese 581 d, Gliese 581 e, Gliese 777, Globālā sasilšana, Gravitācija, Gregora kalendārs, Grifi, Griga—Šellerupa komēta, Gubu lietusmākoņi, Gubumākoņi, Gustavs Roberts Kirhofs, Habla kosmiskais teleskops, Haida Gvaī, Haleja komēta, Halo, Hameleoni, Hartmaņa kalnu zebra, HAT-P-7, Hēlijs, Hēlijs (mitoloģija), Hēlijs-3, HD 156668, HD 156668 b, Heila—Bopa komēta, Heliocentrisms, Heliogrāfs, Heliopauze, Heliotropi, Henrijs Noriss Rasels, Hercšprunga—Rasela diagramma, Herschel Space Observatory, HIP 13044, Hiparhs, Hloroplasts, Hokinga radiācija, Hromosfēra, Humanitārās zinātnes, Humifikācija, IKAROS, International Cometary Explorer, Irānas kalendārs, IRIS (Saules observatorija), Jans Orts, Janvāra klimats Latvijā, Japānas imperatoru uzskaitījums, Jaunkaledonijas vārna, Jūlija klimats Latvijā, Jūras kraukļi, Jūrniecības astronomija, Jēzus Kristus, Jiņ un jan, Johanness Keplers, Jonizējošais starojums, Jonosfēra, Jupiters (planēta), Kašalots, Kadriļa, Kalendārs, Kallisto (pavadonis), Kamerūnas karogs, Kamieļi, Kanopuss, Kapibara, Karalienes Modas Zeme, Karstie jupiteri, Kasiopeja, Kazelnieks, Kepler (orbitālā observatorija), Kepler-10, Kepler-10b, Kepler-22b, Kepler-7, Keplera likumi, Kibercilvēki, Kizjaks, Klimats, Klinšu ērglis, Klinšu balodis, Kodolenerģija, Kodolfizika, Kodolvasara, Kodolziema, Koipera josla, Komanči, Komēta, Korona, Koronas-Foton, Krauķis, Krējums, Krēsla, Kuģa Ķīļa Ēta, Lama, Lasela krāteris, Lasvegasa, Latvian Voices, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas klimats, Latvijas PSR ģerbonis, Latviskā dzīvesziņa, Lauku piekūns, Launaga iezis, Lauva (zodiaka zīme), Lēkts, Ledus adatas, Ledus dziļurbums, Leduslācis, Lielais Suns, Lielā gaura, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Lielie gubumākoņi, Liepājas Māras Romas katoļu baznīca, Lietus slāņmākoņi, Lietussargs, Liona, Lira (zvaigznājs), LISA Pathfinder, Lodveida zvaigžņu kopa, Lucifers, Luna-1, Maija klimats Latvijā, Mamuti, Mariner 10, Mariner 2, Mariner 3, Mariner 4, Mariner 5, Mariner 6, Mariner 7, Mars Observer, Mars Science Laboratory, Mars-1, Marsa izpēte, Marsa pavadoņi, Marss (planēta), Marta klimats Latvijā, Materiāls punkts, Mākoņi, Māras, Mēness, Mēness aptumsums, Mēness gaisma, Mežāzis, Medūzas, Melnais caurums, Merkurs (mitoloģija), Merkurs (planēta), Meteoru plūsma, Mezosfēra, Miljards, Milzu zvaigzne, Mirāža, Mitra (dievība), MOA-2007-BLG-192Lb, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nakts, Nanotehnoloģija, Navigācija, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Nedēļa, Negaiss, Neitrīno, Neitronu zvaigzne, Neperiodiskā komēta, Neptūns (planēta), New Horizons, Nikolā Flamels, Nofretete, Nokrišņi, Normans Lokjers, Novaja Zemļas efekts, Novembra klimats Latvijā, Novembris, Nozomi, OGLE-TR-56, OGLE2-TR-L9, Okeanogrāfija, Oktobra klimats Latvijā, Optiskais telegrāfs, Oranžzeltainais krupis, Orbitālā rezonanse, Orbitāle, Orgons, Orientācijas noteikšana un vadība, Oriona miglājs, Orta mākonis, OSIRIS-REx, Otrais kosmiskais ātrums, Ozona slānis, Ozons, Paši dievi, Palede, Palmu žagata, Pamirs, Panamas ģerbonis, Pantāga, Paradīzes putnu dzimta, Parastais jenots, Pasaule, Pasaules brīnumi, Pasāts, Pauropodi, Pavasaris, Pārmilzu zvaigzne, Pārnova, Pāvs, Pī Pupīdas, Pūķu dārzs, Pērkona negaisi Latvijā, Pelnu gaisma, Penicilīni, Perlamutra mākoņi, Phoenix (kosmiskais aparāts), Piena Ceļš, Piena pods (Latgales keramika), Pigments, Pioneer plāksne, Pitagorisms, Pjērs Žansēns, Planck (orbitālā observatorija), Plazma, Plūdmaiņas, Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Polārā diena, Polārā nakts, Polārzvaigzne, Proba-2, Protejs (pavadonis), Protuberance, Pudeļpalmas, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Pundurnīlzirgs, Pusdienlaiks, Ra, Radioizotopiskais termoelektroģenerators, Rasa, Rāpuļi, Rīga, Rīgas jūras līcis, Rīgas klimats, Rīgels, Redzamais spožums, Reliģija, Riets, Rietumi, Rudens, S tipa asteroīds, Saifs, Saimons Ņūkombs, Samteņi, Saraustītie lietus slāņmākoņi, Sarkanais milzis, Sarkanais punduris, Saturns (planēta), Saulīte, Saulītis, Saule (dievība), Saule (mitoloģija), Saule (nozīmju atdalīšana), Saulenītes, Saules aptumsums, Saules baterija, Saules enerģija, Saules kolektors, Saules plankumi, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules stabs, Saules vainags, Saules vējš, Saulgrieži, Saulgrieze, Saulkrastu ģerbonis, Saulkrastu novada ģerbonis, Sīriuss, Sūrja, Sērsna, Sekstants, Septembra klimats Latvijā, SGR 1806-20, SI pamatvienības, Siltā fronte, Siltumnīcas gāze, Sintezētās apertūras radars, Slāņmākoņi, Smidzinošs lietus, Sniegs, Sol, Sola, Solar Dynamics Observatory, Somālijas savvaļas ēzelis, Spalvmākoņi, Spalvu skeletveidīgie mākoņi, Spalvu slāņmākoņi, Spalvu viļņotie slāņmākoņi, Spektra klase, Spektrs, Spožāko zvaigžņu saraksts, Sprādziens, Sputnik-1, Sputnik-2, Stardust, Starjauda, Starpplanētu vide, Stonhendža, Stratosfēra, Strauss, STS-122, Sudrabainie mākoņi, Suisei, Surikats, Svastika, Svītrainā hiēna, Svifta—Tatla komēta, Svilpējzaķi, Tau Ceti, Tauriņzivis, Tītaru grifs, Tēta1 Orionis C, Telesto (pavadonis), Teotivakana, Termosfēra, Tesmeņveidīgie mākoņi, The Blue Marble, Titāns (pavadonis), Transneptūna objekts, Trapeces zvaigžņu kopa, Trijstūra galaktika, Tritons (pavadonis), Tuvu kritiskajam, Uguns iegūšana, Ultravioletais starojums, Ulysses (kosmiskā zonde), Umbriels (pavadonis), Uraninīts, Urāns (planēta), Ursīdas, Usurijska, V391 Pegasi b, Vakuums, Vangažu ģerbonis, Varavīksne, Vālodze, Vējš, Vēršu Dzinējs, Vega, Venera (planēta), Venera-2, Venera-3, Veneras pāriešana, Viļņotie slāņmākoņi, Viesuļvētra, Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers, Vostok-5, WASP-12, WASP-18, Zaļās žagatas, Zeme, Zemes grupas planētas, Zemes kodols, Ziemeļu polārais loks, Ziemeļu puslode, Ziemeļu tropu loks, Zinātniskā fantastika, Zinātniskā revolūcija, Zirga krāsa, Zivju gārnis, Zodiakālā gaisma, Zodiaks, Zond-2, Zond-3, Zvaigžņu kopa, Zvaigzne, (225088) 2007 OR10, 1 (skaitlis), 109 Piscium, 13. septembris, 1512. gads, 18. augusts, 1991. gads, 1999. gads, 1M, 2000. gads kosmonautikā, 2005. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gads kosmonautikā, 2010. gads kosmonautikā, 2011. gads, 2011. gads Latvijā, 2012 VP113, 2016. gads, 2028. gads, 2032. gads, 23617 Duna, 24709 Mitau, 24794 Kurland, 4 Vesta, 433 Eross, 51 Pegasi. Izvērst indekss (513 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Saule un Abinieki · Redzēt vairāk »

Absolūti melns ķermenis

Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.

Jaunums!!: Saule un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »

AC+79 3888

AC+79 3888 ir sarkanais punduris, atrodas netālu no Polārzvaigznes Žirafes zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un AC+79 3888 · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Saule un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Aldebarans

Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saule un Aldebarans · Redzēt vairāk »

Alnilams

Alnilams (arī Oriona ε, Oriona Epsilons) ir zila pārmilzu zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas vidū.

Jaunums!!: Saule un Alnilams · Redzēt vairāk »

Alnitaks

Alnitaks (arī Oriona ζ, Oriona Zēta) ir trīskāršā zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas kreisajā malā.

Jaunums!!: Saule un Alnitaks · Redzēt vairāk »

Altāra Mī

Altāra Mī Altāra Mī jeb Mu Arae ir G-tipa galvenās secības zvaigzne, kas atrodas apmēram 50 gaismas gadu attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī · Redzēt vairāk »

Altāra Mī b

Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »

Altāra Mī c

Altāra Mī c (arī Mu Arae c) ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī c · Redzēt vairāk »

Altāra Mī d

Mu Arae d ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī d · Redzēt vairāk »

Amons

Amons Amons vai Amuns ir viens no galvenajiem dieviem ēģiptiešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Saule un Amons · Redzēt vairāk »

Andrejs Pormalis

Andrejs Pormalis ir latviešu mākslinieks, keramiķis un pedagogs, no 1959. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Jaunums!!: Saule un Andrejs Pormalis · Redzēt vairāk »

Andromedas galaktika

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Saule un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Angolas ģerbonis

Angolas Republikas ģerbonis ir viens no Angolas nacionālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Angolas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Angolas karogs

Angolas karogs Jaunais Angolas karogs, kurš gan vēl nav oficiāli pieņemts Angolas Republikas karogs tika pieņemts 1975.

Jaunums!!: Saule un Angolas karogs · Redzēt vairāk »

Antaress

Antaress, pazīstams arī kā Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α (α Sco, Alpha Scorpii), ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Piena Ceļa galaktikā.

Jaunums!!: Saule un Antaress · Redzēt vairāk »

Antarktikas polārstacijas

Antarktikas polārstacijas ir zinātniski pētnieciskām darbībām vai to materiāli tehniskajam un loģistiskas nodrošinājumam paredzēti būvju kompleksi Antarktīdā vai Dienvidu okeāna salās.

Jaunums!!: Saule un Antarktikas polārstacijas · Redzēt vairāk »

Antigvas un Barbudas karogs

Antigvas un Barbudas karogs Antigvas un Barbudas karogs tika pieņemts 1967.

Jaunums!!: Saule un Antigvas un Barbudas karogs · Redzēt vairāk »

Aprīļa klimats Latvijā

Aprīļa klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Aprīļa klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Saule un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Saule un Apsīda · Redzēt vairāk »

Aptumsums

Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.

Jaunums!!: Saule un Aptumsums · Redzēt vairāk »

Ariel 1

Ariel 1, arī zināms kā UK-1 un S-55, bija Apvienotās Karalistes pirmais pavadonis, pirmais no Ariel programmas.

Jaunums!!: Saule un Ariel 1 · Redzēt vairāk »

Ariels (pavadonis)

Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aristarhs no Samas

Aristarha statuja pie Aristoteļa universitātes Atēnās Aristarhs no Samas (Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma).

Jaunums!!: Saule un Aristarhs no Samas · Redzēt vairāk »

Armēņu kalendārs

Armēņu kalendārs ir tradicionālais kalendārs Armēnijā.

Jaunums!!: Saule un Armēņu kalendārs · Redzēt vairāk »

Arturs Balklavs

Arturs Balklavs-Grīnhofs (līdz 1993. gadam Arturs Balklavs; dzimis, miris) bija latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas otrais (1969—1997) un LU Astronomijas institūta pirmais (1997—2005) direktors, populārzinātniskā žurnāla "Zvaigžņotā Debess" otrais (1969—2005) atbildīgais redaktors.

Jaunums!!: Saule un Arturs Balklavs · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Saule un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Saule un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Saule un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Saule un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Saule un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Saule un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Saule un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Atjaunīgā enerģija

Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.

Jaunums!!: Saule un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »

Atmosfēras fronte

Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.

Jaunums!!: Saule un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Saule un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Atomu spektroskopija

Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.

Jaunums!!: Saule un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »

Atons (mitoloģija)

Atons Atons ēģiptiešu mitoloģijā un reliģijā ir saules diska personifikācija.

Jaunums!!: Saule un Atons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Saule un Augi · Redzēt vairāk »

Augstie slāņmākoņi

Augstie slāņmākoņi. Augstie slāņmākoņi Altostratus (As) ir vienlaidu pelēkas krāsas blīvs mākoņu slānis, caur kuru tiek maz Saules staru.

Jaunums!!: Saule un Augstie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Augusta klimats Latvijā

Augusta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Austrālijas aborigēni

Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas pirmiedzīvotāji.

Jaunums!!: Saule un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »

Austrumi

Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Saule un Austrumi · Redzēt vairāk »

Automated Transfer Vehicle

Jules Verne'' Automated Transfer Vehicle jeb ATV (no "automātiskais pārvadāšanas lidaparāts") ir Eiropas kosmiskās aģentūras (ESA) bezpilota kravas kosmosa kuģu sērija.

Jaunums!!: Saule un Automated Transfer Vehicle · Redzēt vairāk »

Šūmeikera krāteris

Šūmeikera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Šūmeikera krāteris · Redzēt vairāk »

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi Šķiedrveidīgie spalvmākoņi (Ci fib) ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas.

Jaunums!!: Saule un Šķiedrveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Šekltona krāteris

Šekltona krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Šekltona krāteris · Redzēt vairāk »

Ģeofizikālais pavadonis

Ģeofizikālais pavadonis ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus — atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes ietekmē.

Jaunums!!: Saule un Ģeofizikālais pavadonis · Redzēt vairāk »

Ūdens caurspīdīgums

Ūdens caurspīdīgums - lielums, kurš nosaka cieto vielu daļiņu daudzumu ūdenī.

Jaunums!!: Saule un Ūdens caurspīdīgums · Redzēt vairāk »

Īlona Maska Tesla Roadster

Īlona Maska Tesla Roadster ir ASV uzņēmējam Īlonam Maskam piederošs sporta elektromobilis Tesla Roadster, kas kā derīgā krava tika izmantots nesējraķetes Falcon Heavy pirmajā izmēģinājuma lidojumā.

Jaunums!!: Saule un Īlona Maska Tesla Roadster · Redzēt vairāk »

Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Jaunums!!: Saule un Ūsiņš · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais simbols

Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.

Jaunums!!: Saule un Ķīmiskais simbols · Redzēt vairāk »

Ķīnas cekulainais suns

Ķīnas cekulainais suns ir maza auguma dekoratīvo suņu šķirne, kuras izcelsmes valsts ir Ķīna.

Jaunums!!: Saule un Ķīnas cekulainais suns · Redzēt vairāk »

Ķīniešu kalendārs

Ķīniešu kalendārs ir lunasolārais kalendārs, kas iekļauj sevī gan solārā (Saules), gan lunārā (Mēness) kalendāra elementus.

Jaunums!!: Saule un Ķīniešu kalendārs · Redzēt vairāk »

Ķeguma ģerbonis

Ķeguma pilsētas ģerbonis ir viens no Ķeguma pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Ķeguma ģerbonis · Redzēt vairāk »

Čārlzs Ebots

Čārlzs Grīlijs Ebots. Čārlzs Grīlijs Ebots (dzimis, miris) bija amerikāņu astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu.

Jaunums!!: Saule un Čārlzs Ebots · Redzēt vairāk »

Čurjumova—Gerasimenko komēta

Čurjumova—Gerasimenko komēta (oficiālais apzīmējums 67P/Churyumov–Gerasimenko) ir periodiskā komēta ar apriņķošanas periodu 6,45 gadi.

Jaunums!!: Saule un Čurjumova—Gerasimenko komēta · Redzēt vairāk »

Āķveidīgie spalvmākoņi

Cirrus uncinus Āķveidīgie spalvmākoņi (Ci unc) ir neliela izmēra paralēli spalvmākoņu sablīvējumi ar āķveidīgu dzīvnieku nagu formu.

Jaunums!!: Saule un Āķveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Saule un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais kaķis

Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.

Jaunums!!: Saule un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »

Ārpuszemes dzīvība

kapeiku marka ar izdomātas ārpuszemes civilizācijas satelītu. Ārpuszemes dzīvība ir dzīvība, kas ir attīstījusies ārpus Zemes.

Jaunums!!: Saule un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Saule un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas gepards

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.

Jaunums!!: Saule un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »

Baltais punduris

Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris. Baltais punduris ir maza zvaigzne, kura galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes.

Jaunums!!: Saule un Baltais punduris · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas PSR ģerbonis

Baltkrievijas PSR ģerbonis Baltkrievijas PSR ģerboni par Baltkrievijas PSR simbolu republikas valdība atzina 1926.

Jaunums!!: Saule un Baltkrievijas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Bangladešas karogs

Bangladešas karogs (Bangladesher Jatiyo Potaka) ir viens no Bangladešas nacionālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Bangladešas karogs · Redzēt vairāk »

Bezsvara stāvoklis

Bezsvara stāvoklis ir stāvoklis, kurā ķermenim nav svara, t. i.

Jaunums!!: Saule un Bezsvara stāvoklis · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Saule un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Blīvie spalvmākoņi

Blīvie spalvmākoņi Cirrus spissatus (Ci sp) ir spalvmākoņi ar daudziem baltiem nevienādas formas sablīvējumiem.

Jaunums!!: Saule un Blīvie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Bodžera eļļassēklis

Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Saule un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »

Bodžera scinks

Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Saule un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »

Botina komēta

Botina komēta (oficiālais apzīmējums 85P/Boethin) ir periodiskā komēta.

Jaunums!!: Saule un Botina komēta · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Saule un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

C tipa asteroīds

C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.

Jaunums!!: Saule un C tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

C/2006 P1

C/2006 P1 (arī Maknota komēta) - komēta, atklāta 2006.

Jaunums!!: Saule un C/2006 P1 · Redzēt vairāk »

C/2009 R1

C/2009 R1 ir viena no Maknota komētām.

Jaunums!!: Saule un C/2009 R1 · Redzēt vairāk »

Cūkas

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.

Jaunums!!: Saule un Cūkas · Redzēt vairāk »

Cefeja Gamma Ab

Cefeja Gamma Ab ir citplanēta, kas atrodas 14,1 pc attālumā no Zemes Cefeja zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Cefeja Gamma Ab · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr – ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Saule un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

Jaunums!!: Saule un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »

Centrtieces spēks

Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.

Jaunums!!: Saule un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »

Chang'e 2

Chang'e 2 (Cháng'é èr hào) ir Ķīnas otrais Mēness mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Chang'e 2 · Redzēt vairāk »

COROT-7

''COROT-7'' gaismas spektrālais sastāvs. COROT-7 ir G-tipa galvenās secības zvaigzne, kas atrodas apmēram 143 parseku attālumā no Zemes Vienradža zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un COROT-7 · Redzēt vairāk »

COROT-7b

COROT-7b mākslinieka skatījumā COROT-7b ir relatīvi neliela citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni COROT-7 Vienradža zvaigznājā, aptuveni 489 gaismas gadu attālumā.

Jaunums!!: Saule un COROT-7b · Redzēt vairāk »

Dainis Draviņš

Dainis Draviņš (dzimis) ir latviešu izcelsmes Zviedrijas astronoms.

Jaunums!!: Saule un Dainis Draviņš · Redzēt vairāk »

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST), ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) orbitālā observatorija, kuru pēc vairākām aizķeršanām izplatījumā ir paredzēts nogādāt 2020.

Jaunums!!: Saule un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Džeimss Kuks

Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.

Jaunums!!: Saule un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »

Džordāno Bruno

Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.

Jaunums!!: Saule un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »

Džordžs Elerijs Heils

Džordžs Elerijs Heils (dzimis, miris) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.

Jaunums!!: Saule un Džordžs Elerijs Heils · Redzēt vairāk »

Džovanni Kasīni

Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.

Jaunums!!: Saule un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Decembris

Decembris (senie latvieši šo mēnesi sauca par Vilku mēnesi vai Svētku mēnesi) pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Saule un Decembris · Redzēt vairāk »

Deep Impact

Deep Impact ir NASA starpplanētu zonde Tempela 1 komētas izpētei.

Jaunums!!: Saule un Deep Impact · Redzēt vairāk »

Deep Space Climate Observatory

Deep Space Climate Observatory (DSCOVR; agrāk zināms kā Triana) ir ASV Zemes un kosmisko laikapstākļu novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Deep Space Climate Observatory · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Saule un Degu · Redzēt vairāk »

Degunragputnu dzimta

Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Saule un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dejas simbolika

Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.

Jaunums!!: Saule un Dejas simbolika · Redzēt vairāk »

Dendroklimatoloģija

Dendroklimatoloģija ir zinātne, kas pēta mijsakarību starp koku gadskārtām un meteoroloģiskajiem elementiem — gaisa temperatūru, nokrišņiem un Saules spīdēšanas ilgumu.

Jaunums!!: Saule un Dendroklimatoloģija · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts). Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Saule un Diena · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Saule un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Dienvidu polārais loks

Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Saule un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »

Dienvidu tropu loks

Dienvidu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes atzīmēta ar sarkanu līniju Dienvidu tropu loks — viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmētas uz Pasaules kartes.

Jaunums!!: Saule un Dienvidu tropu loks · Redzēt vairāk »

Divi dienas mežā gāju

Divi dienas mežā gāju ir latviešu tautasdziesma.

Jaunums!!: Saule un Divi dienas mežā gāju · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Saule un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobeles katoļu baznīca

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Saule un Dobeles katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Saule un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Saule un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenais punduris

Saule Dzeltenais punduris ir galvenās secības G spektra klases pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Saule un Dzeltenais punduris · Redzēt vairāk »

Ebreju kalendārs

Ebreju kalendārs jeb jūdu kalendārs ir kalendārs, kas balstīts uz Saules un Mēness cikliem.

Jaunums!!: Saule un Ebreju kalendārs · Redzēt vairāk »

Eglāju samtenis

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.

Jaunums!!: Saule un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas pieder pie sloku ģints (Scolopax).

Jaunums!!: Saule un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Saule un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Saule un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Ekseteras katedrāle

Ekseteras katedrāle Ekseteras katedrāle jeb Apustuļa Pētera katedrāle Ekseterā ir anglikāņu baznīcas katedrāle Ekseterā, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Saule un Ekseteras katedrāle · Redzēt vairāk »

Ekvadoras ģerbonis

Ekvadoras ģerbonis savā šī brīža izskatā tiek lietots kopš 1900.

Jaunums!!: Saule un Ekvadoras ģerbonis · Redzēt vairāk »

Ekvinokcija

Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī (angļu valodā) Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) ir laika moments, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.

Jaunums!!: Saule un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »

Elektriskās zivis

Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.

Jaunums!!: Saule un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »

Encelāds (pavadonis)

Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Saule un Encelāds (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Saule un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Saule un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Enkes komēta

Enkes komēta (oficiālais apzīmējums 2P/Encke) ir periodiskā komēta, kura pie Saules atgriežas ik pēc 3,3 gadiem.

Jaunums!!: Saule un Enkes komēta · Redzēt vairāk »

EPOXI

EPOXI ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota NASA starpplanētu zonde Deep Impact.

Jaunums!!: Saule un EPOXI · Redzēt vairāk »

Eratostens

Eratostens (dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.

Jaunums!!: Saule un Eratostens · Redzēt vairāk »

Erīda (pundurplanēta)

Skats uz Erīdu un tās pavadoni Disnomiju (redzama virs Erīdas), fonā redzamā spilgtā zvaigzne ir Saule (mākslinieka interpretācija). Erīda, arī Erida, oficiāli 136199 Eris, pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni 2,326 ± 12 km liels, iekams Plūtona diametrs ir teju 2372 ± 4 km liels.

Jaunums!!: Saule un Erīda (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Eridāna

Eridānas zvaigznājs nosaukts Eridānas upes (mūsdienu Itālijas Po upe) vārdā.

Jaunums!!: Saule un Eridāna · Redzēt vairāk »

Erlangera krāteris

Erlangera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Erlangera krāteris · Redzēt vairāk »

ESTCube-1

ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.

Jaunums!!: Saule un ESTCube-1 · Redzēt vairāk »

Etiopu kalendārs

Etiopu kalendārs ir kalendārs, kas tiek lietots Etiopijā.

Jaunums!!: Saule un Etiopu kalendārs · Redzēt vairāk »

European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995)

East 17 Coolio singla "Gangsta's Paradise" noformējums European Hit Radio Top 40 (Super FM Top 40) ir Latvijas nacionālās apraides radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus, kuri tika nodoti sūtot e-pastu, peidžera ziņojumu vai vēstuli.

Jaunums!!: Saule un European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995) · Redzēt vairāk »

Explorer programma

Explorer programma (no "pētnieks") bija ASV pirmā pavadoņa palaišanas projekts, ko realizāja ASV armija.

Jaunums!!: Saule un Explorer programma · Redzēt vairāk »

Faetonts (asteroīds)

Faetonts (oficiālais nosaukums 3200 Phaethon) ir asteroīds, kurš šķērso Zemes, Marsa, Veneras un Merkura orbītas.

Jaunums!!: Saule un Faetonts (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Fāze (astronomija)

Fāze ir debess ķermeņa redzamā diska apgaismotās daļas laukuma attiecība pret visu debess ķermeņa redzamā diska laukumu.

Jaunums!!: Saule un Fāze (astronomija) · Redzēt vairāk »

Fēnikss

heraldiku Fēnikss (phoínix) ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem.

Jaunums!!: Saule un Fēnikss · Redzēt vairāk »

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Fengyun 2-07

Fengyun 2-07 jeb FY 2-07 (风云二号07), zināms arī kā Fengyun 2F, ir Ķīnas meteoroloģiskais pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Saule un Fengyun 2-07 · Redzēt vairāk »

Fermi paradokss

Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.

Jaunums!!: Saule un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Saule un Fizika · Redzēt vairāk »

Florida

Florida - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: Saule un Florida · Redzēt vairāk »

Fobos programma

Fobos programma bija PSRS kosmisko zondu programma, kuras mērķis bija pētīt Marsu un tā pavadoņus Fobosu un Deimosu.

Jaunums!!: Saule un Fobos programma · Redzēt vairāk »

Fomalhauts

Fomalhauts (no arābu: فم الحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saule un Fomalhauts · Redzēt vairāk »

Fotosfēra

Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).

Jaunums!!: Saule un Fotosfēra · Redzēt vairāk »

Fricis Blumbahs

Fricis Blumbahs (dzimis, miris) bija latviešu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Fricis Blumbahs · Redzēt vairāk »

Frisbijs

Frisbijs ir aktīvs bezkontakta sporta veids ar frisbija disku, ko plašāk zin kā lidojošo šķīvīti.

Jaunums!!: Saule un Frisbijs · Redzēt vairāk »

Fumārskābe

Fumārskābe (trans-butēndiskābe, trans-1,2-etilēndikarbonskābe, allomaleīnskābe, boletīnskābe, lihenīnskābe, HOOC−CH.

Jaunums!!: Saule un Fumārskābe · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Saule un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Saule un Gads · Redzēt vairāk »

Gaia

Gaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija.

Jaunums!!: Saule un Gaia · Redzēt vairāk »

Gailis

Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Saule un Gailis · Redzēt vairāk »

Gaisa masa

Ziemeļameriku un citus kontinentus, kuri ir atdalīti ar frontālām robežām Gaisa masa ir plaši atmosfēras apakšējās daļas (troposfēras) apgabali ar līdzīgām fizikālajām īpašībām.

Jaunums!!: Saule un Gaisa masa · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Saule un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galaktiku grupas un kopas

Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.

Jaunums!!: Saule un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »

Galapagu bruņurupucis

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).

Jaunums!!: Saule un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Galileja pavadoņi

Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.

Jaunums!!: Saule un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Saule un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Saule un Gepards · Redzēt vairāk »

GJ 1214 b

GJ 1214 b (vidū) izmēru salīdzinājums ar Zemi un Neptūnu GJ 1214 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni GJ 1214, kas atrodas 40 gaismas gadu attālumā no Saules Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un GJ 1214 b · Redzēt vairāk »

Gliese 581

Saules izmērs (pa kreisi), salīdzinājumā ar Gliese 581 (pa labi) Gliese 581 ir sarkanais punduris, kas atrodas 20,3 gaismas gadu attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 · Redzēt vairāk »

Gliese 581 c

Gliese 581 c ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 c · Redzēt vairāk »

Gliese 581 d

Gliese 581 d ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 d · Redzēt vairāk »

Gliese 581 e

Gliese 581 e ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 e · Redzēt vairāk »

Gliese 777

''Gliese 777'' gaismas spektrālais sastāvs Gliese 777 ir zvaigzne, kas atrodas 15,9 pc attālumā no Zemes Gulbja zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 777 · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņa pēdējo 150 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru ir izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk — tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības.

Jaunums!!: Saule un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Saule un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Saule un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grifi

Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Saule un Grifi · Redzēt vairāk »

Griga—Šellerupa komēta

Griga—Šellerupa komēta (oficiālais apzīmējums: 26P/Grigg-Skjellerup) ir periodiskā komēta, kas apriņķojumu veic 5,31 gadā.

Jaunums!!: Saule un Griga—Šellerupa komēta · Redzēt vairāk »

Gubu lietusmākoņi

Gubu lietusmākoņi Gubu lietusmākoņi Cumulonimbus (Cb) ir balti mākoņi ar tumšu, dažreiz zilganu pamatu, kuri izskatās kā lieli kalni, kuri paceļas augstu gaisā.

Jaunums!!: Saule un Gubu lietusmākoņi · Redzēt vairāk »

Gubumākoņi

Gubumākoņi Gubumākoņi Cumulus (Cu) ir pa visām debesīm izmētāti atsevišķi mākoņi ar stingru, bieži vien pelēku pamatu.

Jaunums!!: Saule un Gubumākoņi · Redzēt vairāk »

Gustavs Roberts Kirhofs

Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Saule un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »

Habla kosmiskais teleskops

''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā.

Jaunums!!: Saule un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Haida Gvaī

Haida Gvaī (haidu: X̱aayda gwaay — ‘Cilvēku (haidu) salas’), agrāk — Karalienes Šarlotes Salas, ir arhipelāgs Kanādā, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos, kas sastāv no divām lielām salām — Greiema salas ziemeļos un Morsbija salas dienvidos un aptuveni 150 mazākām salām, kas kopā aizņem.

Jaunums!!: Saule un Haida Gvaī · Redzēt vairāk »

Haleja komēta

Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.

Jaunums!!: Saule un Haleja komēta · Redzēt vairāk »

Halo

Indonēzijā Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.

Jaunums!!: Saule un Halo · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Saule un Hameleoni · Redzēt vairāk »

Hartmaņa kalnu zebra

Hartmaņa kalnu zebra (Equus zebra hartmannae) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām.

Jaunums!!: Saule un Hartmaņa kalnu zebra · Redzēt vairāk »

HAT-P-7

''HAT-P-7'' gaismas spektrālais sastāvs. HAT-P-7 jeb GSC 03547-01402 ir 10,5.

Jaunums!!: Saule un HAT-P-7 · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Saule un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hēlijs (mitoloģija)

Hēlija galva Hēlijs (Hēlios) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperiona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija.

Jaunums!!: Saule un Hēlijs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Saule un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

HD 156668

HD 156668 ir zvaigzne, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un HD 156668 · Redzēt vairāk »

HD 156668 b

HD 156668 b ir citplanēta, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un HD 156668 b · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Saule un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Heliocentrisms

17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Jaunums!!: Saule un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »

Heliogrāfs

Heliogrāfs (- saule, graphein - rakstīt) var būt.

Jaunums!!: Saule un Heliogrāfs · Redzēt vairāk »

Heliopauze

Heliopauze ir robeža, aiz kuras pazūd Saules ietekme un sākas starpzvaigžņu vide.

Jaunums!!: Saule un Heliopauze · Redzēt vairāk »

Heliotropi

Heliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas.

Jaunums!!: Saule un Heliotropi · Redzēt vairāk »

Henrijs Noriss Rasels

Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell, —) bija amerikāņu astrofiziķis, kurš izveidoja vienu no pirmajām zvaigžņu evolūcijas teorijām, kā arī pirmais noteica ķīmisko elementu sastāvu Saules atmosfērā.

Jaunums!!: Saule un Henrijs Noriss Rasels · Redzēt vairāk »

Hercšprunga—Rasela diagramma

Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.

Jaunums!!: Saule un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Saule un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

HIP 13044

HIP 13044 ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 5967 pc attālumā no Zemes Krāsns zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un HIP 13044 · Redzēt vairāk »

Hiparhs

Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.

Jaunums!!: Saule un Hiparhs · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Saule un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Hokinga radiācija

Hokinga radiācija ir starojums, kas kvantu efektu dēļ nāk no melnajiem caurumiem.

Jaunums!!: Saule un Hokinga radiācija · Redzēt vairāk »

Hromosfēra

Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.

Jaunums!!: Saule un Hromosfēra · Redzēt vairāk »

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Jaunums!!: Saule un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Humifikācija

Humifikācija ir augsnes augšējā daļā notiekoša mikrobioloģiska un bioķīmiska vienkāršu organisku savienojumu pārvēršanās par daudz sarežģītākiem organiskiem savienojumiem, kas saistīti ar augsnes minerālo daļu.

Jaunums!!: Saule un Humifikācija · Redzēt vairāk »

IKAROS

IKAROS ir Japānas starpplanētu zonde, kuras galvenais uzdevums ir pārbaudīt iespēju izmantot saules buru starpplanētu ceļojumos.

Jaunums!!: Saule un IKAROS · Redzēt vairāk »

International Cometary Explorer

International Cometary Explorer (ICE) jeb International Sun/Earth Explorer 3 (ISEE-3), zināms arī kā Explorer 59 ir ASV kosmiskais aparāts starpplanētu vides pētniecībai.

Jaunums!!: Saule un International Cometary Explorer · Redzēt vairāk »

Irānas kalendārs

Sauli simbolizējošās lauvas spēki ir vienādi. Irānas kalendārs vai Saules hidžra ir astronomiskais saules kalendārs, kas tiek izmantots kā pamatkalendārs Irānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Saule un Irānas kalendārs · Redzēt vairāk »

IRIS (Saules observatorija)

IRIS jeb Interface Region Imaging Spectrograph ("Saskarnes reģiona attēlu spektrometrs") ir ASV kosmiskais aparāts Saules izpētei.

Jaunums!!: Saule un IRIS (Saules observatorija) · Redzēt vairāk »

Jans Orts

Jans Hendriks Orts (dzimis 1900. gada 28. aprīlī Franekerē Nīderlandē, miris Leidenē) - nīderlandiešu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Jans Orts · Redzēt vairāk »

Janvāra klimats Latvijā

Janvāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Janvāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Japānas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Japānas imperatori, kopš Imperators Džimmu 660. g. p.m.ē. izveidoja Japānu.

Jaunums!!: Saule un Japānas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Saule un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jūlija klimats Latvijā

Jūlija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Jūlija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūras kraukļi

Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints.

Jaunums!!: Saule un Jūras kraukļi · Redzēt vairāk »

Jūrniecības astronomija

Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.

Jaunums!!: Saule un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Jaunums!!: Saule un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »

Jiņ un jan

Jiņ jaņ simbols (ledus un uguns). Jiņ un jan, arī jiņ jan ((yīnyáng) — 'tumšs-gaišs', 'negatīvs-pozitīvs'), ir simbols un jēdziens ķīniešu filozofijā, daoismā, kas parasti iekļauj atziņu, ka divi šķietami pretēji spēki vai divas atšķirīgas īpašības dziļākā izpratnē viens otru papildina un vieno.

Jaunums!!: Saule un Jiņ un jan · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Jaunums!!: Saule un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Saule un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Saule un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Saule un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Saule un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kadriļa

LU folkloras deju kopas "Dandari" izpildījumā Kadriļa (no Latvju tautas mūzikas materiāli, I-IV / Sakārt. un izpēt. A. Jurjāns. - R., 1894.-1926., vienā no tām ievietotas divdesmit divas kadriļu melodijas, diemžēl piezīmes, kā tās dejot, ir tikai divpadsmit dejām. Sākoties interesei par tradicionālo deju XX gadsimta 30. gados, kadriļām netika pievērsta uzmanība, jo pamatoti tika uzskatīts, ka tās zemnieku sadzīvē ienākušas samērā nesen. Atjaunojoties interesei par folkloras izmantošanu sadzīvē, XX gadsimta 80. gadu sākumā par kadriļām sāka interesēties LU Deju folkloras kopa "Dandari". "Dandaru" vadītājs E. Spīčs pierakstīja un interpretēja vairākas Latgales kadriļas - Rikavas kadriļu, Puncuļu kadriļu u.c., kā arī no Jurjānu Andreja publikācijām atjaunoja vairākas Kurzemē un Zemgalē dejotas kadriļas un krustdejas.

Jaunums!!: Saule un Kadriļa · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Saule un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Saule un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kamerūnas karogs

Kamerūnas karogs ir viens no Kamerūnas valsts simboliem.

Jaunums!!: Saule un Kamerūnas karogs · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Saule un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanopuss

Kanopuss, pazīstams arī kā Kuģa Ķīļa Alfa jeb Kuģa Ķīļa α (α Car; Alpha Carinae), ir otra spožākā zvaigzne nakts debesīs (aiz Sīriusa), kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Kanopuss · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Saule un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Saule un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri (hot Jupiters)Yount, L. Modern Astronomy: Expanding the Universe.

Jaunums!!: Saule un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Kasiopeja

Kasiopeja ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Saule un Kasiopeja · Redzēt vairāk »

Kazelnieks

Kazelnieki. Kazelnieks, saukts arī par kazinieku un kazaunieku, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts kazas piena uzglabāšanai.

Jaunums!!: Saule un Kazelnieks · Redzēt vairāk »

Kepler (orbitālā observatorija)

Kepler ir NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.

Jaunums!!: Saule un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Kepler-10

Kepler-10 ir 11.

Jaunums!!: Saule un Kepler-10 · Redzēt vairāk »

Kepler-10b

Planēta Kepler-10b salīdzinājuma ar Zemi. Kepler-10b ir citplanēta, kas atrodas 173 pc attālumā no Zemes Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Kepler-10b · Redzēt vairāk »

Kepler-22b

Planētas ''Kepler-22b'' salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām. Kepler-22b ir pirmā atklātā citplanēta, kura atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22.

Jaunums!!: Saule un Kepler-22b · Redzēt vairāk »

Kepler-7

Kepler-7 ir 13.

Jaunums!!: Saule un Kepler-7 · Redzēt vairāk »

Keplera likumi

Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.

Jaunums!!: Saule un Keplera likumi · Redzēt vairāk »

Kibercilvēki

Kibercilvēki ir izdomāta kiborgu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.

Jaunums!!: Saule un Kibercilvēki · Redzēt vairāk »

Kizjaks

Kizjaks ir kurināmais, ko sagatavo no kaltētiem liellopu mēsliem.

Jaunums!!: Saule un Kizjaks · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Saule un Klimats · Redzēt vairāk »

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Saule un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Jaunums!!: Saule un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Saule un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Saule un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolvasara

Kodolvasara ir hipotētisks Zemes globālā klimata stāvoklis, kas sekotu kodolziemai.

Jaunums!!: Saule un Kodolvasara · Redzēt vairāk »

Kodolziema

Kodolziema ir hipotētisks Zemes globālā klimata stāvoklis, kas varētu rasties pēc plaša mēroga kodolkara.

Jaunums!!: Saule un Kodolziema · Redzēt vairāk »

Koipera josla

Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā. Koipera josla, dažreiz tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir apgabals Saules sistēmā aiz Neptūna orbītas — aptuveni 30 astronomisko vienību attālumā no Saules — līdz aptuveni 55 astronomiskajām vienībām.

Jaunums!!: Saule un Koipera josla · Redzēt vairāk »

Komanči

Komanči (pašnosaukums: nʉmʉnʉʉ) ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvo Lielo līdzenumu dienvidu daļā.

Jaunums!!: Saule un Komanči · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Saule un Komēta · Redzēt vairāk »

Korona

Korona (- vainags) var būt.

Jaunums!!: Saule un Korona · Redzēt vairāk »

Koronas-Foton

Koronas-Foton bija Krievijas kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules izpētei.

Jaunums!!: Saule un Koronas-Foton · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Saule un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krējums

Skābais krējums vājpiena iegūšanai Krējums, reizēm arī saukts par saldo krējumu, lai nošķirtu no skābā krējuma, kas iegūts saraudzējot saldo krējumu, ir piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.

Jaunums!!: Saule un Krējums · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā, krēsla rodas, izkliedētai Saules gaismai daļēji apgaismojot arī to Zemes daļu, kas nav tieši apspīdēta.

Jaunums!!: Saule un Krēsla · Redzēt vairāk »

Kuģa Ķīļa Ēta

Kuģa Ķīļa Ēta (η Car, η Carinae, Kuģa Ķīļa η) ir zilais pārmilzis Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Kuģa Ķīļa Ēta · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) - otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Saule un Lama · Redzēt vairāk »

Lasela krāteris

Lasela krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Lasela krāteris · Redzēt vairāk »

Lasvegasa

Lasvegasa ir pilsēta ASV, lielākā pilsēta Nevadas štatā.

Jaunums!!: Saule un Lasvegasa · Redzēt vairāk »

Latvian Voices

Latvian Voices ir a cappella vokālā grupa no Latvijas.

Jaunums!!: Saule un Latvian Voices · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas Jūras līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Saule un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.

Jaunums!!: Saule un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR ģerbonis

Latvijas PSR ģerboni par republikas simbolu Latvijas PSR valdība pieņēma 1940.

Jaunums!!: Saule un Latvijas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latviskā dzīvesziņa

Latviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.

Jaunums!!: Saule un Latviskā dzīvesziņa · Redzēt vairāk »

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Jaunums!!: Saule un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »

Launaga iezis

Launaga iezis (arī Ērmaņuiezis, Launagiezis) ir augstas un platas, koši baltas smilšakmens klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, augšpus Braslas grīvai.

Jaunums!!: Saule un Launaga iezis · Redzēt vairāk »

Lauva (zodiaka zīme)

Lauvas zodiaka zīmes simbols Lauva ir piektā zodiaka zīme, kas reprezentē Lauvas zvaigznāju.

Jaunums!!: Saule un Lauva (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Lēkts

Ņujorkā. Lēkts astronomijā ir brīdis, kad debess spīdeklis parādās uz matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Saule un Lēkts · Redzēt vairāk »

Ledus adatas

Ledus adatas ir cieti nokrišņi sīku ledus kristāliņu veidā, kuri lēni lido gaisā.

Jaunums!!: Saule un Ledus adatas · Redzēt vairāk »

Ledus dziļurbums

Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.

Jaunums!!: Saule un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Saule un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Lielais Suns

Lielā Suņa zvaigznājs ir zināms kopš sengrieķu astronomu laikiem.

Jaunums!!: Saule un Lielais Suns · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Saule un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (arī Atklājumu laikmets) ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.

Jaunums!!: Saule un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »

Lielie gubumākoņi

Lielie gubumākoņi Lielie gubumākoņi Cumulus congestus (Cu cong) ir spēcīgi vertikāli attīstīti mākoņi.

Jaunums!!: Saule un Lielie gubumākoņi · Redzēt vairāk »

Liepājas Māras Romas katoļu baznīca

Liepājas Māras Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Saule un Liepājas Māras Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Lietus slāņmākoņi

Lietus slāņmākoņi Lietus slāņmākoņi Nimbostratus (Ns) ir vienlaidu blīvs tumši pelēku mākoņu slānis, kurš pilnībā aizsedz Sauli.

Jaunums!!: Saule un Lietus slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Lietussargs

Lietussargi Lietussargs ir rokās nesams priekšmets, kas tiek izmantots, lai aizsargātos no lietus.

Jaunums!!: Saule un Lietussargs · Redzēt vairāk »

Liona

Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.

Jaunums!!: Saule un Liona · Redzēt vairāk »

Lira (zvaigznājs)

Lira ir mazs, ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Saule un Lira (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

LISA Pathfinder

LISA Pathfinder (sākotnēji SMART-2) bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts tehnoloģiju izmēģināšanai, kuras paredzēts izmantot gravitācijas viļņu observatorijā Evolved Laser Interferometer Space Antenna (eLISA).

Jaunums!!: Saule un LISA Pathfinder · Redzēt vairāk »

Lodveida zvaigžņu kopa

Lodveida zvaigžņu kopa M80 Skorpiona zvaigznāja. Lodveida zvaigžņu kopa ir sfēriska zvaigžņu kopa, kas no citām kopām atšķiras ar izteiktu zvaigžņu koncentrāciju tās centrā.

Jaunums!!: Saule un Lodveida zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Lucifers

Miltona poēmai "Zaudētā paradīze"). Kristietības mitoloģijā Lucifers ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks.

Jaunums!!: Saule un Lucifers · Redzēt vairāk »

Luna-1

Luna-1 (— "Mēness-1"), tajā laikā zināma ar nosaukumu Mečta (Мечта — "Sapnis"), bija pirmais kosmiskais aparāts, kas sasniedzis Mēness tuvumu.

Jaunums!!: Saule un Luna-1 · Redzēt vairāk »

Maija klimats Latvijā

Maija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Mamuti

''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Saule un Mamuti · Redzēt vairāk »

Mariner 10

Mariner 10 bija 1973.

Jaunums!!: Saule un Mariner 10 · Redzēt vairāk »

Mariner 2

''Mariner 2'' starts Mariner 2 bija NASA Mariner programmas otrā starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Saule un Mariner 2 · Redzēt vairāk »

Mariner 3

Mariner 3 bija ASV viena no divām (otra bija Mariner 4) identiskām starpplanētu zondēm, kas paredzēta Marsa sasniegšanai NASA Mariner programmā.

Jaunums!!: Saule un Mariner 3 · Redzēt vairāk »

Mariner 4

Mariner 4 bija ASV viena no divām (pirmā bija Mariner 3) identiskām starpplanētu zondēm, kas paredzēta Marsa sasniegšanai NASA Mariner programmā.

Jaunums!!: Saule un Mariner 4 · Redzēt vairāk »

Mariner 5

Mariner 5 bija Mariner programmas aparāts, kas tika palaists veikt Veneras pārlidojumu - pētīt Veneras atmosfēru ar radiosignālu palīdzību, mērīt ūdeņraža līmeni un novērot kā Saules vējš ietekmē planētas magnetosfēru.

Jaunums!!: Saule un Mariner 5 · Redzēt vairāk »

Mariner 6

Mariner 6 kopā ar "Mariner 7" veidoja jaunu aparātu pāri, kas tika nosūtīts uz Marsu.

Jaunums!!: Saule un Mariner 6 · Redzēt vairāk »

Mariner 7

Mariner 7 bija "Mariner 6" pārinieks lidojumam uz Marsu.

Jaunums!!: Saule un Mariner 7 · Redzēt vairāk »

Mars Observer

Mars Observer bija NASA starpplanētu zonde Marsa izpētei, ar kuru tika zaudēts kontakts trīs dienas pirms ieiešanas orbītā.

Jaunums!!: Saule un Mars Observer · Redzēt vairāk »

Mars Science Laboratory

Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir NASA misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity ("zinātkāre") darbības nodrošināšanai uz Marsa visrmas.

Jaunums!!: Saule un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »

Mars-1

''Mars-1'' 1964. gadā izdotajā pastmarkā Mars-1 jeb 2MV-4 №4 bija PSRS pirmā starpplanētu zonde, kura palaista 1962.

Jaunums!!: Saule un Mars-1 · Redzēt vairāk »

Marsa izpēte

Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās Krievija (agrāk Padomju Savienība), ASV, Eiropa un Japāna.

Jaunums!!: Saule un Marsa izpēte · Redzēt vairāk »

Marsa pavadoņi

Foboss (augšā) un Deimoss (lejā). Marsa pavadoņi ir Foboss un Deimoss.

Jaunums!!: Saule un Marsa pavadoņi · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Saule un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Marta klimats Latvijā

Marta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Materiāls punkts

Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.

Jaunums!!: Saule un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »

Mākoņi

'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.

Jaunums!!: Saule un Mākoņi · Redzēt vairāk »

Māras

Māras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.

Jaunums!!: Saule un Māras · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Mēness · Redzēt vairāk »

Mēness aptumsums

Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.

Jaunums!!: Saule un Mēness aptumsums · Redzēt vairāk »

Mēness gaisma

Mēness gaisma Mēness gaisma ir gaisma, kura nonāk uz Zemes no Mēness.

Jaunums!!: Saule un Mēness gaisma · Redzēt vairāk »

Mežāzis

Mežāzis ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.

Jaunums!!: Saule un Mežāzis · Redzēt vairāk »

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Jaunums!!: Saule un Medūzas · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Saule un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Merkurs (mitoloģija)

Hendrika Golciusa glezna "Merkurs" Merkurs ir dievs romiešu mitoloģijā, tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildnis.

Jaunums!!: Saule un Merkurs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Saule un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Meteoru plūsma

Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta).

Jaunums!!: Saule un Meteoru plūsma · Redzēt vairāk »

Mezosfēra

Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.

Jaunums!!: Saule un Mezosfēra · Redzēt vairāk »

Miljards

Miljarda vizualizācijas piemērs. Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923). 1 000 000 000 jeb viens miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.

Jaunums!!: Saule un Miljards · Redzēt vairāk »

Milzu zvaigzne

Milzu zvaigzne jeb milzis ir zvaigzne ar lielāku diametru vai starjaudu, salīdzinot ar līdzīgas virsmas temperatūras galvenās secības zvaigznēm Hercšprunga-Rasela diagrammā.

Jaunums!!: Saule un Milzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Mirāža

Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.

Jaunums!!: Saule un Mirāža · Redzēt vairāk »

Mitra (dievība)

Tākbostānā, kurā attēloti (no kreisās) Mitra, sasanīdu imperators Šapurs II un Ahuramazda Mitra ir dievība indoirāņu mitoloģijā, kas tiek saistīta ar draudzību, izlīgumu, saticību un Saules gaismu.

Jaunums!!: Saule un Mitra (dievība) · Redzēt vairāk »

MOA-2007-BLG-192Lb

MOA-2007-BLG-192Lb ir citplanēta, kas atrodas 987 pc attālumā no Zemes Strēlnieka zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un MOA-2007-BLG-192Lb · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: Saule un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Saule un Nakts · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Saule un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Saule un Navigācija · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Saule un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Nīlzirgu dzimta

Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).

Jaunums!!: Saule un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Saule un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Saule un Negaiss · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Saule un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Saule un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Neperiodiskā komēta

Neperiodiskās komētas, arī ilgperioda komētas ir komētas, kuru apriņķošanas periods ir lielāks par 200 gadiem.

Jaunums!!: Saule un Neperiodiskā komēta · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saule un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

New Horizons

New Horizons ("jaunie apvāršņi") ir NASA starpplanētu zonde Plutona izpētei.

Jaunums!!: Saule un New Horizons · Redzēt vairāk »

Nikolā Flamels

Nikolā Flamels (1330—1418. gada 22. marts) bija Francijas alķīmiķis, kam piedēvē filozofu akmens un dzīvības eliksīra atklāšanu.

Jaunums!!: Saule un Nikolā Flamels · Redzēt vairāk »

Nofretete

Nofretete jeb Nefertiti (dzimusi ap 1370. gadu p.m.ē., mirusi ap 1330. gadu p.m.ē.) bija Senās Ēģiptes faraona Ehnatona sieva.

Jaunums!!: Saule un Nofretete · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Saule un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Normans Lokjers

Sers Džozefs Normans Lokjers (dzimis, miris) bija britu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Normans Lokjers · Redzēt vairāk »

Novaja Zemļas efekts

Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.

Jaunums!!: Saule un Novaja Zemļas efekts · Redzēt vairāk »

Novembra klimats Latvijā

Novembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Novembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Novembris

Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Saule un Novembris · Redzēt vairāk »

Nozomi

Nozomi ("Cerība") jeb Planet-B) bija Japānas starpplanētu zonde, kuru bija paredzēts ievadīt orbītā ap Marsu, un tai bija jāpēta planētas atmosfēra, jonosfēra, magnetosfēra un putekļu kustība Marsa atmosfēras augšējos slāņos. Aparāts startēja ar nesējraķeti M-5. Vairāku kļūmju dēļ zondei neizdevās ieiet Marsa orbītā, un 2003. gadā misija tika atcelta.

Jaunums!!: Saule un Nozomi · Redzēt vairāk »

OGLE-TR-56

OGLE-TR-56 ir 17.

Jaunums!!: Saule un OGLE-TR-56 · Redzēt vairāk »

OGLE2-TR-L9

OGLE2-TR-L9 ir 15.

Jaunums!!: Saule un OGLE2-TR-L9 · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν - "rakstīt"), arī okeanoloģija ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Saule un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Optiskais telegrāfs

Optiskais telegrāfs ir informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.

Jaunums!!: Saule un Optiskais telegrāfs · Redzēt vairāk »

Oranžzeltainais krupis

Oranžzeltainais krupis (Incilius periglenes) ir izmirusi krupju dzimtas (Bufonidae) suga, kas pieder Centrālamerikas krupju ģintij (Incilius).

Jaunums!!: Saule un Oranžzeltainais krupis · Redzēt vairāk »

Orbitālā rezonanse

Orbitālā rezonanse Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem.

Jaunums!!: Saule un Orbitālā rezonanse · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Saule un Orbitāle · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Saule un Orgons · Redzēt vairāk »

Orientācijas noteikšana un vadība

Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).

Jaunums!!: Saule un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »

Oriona miglājs

Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas.

Jaunums!!: Saule un Oriona miglājs · Redzēt vairāk »

Orta mākonis

Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.

Jaunums!!: Saule un Orta mākonis · Redzēt vairāk »

OSIRIS-REx

OSIRIS-REx (Origins, Spectral Interpretation, Resource Identification, Security, Regolith Explorer) ir NASA zonde asteroīda paraugu atgādāšanai uz Zemi.

Jaunums!!: Saule un OSIRIS-REx · Redzēt vairāk »

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Jaunums!!: Saule un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Ozona slānis

Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).

Jaunums!!: Saule un Ozona slānis · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozona molekulas modelis Ozons (— ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Saule un Ozons · Redzēt vairāk »

Paši dievi

Paši dievi ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.

Jaunums!!: Saule un Paši dievi · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Saule un Palede · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Saule un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Pamirs

Pamirs (Pomir;, Pāmīr;, Pàmǐ'ěr;, Pamir;, Pamir) ir kalnzeme Centrālāzijā.

Jaunums!!: Saule un Pamirs · Redzēt vairāk »

Panamas ģerbonis

Panamas Republikas ģerbonis ir viens no Panamas Republikas valsts simboliem.

Jaunums!!: Saule un Panamas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Pantāga

Pantāga, pantāgs jeb pentogs ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas ēdiens.

Jaunums!!: Saule un Pantāga · Redzēt vairāk »

Paradīzes putnu dzimta

Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.

Jaunums!!: Saule un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Saule un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Saule un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pasaules brīnumi

Aleksandrijas Bāka, kā attēlojis 16. gadsimta Nīderlandes mākslinieks Martēns van Hēmškerks. Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.

Jaunums!!: Saule un Pasaules brīnumi · Redzēt vairāk »

Pasāts

Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.

Jaunums!!: Saule un Pasāts · Redzēt vairāk »

Pauropodi

Pauropodi (Pauropoda) ir daudzkāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Saule un Pauropodi · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris jeb ziedonis ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Saule un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pārmilzu zvaigzne

Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.

Jaunums!!: Saule un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnova ''SN 1604'' Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Saule un Pārnova · Redzēt vairāk »

Pāvs

Par pāvu sauc liela auguma, lidojošu fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu, kuru visā pasaulē atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai pāvs tiek uzskatītas par viskaistāko putnu pasaulē.

Jaunums!!: Saule un Pāvs · Redzēt vairāk »

Pī Pupīdas

Pī Pupīdas ir vāja meteoru plūsma aprīlī.

Jaunums!!: Saule un Pī Pupīdas · Redzēt vairāk »

Pūķu dārzs

Rezervāts "Pūķu dārzs" ir ģeoloģiska un dabas ainavu aizsargājama teritorija Rumānijā, kas atbilst Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) aizsargājamo teritoriju III kategorijai.

Jaunums!!: Saule un Pūķu dārzs · Redzēt vairāk »

Pērkona negaisi Latvijā

Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Saule un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

Pelnu gaisma

Pelnu gaisma. Spožākā daļa ir tiešo Saules staru apspīdēta. Pārējā Mēness daļa ir apspīdēta no Zemes atstarotās gaismas. Pelnu gaisma ir gaisma, ko atstaro Mēness apēnotā daļa.

Jaunums!!: Saule un Pelnu gaisma · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Saule un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Perlamutra mākoņi

Perlemutra mākoņi Norvēģijā Perlamutra mākoņi II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem) Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kuri veidojas ļoti lielā augstumā virs zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem.

Jaunums!!: Saule un Perlamutra mākoņi · Redzēt vairāk »

Phoenix (kosmiskais aparāts)

Phoenix ("fēnikss") bija automātiskā zonde, kas veica Marsa virsmas izpēti ziemeļu polārajā apgabalā.

Jaunums!!: Saule un Phoenix (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru. Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā Grupā.

Jaunums!!: Saule un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Piena pods (Latgales keramika)

Piena pods. Piena pods, saukts arī vienkārši par podu, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts govs piena uzglabāšanai.

Jaunums!!: Saule un Piena pods (Latgales keramika) · Redzēt vairāk »

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Jaunums!!: Saule un Pigments · Redzēt vairāk »

Pioneer plāksne

Pioneer plāksnes ir divas 120 g smagas apzeltītas alumīnija plāksnes ar ziņojumu ārpuszemes civilizācijai, kas 1972.

Jaunums!!: Saule un Pioneer plāksne · Redzēt vairāk »

Pitagorisms

Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.

Jaunums!!: Saule un Pitagorisms · Redzēt vairāk »

Pjērs Žansēns

Pjērs Žils Cezārs Žansēns (dzimis, miris) bija franču astronoms, kurš vienlaicīgi ar angli Normanu Lokjeru atklāja hēliju.

Jaunums!!: Saule un Pjērs Žansēns · Redzēt vairāk »

Planck (orbitālā observatorija)

Planck bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai.

Jaunums!!: Saule un Planck (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazmas televizors Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir viens no četriem vielas agregātstāvokļiem.

Jaunums!!: Saule un Plazma · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Saule un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saule un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Saule un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Polārā diena

Saule polārajā dienā Nordkapā, Norvēģijas galējos ziemeļos 6. jūnijā plkst. 0:44 Polārā diena - laika periods, kad Saule nepazūd zem horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Saule un Polārā diena · Redzēt vairāk »

Polārā nakts

Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Saule un Polārā nakts · Redzēt vairāk »

Polārzvaigzne

Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.

Jaunums!!: Saule un Polārzvaigzne · Redzēt vairāk »

Proba-2

Proba-2 (Project for On-Board Autonomy - 2) ir Eiropas Kosmosa aģentūras pavadonis no PROBA sērijas.

Jaunums!!: Saule un Proba-2 · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs (gr. Πρωτέας) saukts arī Neptūns VIII, ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Protuberance

Saules protuberance Protuberance (— uzpūsties) ir blīva relatīvi aukstas vielas kondensācija, kura paceļas virs Saules virsas un kuru virs tās notur Saules magnētiskais lauks.

Jaunums!!: Saule un Protuberance · Redzēt vairāk »

Pudeļpalmas

Pudeļpalmas (Hyophorbe) ir palmu dzimtas ģints, kurai pieder piecas Maskarēnu salām endēmas sugas Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Saule un Pudeļpalmas · Redzēt vairāk »

Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.

Jaunums!!: Saule un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Saule un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Pusdienlaiks

Birmingemā, kas rāda dienas vidu Pusdienlaiks, arī dienas vidus vai pusdiena, ir diennakts daļa, kad Saule atrodas visaugstāk virs horizonta.

Jaunums!!: Saule un Pusdienlaiks · Redzēt vairāk »

Ra

thumb Ra ir saules dievs, viens no galvenajiem dieviem Senās Ēģiptes mitoloģijā.

Jaunums!!: Saule un Ra · Redzēt vairāk »

Radioizotopiskais termoelektroģenerators

Kosmiskajās zondēs izmantojamā RITEG šķērsgriezums Kolas pussalā Radioizotopiskais termoelektroģenerators (saīsinājumā RTG vai RITEG) ir ierīce, kas radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalīto siltumu pārvērš elektriskajā enerģijā.

Jaunums!!: Saule un Radioizotopiskais termoelektroģenerators · Redzēt vairāk »

Rasa

Rasa Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.

Jaunums!!: Saule un Rasa · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Saule un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Saule un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas jūras līcis

Rīgas jūras līcis jeb Rīgas līcis (— ‘Līvu līcis’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Saule un Rīgas jūras līcis · Redzēt vairāk »

Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.

Jaunums!!: Saule un Rīgas klimats · Redzēt vairāk »

Rīgels

Rīgels (pazīstams arī kā Oriona Bēta jeb Oriona β) ir zilā pārmilzu zvaigzne.

Jaunums!!: Saule un Rīgels · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Saule un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Reliģija

Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614). Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Saule un Reliģija · Redzēt vairāk »

Riets

Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Saule un Riets · Redzēt vairāk »

Rietumi

Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Saule un Rietumi · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Saule un Rudens · Redzēt vairāk »

S tipa asteroīds

Gaspra ir S tipa asteroīds S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa.

Jaunums!!: Saule un S tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

Saifs

Saifs (arī Oriona k, Oriona Kapa) ir sestā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā un 57.

Jaunums!!: Saule un Saifs · Redzēt vairāk »

Saimons Ņūkombs

Saimons Ņūkombs (dzimis, miris) bija Kanādas izcelsmes amerikāņu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Saimons Ņūkombs · Redzēt vairāk »

Samteņi

Samteņi, samteņu apakšdzimta (Satyrinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Saule un Samteņi · Redzēt vairāk »

Saraustītie lietus slāņmākoņi

Saraustītie lietus slāņmākoņi Fractonimbus (Frnb) ir tumši pelēki mākoņi, kuri izskatās arī ar dzeltenīgu vai zilganu nokrāsu.

Jaunums!!: Saule un Saraustītie lietus slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Jaunums!!: Saule un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »

Sarkanais punduris

Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Saule un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Saule un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saulīte

Saulīte var būt.

Jaunums!!: Saule un Saulīte · Redzēt vairāk »

Saulītis

Saulītis (sieviešu dzimtē Saulīte) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „Saule” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Saule un Saulītis · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Saule un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Saule (mitoloģija)

Trundholmas Saules rati. Saule mitoloģijā ir Visumu sakārtojošais spēks, tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu.

Jaunums!!: Saule un Saule (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Saule (nozīmju atdalīšana)

Saule var būt.

Jaunums!!: Saule un Saule (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Saulenītes

''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.

Jaunums!!: Saule un Saulenītes · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Saule un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Saules baterija

Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Jaunums!!: Saule un Saules baterija · Redzēt vairāk »

Saules enerģija

Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro gaismas un siltuma veidā.

Jaunums!!: Saule un Saules enerģija · Redzēt vairāk »

Saules kolektors

Plakanie Saules kolektori Saules kolektors ir paredzēts, lai Saules starojumu pārveidotu siltuma enerģijā.

Jaunums!!: Saule un Saules kolektors · Redzēt vairāk »

Saules plankumi

Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.

Jaunums!!: Saule un Saules plankumi · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Saule un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Saule un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Saules stabs

Saules stabs Rietumvirdžīnijā Saules stabs - vizuāls efekts, vertikāls gaismas stabs, kurš stiepjas no horizonta uz augšu saules lēkta un rieta laikā.

Jaunums!!: Saule un Saules stabs · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Saule un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Saule un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Jaunums!!: Saule un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Saulgrieze

Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Saule un Saulgrieze · Redzēt vairāk »

Saulkrastu ģerbonis

Saulkrastu pilsētas ģerbonis ir viens no Saulkrastu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Saulkrastu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Saulkrastu novada ģerbonis

Saulkrastu novada ģerbonis ir Saulkrastu novada oficiālais simbols.

Jaunums!!: Saule un Saulkrastu novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Sīriuss

Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saule un Sīriuss · Redzēt vairāk »

Sūrja

kosmiskās Saules dieva mūsdienīgs attēls. Sūrja (— 'Saule', 'augstākā gaisma') ir Saules dievība vēdiskajā un hinduisma mitoloģijā.

Jaunums!!: Saule un Sūrja · Redzēt vairāk »

Sērsna

Sērsna tuvplānā Sērsna ir blīva un cieta sniega virskārta, kas rodas pēc neliela atkušņa vai silta laika perioda ziemā, sasalstot mitram sniegam.

Jaunums!!: Saule un Sērsna · Redzēt vairāk »

Sekstants

Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.

Jaunums!!: Saule un Sekstants · Redzēt vairāk »

Septembra klimats Latvijā

Septembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Septembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

SGR 1806-20

Neitronu zvaigznes uzliesmojums. Ilustrācijā redzams, kā izplatās gamma starojums. SGR 1806-20 ir magnetārs, neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku.

Jaunums!!: Saule un SGR 1806-20 · Redzēt vairāk »

SI pamatvienības

SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.

Jaunums!!: Saule un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »

Siltā fronte

Siltās frontes izskats, kur brūnā krāsā attēlota aukstā gaisa masa, kas pamazām atstāj kādu teritoriju. Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā.

Jaunums!!: Saule un Siltā fronte · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas gāze

Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.

Jaunums!!: Saule un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »

Sintezētās apertūras radars

right Sintezētās apertūras radars (SAR) ir radara tips, kuru izmanto, lai izveidotu objekta, piemēram, Zemes virsmas, attēlus.

Jaunums!!: Saule un Sintezētās apertūras radars · Redzēt vairāk »

Slāņmākoņi

Slāņmākoņi Slāņmākoņi Stratus (St) — vienveidīgu, bālu, zemu mākoņu slānis, kurš aizsedz visas debesis un caur to netiek Saules stari.

Jaunums!!: Saule un Slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Smidzinošs lietus

Smidzinošs lietus jeb smidzenis ir šķidri nokrišņi ļoti mazu ūdens pilieniņu veidā ar diametru, kurš mazāks par 0,5 mm.

Jaunums!!: Saule un Smidzinošs lietus · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā. Sniega sega mežā. Sniega sega. Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Saule un Sniegs · Redzēt vairāk »

Sol

SOL var būt:;Sol.

Jaunums!!: Saule un Sol · Redzēt vairāk »

Sola

Trundholmas saules disks Sola (- 'saule') skandināvu mitoloģijā ir Saules personifikācija (Saules dieviete).

Jaunums!!: Saule un Sola · Redzēt vairāk »

Solar Dynamics Observatory

Solar Dynamics Observatory jeb SDO (no "Saules dinamikas observatorija") ir NASA kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules novērošanai, daļa noprogrammas Living With a Star To palaida ar nesējraķeti Atlas V/401.

Jaunums!!: Saule un Solar Dynamics Observatory · Redzēt vairāk »

Somālijas savvaļas ēzelis

Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir zirgu dzimtas (Equidae) Āfrikas savvaļas ēzeļu (Equus africanus) pasuga.

Jaunums!!: Saule un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Spalvmākoņi

Spalvmākoņi Spalvmākoņi Cirrus (Ci) ir plāni, spalvām līdzīgi baltas krāsas mākoņi.

Jaunums!!: Saule un Spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Spalvu skeletveidīgie mākoņi

Ci vert Spalvu skeletveidīgie mākoņi Cirrus vertebratus (Ci ve) ir plāni mākoņi ar blīvāku vidusdaļu, no kuras uz abām pusēm iziet diegiem līdzīgi spalvu mākoņi.

Jaunums!!: Saule un Spalvu skeletveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »

Spalvu slāņmākoņi

Spalvu slāņmākoņi Cs mākoņi ar plašu halo (gaišs disks ap Sauli) Spalvu slāņmākoņi Cirrostratus (Cs) ir plāns mākoņu slānis, kurš dažreiz ir pat grūti pamanāms un tas tikai dod debesīm gaišāku krāsu.

Jaunums!!: Saule un Spalvu slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Spalvu viļņotie slāņmākoņi

Spalvu viļņotie slāņmākoņi (Cs fib) ir balts, plāns mākoņu slānis ar viļņveida izskatu.

Jaunums!!: Saule un Spalvu viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Jaunums!!: Saule un Spektra klase · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Saule un Spektrs · Redzēt vairāk »

Spožāko zvaigžņu saraksts

Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.

Jaunums!!: Saule un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Saule un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Sputnik-1

Sputnik-1 (no — 'pavadonis'), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Saule un Sputnik-1 · Redzēt vairāk »

Sputnik-2

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Saule un Sputnik-2 · Redzēt vairāk »

Stardust

Stardust ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.

Jaunums!!: Saule un Stardust · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Saule un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Saule un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Stonhendža

Stounhendža 2005. gadā Stonhendža ir neolīta un bronzas laikmeta piemineklis, kas atrodas Lielbritānijā tuvu Eimsberijai, kas atrodas Anglijas Viltšīras grāfistē, ap 13 km attālumā uz ziemeļiem no Solsberi.

Jaunums!!: Saule un Stonhendža · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Saule un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Saule un Strauss · Redzēt vairāk »

STS-122

STS-122 bija Space Shuttle Atlantis ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Saule un STS-122 · Redzēt vairāk »

Sudrabainie mākoņi

Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.

Jaunums!!: Saule un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »

Suisei

Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Saule un Suisei · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Saule un Surikats · Redzēt vairāk »

Svastika

Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.

Jaunums!!: Saule un Svastika · Redzēt vairāk »

Svītrainā hiēna

Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Saule un Svītrainā hiēna · Redzēt vairāk »

Svifta—Tatla komēta

Svifta-Tatla komētu (oficiāli apzīmē 109P/Swift-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts (Lewis Swift) un Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle).

Jaunums!!: Saule un Svifta—Tatla komēta · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Saule un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Tau Ceti

Vaļa zvaigznāja dienvidu daļā. Tau Ceti (τ Cet, τ Ceti, jeb Vaļa tau) ir zvaigzne, kura atrodas Vaļa zvaigznājā un ir ļoti līdzīga Saulei.

Jaunums!!: Saule un Tau Ceti · Redzēt vairāk »

Tauriņzivis

Tauriņzivis (Chaetodontidae) ir asarveidīgo zivju kārtas dzimta, kas iekļauj 12 ģintis un aptuveni 130 sugas.

Jaunums!!: Saule un Tauriņzivis · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Saule un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tēta1 Orionis C

Tēta1 Orionis C (θ1 Orionis C) ir dubultzvaigzne Trapeces zvaigžņu kopā, kopas spilgtākā zvaigzne, atrodas Oriona zvaigznājā Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Saule un Tēta1 Orionis C · Redzēt vairāk »

Telesto (pavadonis)

Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Teotivakana

Mēnesim Teotivakana bija sena pilsēta Meksikā, 30 km uz ziemeļiem no mūsdienu galvaspilsētas Mehiko — "vieta, kur kļūst par dievu" vai "vieta, kurā mājo dievi" no acteku vārda teotiuakan.

Jaunums!!: Saule un Teotivakana · Redzēt vairāk »

Termosfēra

Termosfēra ir Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs mezosfēras, sākas 80—90 km augstumā un turpinās līdz 800 km augstumam virs Zemes.

Jaunums!!: Saule un Termosfēra · Redzēt vairāk »

Tesmeņveidīgie mākoņi

Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus, (mam)) ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā.

Jaunums!!: Saule un Tesmeņveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »

The Blue Marble

''The Blue Marble'' fotogrāfija The Blue Marble ir Zemes fotogrāfija, ko plkst.

Jaunums!!: Saule un The Blue Marble · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Saule un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Saule un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Saule un Trapeces zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Trijstūra galaktika

Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonus gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Trijstūra galaktika · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Saule un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Saule un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Uguns iegūšana

Uguns iegūšana Uguns iegūšana, berzējot divus kokus vienu pret otru Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos.

Jaunums!!: Saule un Uguns iegūšana · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Saule un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Ulysses (kosmiskā zonde)

Ulysses bija ESA un NASA kopīga kosmiskā zonde Saules un heliosfēras izpētei. Tā tika palaista ar kosmoplānu Discovery (STS-41). Svarīgākais misijas uzdevums bija novērot Saules polu apgabalus, kurus no Zemes nevar redzēt. Citi pētījumu virzieni ietvēra Saules vēja sastāva un izturēšanās noteikšanu, Saules un starpplanētu izcelsmes enerģētisko daļiņu pētījumus, Saules un heliosfēras magnētiskā lauka mērījumus, galaktisko kosmisko staru pētījumus, heliosfēras un starpzvaigžņu vides mijiedarbības izpēti, ka arī piedalīšanos programmā, lai identificētu gamma staru uzliesmojumus. tika beigta Ulysses misija, dodot komandu izslēgt tā sistēmas. Ulysses ir Odisejas nosaukums latīņu valodā.

Jaunums!!: Saule un Ulysses (kosmiskā zonde) · Redzēt vairāk »

Umbriels (pavadonis)

Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Uraninīts

Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus.

Jaunums!!: Saule un Uraninīts · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Saule un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Ursīdas

Ursīdas ir ikgadēja meteoru plūsma, kura ilgst no 17.

Jaunums!!: Saule un Ursīdas · Redzēt vairāk »

Usurijska

Usurijska ir pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidos.

Jaunums!!: Saule un Usurijska · Redzēt vairāk »

V391 Pegasi b

V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Saule un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vangažu ģerbonis

Vangažu pilsētas ģerbonis ir viens no Vangažu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Vangažu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Varavīksne

Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.

Jaunums!!: Saule un Varavīksne · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir vālodžu dzimtas (Oriolidae) putns, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Saule un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Saule un Vējš · Redzēt vairāk »

Vēršu Dzinējs

Vēršu dzinējs ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Saule un Vēršu Dzinējs · Redzēt vairāk »

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā — Ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Saule un Vega · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera Saules sistēmā ir otrā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saule un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Venera-2

Venera-2 jeb 3MV-4 № 4 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija Veneras izpēte.

Jaunums!!: Saule un Venera-2 · Redzēt vairāk »

Venera-3

Venera-3 jeb 3MV-3 № 1 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija izpētīt Veneras atmosfēru ar nolaižamo aparātu.

Jaunums!!: Saule un Venera-3 · Redzēt vairāk »

Veneras pāriešana

Veneras pāriešana pāri Saules diskam 2004. gadā Veneras pāriešana pāri Saules diskam jeb Veneras tranzīts norisinās, kad Venera nokļūst starp Sauli un Zemi, tādā veidā aizsedzot ļoti mazu daļu no Saules.

Jaunums!!: Saule un Veneras pāriešana · Redzēt vairāk »

Viļņotie slāņmākoņi

Viļņotie slāņmākoņi Stratus undulatus (St und) ir vienlaidu pelēks vai dzeltenpelēks mākoņu slānis, uz kura pamata var izšķirt vāji izteiktus viļņus.

Jaunums!!: Saule un Viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Viesuļvētra

Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

Jaunums!!: Saule un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (Wilhelm Gottlieb Friedrich Beitler, 1745-1811) bija vācu matemātiķis Academia Petrina matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).

Jaunums!!: Saule un Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers · Redzēt vairāk »

Vostok-5

Vostok-5 (Восток-5) bija PSRS kosmosa kuģis, kas piedalījās divu kuģu grupveida lidojumā.

Jaunums!!: Saule un Vostok-5 · Redzēt vairāk »

WASP-12

''WASP-12'' gaismas spektrālais sastāvs. WASP-12 ir 11.

Jaunums!!: Saule un WASP-12 · Redzēt vairāk »

WASP-18

WASP-18 ir 9.

Jaunums!!: Saule un WASP-18 · Redzēt vairāk »

Zaļās žagatas

Zaļās žagatas jeb īsastes žagatas (Cissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Saule un Zaļās žagatas · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Saule un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Saule un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zemes kodols

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.

Jaunums!!: Saule un Zemes kodols · Redzēt vairāk »

Ziemeļu polārais loks

Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Saule un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Saule un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Ziemeļu tropu loks

Ziemeļu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes iezīmēta ar sarkanu līniju Ziemeļu tropu loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kuras atzīmētas uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Saule un Ziemeļu tropu loks · Redzēt vairāk »

Zinātniskā fantastika

Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.

Jaunums!!: Saule un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Saule un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Zirga krāsa

No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.

Jaunums!!: Saule un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Saule un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zodiakālā gaisma

Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kura redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.

Jaunums!!: Saule un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »

Zodiaks

ekliptiku (sarkano līniju), un noteiktā brīdī Saule atrodas konkrētā zvaigznājā Zodiaks (zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu.

Jaunums!!: Saule un Zodiaks · Redzēt vairāk »

Zond-2

Zond-2 jeb 3MV-4 № 2 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Marsa pārlidojums.

Jaunums!!: Saule un Zond-2 · Redzēt vairāk »

Zond-3

Zond-3 jeb 3MV-4 № 3 bija PSRS starpplanētu zonde, kura izmantota Mēness fotografēšanai no pārlidojuma trajektorijas.

Jaunums!!: Saule un Zond-3 · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kopa

Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.

Jaunums!!: Saule un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

Plejādes zvaigžņu kopa jeb Sietiņš Zvaigzne ir masīva, spīdoša plazmas lode, kuru kopā satur pašas zvaigznes gravitācija.

Jaunums!!: Saule un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

(225088) 2007 OR10

(225088) 2007 OR10 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.

Jaunums!!: Saule un (225088) 2007 OR10 · Redzēt vairāk »

1 (skaitlis)

1 (viens) ir vesels skaitlis, kas atrodas starp 0 un 2.

Jaunums!!: Saule un 1 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

109 Piscium

''109 Piscium'' gaismas spektrālais sastāvs. 109 Piscium ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 106 gaismas gadu attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un 109 Piscium · Redzēt vairāk »

13. septembris

13.

Jaunums!!: Saule un 13. septembris · Redzēt vairāk »

1512. gads

1512.

Jaunums!!: Saule un 1512. gads · Redzēt vairāk »

18. augusts

18.

Jaunums!!: Saule un 18. augusts · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: Saule un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Saule un 1999. gads · Redzēt vairāk »

1M

1M bija PSRS starpplanētu zonžu projekts 1959.-1960.

Jaunums!!: Saule un 1M · Redzēt vairāk »

2000. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2000. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Saule un 2000. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2005. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Jaunums!!: Saule un 2005. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Saule un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā

2009.

Jaunums!!: Saule un 2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Saule un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Saule un 2009. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2010. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2010. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Saule un 2010. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Saule un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2011.

Jaunums!!: Saule un 2011. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2012 VP113

2012 VP113 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 300 — 1000 km.

Jaunums!!: Saule un 2012 VP113 · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: Saule un 2016. gads · Redzēt vairāk »

2028. gads

2028.

Jaunums!!: Saule un 2028. gads · Redzēt vairāk »

2032. gads

2032.

Jaunums!!: Saule un 2032. gads · Redzēt vairāk »

23617 Duna

23617 Duna, arī 23617 Daugava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1996.

Jaunums!!: Saule un 23617 Duna · Redzēt vairāk »

24709 Mitau

24709 Mitau, arī 24709 Mītava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1991.

Jaunums!!: Saule un 24709 Mitau · Redzēt vairāk »

24794 Kurland

24794 Kurland, arī 24794 Kurzeme ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993.

Jaunums!!: Saule un 24794 Kurland · Redzēt vairāk »

4 Vesta

4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saule un 4 Vesta · Redzēt vairāk »

433 Eross

433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds.

Jaunums!!: Saule un 433 Eross · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »