Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Antarktīda, Augu selekcija, Bada akmens, Daba, Dabas katastrofas, Eļļainā moringa, Eiforbijas, Globālā sasilšana, Kalifornija, Kanāls, Karstuma vilnis, Katastrofa, Klimata pārmaiņas, Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, Krievijas vēsture, Manioka, Nirējpīles, Parastais osis, Pareģojums, Piealpu baltegle, Piejūras baltegle, Utarpradēša, Vācija, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, 2002. gada laikapstākļi Latvijā, 25. gadsimts p.m.ē., 46. gads.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Sausums un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Augu selekcija
Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.
Jaunums!!: Sausums un Augu selekcija · Redzēt vairāk »
Bada akmens
Čehijā Bada akmens ir Centrāleiropā izplatīts hidroloģiskais orientieris.
Jaunums!!: Sausums un Bada akmens · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Sausums un Daba · Redzēt vairāk »
Dabas katastrofas
Pinatubo vulkāna izvirdums 1991. gadā. Dabas katastrofa ir katastrofa, kura rodas dabas apstākļu rezultātā.
Jaunums!!: Sausums un Dabas katastrofas · Redzēt vairāk »
Eļļainā moringa
Eļļainā moringa (Moringa oleifera) ir moringu ģints augu suga.
Jaunums!!: Sausums un Eļļainā moringa · Redzēt vairāk »
Eiforbijas
Eiforbijas jeb dievkrēsliņi ir ģints eiforbiju dzimtā ar kosmopolītisku izplatības areālu.
Jaunums!!: Sausums un Eiforbijas · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Sausums un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Sausums un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kanāls
Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.
Jaunums!!: Sausums un Kanāls · Redzēt vairāk »
Karstuma vilnis
Temperatūras atšķirība Eiropā no vidējās 2003. gada Eiropas karstuma viļņa laikā. Karstuma vilnis ir pārmērīgs un ilgstošs karsta laika, bieži vien arī sausuma, periods, ko var pavadīt augsts mitruma līmenis.
Jaunums!!: Sausums un Karstuma vilnis · Redzēt vairāk »
Katastrofa
Katastrofa (no, kas savukārt no (katastrophē) — 'apvērsums') ir liela nelaime, kas negatīvi ietekmē sabiedrību vai apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Sausums un Katastrofa · Redzēt vairāk »
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.
Jaunums!!: Sausums un Klimata pārmaiņas · Redzēt vairāk »
Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos
Konvencijas Par cīņu pret pārtuksnešošanos dalībvalstis iekrāsotas zaļā krāsā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos / zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā, saīsinājumā UNCCD, ir Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē izveidota starptautiska konvencija ar mērķi mazināt sausuma un pārtuksnešošanās ietekmi globāli un jo īpaši Āfrikā.
Jaunums!!: Sausums un Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Sausums un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Manioka
Ēdamā manioka (Manihot esculenta), arī kasava, ir eiforbiju dzimtas krūms ar ēdamiem gumiem, kuru kultivē tropu un subtropu reģionos.
Jaunums!!: Sausums un Manioka · Redzēt vairāk »
Nirējpīles
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Jaunums!!: Sausums un Nirējpīles · Redzēt vairāk »
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Jaunums!!: Sausums un Parastais osis · Redzēt vairāk »
Pareģojums
Mikelandželo — mākslas darbs Pareģojums ir ticamu, nākotnē sagaidāmu notikumu paredzēšana.
Jaunums!!: Sausums un Pareģojums · Redzēt vairāk »
Piealpu baltegle
Piealpu baltegle jeb subalpīnā baltegle ir priežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Sausums un Piealpu baltegle · Redzēt vairāk »
Piejūras baltegle
Piejūras baltegle ir priežu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Krievijas Piejūras novada dienvidos, Korejas pussalas ziemeļu un centrālajā daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu provincēs — Heilundzjanā un Dzjiliņā.
Jaunums!!: Sausums un Piejūras baltegle · Redzēt vairāk »
Utarpradēša
Utarpradēša (Uttar Pradeś, — "Ziemeļu province") ir Indijas štats, kas atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Sausums un Utarpradēša · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Sausums un Vācija · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Sausums un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »
2002. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2002.
Jaunums!!: Sausums un 2002. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
25. gadsimts p.m.ē.
25.
Jaunums!!: Sausums un 25. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
46. gads
46.
Jaunums!!: Sausums un 46. gads · Redzēt vairāk »
