Komunikācija

628 attiecības: Aberācija (astronomija), Abinieki, Absolūti melns ķermenis, AC+79 3888, Aditya-L1, Alberts Einšteins, Aldebarans, Alnilams, Alnitaks, Altāra Mī, Altāra Mī b, Altāra Mī c, Altāra Mī d, Amons, Andrejs Pormalis, Androgīnija, Andromedas galaktika, Andu kondors, Angolas ģerbonis, Angolas karogs, Antaress, Antarktikas polārstacijas, Antigvas un Barbudas karogs, Apofiss (Stargate), Aprīļa klimats Latvijā, Apriņķojuma periods, Apsīda, Aptumsuma cikls, Aptumsums, Ariel 1, Ariels (pavadonis), Aristarhs no Samas, Armēņu kalendārs, Arturs Balklavs, Asspalvainās zemes vāveres, Asteroīds, Asteroīdu josla, Astrofizika, Astroloģija, Astronomija, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Atjaunīgā enerģija, Atmiņa ar kļūdu labošanu, Atmosfēras fronte, Atomfizika, Atomu spektroskopija, Atons (mitoloģija), Augi, Augstie slāņmākoņi, ..., Augusta klimats Latvijā, Austrālijas aborigēni, Austrumi, Automated Transfer Vehicle, Šūmeikera krāteris, Šķiedrveidīgie spalvmākoņi, Šekltona krāteris, Ģeofizikālais pavadonis, Ūdens caurspīdīgums, Īlona Maska Tesla Roadster, Ūsiņš, Ķīmiskais simbols, Ķīnas cekulainais suns, Ķīniešu kalendārs, Ķeguma ģerbonis, Čārlzs Ebots, Čurjumova—Gerasimenko komēta, Āķveidīgie spalvmākoņi, Āfrikas svītrainā zebiekste, Āfrikas zeltainais kaķis, Ārpuszemes dzīvība, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas gepards, Baalbeka, Baltkrievijas PSR ģerbonis, Bangladešas karogs, Bezsvara stāvoklis, Bioloģija, Blīvie spalvmākoņi, Bliņas, Bodžera eļļassēklis, Bodžera scinks, Botina komēta, Brūnais punduris, C tipa asteroīds, C/1892 E1 (Swift), C/2006 P1, C/2009 R1, Cassini-Huygens, Cūkas, Cefeja Gamma Ab, Centaura Alfa, Centaura Proksima, Centrtieces spēks, Chang'e 2, Cilvēku misija uz Marsu, Citplanēta, COROT-7, COROT-7b, Dainis Draviņš, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Džeimss Kuks, Džordāno Bruno, Džordžs Elerijs Heils, Džovanni Kasīni, Decembra klimats Latvijā, Decembris, Deep Impact, Deep Space Climate Observatory, Degu, Degunragputnu dzimta, Dejas simbolika, Dendroklimatoloģija, Devītā planēta, Diena, Dienvidi, Dienvidu polārais loks, Dienvidu tropu loks, Divi dienas mežā gāju, Dobele, Dobeles katoļu baznīca, Dzīvība, Dzegužu dzimta, Dzeltenais punduris, Ebreju kalendārs, Ediakars, Eglāju samtenis, Eirāzijas sloka, Eiropa (pavadonis), Ekliptika, Ekseteras katedrāle, Ekvadoras ģerbonis, Ekvinokcija, Elektriskās zivis, Encelads (pavadonis), Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Enkes komēta, EPOXI, Eratostens, Erīda (pundurplanēta), Eridāna, Erlangera krāteris, ESTCube-1, Etiopu kalendārs, European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995), Explorer programma, Faetonts (asteroīds), Fāze (astronomija), Fēnikss, Februāra klimats Latvijā, Fengyun 2-07, Fermi paradokss, Fizika, Florida, Fobos programma, Fomalhauts, Fotosfēra, Fricis Blumbahs, Frisbijs, Fumārskābe, Gadalaiks, Gads, Gaia, Gailis, Gaisa masa, Gaisa temperatūra, Gaisma, Galaktiku grupas un kopas, Galapagu bruņurupucis, Galileja pavadoņi, Galileo Galilejs, Gepards, GJ 1214 b, Gliese 581, Gliese 581 c, Gliese 581 d, Gliese 581 e, Gliese 777, Gravitācija, Gregora kalendārs, Grifi, Griga—Šellerupa komēta, Gubu lietusmākoņi, Gubumākoņi, Gunguns, Gustavs Roberts Kirhofs, Habla kosmiskais teleskops, Haida Gvaī, Haleja komēta, Halo, Hameleoni, Hartmaņa kalnu zebra, HAT-P-7, Hūpenradio, Hēlijs, Hēlijs (mitoloģija), Hēlijs-3, HD 156668, HD 156668 b, Heila—Bopa komēta, Heliocentrisms, Heliogrāfs, Heliopauze, Heliotropi, Henrijs Noriss Rasels, Hercšprunga—Rasela diagramma, Herschel Space Observatory, HIP 13044, Hiparhs, Hloroplasts, Hokinga starojums, Hors, Hromosfēra, Humanitārās zinātnes, Humifikācija, IKAROS, International Cometary Explorer, Irānas kalendārs, IRIS (Saules observatorija), Isadors Epšteins, Jans Orts, Janvāra klimats Latvijā, Japānas imperatoru uzskaitījums, Jaunkaledonijas vārna, Jūlija klimats Latvijā, Jūras kraukļi, Jūrika, Jūrniecības astronomija, Jēkabpils novada ģerbonis, Jēzus Kristus, Jiņ un jan, Johanness Keplers, Jonizējošais starojums, Jonosfēra, Jozefs Stefans, Jupiters (planēta), Kašalots, Kadriļa, Kakadu, Kalendārs, Kallisto (pavadonis), Kamerūnas karogs, Kamieļi, Kanopuss, Kapibara, Karalienes Modas Zeme, Karstie jupiteri, Kasiopeja, Kaučuka gumijkoks, Kazelnieks, Kepler (orbitālā observatorija), Kepler-10, Kepler-10b, Kepler-22b, Kepler-7, Keplera likumi, Kibercilvēki, Kizjaks, Klimats, Klinšu ērglis, Klinšu balodis, Kodolenerģija, Kodolfizika, Kodolvasara, Kodolziema, Koipera josla, Komanči, Komēta, Koronas-Foton, Krauķis, Krava, Krēsla, Kuģa Ķīļa Ēta, Lagranža punkti, Lagrēķins, Lama, Lasela krāteris, Lasvegasa, Latvian Voices, Latviešu mitoloģija, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģerbonis, Latvijas klimats, Latvijas PSR ģerbonis, Latviskā dzīvesziņa, Lauku piekūns, Launaga iezis, Lauva (zodiaka zīme), Lēkts, Ledus adatas, Ledus dziļurbums, Leduslācis, Lielais Magelāna Mākonis, Lielais Suns, Lielā gaura, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, Lielie gubumākoņi, Liepāja, Liepājas Māras Romas katoļu baznīca, Lietus slāņmākoņi, Lietussargs, Liona, Lira (zvaigznājs), LISA Pathfinder, Litorāle, Lodveida zvaigžņu kopa, Lucifers, Lucy (asteroīdu zonde), Luminiscences spuldze, Luna-1, Maija klimats Latvijā, Makrofīti, Mamuti, Mariner 10, Mariner 2, Mariner 3, Mariner 4, Mariner 5, Mariner 6, Mariner 7, Mars Observer, Mars Science Laboratory, Mars-1, Marsa izpēte, Marss (planēta), Marta klimats Latvijā, Materiāls punkts, Mazais Lācis, Mākoņi, Māras, Mēness, Mēness aptumsums, Mēness gaisma, Mēness kalendārs, Mežāzis, Medūzas, Medicīniskā astroloģija, Melnais caurums, Merkurs (mitoloģija), Merkurs (planēta), Meteoru plūsma, Mezosfēra, Miljards, Milzu zvaigzne, Mirāža, Mitra (dievība), MOA-2007-BLG-192Lb, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nakts, Nanotehnoloģija, Navigācija, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Nedēļa, Negaiss, Neitrīno, Neitronu zvaigzne, Neperiodiskā komēta, Neptūns (planēta), New Horizons, Nikolā Flamels, Nikons (patriarhs), Nofretete, Nokrišņi, Normans Lokjers, Novaja Zemļas efekts, Novembra klimats Latvijā, Novembris, Nozomi, OGLE-TR-56, OGLE2-TR-L9, Okeanogrāfija, Oktobra klimats Latvijā, Optiskais telegrāfs, Oranžzeltainais krupis, Orbitālā rezonanse, Orbitāle, Orgons, Orientācijas noteikšana un vadība, Oriona miglājs, Orta mākonis, Otrais kosmiskais ātrums, Ozona slānis, Ozons, Paši dievi, Pagalms, Palede, Palmu žagata, Pamirs, Panamas ģerbonis, Pantāga, Paradīzes putnu dzimta, Parastais jenots, Parker Solar Probe, Pasaule, Pasaules brīnumi, Pasāts, Pauropodi, Pavasaris, Pārmilzu zvaigzne, Pārnova, Pāvs, Pī Pupīdas, Pūķu dārzs, Pērkona negaisi Latvijā, Pelaģiāle, Pelnu gaisma, Penicilīni, Perlamutra mākoņi, Phoenix (kosmiskais aparāts), Piena Ceļš, Piena pods (Latgales keramika), Pigments, Pilnmēness, Pioneer plāksne, Pirmie cilvēki uz Mēness, Pitagorisms, Pjērs Žansēns, Planck (orbitālā observatorija), Plazma, Plūdmaiņas, Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Polārā diena, Polārā nakts, Polārzvaigzne, Proba-2, Protejs (pavadonis), Proterozojs, Protuberance, Psyche (zonde), Pudeļpalmas, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Pundurnīlzirgs, Pundurplanēta, Pusdienlaiks, Ra, Radioizotopiskais termoelektroģenerators, Rasa, Rāpuļi, Rīga, Rīgas klimats, Rīgas līcis, Rīgels, Rītausma, Redzamais spožums, Reliģija, Rentgenstari, Riets, Rietumi, Rodas koloss, Rodžers Bēkons, Rudens, S tipa asteroīds, Saifs, Saimons Ņūkombs, Samteņi, Saraustītie lietus slāņmākoņi, Sarkanais milzis, Sarkanais punduris, Sarkanā krāsa, Saturns (planēta), Saulīte, Saulīte (uzvārds), Saulītis, Saule (dievība), Saule (mitoloģija), Saule (nozīmju atdalīšana), Saulenītes, Saules aptumsums, Saules baterija, Saules enerģija, Saules kolektors, Saules masa, Saules plankumi, Saules sistēma, Saules sistēmas planētas, Saules stabs, Saules vainags, Saules vējš, Saulgrieži, Saulgrieze, Saulkrastu ģerbonis, Saulkrastu novada ģerbonis, Sīriuss, Sūrja, Sērsna, Sekstants, Septembra klimats Latvijā, SGR 1806-20, SI pamatvienības, Siltā fronte, Siltumnīcas gāze, Siltumradis, Sintezētās apertūras radars, Slāņmākoņi, Smidzinošs lietus, Sniegs, Sol, Sola, Solar Dynamics Observatory, Solar Orbiter, Somālijas savvaļas ēzelis, Sovijs, Spalvmākoņi, Spalvu skeletveidīgie mākoņi, Spalvu slāņmākoņi, Spalvu viļņotie slāņmākoņi, Spektra klase, Spektrs, Spožāko zvaigžņu saraksts, Sprādziens, Sputnik-1, Sputnik-2, Staļģenes muiža, Stadijs, Stardust, Starjauda, Starpplanētu vide, Stratosfēra, Strauss, STS-122, Sublitorāle, Sudrabainie mākoņi, Suisei, Surikats, Svastika, Svītrainā hiēna, Svifta—Tatla komēta, Svilpējzaķi, Taro kārtis, Tau Ceti, Tauriņzivju dzimta, Tīgārdens b, Tītaru grifs, Tēta1 Orionis C, Telesto (pavadonis), Teotivakana, Termosfēra, Tesmeņveidīgie mākoņi, Titāns (pavadonis), Transneptūna objekts, Trapeces zvaigžņu kopa, Trijstūra galaktika, Tritons (pavadonis), Tuvu kritiskajam, Uguns iegūšana, Ugunskrusts (zīme), Ultravioletais starojums, Ulysses (kosmiskā zonde), Umbriels (pavadonis), Uraninīts, Urāns (planēta), Ursīdas, Usurijska, V391 Pegasi b, Vakuums, Vangažu ģerbonis, Varavīksne, Vasaras saulgrieži, Vālodze, Vējš, Vēršu Dzinējs, Vega, Venera (planēta), Venera-2, Venera-3, Veneras pāriešana, Viļņotie slāņmākoņi, Viduszeme, Viesuļvētra, Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers, Virsmas apgaismojums, Vitiligo, Vostok-5, WASP-12, WASP-18, Zaļās žagatas, Zēmaņa efekts, Zeme, Zemes grupas planētas, Zemes kodols, Ziemas saulgrieži, Ziemeļu polārais loks, Ziemeļu puslode, Ziemeļu tropu loks, Zilā marmora bumbiņa, Zinātniskā fantastika, Zinātniskā revolūcija, Zirga krāsa, Zivju gārnis, Zodiakālā gaisma, Zodiaks, Zond-2, Zond-3, Zvaigžņu kopa, Zvaigzne, 1 (skaitlis), 109 Piscium, 13. septembris, 1512. gads, 152830 Dinkinešs, 18. augusts, 1991. gads, 1999. gads, 1M, 2000. gads kosmonautikā, 2005. gada laikapstākļi Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gads kosmonautikā, 2010. gads kosmonautikā, 2011. gads, 2011. gads Latvijā, 2012 VP113, 2016. gads, 2032. gads, 23617 Duna, 24709 Mitau, 24794 Kurland, 4 Vesta, 433 Eross, 486958 Arrokots, 51 Pegasi, 51 Pegasi b, 57. ziemeļu paralēle. Izvērst indekss (578 vairāk) » « Shrink indekss

Aberācija (astronomija)

Aberācija astronomijā ir parādība, kas rada debess objektu šķietamu kustību ap to patieso atrašanās vietu atkarībā no novērotāja ātruma.

Jaunums!!: Saule un Aberācija (astronomija) · Redzēt vairāk »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Saule un Abinieki · Redzēt vairāk »

Absolūti melns ķermenis

Absolūti melns ķermenis ir ideāls, teorētiski iedomāts fizikāls ķermenis, kas absorbē visu uz to krītošo elektromagnētisko starojumu, neatkarīgi no tā frekvences un krišanas leņķa.

Jaunums!!: Saule un Absolūti melns ķermenis · Redzēt vairāk »

AC+79 3888

AC+79 3888 ir sarkanais punduris, atrodas netālu no Polārzvaigznes Žirafes zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un AC+79 3888 · Redzēt vairāk »

Aditya-L1

Aditya-L1 ir Indijas Saules izpētes kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: Saule un Aditya-L1 · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Saule un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Aldebarans

Aldebarans (no arābu: الدبران Al Dabaran – 'Sekotājs'), pazīstams arī kā Vērša Alfa jeb Vērša α (α Tau, Alpha Tauri), ir spožākā zvaigzne Vērša zvaigznājā, kā arī četrpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saule un Aldebarans · Redzēt vairāk »

Alnilams

Alnilams (arī Oriona ε, Oriona Epsilons) ir zila pārmilzu zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas vidū.

Jaunums!!: Saule un Alnilams · Redzēt vairāk »

Alnitaks

Alnitaks (arī Oriona ζ, Oriona Zēta) ir trīskāršā zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas kreisajā malā.

Jaunums!!: Saule un Alnitaks · Redzēt vairāk »

Altāra Mī

Altāra Mī jeb Mu Arae ir G-tipa galvenās secības zvaigzne, kas atrodas apmēram 50 gaismas gadu attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī · Redzēt vairāk »

Altāra Mī b

Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »

Altāra Mī c

Altāra Mī c (arī Mu Arae c) ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī c · Redzēt vairāk »

Altāra Mī d

Mu Arae d ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Altāra Mī d · Redzēt vairāk »

Amons

Amons Amons vai Amuns ir viens no galvenajiem dieviem ēģiptiešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Saule un Amons · Redzēt vairāk »

Andrejs Pormalis

Andrejs Pormalis (1898–1977) bija latviešu mākslinieks, keramiķis un pedagogs, no 1959. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Jaunums!!: Saule un Andrejs Pormalis · Redzēt vairāk »

Androgīnija

Androgīnija (no, no ἀνδρ (andr) — 'vīrietis' un γυνή (gyné) — 'sieviete') ir vīrišķības un sievišķības īpašību apvienojums.

Jaunums!!: Saule un Androgīnija · Redzēt vairāk »

Andromedas galaktika

Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »

Andu kondors

Andu kondors (Vultur gryphus) ir vienīgā suga tāda paša nosaukuma ģintī, savukārt šī ģints ietilpst Amerikas grifu dzimtā (Cathartidae).

Jaunums!!: Saule un Andu kondors · Redzēt vairāk »

Angolas ģerbonis

Angolas Republikas ģerbonis ir viens no Angolas simboliem.

Jaunums!!: Saule un Angolas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Angolas karogs

Angolas karogs Jaunais Angolas karogs, kurš gan vēl nav oficiāli pieņemts Angolas Republikas karogs tika pieņemts 1975.

Jaunums!!: Saule un Angolas karogs · Redzēt vairāk »

Antaress

Antaress, pazīstams arī kā Skorpiona Alfa jeb Skorpiona α (α Sco, Alpha Scorpii), ir sarkanā pārmilzu zvaigzne Piena Ceļa galaktikā.

Jaunums!!: Saule un Antaress · Redzēt vairāk »

Antarktikas polārstacijas

Antarktikas polārstacijas ir zinātniski pētnieciskām darbībām vai to materiāli tehniskajam un loģistiskas nodrošinājumam paredzēti būvju kompleksi Antarktīdā vai Dienvidu okeāna salās.

Jaunums!!: Saule un Antarktikas polārstacijas · Redzēt vairāk »

Antigvas un Barbudas karogs

Antigvas un Barbudas karogs Antigvas un Barbudas karogs tika pieņemts 1967.

Jaunums!!: Saule un Antigvas un Barbudas karogs · Redzēt vairāk »

Apofiss (Stargate)

Apofiss (sengrieķu) vai Apops ir seriāla "Zvaigžņu Vārti SG-1" personāžs; otrs galvenais Zemes ienaidnieks un otrais spēcīgākais goaulds pēc Ra.

Jaunums!!: Saule un Apofiss (Stargate) · Redzēt vairāk »

Aprīļa klimats Latvijā

Aprīļa klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Aprīļa klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Apriņķojuma periods

Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.

Jaunums!!: Saule un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Saule un Apsīda · Redzēt vairāk »

Aptumsuma cikls

saross, aptuveni 18 gadi. Aptumsumi var notikt atkārtoti, tos atdala noteikti laika intervāli.

Jaunums!!: Saule un Aptumsuma cikls · Redzēt vairāk »

Aptumsums

Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.

Jaunums!!: Saule un Aptumsums · Redzēt vairāk »

Ariel 1

Ariel 1, arī zināms kā UK-1 un S-55, bija Apvienotās Karalistes pirmais pavadonis, pirmais no Ariel programmas.

Jaunums!!: Saule un Ariel 1 · Redzēt vairāk »

Ariels (pavadonis)

Ariels, arī Urāns I, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Ariels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Aristarhs no Samas

Aristarha statuja pie Aristoteļa universitātes Atēnās Aristarhs no Samas (Aristarkhos; dzimis 310. gadā p.m.ē. miris 230. gadā p.m.ē.) bijis grieķu astronoms un matemātiķis, kas pirmais parādījis modeli, kur Saule bija centrā, apkārt kurai apgrozās zināms visums un Zeme (Saules sistēma).

Jaunums!!: Saule un Aristarhs no Samas · Redzēt vairāk »

Armēņu kalendārs

Armēņu kalendārs ir tradicionālais kalendārs Armēnijā.

Jaunums!!: Saule un Armēņu kalendārs · Redzēt vairāk »

Arturs Balklavs

Arturs Balklavs-Grīnhofs (līdz 1993. gadam Arturs Balklavs; dzimis, miris) bija latviešu radioastronoms, zinātnes popularizētājs, LZA Radioastrofizikas observatorijas otrais (1969—1997) un LU Astronomijas institūta pirmais (1997—2005) direktors, populārzinātniskā gadalaiku izdevuma "Zvaigžņotā Debess" otrais (1969—2005) atbildīgais redaktors.

Jaunums!!: Saule un Arturs Balklavs · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Saule un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Saule un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Asteroīdu josla

Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.

Jaunums!!: Saule un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika (no  — 'zvaigzne' un  — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Saule un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Saule un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Saule un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronomiskā vienība

Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).

Jaunums!!: Saule un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »

Astronomisks objekts

Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.

Jaunums!!: Saule un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »

Atjaunīgā enerģija

frameless Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.

Jaunums!!: Saule un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »

Atmiņa ar kļūdu labošanu

Atmiņa ar kļūdu labošanu (- ECC) ir tāda veida datoratmiņa, kas var konstatēt un izlabot atmiņā notiekošus n bitu datu bojājumus.

Jaunums!!: Saule un Atmiņa ar kļūdu labošanu · Redzēt vairāk »

Atmosfēras fronte

Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi.

Jaunums!!: Saule un Atmosfēras fronte · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Saule un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Atomu spektroskopija

Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.

Jaunums!!: Saule un Atomu spektroskopija · Redzēt vairāk »

Atons (mitoloģija)

Atons Atons ēģiptiešu mitoloģijā un reliģijā ir saules diska personifikācija.

Jaunums!!: Saule un Atons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Saule un Augi · Redzēt vairāk »

Augstie slāņmākoņi

Augstie slāņmākoņi. Augstie slāņmākoņi Altostratus (As) ir vienlaidu pelēkas krāsas blīvs mākoņu slānis, caur kuru tiek maz Saules staru.

Jaunums!!: Saule un Augstie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Augusta klimats Latvijā

Augusta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Augusta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Austrālijas aborigēni

Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas senākie iedzīvotāji, kas mūsdienās veido apmēram 2,5% no valsts iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Saule un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »

Austrumi

Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Saule un Austrumi · Redzēt vairāk »

Automated Transfer Vehicle

Jules Verne'' Automated Transfer Vehicle jeb ATV (no "automātiskais pārvadāšanas lidaparāts") ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) bezpilota kravas kosmosa kuģu sērija.

Jaunums!!: Saule un Automated Transfer Vehicle · Redzēt vairāk »

Šūmeikera krāteris

Šūmeikera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Šūmeikera krāteris · Redzēt vairāk »

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi

Šķiedrveidīgie spalvmākoņi Šķiedrveidīgie spalvmākoņi (Ci fib) ir garas, baltas, dažreiz gandrīz taisnas, diegiem līdzīgas spalvmākoņu līnijas, kuras var būt gan paralēlas, gan haotiskas.

Jaunums!!: Saule un Šķiedrveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Šekltona krāteris

Šekltona krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness. Krāteris nodēvēts par godu Ernestam Šekltonam, ievērojamam Antarktikas pētniekam. Krāteris ir īpašs ar to, ka tā iekšpuse atrodas mūžīgā tumsā, tajā neiespīd Saule, kamēr klinšu radzes ap tā malām Saule apspīd gandrīz patstāvīgi. Noēnojuma dēļ, krātera iekšpusē ir ļoti zema temperatūra. Tādēļ šeit, iespējams, atrodas gaistošas vielas, kuras uz Mēness virsmas nonākušas, nokrītot komētām. NASA kosmiskā aparāta Lunar Prospector mērījumi krāterī uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Tas varētu liecināt par ledus esamību tajā. Krāteris atrodas pašā Mēness dienvidpolā. Mēness rotācijas ass atrodas dažus km no krātera centra. Skatoties no Zemes, var redzēt vienīgi krātera apmali, kura ir nedaudz augstāka par apkārtni. Krāteris izveidojies pirms apmēram 3,6 miljardiem gadu. Krāteri un tā apkārtni ir pētījuši vairāki kosmiskie aparāti. Lunar Prospector veiktie mērījumi Mēness polu apkārtnē un arī pie Šekltona krātera uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Lunar Prospector tika ietriekts netālu esošajā Šūmeikera krāterī, lai būtu iespējams analizēt izveidojušos putekļu mākoni, tomēr ūdens klātbūtne toreiz netika atklāta. Arī turpmākie pētījumi, izmantojot radarus, ūdens klātbūtni neuzrādīja. Krātera iekšpuses izpēti, izmantojot optiskos instrumentus, pirmoreiz veica zonde Kaguja 2007. gadā. Arī toreiz nozīmīgs ledus daudzums netika atklāts. netālu no krātera tika ietriekta neliela Mēness ietriekšanās zonde (MIP), kuru palaida no kosmiskā aparāta Chandrayaan-1. Ar MIP iegūtie dati liecināja par ūdens klātbūtni Mēness iežos. Šekltona krāteris ir minēts kā potenciāla vieta vairāku nākotnes projektu realizēšanai. Šajos plānos ietilpst gan infrasarkano staru teleskopa uzstādīšana, gan Mēness bāzes izveide.

Jaunums!!: Saule un Šekltona krāteris · Redzēt vairāk »

Ģeofizikālais pavadonis

Ģeofizikālais pavadonis ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus — atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes ietekmē.

Jaunums!!: Saule un Ģeofizikālais pavadonis · Redzēt vairāk »

Ūdens caurspīdīgums

Ūdens caurspīdīgums - lielums, kurš nosaka cieto vielu daļiņu daudzumu ūdenī.

Jaunums!!: Saule un Ūdens caurspīdīgums · Redzēt vairāk »

Īlona Maska Tesla Roadster

Īlona Maska Tesla Roadster ir ASV uzņēmējam Īlonam Maskam piederošs sporta elektromobilis Tesla Roadster, kas kā derīgā krava tika izmantots nesējraķetes Falcon Heavy pirmajā izmēģinājuma lidojumā.

Jaunums!!: Saule un Īlona Maska Tesla Roadster · Redzēt vairāk »

Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Jaunums!!: Saule un Ūsiņš · Redzēt vairāk »

Ķīmiskais simbols

Ķīmiskais simbols ir katra ķīmiskā elementa nosaukuma īpašs saīsinājums no tā latīniskā nosaukuma.

Jaunums!!: Saule un Ķīmiskais simbols · Redzēt vairāk »

Ķīnas cekulainais suns

Ķīnas cekulainais suns jeb Ķīnas pušķainais suns ir maza auguma dekoratīvo suņu šķirne, kuras izcelsmes valsts ir Ķīna.

Jaunums!!: Saule un Ķīnas cekulainais suns · Redzēt vairāk »

Ķīniešu kalendārs

Ķīniešu kalendārs ir lunisolārais kalendārs, kurā ir gan solārā (Saules), gan lunārā kalendāra (Mēness) elementi.

Jaunums!!: Saule un Ķīniešu kalendārs · Redzēt vairāk »

Ķeguma ģerbonis

Ķeguma pilsētas ģerbonis ir viens no Ķeguma pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Ķeguma ģerbonis · Redzēt vairāk »

Čārlzs Ebots

Čārlzs Grīlijs Ebots. Čārlzs Grīlijs Ebots (dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu.

Jaunums!!: Saule un Čārlzs Ebots · Redzēt vairāk »

Čurjumova—Gerasimenko komēta

Čurjumova—Gerasimenko komēta (oficiālais apzīmējums 67P/Churyumov–Gerasimenko) ir periodiskā komēta ar apriņķošanas periodu 6,45 gadi.

Jaunums!!: Saule un Čurjumova—Gerasimenko komēta · Redzēt vairāk »

Āķveidīgie spalvmākoņi

Cirrus uncinus Āķveidīgie spalvmākoņi (Ci unc) ir neliela izmēra paralēli spalvmākoņu sablīvējumi ar āķveidīgu dzīvnieku nagu formu.

Jaunums!!: Saule un Āķveidīgie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Āfrikas svītrainā zebiekste

Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).

Jaunums!!: Saule un Āfrikas svītrainā zebiekste · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais kaķis

Āfrikas zeltainais kaķis jeb zeltainais kaķis (Caracal aurata) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas ir endēma Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas tropu lietus mežu dzīvnieku suga.

Jaunums!!: Saule un Āfrikas zeltainais kaķis · Redzēt vairāk »

Ārpuszemes dzīvība

Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.

Jaunums!!: Saule un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Saule un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas gepards

Āzijas gepards (Acinonyx jubatus venaticus) ir viena no gepardu (Acinonyx jubatus) pasugām.

Jaunums!!: Saule un Āzijas gepards · Redzēt vairāk »

Baalbeka

Baalbeka ir Libānas pilsēta, kas atrodas austrumos no Litani upes, Bekaa ielejā, apmēram 67 km uz ziemeļaustrumiem no Beirūtas.

Jaunums!!: Saule un Baalbeka · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas PSR ģerbonis

Baltkrievijas PSR ģerbonis Baltkrievijas PSR ģerboni par Baltkrievijas PSR simbolu republikas valdība atzina 1926.

Jaunums!!: Saule un Baltkrievijas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Bangladešas karogs

Bangladešas karogs (Bangladesher Jatiyo Potaka) ir viens no Bangladešas nacionālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Bangladešas karogs · Redzēt vairāk »

Bezsvara stāvoklis

Bezsvara stāvoklis ir stāvoklis, kurā ķermenim nav svara, t. i.

Jaunums!!: Saule un Bezsvara stāvoklis · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Saule un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Blīvie spalvmākoņi

Blīvie spalvmākoņi Cirrus spissatus (Ci sp) ir spalvmākoņi ar daudziem baltiem nevienādas formas sablīvējumiem.

Jaunums!!: Saule un Blīvie spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Bliņas

Lietuviešu blīnas Bliņas ir plānas griķu (retāk arī kviešu, auzu, rudzu un pat zirņu) miltu pankūkas, ko parasti ēd ar skābo krējumu, sviestu, ikriem, siļķi, mazsālītu zivi vai citām piedevām.

Jaunums!!: Saule un Bliņas · Redzēt vairāk »

Bodžera eļļassēklis

Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Saule un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »

Bodžera scinks

Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Saule un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »

Botina komēta

Botina komēta (oficiālais apzīmējums 85P/Boethin) ir periodiskā komēta.

Jaunums!!: Saule un Botina komēta · Redzēt vairāk »

Brūnais punduris

L spektra klases brūnais punduris mākslinieka skatījumā Brūnais punduris ir debess ķermenis, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masu.

Jaunums!!: Saule un Brūnais punduris · Redzēt vairāk »

C tipa asteroīds

C tipa asteroīds - 253 Matilde C tipa asteroīdi ir oglekli saturošu asteroīdu grupa.

Jaunums!!: Saule un C tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

C/1892 E1 (Swift)

C/1892 E1 jeb Svifta komēta ir ilgperioda komēta, kuru 1892.

Jaunums!!: Saule un C/1892 E1 (Swift) · Redzēt vairāk »

C/2006 P1

C/2006 P1 (arī Maknota komēta) - komēta, atklāta 2006.

Jaunums!!: Saule un C/2006 P1 · Redzēt vairāk »

C/2009 R1

C/2009 R1 ir viena no Maknota komētām.

Jaunums!!: Saule un C/2009 R1 · Redzēt vairāk »

Cassini-Huygens

Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.

Jaunums!!: Saule un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »

Cūkas

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.

Jaunums!!: Saule un Cūkas · Redzēt vairāk »

Cefeja Gamma Ab

Cefeja Gamma Ab ir citplanēta, kas atrodas 14,1 pc attālumā no Zemes Cefeja zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Cefeja Gamma Ab · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Saule un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Centaura Proksima

Centaura Proksima (angļu: Proxima Centauri; no latīņu: Proxima – 'nākamais', 'tuvākais'), pazīstama arī kā Centaura Alfa C jeb Centaura α C,Reipurth, B., Mikkola, S..

Jaunums!!: Saule un Centaura Proksima · Redzēt vairāk »

Centrtieces spēks

Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.

Jaunums!!: Saule un Centrtieces spēks · Redzēt vairāk »

Chang'e 2

Chang'e 2 (Cháng'é èr hào) ir Ķīnas otrais Mēness mākslīgais pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Chang'e 2 · Redzēt vairāk »

Cilvēku misija uz Marsu

Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Saule un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.

Jaunums!!: Saule un Citplanēta · Redzēt vairāk »

COROT-7

''COROT-7'' gaismas spektrālais sastāvs. COROT-7 ir G-tipa galvenās secības zvaigzne, kas atrodas apmēram 143 parseku attālumā no Zemes Vienradža zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un COROT-7 · Redzēt vairāk »

COROT-7b

COROT-7b mākslinieka skatījumā COROT-7b ir relatīvi neliela citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni COROT-7 Vienradža zvaigznājā, aptuveni 489 gaismas gadu attālumā.

Jaunums!!: Saule un COROT-7b · Redzēt vairāk »

Dainis Draviņš

Dainis Draviņš (dzimis) ir latviešu izcelsmes Zviedrijas astronoms.

Jaunums!!: Saule un Dainis Draviņš · Redzēt vairāk »

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.

Jaunums!!: Saule un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Džeimss Kuks

Džeimss Kuks (dzimis, miris) bija angļu jūrasbraucējs un pētnieks.

Jaunums!!: Saule un Džeimss Kuks · Redzēt vairāk »

Džordāno Bruno

Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.

Jaunums!!: Saule un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »

Džordžs Elerijs Heils

Džordžs Elerijs Heils (dzimis, miris) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.

Jaunums!!: Saule un Džordžs Elerijs Heils · Redzēt vairāk »

Džovanni Kasīni

Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.

Jaunums!!: Saule un Džovanni Kasīni · Redzēt vairāk »

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Decembris

Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Saule un Decembris · Redzēt vairāk »

Deep Impact

Deep Impact ir NASA starpplanētu zonde Tempela 1 komētas izpētei.

Jaunums!!: Saule un Deep Impact · Redzēt vairāk »

Deep Space Climate Observatory

Deep Space Climate Observatory (DSCOVR; agrāk zināms kā Triana) ir ASV Zemes un kosmisko laikapstākļu novērošanas pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Deep Space Climate Observatory · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Saule un Degu · Redzēt vairāk »

Degunragputnu dzimta

Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Saule un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dejas simbolika

Deja ir ķermeņa kustības māksla, parasti mūzikas pavadījumā, izmantojot iestudētus vai improvizētus soļus un kustības.

Jaunums!!: Saule un Dejas simbolika · Redzēt vairāk »

Dendroklimatoloģija

Dendroklimatoloģija ir zinātne, kas pēta mijsakarību starp koku gadskārtām un meteoroloģiskajiem elementiem — gaisa temperatūru, nokrišņiem un Saules spīdēšanas ilgumu.

Jaunums!!: Saule un Dendroklimatoloģija · Redzēt vairāk »

Devītā planēta

elipsē). Devītā planēta jeb netiešā veidā dēvēta arī par "Planētu X" ir hipotētiska milzu planēta, kuras orbītai no teorētiskā viedokļa būtu jāatrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Koipera joslas, kur tās radītā gravitācijas spēka ietekme izskaidrotu neparasto orbītu konfigurāciju, kas līdz šim ir novērota vairāku Transneptūna objektu gadījumos.

Jaunums!!: Saule un Devītā planēta · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Saule un Diena · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Saule un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Dienvidu polārais loks

Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Saule un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »

Dienvidu tropu loks

Dienvidu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes atzīmēta ar sarkanu līniju Dienvidu tropu loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmētas uz Pasaules kartes.

Jaunums!!: Saule un Dienvidu tropu loks · Redzēt vairāk »

Divi dienas mežā gāju

Divi dienas mežā gāju ir latviešu tautasdziesma.

Jaunums!!: Saule un Divi dienas mežā gāju · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Saule un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobeles katoļu baznīca

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Saule un Dobeles katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Saule un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Saule un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeltenais punduris

Saule Dzeltenais punduris ir galvenās secības G spektra klases pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Saule un Dzeltenais punduris · Redzēt vairāk »

Ebreju kalendārs

"Vācijas ebreju kopienas kalendārs" 5591. gadam (1831. gads). Ebreju kalendārs jeb jūdu kalendārs ir kalendārs, kas balstīts uz Saules un Mēness cikliem.

Jaunums!!: Saule un Ebreju kalendārs · Redzēt vairāk »

Ediakars

Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.

Jaunums!!: Saule un Ediakars · Redzēt vairāk »

Eglāju samtenis

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.

Jaunums!!: Saule un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Saule un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropa (pavadonis)

Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.

Jaunums!!: Saule un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Ekliptika

Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.

Jaunums!!: Saule un Ekliptika · Redzēt vairāk »

Ekseteras katedrāle

Ekseteras katedrāle jeb Apustuļa Pētera katedrāle Ekseterā ir anglikāņu baznīcas katedrāle Ekseterā, Lielbritānijā.

Jaunums!!: Saule un Ekseteras katedrāle · Redzēt vairāk »

Ekvadoras ģerbonis

Ekvadoras ģerbonis savā šī brīža izskatā tiek lietots kopš 1900.

Jaunums!!: Saule un Ekvadoras ģerbonis · Redzēt vairāk »

Ekvinokcija

Saules gaismas plūsma uz Zemi ekvinokcijas brīdī. Ekvinokcija ( — ‘vienāds’; nox — ‘nakts’) jeb vienādības ir brīdis, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru.

Jaunums!!: Saule un Ekvinokcija · Redzēt vairāk »

Elektriskās zivis

Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.

Jaunums!!: Saule un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »

Encelads (pavadonis)

Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.

Jaunums!!: Saule un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Saule un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Saule un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Enkes komēta

Enkes komēta (oficiālais apzīmējums 2P/Encke) ir periodiskā komēta, kura pie Saules atgriežas ik pēc 3,3 gadiem.

Jaunums!!: Saule un Enkes komēta · Redzēt vairāk »

EPOXI

EPOXI ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota NASA starpplanētu zonde Deep Impact.

Jaunums!!: Saule un EPOXI · Redzēt vairāk »

Eratostens

Eratostens (dzimis 276. g. p.m.ē, miris 194. g. p.m.ē) bija sengrieķu matemātiķis, dzejnieks, atlēts, ģeogrāfs un astronoms.

Jaunums!!: Saule un Eratostens · Redzēt vairāk »

Erīda (pundurplanēta)

Erīda, arī Erida, oficiālais nosaukums 136199 Eris (simbols), pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni km liels, iekams Plutona diametrs ir teju  km liels.

Jaunums!!: Saule un Erīda (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Eridāna

Eridānas zvaigznājs nosaukts Eridānas upes (mūsdienu Itālijas Po upe) vārdā.

Jaunums!!: Saule un Eridāna · Redzēt vairāk »

Erlangera krāteris

Erlangera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Erlangera krāteris · Redzēt vairāk »

ESTCube-1

ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.

Jaunums!!: Saule un ESTCube-1 · Redzēt vairāk »

Etiopu kalendārs

Etiopu kalendārs ir kalendārs, kas tiek lietots Etiopijā.

Jaunums!!: Saule un Etiopu kalendārs · Redzēt vairāk »

European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995)

East 17 Coolio singla "Gangsta's Paradise" noformējums European Hit Radio Top 40 (Super FM Top 40) ir Latvijas nacionālās apraides radiostacijas European Hit Radio iknedēļas populārāko dziesmu saraksts, kas tiek veidots apkopojot klausītāju balsojuma rezultātus, kuri tika nodoti sūtot e-pastu, peidžera ziņojumu vai vēstuli.

Jaunums!!: Saule un European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995) · Redzēt vairāk »

Explorer programma

Explorer programma (no angļu valodas — 'pētnieks') bija ASV pirmā pavadoņa palaišanas projekts, ko realizāja ASV Armija.

Jaunums!!: Saule un Explorer programma · Redzēt vairāk »

Faetonts (asteroīds)

Faetonts (oficiālais nosaukums 3200 Phaethon) ir asteroīds, kurš šķērso Zemes, Marsa, Veneras un Merkura orbītas.

Jaunums!!: Saule un Faetonts (asteroīds) · Redzēt vairāk »

Fāze (astronomija)

Fāze ir debess ķermeņa redzamā diska apgaismotās daļas laukuma attiecība pret visu debess ķermeņa redzamā diska laukumu.

Jaunums!!: Saule un Fāze (astronomija) · Redzēt vairāk »

Fēnikss

heraldiku Fēnikss (phoínix) ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem.

Jaunums!!: Saule un Fēnikss · Redzēt vairāk »

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Fengyun 2-07

Fengyun 2-07 jeb FY 2-07 (风云二号07), zināms arī kā Fengyun 2F, ir Ķīnas meteoroloģiskais pavadonis, kas palaists 2012.

Jaunums!!: Saule un Fengyun 2-07 · Redzēt vairāk »

Fermi paradokss

Attēls, kurš bija iekodēts pirmajā ziņā ko cilvēce ar radiosignālu palīdzību mēģinājusi nosūtīt citplanētiešiem. Fermi paradokss ir acīmredzama neatbilstība starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un zinātnisku pierādījumu trūkumu par kontaktiem ar šādām civilizācijām.

Jaunums!!: Saule un Fermi paradokss · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Saule un Fizika · Redzēt vairāk »

Florida

Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: Saule un Florida · Redzēt vairāk »

Fobos programma

Fobos programma bija PSRS kosmisko zondu programma, kuras mērķis bija pētīt Marsu un tā pavadoņus Fobosu un Deimosu.

Jaunums!!: Saule un Fobos programma · Redzēt vairāk »

Fomalhauts

Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saule un Fomalhauts · Redzēt vairāk »

Fotosfēra

Fotosfēra ir zvaigznes redzamā virsma — tās atmosfēras zemākais, blīvākais slānis, no kura nāk tās starojuma galvenā daļa (redzamā gaisma, ultravioletais starojums, siltuma starojums).

Jaunums!!: Saule un Fotosfēra · Redzēt vairāk »

Fricis Blumbahs

Fricis Blumbahs (dzimis, miris) bija latviešu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Fricis Blumbahs · Redzēt vairāk »

Frisbijs

Frisbijs ir aktīvs bezkontakta sporta veids ar frisbija disku, ko dēvē arī par "lidojošo šķīvīti".

Jaunums!!: Saule un Frisbijs · Redzēt vairāk »

Fumārskābe

Fumārskābe (trans-butēndiskābe, trans-1,2-etilēndikarbonskābe, allomaleīnskābe, boletīnskābe, lihenīnskābe, HOOC−CH.

Jaunums!!: Saule un Fumārskābe · Redzēt vairāk »

Gadalaiks

Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.

Jaunums!!: Saule un Gadalaiks · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Saule un Gads · Redzēt vairāk »

Gaia

Gaia ir Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) astrometrijas kosmiskā observatorija.

Jaunums!!: Saule un Gaia · Redzēt vairāk »

Gailis

Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai.

Jaunums!!: Saule un Gailis · Redzēt vairāk »

Gaisa masa

Ziemeļameriku un citus kontinentus, kuri ir atdalīti ar frontālām robežām Gaisa masa ir plašs atmosfēras apakšējās daļas (troposfēras) apgabals ar līdzīgām fizikālajām īpašībām.

Jaunums!!: Saule un Gaisa masa · Redzēt vairāk »

Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūra ir viens no Zemes atmosfēras termodinamiskajiem lielumiem, kas raksturo gaisa sasiluma pakāpi jeb temperatūru.

Jaunums!!: Saule un Gaisa temperatūra · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Saule un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galaktiku grupas un kopas

Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.

Jaunums!!: Saule un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »

Galapagu bruņurupucis

Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).

Jaunums!!: Saule un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Galileja pavadoņi

Kallisto. Galileja pavadoņi ir četri Jupitera pavadoņi, kurus atklāja Galileo Galilejs.

Jaunums!!: Saule un Galileja pavadoņi · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Saule un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Saule un Gepards · Redzēt vairāk »

GJ 1214 b

GJ 1214 b (vidū) izmēru salīdzinājums ar Zemi un Neptūnu GJ 1214 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni GJ 1214, kas atrodas 40 gaismas gadu attālumā no Saules Čūskneša zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un GJ 1214 b · Redzēt vairāk »

Gliese 581

Saules izmērs (pa kreisi), salīdzinājumā ar Gliese 581 (pa labi) Gliese 581 ir sarkanais punduris, kas atrodas 20,3 gaismas gadu attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 · Redzēt vairāk »

Gliese 581 c

Gliese 581 c ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 c · Redzēt vairāk »

Gliese 581 d

Gliese 581 d ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 d · Redzēt vairāk »

Gliese 581 e

Gliese 581 e ir citplanēta, kas atrodas 6,13 pc attālumā no Zemes Svaru zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 581 e · Redzēt vairāk »

Gliese 777

''Gliese 777'' gaismas spektrālais sastāvs Gliese 777 ir zvaigzne, kas atrodas 15,9 pc attālumā no Zemes Gulbja zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Gliese 777 · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Saule un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Saule un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grifi

Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Saule un Grifi · Redzēt vairāk »

Griga—Šellerupa komēta

Griga—Šellerupa komēta (oficiālais apzīmējums: 26P/Grigg-Skjellerup) ir periodiskā komēta, kas apriņķojumu veic 5,31 gadā.

Jaunums!!: Saule un Griga—Šellerupa komēta · Redzēt vairāk »

Gubu lietusmākoņi

Gubu lietusmākoņi Gubu lietusmākoņi Cumulonimbus (Cb) ir balti mākoņi ar tumšu, dažreiz zilganu pamatu, kuri izskatās kā lieli kalni, kas pacēlušies augstu gaisā.

Jaunums!!: Saule un Gubu lietusmākoņi · Redzēt vairāk »

Gubumākoņi

Gubumākoņi Gubumākoņi, cumulus (Cu) ir pa visām debesīm izmētāti atsevišķi mākoņi ar stingru, bieži vien pelēku pamatu.

Jaunums!!: Saule un Gubumākoņi · Redzēt vairāk »

Gunguns

Gunguns, arī (225088) Gonggong (— ūdens dievība), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.

Jaunums!!: Saule un Gunguns · Redzēt vairāk »

Gustavs Roberts Kirhofs

Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Saule un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »

Habla kosmiskais teleskops

HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.

Jaunums!!: Saule un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »

Haida Gvaī

Haida Gvaī (haidu: X̱aayda gwaay — ‘Cilvēku (haidu) salas’), agrāk — Karalienes Šarlotes Salas, ir arhipelāgs Kanādā, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos, kas sastāv no divām lielām salām — Greiema salas ziemeļos un Morsbija salas dienvidos un aptuveni 150 mazākām salām, kas kopā aizņem.

Jaunums!!: Saule un Haida Gvaī · Redzēt vairāk »

Haleja komēta

Haleja komēta (oficiālais apzīmējums 1P/Halley) ir periodiskā komēta, kuru var redzēt ik pēc 75 — 76 gadiem.

Jaunums!!: Saule un Haleja komēta · Redzēt vairāk »

Halo

Indonēzijā Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.

Jaunums!!: Saule un Halo · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Saule un Hameleoni · Redzēt vairāk »

Hartmaņa kalnu zebra

Hartmaņa kalnu zebra (Equus zebra hartmannae) ir kalnu zebras (Equus zebra) viena no pasugām.

Jaunums!!: Saule un Hartmaņa kalnu zebra · Redzēt vairāk »

HAT-P-7

''HAT-P-7'' gaismas spektrālais sastāvs. HAT-P-7 jeb GSC 03547-01402 ir 10,5.

Jaunums!!: Saule un HAT-P-7 · Redzēt vairāk »

Hūpenradio

Hūpenradio vai Hūpenes meteroloģiskā stacija (Hopen meterologiske stasjon) ir Norvēģijas vissezonas meteostacija Arktikā.

Jaunums!!: Saule un Hūpenradio · Redzēt vairāk »

Hēlijs

Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.

Jaunums!!: Saule un Hēlijs · Redzēt vairāk »

Hēlijs (mitoloģija)

Hēlija galva Hēlijs ((Hēlios)) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperīona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija.

Jaunums!!: Saule un Hēlijs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Hēlijs-3

Hēlija-3 atoma shematiska uzbūve Hēlijs-3 ir vieglākais no hēlija stabilajiem izotopiem.

Jaunums!!: Saule un Hēlijs-3 · Redzēt vairāk »

HD 156668

HD 156668 ir zvaigzne, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un HD 156668 · Redzēt vairāk »

HD 156668 b

HD 156668 b ir citplanēta, kas atrodas 24,5 pc attālumā no Zemes Herkulesa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un HD 156668 b · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: Saule un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Heliocentrisms

17. gadsimta uzskats attēlots (''Andreas Cellarius'') Heliocentrisms (gr. helios — "saule") ir hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.

Jaunums!!: Saule un Heliocentrisms · Redzēt vairāk »

Heliogrāfs

Heliogrāfs (- saule, graphein - rakstīt) var būt.

Jaunums!!: Saule un Heliogrāfs · Redzēt vairāk »

Heliopauze

Heliopauze ir robeža, aiz kuras pazūd Saules ietekme un sākas starpzvaigžņu vide.

Jaunums!!: Saule un Heliopauze · Redzēt vairāk »

Heliotropi

Heliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas.

Jaunums!!: Saule un Heliotropi · Redzēt vairāk »

Henrijs Noriss Rasels

Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.

Jaunums!!: Saule un Henrijs Noriss Rasels · Redzēt vairāk »

Hercšprunga—Rasela diagramma

Hercšprunga—Rasela diagramma ir sakarības starp absolūto zvaigžņlielumu, starjaudu, spektra klasi un zvaigznes virsmas temperatūru grafisks attēlojums.

Jaunums!!: Saule un Hercšprunga—Rasela diagramma · Redzēt vairāk »

Herschel Space Observatory

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm).

Jaunums!!: Saule un Herschel Space Observatory · Redzēt vairāk »

HIP 13044

HIP 13044 ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 5967 pc attālumā no Zemes Krāsns zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un HIP 13044 · Redzēt vairāk »

Hiparhs

Hiparhs (dzimis ap 190 p.m.ē., miris ap 120 p.m.ē.) bija helēnisma laika grieķu astronoms, ģeogrāfs un matemātiķis.

Jaunums!!: Saule un Hiparhs · Redzēt vairāk »

Hloroplasts

Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.

Jaunums!!: Saule un Hloroplasts · Redzēt vairāk »

Hokinga starojums

Hokinga starojums ir starojums, kas kvantu efektu dēļ nāk no melnajiem caurumiem.

Jaunums!!: Saule un Hokinga starojums · Redzēt vairāk »

Hors

Hors Hors bija Saules un debesu dievs Senās Ēģiptes mitoloģijā, viens no ēģiptiešu dievu triādes, kurā ietilpst viņa māte Izīda un viņa tēvs Ozīriss.

Jaunums!!: Saule un Hors · Redzēt vairāk »

Hromosfēra

Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.

Jaunums!!: Saule un Hromosfēra · Redzēt vairāk »

Humanitārās zinātnes

Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.

Jaunums!!: Saule un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »

Humifikācija

Humifikācija ir augsnes augšējā daļā notiekoša mikrobioloģiska un bioķīmiska vienkāršu organisku savienojumu pārvēršanās par daudz sarežģītākiem organiskiem savienojumiem, kas saistīti ar augsnes minerālo daļu.

Jaunums!!: Saule un Humifikācija · Redzēt vairāk »

IKAROS

IKAROS ir Japānas starpplanētu zonde, kuras galvenais uzdevums ir pārbaudīt iespēju izmantot saules buru starpplanētu ceļojumos.

Jaunums!!: Saule un IKAROS · Redzēt vairāk »

International Cometary Explorer

International Cometary Explorer (ICE) jeb International Sun/Earth Explorer 3 (ISEE-3), zināms arī kā Explorer 59 ir ASV kosmiskais aparāts starpplanētu vides pētniecībai.

Jaunums!!: Saule un International Cometary Explorer · Redzēt vairāk »

Irānas kalendārs

Sauli simbolizējošās lauvas spēki ir vienādi. Irānas kalendārs jeb Saules hidžra ir astronomiskais saules kalendārs, kas tiek izmantots kā pamatkalendārs Irānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Saule un Irānas kalendārs · Redzēt vairāk »

IRIS (Saules observatorija)

IRIS jeb Interface Region Imaging Spectrograph (no angļu valodas — Saskarnes reģiona attēlu spektrometrs) ir ASV kosmiskais aparāts Saules izpētei.

Jaunums!!: Saule un IRIS (Saules observatorija) · Redzēt vairāk »

Isadors Epšteins

Isadors Epšteins (Isadore Epstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV astronoms.

Jaunums!!: Saule un Isadors Epšteins · Redzēt vairāk »

Jans Orts

Jans Hendriks Orts (dzimis 1900. gada 28. aprīlī Franekerē Nīderlandē, miris Leidenē) - nīderlandiešu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Jans Orts · Redzēt vairāk »

Janvāra klimats Latvijā

Janvāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Janvāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Japānas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Japānas imperatori, kopš imperators Džimmu 660. g. p.m.ē.

Jaunums!!: Saule un Japānas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Saule un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jūlija klimats Latvijā

Jūlija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Jūlija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Jūras kraukļi

Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints.

Jaunums!!: Saule un Jūras kraukļi · Redzēt vairāk »

Jūrika

Jūrika ir Kanādas pētniecības stacija Arktikā.

Jaunums!!: Saule un Jūrika · Redzēt vairāk »

Jūrniecības astronomija

Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.

Jaunums!!: Saule un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »

Jēkabpils novada ģerbonis

Jēkabpils novada ģerbonis ir viens no Jēkabpils novada oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Jēkabpils novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Jēzus Kristus

Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.

Jaunums!!: Saule un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »

Jiņ un jan

Jiņ jaņ simbols (ledus un uguns). Jiņ un jan ((yīnyáng) — 'tumšs-gaišs', 'negatīvs-pozitīvs'), ir simbols un jēdziens ķīniešu filozofijā, daoismā, kas parasti iekļauj atziņu, ka divi šķietami pretēji spēki vai divas atšķirīgas īpašības dziļākā izpratnē viena otru papildina un vieno.

Jaunums!!: Saule un Jiņ un jan · Redzēt vairāk »

Johanness Keplers

Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.

Jaunums!!: Saule un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Saule un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Saule un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Jozefs Stefans

Jozefs Stefans (dzimis, miris) bija Karintijas slovēņu izcelsmes Austrijas impērijas / Austroungārijas fiziķis, matemātiķis un dzejnieks.

Jaunums!!: Saule un Jozefs Stefans · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.

Jaunums!!: Saule un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Jaunums!!: Saule un Kašalots · Redzēt vairāk »

Kadriļa

Latvijas Universitātes deju folkloras kopas "Dandari" dalībnieki dejo Rikavas kadriļu Kadriļa (kas savukārt no — 'četrstūris') — 18.– 19.

Jaunums!!: Saule un Kadriļa · Redzēt vairāk »

Kakadu

Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).

Jaunums!!: Saule un Kakadu · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: Saule un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Kallisto (pavadonis)

Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.

Jaunums!!: Saule un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Kamerūnas karogs

Kamerūnas karogs ir viens no Kamerūnas valsts simboliem.

Jaunums!!: Saule un Kamerūnas karogs · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Saule un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanopuss

Kanopuss, pazīstams arī kā Kuģa Ķīļa Alfa jeb Kuģa Ķīļa α (α Car; Alpha Carinae), ir otra spožākā zvaigzne nakts debesīs (aiz Sīriusa), kas atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Kanopuss · Redzēt vairāk »

Kapibara

Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.

Jaunums!!: Saule un Kapibara · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Saule un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Karstie jupiteri

Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.

Jaunums!!: Saule un Karstie jupiteri · Redzēt vairāk »

Kasiopeja

Kasiopeja ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Saule un Kasiopeja · Redzēt vairāk »

Kaučuka gumijkoks

Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku, ir fikusu ģints augs.

Jaunums!!: Saule un Kaučuka gumijkoks · Redzēt vairāk »

Kazelnieks

Kazelnieki. Kazelnieks, saukts arī par kazinieku un kazaunieku, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts kazas piena uzglabāšanai.

Jaunums!!: Saule un Kazelnieks · Redzēt vairāk »

Kepler (orbitālā observatorija)

Kepler bija NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.

Jaunums!!: Saule un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Kepler-10

Kepler-10 ir 11.

Jaunums!!: Saule un Kepler-10 · Redzēt vairāk »

Kepler-10b

Planēta Kepler-10b salīdzinājums ar Zemi Kepler-10b ir citplanēta, kas atrodas 173 pc attālumā no Zemes Pūķa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Kepler-10b · Redzēt vairāk »

Kepler-22b

Planētas ''Kepler-22b'' salīdzinājums ar Saules sistēmas iekšējām planētām. Kepler-22b ir pirmā atklātā citplanēta, kura atrodas apdzīvojamā zonā un riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Kepler-22.

Jaunums!!: Saule un Kepler-22b · Redzēt vairāk »

Kepler-7

Kepler-7 ir 13.

Jaunums!!: Saule un Kepler-7 · Redzēt vairāk »

Keplera likumi

1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.

Jaunums!!: Saule un Keplera likumi · Redzēt vairāk »

Kibercilvēki

Kibercilvēki ir izdomāta kiborgu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.

Jaunums!!: Saule un Kibercilvēki · Redzēt vairāk »

Kizjaks

Kizjaks ir kurināmais, ko sagatavo no kaltētiem liellopu mēsliem.

Jaunums!!: Saule un Kizjaks · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Saule un Klimats · Redzēt vairāk »

Klinšu ērglis

Klinšu ērglis (Aquila chrysaetos) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns.

Jaunums!!: Saule un Klinšu ērglis · Redzēt vairāk »

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Jaunums!!: Saule un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Saule un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

Jaunums!!: Saule un Kodolfizika · Redzēt vairāk »

Kodolvasara

Kodolvasara ir hipotētisks Zemes globālā klimata stāvoklis, kas sekotu kodolziemai.

Jaunums!!: Saule un Kodolvasara · Redzēt vairāk »

Kodolziema

Kodolziema ir hipotētisks Zemes globālā klimata stāvoklis, kas varētu rasties pēc plaša mēroga kodolkara.

Jaunums!!: Saule un Kodolziema · Redzēt vairāk »

Koipera josla

Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.

Jaunums!!: Saule un Koipera josla · Redzēt vairāk »

Komanči

Komanči (pašnosaukums: nʉmʉnʉʉ) ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvo Lielo līdzenumu dienvidu daļā.

Jaunums!!: Saule un Komanči · Redzēt vairāk »

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Jaunums!!: Saule un Komēta · Redzēt vairāk »

Koronas-Foton

Koronas-Foton bija Krievijas kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules izpētei.

Jaunums!!: Saule un Koronas-Foton · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Saule un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krava

Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.

Jaunums!!: Saule un Krava · Redzēt vairāk »

Krēsla

Krēsla Sanfrancisko Krēsla ir gaismas parādība atmosfērā.

Jaunums!!: Saule un Krēsla · Redzēt vairāk »

Kuģa Ķīļa Ēta

Kuģa Ķīļa Ēta (η Car, η Carinae, Kuģa Ķīļa η) ir zilais pārmilzis Kuģa Ķīļa zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Kuģa Ķīļa Ēta · Redzēt vairāk »

Lagranža punkti

Lagranža punkti ir tādi punkti debess mehānikā, kuri atrodas netālu no diviem lieliem ķermeņiem orbītā, kur daudz mazāks objekts saglabā savu pozīciju attiecībā pret lielajiem debesu ķermeņiem.

Jaunums!!: Saule un Lagranža punkti · Redzēt vairāk »

Lagrēķins

Stūrmanis ir atzīmējis noteikto kuģa atrašanās vietu 09:00 ar trijstūri. Pēc tam izmantojot kuģa kursu un ātrumu noteiktas lagrēķina vietas 09:30 un 10:00. Lagrēķins ir ģeogrāfisko koordinātu iegūšanas process kuģniecībā, zinot kursu un noieto attālumu no kuģa pēdējās noteiktās atrašanās vietas.

Jaunums!!: Saule un Lagrēķins · Redzēt vairāk »

Lama

Mājas lama jeb vienkārši lama (Lama glama) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) mājdzīvnieks, kurš cēlies, domesticējot savvaļas gvanako (Lama guanicoe) — otru lamu ģints sugu.

Jaunums!!: Saule un Lama · Redzēt vairāk »

Lasela krāteris

Lasela krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Lasela krāteris · Redzēt vairāk »

Lasvegasa

Lasvegasa ir pilsēta ASV, lielākā pilsēta Nevadas štatā.

Jaunums!!: Saule un Lasvegasa · Redzēt vairāk »

Latvian Voices

Latvian Voices ir profesionāla a cappella grupa no Latvijas.

Jaunums!!: Saule un Latvian Voices · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Saule un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Saule un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.

Jaunums!!: Saule un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Saule un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR ģerbonis

Latvijas PSR ģerboni par republikas simbolu Latvijas PSR valdība pieņēma 1940.

Jaunums!!: Saule un Latvijas PSR ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latviskā dzīvesziņa

Lokstenes dievturu svētnīcu no gaisa Latviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.

Jaunums!!: Saule un Latviskā dzīvesziņa · Redzēt vairāk »

Lauku piekūns

Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.

Jaunums!!: Saule un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »

Launaga iezis

Launaga iezis (arī Ērmaņuiezis, Launagiezis) ir augstas un platas, koši baltas smilšakmens klintis, kas atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Gūdu klintīm, augšpus Braslas grīvai.

Jaunums!!: Saule un Launaga iezis · Redzēt vairāk »

Lauva (zodiaka zīme)

Lauvas zodiaka zīmes simbols Lauva ir piektā zodiaka zīme, kas reprezentē Lauvas zvaigznāju.

Jaunums!!: Saule un Lauva (zodiaka zīme) · Redzēt vairāk »

Lēkts

Ņujorkā. Lēkts astronomijā ir brīdis, kad debess spīdeklis parādās uz matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Saule un Lēkts · Redzēt vairāk »

Ledus adatas

Eniva (2012. gads) Ledus adatas ir cieti nokrišņi sīku ledus kristāliņu veidā, kuri lēni lido gaisā.

Jaunums!!: Saule un Ledus adatas · Redzēt vairāk »

Ledus dziļurbums

Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.

Jaunums!!: Saule un Ledus dziļurbums · Redzēt vairāk »

Leduslācis

Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Saule un Leduslācis · Redzēt vairāk »

Lielais Magelāna Mākonis

Lielais Magelāna Mākonis un tā svarīgāko astronomisko objektu attēlojums. Lielais Magelāna Mākonis ir pundurgalaktika, kas kalpo par lielāko pavadoni Piena Ceļa galaktikai.

Jaunums!!: Saule un Lielais Magelāna Mākonis · Redzēt vairāk »

Lielais Suns

Lielā Suņa zvaigznājs ir zināms kopš sengrieķu astronomu laikiem.

Jaunums!!: Saule un Lielais Suns · Redzēt vairāk »

Lielā gaura

Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Saule un Lielā gaura · Redzēt vairāk »

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.

Jaunums!!: Saule un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »

Lielie gubumākoņi

Lielie gubumākoņi Lielie gubumākoņi Cumulus congestus (Cu cong) ir spēcīgi vertikāli attīstīti mākoņi.

Jaunums!!: Saule un Lielie gubumākoņi · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Saule un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas Māras Romas katoļu baznīca

Liepājas Māras Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Saule un Liepājas Māras Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Lietus slāņmākoņi

Lietus slāņmākoņi Lietus slāņmākoņi Nimbostratus (Ns) ir vienlaidu blīvs tumši pelēku mākoņu slānis, kurš pilnībā aizsedz Sauli.

Jaunums!!: Saule un Lietus slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Lietussargs

Lietussargi Lietussargs ir rokās nesams priekšmets, kas tiek izmantots, lai aizsargātos no lietus.

Jaunums!!: Saule un Lietussargs · Redzēt vairāk »

Liona

Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.

Jaunums!!: Saule un Liona · Redzēt vairāk »

Lira (zvaigznājs)

Lira ir mazs ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Saule un Lira (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »

LISA Pathfinder

LISA Pathfinder (sākotnēji SMART-2) bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts tehnoloģiju izmēģināšanai, kuras paredzēts izmantot gravitācijas viļņu observatorijā Evolved Laser Interferometer Space Antenna (eLISA).

Jaunums!!: Saule un LISA Pathfinder · Redzēt vairāk »

Litorāle

Sokotras salā Litorāle jeb litorālā zona ( — piekrastes), arī paisuma-bēguma zona ir piekrastes apgabals, kurš applūst ar jūras ūdeni paisuma laikā un nosusinās bēguma laikā.

Jaunums!!: Saule un Litorāle · Redzēt vairāk »

Lodveida zvaigžņu kopa

Lodveida zvaigžņu kopa M80 Skorpiona zvaigznāja. Lodveida zvaigžņu kopa ir sfēriska zvaigžņu kopa, kas no citām kopām atšķiras ar izteiktu zvaigžņu koncentrāciju tās centrā.

Jaunums!!: Saule un Lodveida zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Lucifers

Miltona poēmai "Zaudētā paradīze"). Kristietības mitoloģijā Lucifers ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks.

Jaunums!!: Saule un Lucifers · Redzēt vairāk »

Lucy (asteroīdu zonde)

Lucy ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde, kas paredzēta galvenās asteroīdu joslas un Jupitera trojiešu asteroīdu izpētei.

Jaunums!!: Saule un Lucy (asteroīdu zonde) · Redzēt vairāk »

Luminiscences spuldze

E27 vītnei Luminiscences spuldze ir mākslīgais gaismas avots — gāzizlādes spuldzes paveids, kurā elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos rada ultravioleto starojumu.

Jaunums!!: Saule un Luminiscences spuldze · Redzēt vairāk »

Luna-1

Luna-1 (— "Mēness-1"), tajā laikā zināma ar nosaukumu Mečta (Мечта — "Sapnis"), bija pirmais kosmiskais aparāts, kas sasniedzis Mēness tuvumu.

Jaunums!!: Saule un Luna-1 · Redzēt vairāk »

Maija klimats Latvijā

Maija klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Maija klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Makrofīti

Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Saule un Makrofīti · Redzēt vairāk »

Mamuti

''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Saule un Mamuti · Redzēt vairāk »

Mariner 10

Mariner 10 bija 1973.

Jaunums!!: Saule un Mariner 10 · Redzēt vairāk »

Mariner 2

''Mariner 2'' starts Mariner 2 bija NASA Mariner programmas otrā starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Saule un Mariner 2 · Redzēt vairāk »

Mariner 3

Mariner 3 bija ASV viena no divām (otra bija Mariner 4) identiskām starpplanētu zondēm, kas paredzēta Marsa sasniegšanai NASA Mariner programmā.

Jaunums!!: Saule un Mariner 3 · Redzēt vairāk »

Mariner 4

Mariner 4 bija ASV viena no divām (pirmā bija Mariner 3) identiskām starpplanētu zondēm, kas paredzēta Marsa sasniegšanai NASA Mariner programmā.

Jaunums!!: Saule un Mariner 4 · Redzēt vairāk »

Mariner 5

Mariner 5 bija Mariner programmas aparāts, kas tika palaists veikt Veneras pārlidojumu - pētīt Veneras atmosfēru ar radiosignālu palīdzību, mērīt ūdeņraža līmeni un novērot kā Saules vējš ietekmē planētas magnetosfēru.

Jaunums!!: Saule un Mariner 5 · Redzēt vairāk »

Mariner 6

Mariner 6 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde Marsa izpētei no pārlidošanas trajektorijas.

Jaunums!!: Saule un Mariner 6 · Redzēt vairāk »

Mariner 7

Mariner 7 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde Marsa izpētei no pārlidošanas trajektorijas.

Jaunums!!: Saule un Mariner 7 · Redzēt vairāk »

Mars Observer

Mars Observer bija NASA starpplanētu zonde Marsa izpētei, ar kuru tika zaudēts kontakts trīs dienas pirms ieiešanas orbītā.

Jaunums!!: Saule un Mars Observer · Redzēt vairāk »

Mars Science Laboratory

Mars Science Laboratory (MSL; no "Marsa zinātniskā laboratorija") ir ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija, kas paredzēta visurgājēja Curiosity (no angļu: "zinātkāre") nogādāšanai uz Marsa virsmas.

Jaunums!!: Saule un Mars Science Laboratory · Redzēt vairāk »

Mars-1

''Mars-1'' 1964. gadā izdotajā pastmarkā Mars-1 jeb 2MV-4 №4 bija PSRS pirmā starpplanētu zonde, kura palaista 1962.

Jaunums!!: Saule un Mars-1 · Redzēt vairāk »

Marsa izpēte

Viens no pašgājējiem, kas ir nosēdies uz Marsa virsmas. Marsa izpēte ir svarīga Visuma izpētes daļa, kuras uzdevums ir izpētīt Marsu un tajā aktīvi ir iesaistījušās ASV, AAE, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika.

Jaunums!!: Saule un Marsa izpēte · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Saule un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Marta klimats Latvijā

Marta klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Marta klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Materiāls punkts

svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.

Jaunums!!: Saule un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »

Mazais Lācis

Mazais Lācis ( — ‘Mazā Lācene’), arī Mazie Greizie Rati un Mazais kauss, ir ziemeļu puslodes polārais zvaigznājs — tā spožākā zvaigzne Polārzvaigzne atrodas tuvu debesjuma ziemeļpolam 40 loka minūšu attālumā un vēsturiski bijusi ļoti svarīga navigācijai.

Jaunums!!: Saule un Mazais Lācis · Redzēt vairāk »

Mākoņi

'''Cumulonimbus capillatus incus''' - D mākoņu grupa. Virs mākoņiem Mākoņi Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā.

Jaunums!!: Saule un Mākoņi · Redzēt vairāk »

Māras

Māras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.

Jaunums!!: Saule un Māras · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Saule un Mēness · Redzēt vairāk »

Mēness aptumsums

Mēness aptumsums Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā.

Jaunums!!: Saule un Mēness aptumsums · Redzēt vairāk »

Mēness gaisma

Mēness gaisma Mēness gaisma ir gaisma, kura nonāk uz Zemes no Mēness.

Jaunums!!: Saule un Mēness gaisma · Redzēt vairāk »

Mēness kalendārs

Gregora kalendāru Mēness kalendārs jeb lunārais kalendārs ir kalendārs, kas balstās uz Mēness cikliem jeb Mēness fāzēm, pretēji Saules kalendāriem, kuri balstās uz Zemes apriņķošanas periodu ap Sauli.

Jaunums!!: Saule un Mēness kalendārs · Redzēt vairāk »

Mežāzis

Mežāzis ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.

Jaunums!!: Saule un Mežāzis · Redzēt vairāk »

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Jaunums!!: Saule un Medūzas · Redzēt vairāk »

Medicīniskā astroloģija

12 Zodiaka zīmēm un dažādām ķermeņa daļām Medicīniskā astroloģija (tradicionāli pazīstama kā '''jatromatemātika''') ir sena medicīnas sistēma, kas saista dažādas cilvēka ķermeņa daļas, slimības un zāles ar sauli, mēnesi un planētām, kā arī divpadsmit astroloģiskajām zīmēm.

Jaunums!!: Saule un Medicīniskā astroloģija · Redzēt vairāk »

Melnais caurums

radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.

Jaunums!!: Saule un Melnais caurums · Redzēt vairāk »

Merkurs (mitoloģija)

Hendrika Golciusa glezna "Merkurs" Merkurs ir dievs romiešu mitoloģijā, tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildnis.

Jaunums!!: Saule un Merkurs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Merkurs (planēta)

Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.

Jaunums!!: Saule un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »

Meteoru plūsma

Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta).

Jaunums!!: Saule un Meteoru plūsma · Redzēt vairāk »

Mezosfēra

Mezosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 40 - 80 km augstumā virs Zemes.

Jaunums!!: Saule un Mezosfēra · Redzēt vairāk »

Miljards

Miljarda vizualizācijas piemērs Vācijas 5 miljardu marku (5 000 000 000 M) pastmarka (1923) 1 000 000 000 jeb miljards ir naturāls skaitlis starp skaitļiem 999 999 999 un 1 000 000 001.

Jaunums!!: Saule un Miljards · Redzēt vairāk »

Milzu zvaigzne

Milzu zvaigzne jeb milzis ir zvaigzne ar lielāku diametru vai starjaudu, salīdzinot ar līdzīgas virsmas temperatūras galvenās secības zvaigznēm Hercšprunga-Rasela diagrammā.

Jaunums!!: Saule un Milzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Mirāža

Mirāža ir optiska parādība, kad Saules stari atstarojas uz siltu un aukstu (t.i., dažādi blīvu) gaisa masu robežas.

Jaunums!!: Saule un Mirāža · Redzēt vairāk »

Mitra (dievība)

Tākbostānā, kurā attēloti (no kreisās) Mitra, sasanīdu imperators Šapurs II un Ahuramazda Mitra ir dievība indoirāņu mitoloģijā, kas tiek saistīta ar draudzību, izlīgumu, saticību un Saules gaismu.

Jaunums!!: Saule un Mitra (dievība) · Redzēt vairāk »

MOA-2007-BLG-192Lb

MOA-2007-BLG-192Lb ir citplanēta, kas atrodas 987 pc attālumā no Zemes Strēlnieka zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un MOA-2007-BLG-192Lb · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: Saule un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Saule un Nakts · Redzēt vairāk »

Nanotehnoloģija

zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).

Jaunums!!: Saule un Nanotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Navigācija

Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem. Navigācija ir daļa no kuģu vadīšanas zinātnes, kas sastāv no virknes atsevišķu priekšmetu, kuri teorētiski un praktiski risina šādus uzdevumus.

Jaunums!!: Saule un Navigācija · Redzēt vairāk »

Nīlzirgs

Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).

Jaunums!!: Saule un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »

Nīlzirgu dzimta

Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).

Jaunums!!: Saule un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Saule un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Negaiss

Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Saule un Negaiss · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Saule un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Neitronu zvaigzne

Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.

Jaunums!!: Saule un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Neperiodiskā komēta

Neperiodiskās komētas, arī ilgperioda komētas ir komētas, kuru apriņķošanas periods ir lielāks par 200 gadiem.

Jaunums!!: Saule un Neperiodiskā komēta · Redzēt vairāk »

Neptūns (planēta)

Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saule un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »

New Horizons

New Horizons ("jaunie apvāršņi") ir NASA starpplanētu zonde Plutona izpētei.

Jaunums!!: Saule un New Horizons · Redzēt vairāk »

Nikolā Flamels

Nikolā Flamels (dzimis ap 1330. gadu, miris) bija franču manuskriptu pārrakstītājs un tirgotājs.

Jaunums!!: Saule un Nikolā Flamels · Redzēt vairāk »

Nikons (patriarhs)

Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.

Jaunums!!: Saule un Nikons (patriarhs) · Redzēt vairāk »

Nofretete

Nofretete jeb Nefertiti (dzimusi ap 1370. gadu p.m.ē., mirusi ap 1330. gadu p.m.ē.) bija Senās Ēģiptes faraona Ehnatona sieva.

Jaunums!!: Saule un Nofretete · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Saule un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Normans Lokjers

Sers Džozefs Normans Lokjers (dzimis, miris) bija britu astronoms.

Jaunums!!: Saule un Normans Lokjers · Redzēt vairāk »

Novaja Zemļas efekts

Novaja Zemļas efekts Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru.

Jaunums!!: Saule un Novaja Zemļas efekts · Redzēt vairāk »

Novembra klimats Latvijā

Novembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Novembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Novembris

Novembris (no  — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.

Jaunums!!: Saule un Novembris · Redzēt vairāk »

Nozomi

Nozomi ("Cerība") jeb Planet-B) bija Japānas starpplanētu zonde, kuru bija paredzēts ievadīt orbītā ap Marsu, un tai bija jāpēta planētas atmosfēra, jonosfēra, magnetosfēra un putekļu kustība Marsa atmosfēras augšējos slāņos. Aparāts startēja ar nesējraķeti M-5. Vairāku kļūmju dēļ zondei neizdevās ieiet Marsa orbītā, un 2003. gadā misija tika atcelta.

Jaunums!!: Saule un Nozomi · Redzēt vairāk »

OGLE-TR-56

OGLE-TR-56 ir 17.

Jaunums!!: Saule un OGLE-TR-56 · Redzēt vairāk »

OGLE2-TR-L9

Zvaigzne un tās planēta mākslinieka skatijumā OGLE2-TR-L9 ir 15.

Jaunums!!: Saule un OGLE2-TR-L9 · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Saule un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Optiskais telegrāfs

Optiskais telegrāfs ir informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.

Jaunums!!: Saule un Optiskais telegrāfs · Redzēt vairāk »

Oranžzeltainais krupis

Oranžzeltainais krupis (Incilius periglenes) ir izmirusi krupju dzimtas (Bufonidae) suga, kas pieder Centrālamerikas krupju ģintij (Incilius).

Jaunums!!: Saule un Oranžzeltainais krupis · Redzēt vairāk »

Orbitālā rezonanse

Orbitālā rezonanse Orbitālā rezonanse ir situācija, kad divu vai vairāku debess ķermeņu apriņķojumu periodu attiecība ir izsakāma ar veseliem skaitļiem.

Jaunums!!: Saule un Orbitālā rezonanse · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Saule un Orbitāle · Redzēt vairāk »

Orgons

Orgons ir hipotētisks universāls dzīvības spēks, ko pirmo reizi aktualizēja Vilhelms Reihs 20.

Jaunums!!: Saule un Orgons · Redzēt vairāk »

Orientācijas noteikšana un vadība

Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).

Jaunums!!: Saule un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »

Oriona miglājs

Oriona miglājs (arī M 42, NGC 1976) ir emisijas miglājs, kurš atrodas aptuveni 1350 ± 22 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā zem Oriona jostas.

Jaunums!!: Saule un Oriona miglājs · Redzēt vairāk »

Orta mākonis

Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu.

Jaunums!!: Saule un Orta mākonis · Redzēt vairāk »

Otrais kosmiskais ātrums

Otrais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums, kas vajadzīgs ķermenim, lai tas pārvarētu kāda debess ķermeņa pievilkšanas spēku (gravitāciju).

Jaunums!!: Saule un Otrais kosmiskais ātrums · Redzēt vairāk »

Ozona slānis

Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).

Jaunums!!: Saule un Ozona slānis · Redzēt vairāk »

Ozons

Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).

Jaunums!!: Saule un Ozons · Redzēt vairāk »

Paši dievi

"Paši dievi" ir Aizeka Azimova zinātniski fantastisks romāns.

Jaunums!!: Saule un Paši dievi · Redzēt vairāk »

Pagalms

Tipisks priekšpilsētu pagalms ASV austrumos Pagalms ir zemes platība blakus mājai vai dzīvojamām un saimniecības telpām.

Jaunums!!: Saule un Pagalms · Redzēt vairāk »

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Jaunums!!: Saule un Palede · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Saule un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Pamirs

Pamirs (Pomir;, Pāmīr;, Pàmǐ'ěr;, Pamir;, Pamir) ir kalnzeme Centrālāzijā.

Jaunums!!: Saule un Pamirs · Redzēt vairāk »

Panamas ģerbonis

Panamas Republikas ģerbonis ir viens no Panamas Republikas valsts simboliem.

Jaunums!!: Saule un Panamas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Pantāga

Pantāga, pantāgs jeb pentogs ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas ēdiens.

Jaunums!!: Saule un Pantāga · Redzēt vairāk »

Paradīzes putnu dzimta

Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.

Jaunums!!: Saule un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Saule un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parker Solar Probe

Parker Solar Probe (PSP, sākotnēji zināms kā Solar Probe, Solar Probe Plus) ir ASV NASA kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules vainaga pētīšanai.

Jaunums!!: Saule un Parker Solar Probe · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Saule un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pasaules brīnumi

Aleksandrijas Bāka, kā attēlojis 16. gadsimta Nīderlandes mākslinieks Martēns van Hēmškerks. Dažādi saraksti ar Pasaules brīnumiem apkopoti no senatnes līdz mūsdienām, lai apskatītu pasaules iespaidīgākos dabas brīnumus un cilvēka radītas būves.

Jaunums!!: Saule un Pasaules brīnumi · Redzēt vairāk »

Pasāts

Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.

Jaunums!!: Saule un Pasāts · Redzēt vairāk »

Pauropodi

Pauropodi (Pauropoda) ir daudzkāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Saule un Pauropodi · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Saule un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pārmilzu zvaigzne

Jo lielāku enerģiju izstaro zvaigzne, jo tās masa un izmēri ir lielāki.

Jaunums!!: Saule un Pārmilzu zvaigzne · Redzēt vairāk »

Pārnova

Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.

Jaunums!!: Saule un Pārnova · Redzēt vairāk »

Pāvs

Par pāvu sauc liela auguma, lidojošu fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgo putnu, kuru visā pasaulē atpazīst pēc tēviņa krāšņās, vēdekļveida astes, pateicoties kurai pāvs tiek uzskatītas par viskaistāko putnu pasaulē.

Jaunums!!: Saule un Pāvs · Redzēt vairāk »

Pī Pupīdas

Pī Pupīdas ir vāja meteoru plūsma aprīlī.

Jaunums!!: Saule un Pī Pupīdas · Redzēt vairāk »

Pūķu dārzs

Rezervāts "Pūķu dārzs" ir ģeoloģiska un dabas ainavu aizsargājama teritorija Rumānijā, kas atbilst Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) aizsargājamo teritoriju III kategorijai.

Jaunums!!: Saule un Pūķu dārzs · Redzēt vairāk »

Pērkona negaisi Latvijā

Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.

Jaunums!!: Saule un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

Pelaģiāle

Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.

Jaunums!!: Saule un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »

Pelnu gaisma

Pelnu gaisma. Spožākā daļa ir tiešo Saules staru apspīdēta. Pārējā Mēness daļa ir apspīdēta no Zemes atstarotās gaismas. Pelnu gaisma ir gaisma, ko atstaro Mēness apēnotā daļa.

Jaunums!!: Saule un Pelnu gaisma · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: Saule un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Perlamutra mākoņi

Perlemutra mākoņi Norvēģijā Perlamutra mākoņi II tipa perlamutra mākoņi (sastāv no ūdens pilieniem) Perlamutra mākoņi jeb polārie stratosfēras mākoņi ir mākoņi, kas veidojas ļoti lielā augstumā virs Zemes (20—30 km) un sastāv no ledus kristāliņiem vai ļoti aukstiem ūdens pilieniem.

Jaunums!!: Saule un Perlamutra mākoņi · Redzēt vairāk »

Phoenix (kosmiskais aparāts)

Phoenix ("fēnikss") bija automātiskā zonde, kas veica Marsa virsmas izpēti ziemeļu polārajā apgabalā.

Jaunums!!: Saule un Phoenix (kosmiskais aparāts) · Redzēt vairāk »

Piena Ceļš

Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.

Jaunums!!: Saule un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »

Piena pods (Latgales keramika)

Piena pods. Piena pods, saukts arī vienkārši par podu, ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kas ir paredzēts govs piena uzglabāšanai.

Jaunums!!: Saule un Piena pods (Latgales keramika) · Redzēt vairāk »

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Jaunums!!: Saule un Pigments · Redzēt vairāk »

Pilnmēness

Pilnmēness Pilnmēness ir Mēness fāze, kad skatoties no Zemes, Mēness ir pilnībā izgaismots.

Jaunums!!: Saule un Pilnmēness · Redzēt vairāk »

Pioneer plāksne

Pioneer plāksnes ir divas 120 g smagas apzeltītas alumīnija plāksnes ar ziņojumu ārpuszemes civilizācijai, kas 1972.

Jaunums!!: Saule un Pioneer plāksne · Redzēt vairāk »

Pirmie cilvēki uz Mēness

"Pirmie cilvēki uz Mēness" ir pazīstamā angļu rakstnieka Herberta Velsa sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns, kas publicēts 1901.

Jaunums!!: Saule un Pirmie cilvēki uz Mēness · Redzēt vairāk »

Pitagorisms

Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.

Jaunums!!: Saule un Pitagorisms · Redzēt vairāk »

Pjērs Žansēns

Pjērs Žils Cezārs Žansēns (dzimis, miris) bija franču astronoms, kurš vienlaicīgi ar angli Normanu Lokjeru atklāja hēliju.

Jaunums!!: Saule un Pjērs Žansēns · Redzēt vairāk »

Planck (orbitālā observatorija)

Planck bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai.

Jaunums!!: Saule un Planck (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Saule un Plazma · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Saule un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Plutons (pundurplanēta)

Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saule un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Saule un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Polārā diena

Saule polārajā dienā Nordkapā, Norvēģijas galējos ziemeļos 6. jūnijā plkst. 0:44 Polārā diena - laika periods, kad Saule nepazūd zem horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Saule un Polārā diena · Redzēt vairāk »

Polārā nakts

Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.

Jaunums!!: Saule un Polārā nakts · Redzēt vairāk »

Polārzvaigzne

Polārzvaigznes sistēma. Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.

Jaunums!!: Saule un Polārzvaigzne · Redzēt vairāk »

Proba-2

Proba-2 (Project for On-Board Autonomy - 2) ir Eiropas Kosmosa aģentūras PROBA sērijas pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Proba-2 · Redzēt vairāk »

Protejs (pavadonis)

Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

Jaunums!!: Saule un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Protuberance

Saules protuberance Protuberance (— uzpūsties) ir blīva relatīvi aukstas vielas kondensācija, kura paceļas virs Saules virsas un kuru virs tās notur Saules magnētiskais lauks.

Jaunums!!: Saule un Protuberance · Redzēt vairāk »

Psyche (zonde)

''Psyche'' pirmsstarta sagatavošanas laikā Psyche ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) asteroīda zonde asteroīda 16 Psihe pētīšanai, tādējādi palīdzot izprast planētu kodolu veidošanos.

Jaunums!!: Saule un Psyche (zonde) · Redzēt vairāk »

Pudeļpalmas

Pudeļpalmas (Hyophorbe) ir palmu dzimtas ģints, kurai pieder piecas Maskarēnu salām endēmas sugas Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Saule un Pudeļpalmas · Redzēt vairāk »

Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.

Jaunums!!: Saule un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »

Pundurnīlzirgs

Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.

Jaunums!!: Saule un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Saule un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Pusdienlaiks

Birmingemā, kas rāda dienas vidu Pusdienlaiks, arī dienas vidus vai pusdiena, ir diennakts daļa, kad Saule atrodas visaugstāk virs horizonta.

Jaunums!!: Saule un Pusdienlaiks · Redzēt vairāk »

Ra

thumb Ra ir saules dievs, viens no galvenajiem dieviem Senās Ēģiptes mitoloģijā.

Jaunums!!: Saule un Ra · Redzēt vairāk »

Radioizotopiskais termoelektroģenerators

Kosmiskajās zondēs izmantojamā RITEG šķērsgriezums Kolas pussalā Radioizotopiskais termoelektroģenerators (saīsinājumā RTG vai RITEG) ir ierīce, kas paredzēta radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalītā siltuma pārvēršanai elektriskajā enerģijā ar termoelektroģeneratora palīdzību.

Jaunums!!: Saule un Radioizotopiskais termoelektroģenerators · Redzēt vairāk »

Rasa

Rasa Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.

Jaunums!!: Saule un Rasa · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Saule un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Saule un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.

Jaunums!!: Saule un Rīgas klimats · Redzēt vairāk »

Rīgas līcis

Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Saule un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »

Rīgels

Rīgels (pazīstams arī kā Oriona Bēta jeb Oriona β) ir zilā pārmilzu zvaigzne.

Jaunums!!: Saule un Rīgels · Redzēt vairāk »

Rītausma

Rītausma virs Gaosjunas ostas Rītausma jeb ausma ir diennakts daļa pirms sauleslēkta un pēc nakts tumsas.

Jaunums!!: Saule un Rītausma · Redzēt vairāk »

Redzamais spožums

Redzamais spožums raksturo apgaismojumu, kurš no debess ķermeņa (parasti zvaigznes) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs.

Jaunums!!: Saule un Redzamais spožums · Redzēt vairāk »

Reliģija

380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Saule un Reliģija · Redzēt vairāk »

Rentgenstari

Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.

Jaunums!!: Saule un Rentgenstari · Redzēt vairāk »

Riets

Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Saule un Riets · Redzēt vairāk »

Rietumi

Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Saule un Rietumi · Redzēt vairāk »

Rodas koloss

Rodas koloss. 19. gadsimta gravīra. Rodas koloss bija milzīga statuja Rodas salā (280.–226.p.m.ē.), viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Jaunums!!: Saule un Rodas koloss · Redzēt vairāk »

Rodžers Bēkons

Rodžers Bēkons (dzimis ap 1219. / 1220. gadu, miris ap 1292. gadu) bija franciskāņu mūks, teologs, filozofs sholastiķis, dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Saule un Rodžers Bēkons · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Saule un Rudens · Redzēt vairāk »

S tipa asteroīds

Gaspra ir S tipa asteroīds S tipa asteroīdi ir silikātiežus saturošu asteroīdu grupa.

Jaunums!!: Saule un S tipa asteroīds · Redzēt vairāk »

Saifs

Saifs (arī Oriona k, Oriona Kapa) ir sestā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā un 57.

Jaunums!!: Saule un Saifs · Redzēt vairāk »

Saimons Ņūkombs

Saimons Ņūkombs (dzimis, miris) bija Kanādā dzimis ASV astronoms.

Jaunums!!: Saule un Saimons Ņūkombs · Redzēt vairāk »

Samteņi

Samteņi, samteņu apakšdzimta (Satyrinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Saule un Samteņi · Redzēt vairāk »

Saraustītie lietus slāņmākoņi

Saraustītie lietus slāņmākoņi Fractonimbus (Frnb) ir tumši pelēki mākoņi, kuri izskatās arī ar dzeltenīgu vai zilganu nokrāsu.

Jaunums!!: Saule un Saraustītie lietus slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ''ESO'' attēls. Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K. Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes.

Jaunums!!: Saule un Sarkanais milzis · Redzēt vairāk »

Sarkanais punduris

Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.

Jaunums!!: Saule un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »

Sarkanā krāsa

Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.

Jaunums!!: Saule un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.

Jaunums!!: Saule un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saulīte

Saulīte var būt.

Jaunums!!: Saule un Saulīte · Redzēt vairāk »

Saulīte (uzvārds)

Saulīte (vīriešu dzimtē Saulītis) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „Saule” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Saule un Saulīte (uzvārds) · Redzēt vairāk »

Saulītis

Saulītis (sieviešu dzimtē Saulīte) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „Saule” pamazināmās formas.

Jaunums!!: Saule un Saulītis · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Saule un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Saule (mitoloģija)

Trundholmas Saules rati. Saule mitoloģijā ir Visumu sakārtojošais spēks, tā nosaka kalendāro ciklu un laika skaitīšanu.

Jaunums!!: Saule un Saule (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Saule (nozīmju atdalīšana)

Saule var būt.

Jaunums!!: Saule un Saule (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Saulenītes

''Actinophrys'' saulenīšu kolonija. Saulenītes (Heliozoea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Heliozoa kārta) kuras pārstāvji pēc ārējā izskata nedaudz atgādina Sauli.

Jaunums!!: Saule un Saulenītes · Redzēt vairāk »

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Jaunums!!: Saule un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »

Saules baterija

Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.

Jaunums!!: Saule un Saules baterija · Redzēt vairāk »

Saules enerģija

Saules starojuma Eiropas karte Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro elektromagnētisko viļņu veidā, cilvēki galvenokārt to jūt gaismas un siltuma veidā.

Jaunums!!: Saule un Saules enerģija · Redzēt vairāk »

Saules kolektors

Plakanie Saules kolektori Saules kolektors ir paredzēts, lai Saules starojumu pārveidotu siltuma enerģijā.

Jaunums!!: Saule un Saules kolektors · Redzēt vairāk »

Saules masa

Saulē ir 99% no Saules sistēmas kopējās masas Saules masa (M&#x2609) ir standarta masas mērvienība astronomijā, kas vienāda ar Saules masu, aptuveni 2 kg.

Jaunums!!: Saule un Saules masa · Redzēt vairāk »

Saules plankumi

Saules plankumi. Saules plankumi ir tumši apgabali uz Saules virsmas, kuru temperatūra ir pazemināta par 1500°K salīdzinot ar apkārtējiem fotosfēras apgabaliem.

Jaunums!!: Saule un Saules plankumi · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Saule un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Saules sistēmas planētas

Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.

Jaunums!!: Saule un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »

Saules stabs

Saules stabs Rietumvirdžīnijā Saules stabs ir atmosfēras parādība, kas izpaužas, kā vertikāls gaismas stabs, kurš stiepjas no horizonta uz augšu saules lēkta un rieta laikā.

Jaunums!!: Saule un Saules stabs · Redzēt vairāk »

Saules vainags

Saules vainags pilna aptumsuma laikā. Saules vainags ir virs hromosfēras esošais Saules atmosfēras ārējais slānis, kur temperatūra pieaug 100 reizes.

Jaunums!!: Saule un Saules vainags · Redzēt vairāk »

Saules vējš

Zemes magnetosfēra pasargā Zemi no Saules vēja iedarbības. Saules vējš ir jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija — ūdeņraža plazmas) plūsma, kas izplūst no Saules vainaga apkārtējā kosmiskajā telpā ar ātrumu 300—1200 km/s.

Jaunums!!: Saule un Saules vējš · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Jaunums!!: Saule un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Saulgrieze

Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Saule un Saulgrieze · Redzēt vairāk »

Saulkrastu ģerbonis

Saulkrastu pilsētas ģerbonis ir viens no Saulkrastu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Saulkrastu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Saulkrastu novada ģerbonis

Saulkrastu novada ģerbonis ir Saulkrastu novada oficiālais simbols.

Jaunums!!: Saule un Saulkrastu novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Sīriuss

Sīriuss (arī Lielā Suņa Alfa jeb Lielā Suņa α) ir spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Jaunums!!: Saule un Sīriuss · Redzēt vairāk »

Sūrja

kosmiskās Saules dieva mūsdienīgs attēls. Sūrja (— 'Saule', 'augstākā gaisma') ir Saules dievība vēdiskajā un hinduisma mitoloģijā.

Jaunums!!: Saule un Sūrja · Redzēt vairāk »

Sērsna

Sērsna Sērsna ir blīva un cieta sniega virskārta, kas rodas pēc neliela atkušņa vai silta laika perioda ziemā, sasalstot mitram sniegam.

Jaunums!!: Saule un Sērsna · Redzēt vairāk »

Sekstants

Sekstants Sekstants ir instruments, kas paredzēts galvenokārt debess spīdekļu augstumu mērīšanai.

Jaunums!!: Saule un Sekstants · Redzēt vairāk »

Septembra klimats Latvijā

Septembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Saule un Septembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

SGR 1806-20

Neitronu zvaigznes uzliesmojums. Ilustrācijā redzams, kā izplatās gamma starojums. SGR 1806-20 ir magnetārs, neitronu zvaigzne ar spēcīgu magnētisko lauku.

Jaunums!!: Saule un SGR 1806-20 · Redzēt vairāk »

SI pamatvienības

SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā.

Jaunums!!: Saule un SI pamatvienības · Redzēt vairāk »

Siltā fronte

Siltās frontes izskats, kur brūnā krāsā attēlota aukstā gaisa masa, kas pamazām atstāj kādu teritoriju. Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā.

Jaunums!!: Saule un Siltā fronte · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas gāze

Siltumnīcas gāzes ir gāzes atmosfērā, kuras laiž cauri redzamo gaismu un tuvo infrasarkano starojumu, kas nāk no Saules, bet absorbē tālā diapazona infrasarkano starojumu, kuru izstaro Zemes virsma.

Jaunums!!: Saule un Siltumnīcas gāze · Redzēt vairāk »

Siltumradis

Siltumradis ir 18.—19.

Jaunums!!: Saule un Siltumradis · Redzēt vairāk »

Sintezētās apertūras radars

Sintezētās apertūras radars (SAR) ir radara tips, kuru izmanto, lai izveidotu objekta, piemēram, Zemes virsmas, attēlus.

Jaunums!!: Saule un Sintezētās apertūras radars · Redzēt vairāk »

Slāņmākoņi

Slāņmākoņi Slāņmākoņi Stratus (St) — vienveidīgu, bālu, zemu mākoņu slānis, kurš aizsedz visas debesis un caur to netiek Saules stari.

Jaunums!!: Saule un Slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Smidzinošs lietus

Smidzinošs lietus jeb smidzenis ir šķidri nokrišņi ļoti mazu ūdens pilieniņu veidā ar diametru, kurš mazāks par 0,5 mm.

Jaunums!!: Saule un Smidzinošs lietus · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Saule un Sniegs · Redzēt vairāk »

Sol

SOL var būt:;Sol.

Jaunums!!: Saule un Sol · Redzēt vairāk »

Sola

Trundholmas saules disks Sola ( — 'saule') skandināvu mitoloģijā ir Saules personifikācija (Saules dieviete).

Jaunums!!: Saule un Sola · Redzēt vairāk »

Solar Dynamics Observatory

Solar Dynamics Observatory jeb SDO (no "Saules dinamikas observatorija") ir NASA kosmiskais aparāts, kas paredzēts Saules novērošanai, daļa no programmas Living With a Star.

Jaunums!!: Saule un Solar Dynamics Observatory · Redzēt vairāk »

Solar Orbiter

''Solar Orbiter'' testēšanas modelis 2015. gadā. Priekšpusē karstuma vairogs. Solar Orbiter (SolO) ir Saules izpētes kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: Saule un Solar Orbiter · Redzēt vairāk »

Somālijas savvaļas ēzelis

Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir Āfrikas savvaļas ēzeļa (Equus africanus) pasuga.

Jaunums!!: Saule un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Sovijs

Sovijs lietuviešu mitoloģijā ir mirušo sadedzināšanas ieražas ieviesējs un dvēseļu pavadonis mirušo valstībā.

Jaunums!!: Saule un Sovijs · Redzēt vairāk »

Spalvmākoņi

Spalvmākoņi Spalvmākoņi Cirrus (Ci) ir plāni, spalvām līdzīgi baltas krāsas mākoņi.

Jaunums!!: Saule un Spalvmākoņi · Redzēt vairāk »

Spalvu skeletveidīgie mākoņi

Ci vert Spalvu skeletveidīgie mākoņi Cirrus vertebratus (Ci ve) ir plāni mākoņi ar blīvāku vidusdaļu, no kuras uz abām pusēm iziet diegiem līdzīgi spalvu mākoņi.

Jaunums!!: Saule un Spalvu skeletveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »

Spalvu slāņmākoņi

Spalvu slāņmākoņi Cs mākoņi ar plašu halo (gaišs disks ap Sauli) Spalvu slāņmākoņi Cirrostratus (Cs) ir plāns mākoņu slānis, kurš dažreiz ir pat grūti pamanāms un tas tikai dod debesīm gaišāku krāsu.

Jaunums!!: Saule un Spalvu slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Spalvu viļņotie slāņmākoņi

Spalvu viļņotie slāņmākoņi (Cs fib) ir balts, plāns mākoņu slānis ar viļņveida izskatu.

Jaunums!!: Saule un Spalvu viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Jaunums!!: Saule un Spektra klase · Redzēt vairāk »

Spektrs

Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.

Jaunums!!: Saule un Spektrs · Redzēt vairāk »

Spožāko zvaigžņu saraksts

Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.

Jaunums!!: Saule un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Saule un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Sputnik-1

Sputnik-1 (no — 'pavadonis'), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodētais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršākais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Saule un Sputnik-1 · Redzēt vairāk »

Sputnik-2

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā.

Jaunums!!: Saule un Sputnik-2 · Redzēt vairāk »

Staļģenes muiža

Staļģenes muižas kungu māja atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta pagasta centrā Staļģenē.

Jaunums!!: Saule un Staļģenes muiža · Redzēt vairāk »

Stadijs

Nemejas stadions ar 1 stadiju (178 m) garu skrejceļu. Stadijs, stadija, stadions ir attāluma mērvienība senās pasaules mēru sistēmā, kas sākotnēji tika ieviesta Babilonā, bet pēc tam to pārņēma grieķi, iedodot tam savu grieķisko nosaukumu.

Jaunums!!: Saule un Stadijs · Redzēt vairāk »

Stardust

Stardust (no angļu valodas — 'zvaigžņu putekļi') ir NASA starpplanētu zonde Vilda 2 komētas un tās astes izpētei.

Jaunums!!: Saule un Stardust · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Saule un Starjauda · Redzēt vairāk »

Starpplanētu vide

Starpplanētu vide - kosmiskā telpa, kurā atrodas Saules sistēmas ķermeņi (planētas, asteroīdi u.c.). Starpplanētu vide nav tukšs vakuums.

Jaunums!!: Saule un Starpplanētu vide · Redzēt vairāk »

Stratosfēra

Stratosfēra ir Zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā.

Jaunums!!: Saule un Stratosfēra · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Saule un Strauss · Redzēt vairāk »

STS-122

STS-122 bija Space Shuttle Atlantis ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS).

Jaunums!!: Saule un STS-122 · Redzēt vairāk »

Sublitorāle

Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.

Jaunums!!: Saule un Sublitorāle · Redzēt vairāk »

Sudrabainie mākoņi

Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.

Jaunums!!: Saule un Sudrabainie mākoņi · Redzēt vairāk »

Suisei

Suisei (すいせい) jeb Planet-A bija Japānas starpplanētu zonde.

Jaunums!!: Saule un Suisei · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Saule un Surikats · Redzēt vairāk »

Svastika

Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.

Jaunums!!: Saule un Svastika · Redzēt vairāk »

Svītrainā hiēna

Svītrainā hiēna (Hyaena hyaena) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas sastopams Āfrikas ziemeļos un austrumos, kā arī Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Centrālāzijā un Indijas subkontinentā.

Jaunums!!: Saule un Svītrainā hiēna · Redzēt vairāk »

Svifta—Tatla komēta

Svifta-Tatla komētu (oficiāli apzīmē 109P/Swift-Tuttle) neatkarīgi viens no otra atklāja Lūiss Svifts (Lewis Swift) un Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle).

Jaunums!!: Saule un Svifta—Tatla komēta · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Saule un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Taro kārtis

Taro ir sena zināšanu sistēma, kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās.

Jaunums!!: Saule un Taro kārtis · Redzēt vairāk »

Tau Ceti

Vaļa zvaigznāja dienvidu daļā. Tau Ceti (τ Cet, τ Ceti, jeb Vaļa tau) ir zvaigzne, kura atrodas Vaļa zvaigznājā un ir ļoti līdzīga Saulei.

Jaunums!!: Saule un Tau Ceti · Redzēt vairāk »

Tauriņzivju dzimta

Tauriņzivju dzimta (Chaetodontidae) ir tauriņzivjveidīgo kārtas (Chaetodontiformes) dzimta, kas iekļauj 12 ģintis un aptuveni 130 sugas.

Jaunums!!: Saule un Tauriņzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Tīgārdens b

Tīgārdens b (Teegarden b) ir eksoplanēta, kas riņķo ap Tīgārdena zvaigzni, apdzīvojamā zonā.

Jaunums!!: Saule un Tīgārdens b · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Saule un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tēta1 Orionis C

Tēta1 Orionis C (θ1 Orionis C) ir dubultzvaigzne Trapeces zvaigžņu kopā, kopas spilgtākā zvaigzne, atrodas Oriona zvaigznājā Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Saule un Tēta1 Orionis C · Redzēt vairāk »

Telesto (pavadonis)

Telesto (sākotnēji S/1980 S13) ir mazais Saturna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Telesto (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Teotivakana

Teotivakana, 'dievu pilsēta', pēc cita traktējuma 'Saules pilsēta') bija sena pilsēta Meksikā, 40 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no mūsdienu galvaspilsētas Mehiko. Pilsētas uzplaukuma laikā ap 500. gadu tās iedzīvotāju skaits bija apmēram 150 000 un tā bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē. Pilsētas drupās saglabājušās vairākas piramīdas, to skaitā Saules piramīda un Mēness piramīda. 1987. gadā Teotivakana tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā ir populārs tūrisma objekts, kuru apdraud apkārtējo teritoriju apbūvēšana.

Jaunums!!: Saule un Teotivakana · Redzēt vairāk »

Termosfēra

Termosfēra ir Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas virs mezosfēras, sākas 80—90 km augstumā un turpinās līdz 800 km augstumam virs Zemes.

Jaunums!!: Saule un Termosfēra · Redzēt vairāk »

Tesmeņveidīgie mākoņi

Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus, (mam)) ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā.

Jaunums!!: Saule un Tesmeņveidīgie mākoņi · Redzēt vairāk »

Titāns (pavadonis)

Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).

Jaunums!!: Saule un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Transneptūna objekts

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Jaunums!!: Saule un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »

Trapeces zvaigžņu kopa

Trapeces zvaigžņu kopa (arī Theta1 Orionis) ir vaļējā zvaigžņu kopa, kura atrodas aptuveni 1600 gaismas gadu attālumā no Zemes Oriona zvaigznājā, Oriona miglāja vidū.

Jaunums!!: Saule un Trapeces zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Trijstūra galaktika

Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un Trijstūra galaktika · Redzēt vairāk »

Tritons (pavadonis)

Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.

Jaunums!!: Saule un Tritons (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Jaunums!!: Saule un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »

Uguns iegūšana

Uguns iegūšana Uguns iegūšana, berzējot divus kokus vienu pret otru Sākotnēji cilvēki uguni ieguva mežu ugunsgrēkos un citos dabas izraisītos aizdegšanās gadījumos.

Jaunums!!: Saule un Uguns iegūšana · Redzēt vairāk »

Ugunskrusts (zīme)

Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.

Jaunums!!: Saule un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Saule un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Ulysses (kosmiskā zonde)

Ulysses bija ESA un NASA kopīga kosmiskā zonde Saules un heliosfēras izpētei. Tā tika palaista ar kosmoplānu Discovery (STS-41). Svarīgākais misijas uzdevums bija novērot Saules polu apgabalus, kurus no Zemes nevar redzēt. Citi pētījumu virzieni ietvēra Saules vēja sastāva un izturēšanās noteikšanu, Saules un starpplanētu izcelsmes enerģētisko daļiņu pētījumus, Saules un heliosfēras magnētiskā lauka mērījumus, galaktisko kosmisko staru pētījumus, heliosfēras un starpzvaigžņu vides mijiedarbības izpēti, ka arī piedalīšanos programmā, lai identificētu gamma staru uzliesmojumus. tika beigta Ulysses misija, dodot komandu izslēgt tā sistēmas. Ulysses ir Odisejas nosaukums latīņu valodā.

Jaunums!!: Saule un Ulysses (kosmiskā zonde) · Redzēt vairāk »

Umbriels (pavadonis)

Umbriels, arī Urāns II, ir Urāna pavadonis.

Jaunums!!: Saule un Umbriels (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Uraninīts

Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus.

Jaunums!!: Saule un Uraninīts · Redzēt vairāk »

Urāns (planēta)

Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.

Jaunums!!: Saule un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »

Ursīdas

Ursīdas ir ikgadēja meteoru plūsma, kura ilgst no 17.

Jaunums!!: Saule un Ursīdas · Redzēt vairāk »

Usurijska

Usurijska ir pilsēta Krievijas Federācijas Piejūras novada dienvidos.

Jaunums!!: Saule un Usurijska · Redzēt vairāk »

V391 Pegasi b

V391 Pegasi b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni V391 Pegasi, kura atrodas 1403 pc attālumā no Zemes Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un V391 Pegasi b · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.

Jaunums!!: Saule un Vakuums · Redzēt vairāk »

Vangažu ģerbonis

Vangažu pilsētas ģerbonis ir viens no Vangažu pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Saule un Vangažu ģerbonis · Redzēt vairāk »

Varavīksne

Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.

Jaunums!!: Saule un Varavīksne · Redzēt vairāk »

Vasaras saulgrieži

Terminatora līnija vasaras saulgriežu laikā Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Vasaras saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vislielākā deklinācija.

Jaunums!!: Saule un Vasaras saulgrieži · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Saule un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Saule un Vējš · Redzēt vairāk »

Vēršu Dzinējs

Vēršu dzinējs ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.

Jaunums!!: Saule un Vēršu Dzinējs · Redzēt vairāk »

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Saule un Vega · Redzēt vairāk »

Venera (planēta)

Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.

Jaunums!!: Saule un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »

Venera-2

Venera-2 jeb 3MV-4 № 4 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija Veneras izpēte.

Jaunums!!: Saule un Venera-2 · Redzēt vairāk »

Venera-3

Venera-3 jeb 3MV-3 № 1 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras uzdevums bija izpētīt Veneras atmosfēru ar nolaižamo aparātu.

Jaunums!!: Saule un Venera-3 · Redzēt vairāk »

Veneras pāriešana

Veneras pāriešana pāri Saules diskam 2004. gadā Veneras pāriešana pāri Saules diskam jeb Veneras tranzīts norisinās, kad Venera nokļūst starp Sauli un Zemi, tādā veidā aizsedzot ļoti mazu daļu no Saules.

Jaunums!!: Saule un Veneras pāriešana · Redzēt vairāk »

Viļņotie slāņmākoņi

Viļņotie slāņmākoņi Stratus undulatus (St und) ir vienlaidu pelēks vai dzeltenpelēks mākoņu slānis, uz kura pamata var izšķirt vāji izteiktus viļņus.

Jaunums!!: Saule un Viļņotie slāņmākoņi · Redzēt vairāk »

Viduszeme

Viduszeme ir autora Dž. R. R. Tolkīna izdomāta pasaules daļa, kurā norisinās "Gredzenu pavēlnieka", "Hobita" un citu šī autora grāmatu darbība.

Jaunums!!: Saule un Viduszeme · Redzēt vairāk »

Viesuļvētra

Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.

Jaunums!!: Saule un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (Wilhelm Gottlieb Friedrich Beitler, 1745-1811) bija vācu matemātiķis Academia Petrina matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).

Jaunums!!: Saule un Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers · Redzēt vairāk »

Virsmas apgaismojums

Apgaismojuma shēma ar mērvienībām un terminoloģiju. Fotometrijā apgaismojums ir gaismas plūsmas daudzums, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Saule un Virsmas apgaismojums · Redzēt vairāk »

Vitiligo

Vitiligo uz tumšākas ādas Vitiligo ir ādas pigmentācijas traucējumi, kas izpaužas kā baltu dažādas formas un lieluma plankumu veidošanās uz ādas, biežāk uz sejas, rokām vai kājām.

Jaunums!!: Saule un Vitiligo · Redzēt vairāk »

Vostok-5

Vostok-5 (Восток-5) bija PSRS kosmosa kuģis, kas piedalījās divu kuģu grupveida lidojumā.

Jaunums!!: Saule un Vostok-5 · Redzēt vairāk »

WASP-12

''WASP-12'' gaismas spektrālais sastāvs. WASP-12 ir 11.

Jaunums!!: Saule un WASP-12 · Redzēt vairāk »

WASP-18

WASP-18 ir 9.

Jaunums!!: Saule un WASP-18 · Redzēt vairāk »

Zaļās žagatas

Zaļās žagatas jeb īsastes žagatas (Cissa) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno četras mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Saule un Zaļās žagatas · Redzēt vairāk »

Zēmaņa efekts

Dzīvsudraba tvaika lampas spektrālās līnijas pie viļņa garuma 546,1 nm, redzams anomālais Zēmaņa efekts. (A) Bez magnētiskā lauka. (B) Ar magnētisko lauku spektrālās līnijas sadalās kā šķērsvirziena Zēmana efekts. (C) Ar magnētisko lauku sadaliet kā garenvirziena Zēmana efekts. Spektrālās līnijas tika iegūtas, izmantojot Fabri – Pero interferometru. Zēmaņa efekts (nosaukts nīderlandiešu fiziķa Pītera Zēmaņa vārdā) ir spektrālās līnijas sašķelšanās vairākās komponentēs statiska ārējā magnētiskā lauka klātbūtnē.

Jaunums!!: Saule un Zēmaņa efekts · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Saule un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: Saule un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

Zemes kodols

Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.

Jaunums!!: Saule un Zemes kodols · Redzēt vairāk »

Ziemas saulgrieži

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Ziemas saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vismazākā deklinācija.

Jaunums!!: Saule un Ziemas saulgrieži · Redzēt vairāk »

Ziemeļu polārais loks

Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Saule un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »

Ziemeļu puslode

Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.

Jaunums!!: Saule un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »

Ziemeļu tropu loks

Ziemeļu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes iezīmēta ar sarkanu līniju Ziemeļu tropu loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kuras atzīmētas uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Saule un Ziemeļu tropu loks · Redzēt vairāk »

Zilā marmora bumbiņa

Fotogrāfija "Zilā marmora bumbiņa" "Zilā marmora bumbiņa" ir Zemes fotogrāfija, ko plkst.

Jaunums!!: Saule un Zilā marmora bumbiņa · Redzēt vairāk »

Zinātniskā fantastika

Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.

Jaunums!!: Saule un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Saule un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Zirga krāsa

No kreisās: sarķis un bēris Zirgiem ir ļoti daudzas un dažādas apmatojuma krāsas un to kombinācijas, ir krāsu nosaukumi, kas tiek lietoti tikai, lai aprakstītu zirgu.

Jaunums!!: Saule un Zirga krāsa · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Saule un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zodiakālā gaisma

Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kas redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.

Jaunums!!: Saule un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »

Zodiaks

ekliptiku (sarkano līniju), un noteiktā brīdī Saule atrodas konkrētā zvaigznājā Zodiaks (zōidiakòs (kýklos) — 'zvēriņu (rats)') ir 12 zvaigznāju kopums, kas atrodas 16° platā debesu sfēras joslā, kuras centrs ir ekliptika — līnija, kas iezīmē Saules gada laikā veikto redzamo apriņķojumu.

Jaunums!!: Saule un Zodiaks · Redzēt vairāk »

Zond-2

Zond-2 jeb 3MV-4 № 2 bija PSRS starpplanētu zonde, kuras sākotnējais uzdevums bija Marsa pārlidojums.

Jaunums!!: Saule un Zond-2 · Redzēt vairāk »

Zond-3

Zond-3 jeb 3MV-4 № 3 bija PSRS starpplanētu zonde, kura izmantota Mēness fotografēšanai no pārlidojuma trajektorijas.

Jaunums!!: Saule un Zond-3 · Redzēt vairāk »

Zvaigžņu kopa

Skorpiona zvaigznājā Zvaigžņu kopa ir zvaigžņu grupa, kura kustas ap galaktikas centru kā viens veselums.

Jaunums!!: Saule un Zvaigžņu kopa · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Saule un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1 (skaitlis)

1 (viens) ir vesels skaitlis, kas atrodas starp 0 un 2.

Jaunums!!: Saule un 1 (skaitlis) · Redzēt vairāk »

109 Piscium

''109 Piscium'' gaismas spektrālais sastāvs. 109 Piscium ir zvaigzne, kas atrodas apmēram 106 gaismas gadu attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un 109 Piscium · Redzēt vairāk »

13. septembris

13.

Jaunums!!: Saule un 13. septembris · Redzēt vairāk »

1512. gads

1512.

Jaunums!!: Saule un 1512. gads · Redzēt vairāk »

152830 Dinkinešs

152830 Dinkinešs ir neliels galvenās asteroīdu joslas dubultasteroīds, kuru atklāja LINEAR projekta ietvaros Sokoro observatorijā, Ņūmeksikā.

Jaunums!!: Saule un 152830 Dinkinešs · Redzēt vairāk »

18. augusts

18.

Jaunums!!: Saule un 18. augusts · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: Saule un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Saule un 1999. gads · Redzēt vairāk »

1M

1M bija PSRS starpplanētu zonžu projekts 1959.-1960.

Jaunums!!: Saule un 1M · Redzēt vairāk »

2000. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2000. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Saule un 2000. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2005. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Jaunums!!: Saule un 2005. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Saule un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā

2009.

Jaunums!!: Saule un 2009. gada 19. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Saule un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2009. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Saule un 2009. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2010. gads kosmonautikā

Šeit apkopoti 2010. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Jaunums!!: Saule un 2010. gads kosmonautikā · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: Saule un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2011.

Jaunums!!: Saule un 2011. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2012 VP113

2012 VP113 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 300 — 1000 km.

Jaunums!!: Saule un 2012 VP113 · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: Saule un 2016. gads · Redzēt vairāk »

2032. gads

2032.

Jaunums!!: Saule un 2032. gads · Redzēt vairāk »

23617 Duna

23617 Duna, arī 23617 Daugava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1996.

Jaunums!!: Saule un 23617 Duna · Redzēt vairāk »

24709 Mitau

24709 Mitau, arī 24709 Mītava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1991.

Jaunums!!: Saule un 24709 Mitau · Redzēt vairāk »

24794 Kurland

24794 Kurland, arī 24794 Kurzeme ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993.

Jaunums!!: Saule un 24794 Kurland · Redzēt vairāk »

4 Vesta

4 Vesta jeb Vesta ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.

Jaunums!!: Saule un 4 Vesta · Redzēt vairāk »

433 Eross

433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds.

Jaunums!!: Saule un 433 Eross · Redzēt vairāk »

486958 Arrokots

486958 Arrokots, arī (486958) 2014 MU69 vai Ultima Thule ir transneptūna asteroīds Koipera joslā, kas tika izvēlēts kā izpētes objekts starpplanētu zondes New Horizons paplašinātās misijas ietvaros pēc Plutona pārlidojuma 2015.

Jaunums!!: Saule un 486958 Arrokots · Redzēt vairāk »

51 Pegasi

Zvaigznes 51 Pegasi attēls. 51 Pegasi (arī 51 Peg) jeb Helvēcijs (no latīņu: Helvetios) ir zvaigzne, kas atrodas Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un 51 Pegasi · Redzēt vairāk »

51 Pegasi b

''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.

Jaunums!!: Saule un 51 Pegasi b · Redzēt vairāk »

57. ziemeļu paralēle

57.

Jaunums!!: Saule un 57. ziemeļu paralēle · Redzēt vairāk »

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā