Ātrāk nekā pārlūku!
281 attiecības: Aīds, Afrodīte, Agamemnons, Aitne (pavadonis), Aizmiršana, Aknas, Aleksandrijas Klements, Alkmena, Amalteja, Amalteja (mitoloģija), Amikla, Ananke (pavadonis), Andromeda (mitoloģija), Antajs, Aoide (pavadonis), Apollons, Argals, Argonauti, Arhe (pavadonis), Artemīda, Astraja (nozīmju atdalīšana), Atēna, Atlantijas okeāns, Atlants (mitoloģija), Augstiņi, Autonoja (pavadonis), Ķīmisko elementu saraksts, Ēho, Bazilisks, Bellerofons, Centaur (raķešpakāpe), Cerbers, Ciklops, Citplanēta, Dabiskais pavadonis, Daidals, Danaja (glezna), Dārza durvīs. Mākslinieka sieva, Dēmetra, Delfi, Despoina (pavadonis), Diāna, Dievība, Dionīss, Dorieši, Driāda, Edips, Eiropa (mitoloģija), Elara (pavadonis), Elbruss, ..., Elektra (mitoloģija), Elmārs Seņkovs, Encelads (pavadonis), Enejs, Erīnijas, Erebuss, Erots, Ersa (pavadonis), Eshatoloģija, Etna, Euante (pavadonis), Eukelade (pavadonis), Euporija (pavadonis), Euridome (pavadonis), Fēbe (pavadonis), Gaja, Galateja (pavadonis), Galatieši, Ganimēds, Ganimēds (mitoloģija), Gitija, Glauks, Grieķijas eiro monētas, Gruzija, Gruzijas vēsture, Gudrība, Haldene (pavadonis), Halimēde (pavadonis), Haoss, Harons (mitoloģija), Harons (pavadonis), Harpalike (pavadonis), Hēbe, Hēfaists, Hēgemone (pavadonis), Hēlijs (mitoloģija), Hēra, Hērakls, Hēsiods, Hektors, Helena (mitoloģija), Herkuless (krāteris), Herkuless (zvaigznājs), Hermejs, Hermipe (pavadonis), Herse (pavadonis), Hidra (pavadonis), Hidras efekts, Himalija (pavadonis), Himera, Ikars, Indra (hinduisms), Isonoja (pavadonis), Ivars Smilga, Jāsons, Jo, Junona, Jupitera pavadoņi, Jupiters (mitoloģija), Kalē (pavadonis), Kallihora (pavadonis), Kalliroja (pavadonis), Kallisto (pavadonis), Karija, Karme (pavadonis), Karpo (pavadonis), Kasandra, Kasiopeja, Kastālija, Kentaurs, Kerbers, Kerbers (pavadonis), Killēne (pavadonis), Klasiskā mitoloģija, Klaudio Monteverdi, Kore (pavadonis), Korintas zemesšaurums, Krētas vērsis, Krons, Laima, Latviešu mitoloģija, Lāomedeja (pavadonis), Līkija, Līsiteja (pavadonis), Lezbas Hellaniks, Literatūras vēsture, Marss (mitoloģija), Mastorava, Mīnojiešu civilizācija, Mīnojs, Mīnotaurs, Mūzas, Mēdeja, Medūza (mitoloģija), Megakleite (pavadonis), Melpomene, Merkurs (mitoloģija), Metīda (nozīmju atdalīšana), Metīda (pavadonis), Milētas Hekatejs, Milzis (mitoloģija), Mimass (pavadonis), Minerva, Mitoloģija, Mnēme (pavadonis), Mnēmosine, Moiras, Monako Okeanogrāfijas muzejs, Morfīns, Najāda (pavadonis), Narcisa metamorfoze, Narcisms, Narciss, Nārnijas hronika, Nīke, Nēmejas lauva, Nēso (pavadonis), Nemeja, Nemejas spēles, Neptūns (mitoloģija), Nestors (mitoloģija), Nikte, Nikte (pavadonis), Nimfa, Okeāns (mitoloģija), Olimpa dievi, Olimpa kalns, Orests, Orfejs, Orhomena (Arkādija), Orions, Orions (zvaigznājs), Orks (asteroīds), Ortosija (pavadonis), Pallāda (asteroīds), Pandora, Parastā apse, Partenons, Pāns (mitoloģija), Pāsifaja (pavadonis), Pāsiteja (pavadonis), Pūķis, Pegazs, Pelašķi, Persefone, Persejs, Pila (Grieķija), Plejādes, Plutons (mitoloģija), Polihimnija, Poseidons, Prāksidike (pavadonis), Prokrusts, Prometejs, Protejs (pavadonis), Psamate (pavadonis), Radamantijs, Rītausma, Reliģija, Riks Riordans, Rodžers Zelaznijs, Romas ķēniņvalsts, S/2000 J 11, Salacija, Samotrākes Nīke, Sao (pavadonis), Saturns (mitoloģija), Saturns aprij savus bērnus, Sīzifs, Selēne, Senā Grieķija, Senā Korinta, Senā Roma, Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums, Serapiss, Sfinksa, Sinope, Sirēnas (mitoloģija), Sirēnas (zīdītāji), Sparta (pilsēta), Sponde (pavadonis), Stiksa, Stiksa (pavadonis), Stimfālijas ezers, Taigets, Talasa (pavadonis), Tartars, Tāigete (pavadonis), Tēbas (Grieķija), Tēsejs, Tegeja, Telksinoja (pavadonis), Temīda, Teogonija, Tione (pavadonis), Titāni, Tots, Trojas karš, Turcijas karogs, Urāns (dievs), Urāns (planēta), Ursula Le Gvina, Varonis, Venera (dieviete), Volkswagen Eos, Volkswagen Phaeton, Vulkāns (mitoloģija), Zemestrīce, Zevs, 10 Higieja, 1036 Ganimēds, 11 Partenope, 14 Eirēne, 15 Einomija, 16 Psihe, 17 Tetīda, 18 Melpomene, 1862 Apollons, 19 Fortūna, 19521 Haoss, 22 Kalliope, 433 Eross, 5 Astraja, 52 Eiropa, 55 Pandora, 6 Hēbe, 65 Kibele, 7 Irīda, 81 Terpsihora, 9 Metīda, 97 Kloto. Izvērst indekss (231 vairāk) »
Aīds
Aīda statuja Aīds (grieķu ᾍδης vai Ἅιδης 'neredzamais') sengrieķu mitoloģijā ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Aīds · Redzēt vairāk »
Afrodīte
Veneras dzimšana" (1879) Afrodīte (grieķu Ἀφροδίτη 'radusies no jūras putām') sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī auglības un dzīvības dieviete.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Afrodīte · Redzēt vairāk »
Agamemnons
"Agamemnona maska", kuru 1876. gadā Mikēnās atrada vācu arheologs Heinrihs Šlīmanis Agamemnons (Agamémnōn) sengrieķu mitoloģijā ir Mikēnu valdnieka Atreja un valdnieces Aeropas dēls, Menelāja brālis, Klitemnestras vīrs, kā arī Ifigenijas, Elektras, Oresta un Hrisotemīdas tēvs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Agamemnons · Redzēt vairāk »
Aitne (pavadonis)
Aitne, arī Jupiters XXXI ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Aitne (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Aizmiršana
Aizmiršana ir informācijas dzēšanās no atmiņas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Aizmiršana · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Aknas · Redzēt vairāk »
Aleksandrijas Klements
Tits Flāvijs Klements, saukts arī par Aleksandrijas Klementu (ap 150- ap 215), lai atšķirtu viņu no agrākā Romas Klementa, bija kristiešu teologs un Aleksandrijas katehētiskās skolas dekāns no 190.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Aleksandrijas Klements · Redzēt vairāk »
Alkmena
Hērakla dzimšana (Žans Žaks Fransuā Lebarbjē) Alkmena jeb Alkmēne sengrieķu mitoloģijā ir varoņa un pusdieva Hērakla māte.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Alkmena · Redzēt vairāk »
Amalteja
Amalteja var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Amalteja · Redzēt vairāk »
Amalteja (mitoloģija)
Jakoba Jordensa ''Zeva bērnība'', 1630. gadi (Luvra). Amalteja (grieķu: Αμαλθεια) - kaza vai nimfa ar kazas vaibstiem sengrieķu mitoloģijā, kas Krētā zīdīja Zevu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Amalteja (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Amikla
Amikla ir sena ahajiešu pilsēta Lakonijā, kas atrodas Eirotas vidustecē, labajā jeb rietumu krastā, 20 stadijas uz dienvidiem no Spartas, auglīgā rajonā, kas pārbagāts ar augļu kokiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Amikla · Redzēt vairāk »
Ananke (pavadonis)
Ananke, arī Jupiters XII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ananke (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Andromeda (mitoloģija)
Andromedas skulptūra Andromeda (Androméda, vai, Andromédē) sengrieķu mitoloģijā ir etiopu valdnieka Kēfeja un Kasiopejas meita.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Andromeda (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Antajs
Hērakls paceļ Antaju virs zemes un nožņaudz viņu Antajs jeb Antejs (Antaios) ir gigants berberu un sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Antajs · Redzēt vairāk »
Aoide (pavadonis)
Aoide jeb Jupiters XLI ir Jupitera pavadonis. To atklāja Havaju universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard). Pēc atklāšanas tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2003 J 7. Vārds Aoide pavadonim tika piešķirts 2005. gada martā. Aoide ir tēls grieķu mitoloģijā, viena no mūzām, Zeva meita. Aoide ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 4 km. Pavadonis ir piederīgs Pāsifajas grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Aoide (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Apollons · Redzēt vairāk »
Argals
Argali jeb kalnu aitas, arī arhari vai kačkari ir pārnadžu zīdītāji no dobradžu dzimtas, kas dzīvo Vidusāzijas un Centrālāzijas kalnu reģionos (Himalajos, Tibetā, Altajā), tostarp Sibīrijas dienvidos.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Argals · Redzēt vairāk »
Argonauti
Argo kuģis Argonauti (Argonautai) ir piecdesmit jūrasbraucēji un varoņi sengrieķu mitoloģijā, kas ar kuģi Argo veikuši tālu jūras braucienu uz Kolhīdas jeb Rietumgruzijas piekrasti, lai iegūtu zelta aunādu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Argonauti · Redzēt vairāk »
Arhe (pavadonis)
Arhe, arī Jupiters XLIII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Arhe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Artemīda
"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Artemīda · Redzēt vairāk »
Astraja (nozīmju atdalīšana)
Astraja var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Astraja (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Atēna
Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra) Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Atēna · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Atlants (mitoloģija)
Atlanta skulptūra Spānijas pilsētā Santjago de Kompostela Atlants (Átlas) ir titāns sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Atlants (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Augstiņi
Augstiņi (Centaurium) ir augu ģints genciānu rindā un genciānu dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 20 lakstaugu sugu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Augstiņi · Redzēt vairāk »
Autonoja (pavadonis)
Autonoja, arī Jupiters XXVIII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Autonoja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ķīmisko elementu saraksts · Redzēt vairāk »
Ēho
Ēho (grieķu: Ἠχώ) sengrieķu mitoloģijā ir nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ēho · Redzēt vairāk »
Bazilisks
Bazilisks, 1640. gada zīmējums Bazilisks un zebiekste, 17. gs. zīmējums Bazilisks (no — 'karalītis') ir mitoloģisks radījums - čūsku karalis, kam parasti piedēvēts lauvas, ķirzakas,čūskas vai pūķa izskats un spēja nogalināt ar savu elpu vai skatienu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Bazilisks · Redzēt vairāk »
Bellerofons
Pegaza Bellerofonts (Βελλεροφῶν Bellerophōn, ģen. Bellerophōntos) bija varonis grieķu mitoloģijā, "diženākais varonis un nezvēru nonāvētājs", līdzās Kadmam (Kadmos) un Persejam (Perseus), pirms Hērakla laikiem; viņa lielākais sasniegums bija Himēras — briesmoņa, kuru Homērs aprakstījis kā būtni ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti, — nogalināšana.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Bellerofons · Redzēt vairāk »
Centaur (raķešpakāpe)
Centaur-2A kā Atlas IIA augšējā pakāpe Centaur ir raķešpakāpe, kuru izmanto kā nesējraķešu augšējo pakāpi.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Centaur (raķešpakāpe) · Redzēt vairāk »
Cerbers
Cerbers. Autors Viljams Bleiks Cerbers, arī Kerbers, grieķu un romiešu mitoloģijā ir daudzgalvains suns (parasti trīsgalvains), kas sargā Aīda valstības vārtus, neļaujot tiem, kas šķērsojuši Stiksas upi, aizbēgt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Cerbers · Redzēt vairāk »
Ciklops
Odilona Redona glezna. Ciklops jeb kiklops ((kýklōps) — 'apaļacainais', no κύκλος (kýklos) — 'aplis' un ὤψ (ṓps) — 'acs') grieķu mitoloģijā ir vienacains milzis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ciklops · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Daidals
Dedals un Ikars. Daidals sengrieķu mitoloģijā bija leģendārs celtnieks un mākslinieks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Daidals · Redzēt vairāk »
Danaja (glezna)
Danaja ir nīderlandiešu gleznotāja Rembranta glezna no Pjēra Krozā kolekcijas, kas kopš 18.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Danaja (glezna) · Redzēt vairāk »
Dārza durvīs. Mākslinieka sieva
Dārza durvīs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Dārza durvīs. Mākslinieka sieva · Redzēt vairāk »
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Dēmetra · Redzēt vairāk »
Delfi
Delfi (Delphoi) bija pilsēta Senajā Grieķijā, Fokīdas dienvidrietumos, kas bija viens no sengrieķu reliģiskajiem centriem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Delfi · Redzēt vairāk »
Despoina (pavadonis)
Despoina, arī Neptūns V, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Despoina (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Diāna
Versaļas Diāna (Romas impērijas laika statujas kopija, 2. gadsimts m.ē.). Diāna romiešu mitoloģijā ir medniecības, mēness un dzimstības dieviete.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Diāna · Redzēt vairāk »
Dievība
Dievs, Laima (1932. g.) Dievība ir atzīta pārdabiska un nemirstīga būtne, kuru uzskata par dievišķu un svētu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Dievība · Redzēt vairāk »
Dionīss
Dionīsa statuja Dionīss ((Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Dionīss · Redzēt vairāk »
Dorieši
Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Dorieši · Redzēt vairāk »
Driāda
Driāda. Driādas (grieķu:Δρυάδες) ir koku nimfas vai koku gari sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Driāda · Redzēt vairāk »
Edips
Žans Ogists Dominiks Engrs — "Edips un Sfinksa" Edips jeb Oidips (Oidípous) sengrieķu mitoloģijā ir Tēbu valdnieks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Edips · Redzēt vairāk »
Eiropa (mitoloģija)
Eiropas un buļļa attēlojums 18. gadsimta gleznā Eiropa (Eurṓpē; doriskajā dialektā: Εὐρώπα, Eurṓpā) sengrieķu mitoloģijā ir feniķiešu valdnieka Agēnora meita.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Eiropa (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Elara (pavadonis)
Elara ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Elara (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Elbruss · Redzēt vairāk »
Elektra (mitoloģija)
Elektra 19. gadsimta gleznā Elektra (Ēlektra) sengrieķu mitoloģijā ir karaļa Agamemnona un karalienes Klītaimnēstras meita, līdz ar to Argosas princese.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Elektra (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Elmārs Seņkovs
Elmārs Seņkovs (dzimis Rīgā) ir latviešu teātra režisors.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Elmārs Seņkovs · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Enejs
Lukas Džordāno glezna ''Enea vince Turno'' ("Enejs pret Turno") Enejs (Aineías) grieķu un romiešu mitoloģijā ir viens no Trojas kara varoņiem, prinča Anhīsa un dievietes Afrodītes dēls.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Enejs · Redzēt vairāk »
Erīnijas
Orests, ko vajā erīnijas Erīnijas sengrieķu mitoloģijā ir atriebības, lāsta un soda dievietes.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Erīnijas · Redzēt vairāk »
Erebuss
Erebuss ir aktīvs vulkāns Antarktīdā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Erebuss · Redzēt vairāk »
Erots
Erota statuja Erots (gr. Ἔρως) bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Erots · Redzēt vairāk »
Ersa (pavadonis)
Ersa, arī Jupiters LXXI ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ersa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eshatoloģija
Apokalipses četri jātnieki Eshatoloģija (éskhatos — ‘pēdējais’) ir teoloģiska mācība par cilvēces galu, kā arī par pasaules galu un laika beigām.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Eshatoloģija · Redzēt vairāk »
Etna
Etna, arī Montdžibello vai Munčibedu, ir aktīvs stratovulkāns Itālijā, Sicīlijas austrumos, Mesīnas un Katānijas pilsētu tuvumā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Etna · Redzēt vairāk »
Euante (pavadonis)
Euante, arī Jupiters XXXIII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Euante (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eukelade (pavadonis)
Eukelade, arī Jupiters XLVII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Eukelade (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Euporija (pavadonis)
Euporija, arī Jupiters XXXIV ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Euporija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Euridome (pavadonis)
Euridome, arī Jupiters XXXII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Euridome (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Fēbe (pavadonis)
Fēbe, arī Saturns IX ir Saturna pavadonis, kuru 1898.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Fēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Gaja · Redzēt vairāk »
Galateja (pavadonis)
Galateja, arī Neptūns VI, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Galateja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Galatieši
Galatieša biste. (2. gadsimta kopija) Galatieši bija ķeltu tauta, kas dzīvoja Galatijā, Anatolijas centrālajā daļā, mūsdienu Ankaras apkārtnē hellēniskajā periodā un vēlāk Romas impērijas laikā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Galatieši · Redzēt vairāk »
Ganimēds
Ganimēds var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ganimēds · Redzēt vairāk »
Ganimēds (mitoloģija)
Ganimēda nolaupīšanas attēlojums 17. gadsimta gleznā Ganimēds (Ganymēdēs) sengrieķu mitoloģijā ir varonis un skaists jauneklis no Trojas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ganimēds (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Gitija
Gitija ir neliela pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Gitija · Redzēt vairāk »
Glauks
Glauks un Skilla Glauks bija jūras dievība sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Glauks · Redzēt vairāk »
Grieķijas eiro monētas
Grieķijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Grieķija.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Grieķijas eiro monētas · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Gruzija · Redzēt vairāk »
Gruzijas vēsture
Gruzīnu valstis 15. gadsimtā. Gruzijas vēsture ir Āzijas un Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Gruzijas teritorijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Gruzijas vēsture · Redzēt vairāk »
Gudrība
Luvras muzejā Gudrība ir vispārināta īpašība, kam raksturīgas plašas zināšanas, attīstīta domāšana, bagātīga pieredze, izpratne, piesardzība un spēja rast risinājumus problēmām.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Gudrība · Redzēt vairāk »
Haldene (pavadonis)
Haldene, arī Jupiters XXI ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Haldene (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Halimēde (pavadonis)
Halimēde, arī Neptūns IX, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Halimēde (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Haoss
bazilikā, Lorenzo Loto (1522-1532). Haoss sengrieķu mitoloģijā ir bezformas vai tukšuma stāvoklis pirms Visuma radīšanas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Haoss · Redzēt vairāk »
Harons (mitoloģija)
Harons grieķu mitoloģijā ir mirušo dvēseļu pārvedējs pār Stiksas upi (pēc citas versijas — pār Aheronu) uz mirušo pazemi.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Harons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Harons (pavadonis)
Harons ir lielākais pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Harons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Harpalike (pavadonis)
Harpalike jeb Jupiters XXII ir Jupitera pavadonis. To atklāja Havaju universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard). Pēc atklāšanas tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2000 J 5. Vārds Harpalike pavadonim tika piešķirts 2003. gada augustā. Harpalike ir tēls grieķu mitoloģijā. Harpalike ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 4 km. Pavadonis ir piederīgs Anankes grupai. Pēc izskata tas ir pelēks, līdzīgs C tipa asteroīdiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Harpalike (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hēbe
Ermitāžā Hēbe ir mūžīgās jaunības dieviete sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hēbe · Redzēt vairāk »
Hēfaists
Hēfaista statuja Hēfaists sengrieķu mitoloģijā bija uguns un kalēja amata dievs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hēfaists · Redzēt vairāk »
Hēgemone (pavadonis)
Hēgemone jeb Jupiters XXXIX ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hēgemone (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hēlijs (mitoloģija)
Hēlija galva Hēlijs ((Hēlios)) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperīona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hēlijs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Hēra
Hēra Hēra (grieķu Ἥρα vai Ἥρη) sengrieķu mitoloģijā ir viena no Olimpa dievietēm, Zeva māsa un sieva.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hēra · Redzēt vairāk »
Hērakls
Hērakls un Nēmejas lauva Hērakls (latīņu valodas versijā Herkuless (Hercules)) ir varonis sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hērakls · Redzēt vairāk »
Hēsiods
Hēsiods Gistava Moro glezna Hēsiods (dzīvojis ap 700. gadu p.m.ē. Boiotijā, Senajā Grieķijā) bija sengrieķu dzejnieks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hēsiods · Redzēt vairāk »
Hektors
Hektors un viņa māsa Kasandra Hektors sengrieķu mitoloģijā bija Trojas princis un trojiešu karavadonis Trojas karā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hektors · Redzēt vairāk »
Helena (mitoloģija)
Helena Helena (Helénē), pazīstama arī kā Trojas Helena, sengrieķu mitoloģijā bija spartiešu valdniece, Zeva un Lēdas meita.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Helena (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Herkuless (krāteris)
HerkulessI.Vilks, Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, ir triecienkrāteris Mēness redzamās puses ZA daļā, uz ZA no Aukstuma jūras.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Herkuless (krāteris) · Redzēt vairāk »
Herkuless (zvaigznājs)
Herkuless ir zvaigznājs, kas nosaukts romiešu mitoloģijas varoņa Herkulesa vārdā (pārņemts no sengrieķu varoņa Hērakla, kurš paveica 12 varoņdarbus).
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Herkuless (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Hermejs
Hermeja statuja Hermejs sengrieķu mitoloģijā ir nimfas Majas un Zeva dēls.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hermejs · Redzēt vairāk »
Hermipe (pavadonis)
Hermipe, arī Jupiters XXX ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hermipe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Herse (pavadonis)
Herse, arī Jupiters L ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Herse (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hidra (pavadonis)
Hidra ir pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hidra (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hidras efekts
Hidra — grieķu mitoloģijas tēls, kura vārdā nosaukts Hidras efekts Hidras efekts (arī Hidras paradokss) ir efekts, kad centieni samazināt kādas problēmas daudzumu panāk to, ka šis daudzums palielinās.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Hidras efekts · Redzēt vairāk »
Himalija (pavadonis)
Himalija ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Himalija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Himera
Himera (Apūliešu šķīvis, 350. — 340. g. p.m.ē.) Himera, Himaira ir briesmonis grieķu mitoloģijā, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Himera · Redzēt vairāk »
Ikars
Ikars pielido pārāk tuvu Saulei, iekrīt jūrā un noslīkst (''Jacob Peter Gowy'', ap 1635) Ikars (Íkaros) ir tēls sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ikars · Redzēt vairāk »
Indra (hinduisms)
Indra, attēlots ziloņa mugurā Indra ir viens no nozīmīgākajiem dieviem vēdiskajā un hinduisma mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Indra (hinduisms) · Redzēt vairāk »
Isonoja (pavadonis)
Isonoja jeb Jupiters XXVI ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Isonoja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ivars Smilga
Ivars Smilga (1892—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ivars Smilga · Redzēt vairāk »
Jāsons
Jāsona statuja ar zelta aunādu Jāsons ir varonis sengrieķu mitoloģijā, argonautu vadītājs uz kuģa "Argo".
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Jāsons · Redzēt vairāk »
Jo
Koredžo glezna "Jo un Zevs" Jo sengrieķu mitoloģijā ir nimfa, Argosas upes dieva Īnaha (pēc citiem avotiem - Argolīdas valdnieka) meita, kas bijusi tik skaista, ka viņā iemīlējies pats Zevs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Jo · Redzēt vairāk »
Junona
Romiešu dievietes Junonas statuja Junona, arī Jūnona romiešu mitoloģijā ir debesu dieviete, Saturna meita, Jupitera māsa un sieva, Marsa un Vulkāna māte.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Junona · Redzēt vairāk »
Jupitera pavadoņi
Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Kalē (pavadonis)
Kalē, arī Jupiters XXXVII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kalē (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kallihora (pavadonis)
Kallihora jeb Jupiters XLIV ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kallihora (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kalliroja (pavadonis)
Kalliroja, arī Jupiters XVII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kalliroja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kallisto (pavadonis)
Kallisto ir viens no Jupitera pavadoņiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kallisto (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Karija
Karijas izvietojums Mazāzijā. Karija ir vēsturisks apgabals Mazāzijas dienvidrietumu piekrastē, kur antīkajos laikos dzīvoja kariešu tauta.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Karija · Redzēt vairāk »
Karme (pavadonis)
Karme ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Karme (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Karpo (pavadonis)
Karpo jeb Jupiters XLVI ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Karpo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kasandra
Evelīnas De Morganas glezna (1898.gads, Londona): Kasandra degošās Trojas priekšā "Kasandra un Ajakss", 550.g. p.m.ē. Kasandra (sengrieķu: Κασσάνδρα vai) (dažreiz dēvēta par Aleksandru) bija Apollona priesteriene sengrieķu mitoloģijā, kura nolādēta izteikt patiesus pareģojumus, kuriem neviens netic.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kasandra · Redzēt vairāk »
Kasiopeja
Kasiopeja ir ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kasiopeja · Redzēt vairāk »
Kastālija
Kastālija (sengrieķu: Κασταλία), sengrieķu mitoloģijā bija nimfa, kuru Apollons pārveidoja par avotu svētvietā Delfos, Parnasa kalna nogāzē, Grieķijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kastālija · Redzēt vairāk »
Kentaurs
Sandro Botičelli glezna "Pallāda un kentaurs" (1482.) Kentaurs (Kéntauros) ir mežu un kalnu dēmons sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kentaurs · Redzēt vairāk »
Kerbers
Kerbers var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kerbers · Redzēt vairāk »
Kerbers (pavadonis)
Kerbers ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir ceturtais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2011. gada 28. jūnijā. Kerbers ir otrs tālākais un otrs mazākais Plutona pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kerbers (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Killēne (pavadonis)
Killēne jeb Jupiters XLVIII ir Jupitera pavadonis. To atklāja Havaju universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard). Pēc atklāšanas tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2003 J 13. Vārds Killēne pavadonim tika piešķirts 2005. gada martā. Killēne ir tēls grieķu mitoloģijā, viena no najādām, Zeva meita. Killēne ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 2 km. Pavadonis ir piederīgs Pāsifajas grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Killēne (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Klasiskā mitoloģija
Klasiskā mitoloģija var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Klasiskā mitoloģija · Redzēt vairāk »
Klaudio Monteverdi
Klaudio Džovanni Antonia Monteverdi (dzimis, miris) bija itāļu komponists, violas da gambas spēlētājs un garīdznieks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Klaudio Monteverdi · Redzēt vairāk »
Kore (pavadonis)
Kore, arī Jupiters XLIX ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Kore (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Korintas zemesšaurums
Korintas zemesšaurums ir zemesšaurums, kas savieno Peloponēsas pussalu ar kontinentālo Grieķiju.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Korintas zemesšaurums · Redzēt vairāk »
Krētas vērsis
Krētas vērsis (vēlāk Maratonas vērsis) — sengrieķu mitoloģijā Krētas valdnieka Mīnoja vērsis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Krētas vērsis · Redzēt vairāk »
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Krons · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Laima · Redzēt vairāk »
Latviešu mitoloģija
Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Lāomedeja (pavadonis)
Lāomedeja, arī Neptūns XII, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Lāomedeja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Līkija
Līkijas izvietojums (dzeltenā krāsā). Līkijas pilsētas. Līkija ir vēsturisks novads, kuru senos laikos apdzīvoja līkieši, kas laikā no 15–14.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Līkija · Redzēt vairāk »
Līsiteja (pavadonis)
Līsiteja jeb Jupiters X ir Jupitera pavadonis..
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Līsiteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Lezbas Hellaniks
Lezbas Hellaniks, saukts arī Mitilēnas Hellaniks bija sengrieķu logogrāfs, kas dzīvoja 5.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Lezbas Hellaniks · Redzēt vairāk »
Literatūras vēsture
Ar jēdzienu literatūras vēsture apzīmē gan literatūras vēsturisko attīstības procesu, gan arī literatūrzinātnes nozari, kas pēta šo procesu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Literatūras vēsture · Redzēt vairāk »
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mastorava
Mastoravas publikācijas vāks. Mastorava (erzju un) ir erzju un mokšu varoņeposs, kuru 1994.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mastorava · Redzēt vairāk »
Mīnojiešu civilizācija
Festas māla disks Mīnojiešu civilizācija bija Egejas bronzas laikmeta civilizācija, kas radās Krētas salā un uzplauka laikā no 27.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mīnojiešu civilizācija · Redzēt vairāk »
Mīnojs
Inferno'' 19. gadsimta ilustrācijā Mīnojs (Minōs) sengrieķu mitoloģijā ir Krētas karalis, Zeva un Eiropas dēls.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mīnojs · Redzēt vairāk »
Mīnotaurs
Mīnotaura krūšutēls Mīnotaurs (etrusku: Θevrumineś) sengrieķu mitoloģijā bija briesmonis, kam bija vērša galva un cilvēka ķermenis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mīnotaurs · Redzēt vairāk »
Mūzas
Deviņas sengrieķu mūzas: Klio, Talija, Erato, Eiterpe, Polihimnija, Kalliope, Terpsihora, Urānija un Melpomene Mūzas sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Mnēmosines meitas, poēzijas, mākslu un zinātņu dievietes.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mūzas · Redzēt vairāk »
Mēdeja
Luvrā, uz kuras attēlota Mēdeja, nogalinot savu bērnu Mēdeja (Mēdeia) sengrieķu mitoloģijā ir burve, Kolhīdas valdnieka Aiēta un okeanīdas Idījas meita.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mēdeja · Redzēt vairāk »
Medūza (mitoloģija)
Medūza 16. gadsimta Karavadžo gleznā Medūza grieķu mitoloģijā ir briesmone, viena no gorgonu māsām.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Medūza (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Megakleite (pavadonis)
Megakleite, arī Jupiters XIX ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Megakleite (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Melpomene
Melpomene sengrieķu mitoloģijā ir viena no deviņām mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Melpomene · Redzēt vairāk »
Merkurs (mitoloģija)
Hendrika Golciusa glezna "Merkurs" Merkurs ir dievs romiešu mitoloģijā, tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildnis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Merkurs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Metīda (nozīmju atdalīšana)
Metīda, arī Mētida var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Metīda (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Metīda (pavadonis)
Metīda, arī Mētida ir Jupiteram tuvākais pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Metīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Milētas Hekatejs
Milētas Hekatejs bija sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs un ģeogrāfs, viens no tuvākajiem Hērodota priekštečiem un literatūras avotiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Milētas Hekatejs · Redzēt vairāk »
Milzis (mitoloģija)
Freiju, Artūra Rakema ilustrācija, 1910. gads Milži ir mitoloģiskas cilvēkveidīgas būtnes ar lielu augumu un pārcilvēka spēku, kas parādās daudzu tautu kultūrās un leģendās ar dažādiem nosaukumiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Milzis (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Minerva
Mozaīka, kurā attēlota Minerva Minerva romiešu mitoloģijā ir gudrības, maģijas, medicīnas, amatu un mākslas dieviete.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Minerva · Redzēt vairāk »
Mitoloģija
Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir mītu kopums, kā arī zinātne, kas pēta dažādu tautu mītus, folkloru, eposus, pasakas un leģendas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mitoloģija · Redzēt vairāk »
Mnēme (pavadonis)
Mnēme, arī Jupiters XL ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mnēme (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Mnēmosine
Mnēmosine (grieķu Mνημοσύνη) sengrieķu mitoloģijā bija atmiņas dieviete, Urāna un Gajas meita.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Mnēmosine · Redzēt vairāk »
Moiras
Moiru statuja Berlīnes muzejā Moiras ir trīs likteņu dievietes sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Moiras · Redzēt vairāk »
Monako Okeanogrāfijas muzejs
Monako Okeanogrāfijas muzejs (Musée océanographique de Monaco) ir okeānu izpētei un to faunai un florai veltīts muzejs, kas atrodas vairāk nekā 100 metrus augstā ēkā Vidusjūras piekrastē Monako.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Monako Okeanogrāfijas muzejs · Redzēt vairāk »
Morfīns
200px Morfīns jeb morfijs (C17H19NO3) ir opiāts (opija atvasinājums).
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Morfīns · Redzēt vairāk »
Najāda (pavadonis)
Najāda, arī Neptūns III, ir Neptūnam tuvāk esošais pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Najāda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Narcisa metamorfoze
Narcisa metamorfoze ir spāņu sirreālista Salvadora Dalī 1937.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Narcisa metamorfoze · Redzēt vairāk »
Narcisms
Karavadžo glezna, kurā attēlots Narciss, kas iemīlējies savā atspulgā Narcisms, arī paštīksmināšanās, ir paša apmierinājums no iedomības vai egoisma, apbrīna par savām paša īpašībām un atribūtiem, kā arī sevis pielūgšana.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Narcisms · Redzēt vairāk »
Narciss
Narciss, arī Narkiss (Nárkissos), sengrieķu mitoloģijā ir skaists jauneklis, mednieks, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Narciss · Redzēt vairāk »
Nārnijas hronika
"Nārnijas hronika" ir grāmatu sērija, kas sastāv no 7 atsevišķām grāmatām.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nārnijas hronika · Redzēt vairāk »
Nīke
Nīkes statuja Nīke ir uzvaras dieviete grieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nīke · Redzēt vairāk »
Nēmejas lauva
Hērakla cīņa ar Nemejas lauvu (Romas perioda bareljefs) Nēmejas lauva sengrieķu mitoloģijā ir Tifona un Ehidnas bērns.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nēmejas lauva · Redzēt vairāk »
Nēso (pavadonis)
Nēso, arī Neptūns XIII, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nēso (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Nemeja
Nemeja bija sens Zeva kulta centrs Peloponēsas ziemeļaustrumos, senās Kleonu pilsētas teritorijas daļa (atradās ~7 km no Kleonām), Argolidā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nemeja · Redzēt vairāk »
Nemejas spēles
Nemejas senais stadions. Nemejas spēles (sengr. Νεμέων Αγώνων) ir sacensības senajā Grieķijā, kas tika rīkotas Nemejas ielejā, Peloponēsā pie Zeva tempļa, un bija veltītas Zevam, līdzīgi kā Olimpiskās spēles.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nemejas spēles · Redzēt vairāk »
Neptūns (mitoloģija)
Neptūns Neptūns ir jūras dievs romiešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Neptūns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Nestors (mitoloģija)
Nestors ar saviem dēliem Pilā pienes ziedojumu Poseidonam. (Sengrieķu krāteris) Nestors sengrieķu mitoloģijā ir Pilas valdnieks, Neleja un Hlorīdas dēls.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nestors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Nikte
Nikte Nikte ir nakts personifikācija grieķu mitoloģijā, tās pretstats ir Hēmera (diena).
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nikte · Redzēt vairāk »
Nikte (pavadonis)
Nikte ir pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nikte (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Nimfa · Redzēt vairāk »
Okeāns (mitoloģija)
Romā Okeāns (Ōkeanós) ir viens no titāniem grieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Okeāns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Olimpa dievi
Olimpa dievi sengrieķu mitoloģijā bija galvenās dievības grieķu panteonā, kas dzīvoja Olimpa kalnā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Olimpa dievi · Redzēt vairāk »
Olimpa kalns
Olimpa kalns ir augstākais kalns Grieķijā, atrodas starp Tesaliju un Maķedonijas reģionu, apmēram 100 km no valsts otras lielākās pilsētas Salonikiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Olimpa kalns · Redzēt vairāk »
Orests
Orests Orests ir sengrieķu mitoloģijas tēls no Pelopidas ģimenes, Agamemnona un Klitemnestras dēls, Elektras un Ifigēnijas brālis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Orests · Redzēt vairāk »
Orfejs
Orfejs Orfejs bija dzejnieks, mūziķis, pravietis un mītiska persona sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Orfejs · Redzēt vairāk »
Orhomena (Arkādija)
Orhomena bija sengrieķu pilsēta Arkādijā, Peloponēsas vidusdaļā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Orhomena (Arkādija) · Redzēt vairāk »
Orions
1603. gada gravīra, kurā attēlots Orions. Orions (vai Ὠαρίων) ir milzīgs mednieks, kuru Zevs novietoja pie debesīm Oriona zvaigznājā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Orions · Redzēt vairāk »
Orions (zvaigznājs)
Orions ir viens no 88 zvaigznājiem debesjumā, atrodas uz debess ekvatora, tāpēc redzams teju vai visā pasaulē, lai gan ne visu cauru gadu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Orions (zvaigznājs) · Redzēt vairāk »
Orks (asteroīds)
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Ortosija (pavadonis)
Ortosija, arī Jupiters XXXV ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ortosija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pallāda (asteroīds)
Pallāda, oficiāli 2 Pallāda, ir viens no lielākajiem asteroīdiem Saules sistēmā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pallāda (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Pandora
Pandoras 19. gadsimta skulptūra Pandora sengrieķu mitoloģijā ir pirmā sieviete, ko radījuši dievi, precīzāk — Atēna un Hēfaists pēc Zeva pavēles.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pandora · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Partenons
Partenons ir grieķu dievietei Atēnai celts templis Atēnās.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Partenons · Redzēt vairāk »
Pāns (mitoloģija)
Pāns sengrieķu mitoloģijā ir dieva Hermeja un nimfas Driopes dēls, ganāmpulku, mežu un lauku dievs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pāns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Pāsifaja (pavadonis)
Pāsifaja, arī Jupiters VIII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pāsifaja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pāsiteja (pavadonis)
Pāsiteja, arī Jupiters XXXVIII ir Jupitera pavadonis, ko Skota Šeparda (Scott S. Sheppard) vadībā atklāja Havaju Universitātes zinātnieku komanda.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pāsiteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pūķis
Paolo Učello gleznas "Svētais Juris un pūķis" (apm. 1456) fragments Pūķis ir fantastisks radījums, kas viduslaiku tekstos parasti aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, divām vai četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pūķis · Redzēt vairāk »
Pegazs
Bellerofonts Pegaza mugurā Pegazs (no (Pḗgasos)) grieķu mitoloģijā ir spārnots zirgs, kas ar savu pakavu izsitis virszemē avotu, kura ūdens dod iedvesmu dzejniekiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pegazs · Redzēt vairāk »
Pelašķi
Pelašķi (Achillea) ir augu ģints asteru rindas kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pelašķi · Redzēt vairāk »
Persefone
Persefone ielūkojas Adonīsa šķirstā Persefone (romiešu Proserpina) grieķu mitoloģijā ir Zeva un Dēmetras meita, Aīda sieva — pazemes valstības valdniece.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Persefone · Redzēt vairāk »
Persejs
Benvenuto Čellīni veidota statuja, kurā attēlots Persejs ar Medūzas galvu rokā Persejs (Perseús) sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Danajas dēls, gorgonas Medūzas slepkava un Andromedas glābējs no jūras briesmoņa.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Persejs · Redzēt vairāk »
Pila (Grieķija)
Pila, vēsturiski zināma ar nosaukumu Navarina, ir pilsēta Grieķijā, Peloponēsā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Pila (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Plejādes
Plejādes jeb Sietiņš Plejādes jeb Sietiņš ir spoža vaļēja zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Plejādes · Redzēt vairāk »
Plutons (mitoloģija)
Plutons (Aīda skulptūras romiešu kopija). Plutons ir pazemes dievs romiešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Plutons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Polihimnija
Polihimnija grieķu mitoloģijā ir dieviete, svēto himnu mūza.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Polihimnija · Redzēt vairāk »
Poseidons
Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta) Poseidons sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Poseidons · Redzēt vairāk »
Prāksidike (pavadonis)
Prāksidike, arī Jupiters XXVII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Prāksidike (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Prokrusts
Tēzejs un Prokrusts, 570–560 p.m.ē. Prokrusts - sengrieķu mitoloģijā briesmīgs laupītājs senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Prokrusts · Redzēt vairāk »
Prometejs
Prometejs (Rubenss, 1612) Prometejs sengrieķu mitoloģijā bija viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Prometejs · Redzēt vairāk »
Protejs (pavadonis)
Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Psamate (pavadonis)
Psamate, arī Neptūns X, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Psamate (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Radamantijs
Radamantijs sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieka Zeva un Eiropas dēls, Minosa un Sarpedona brālis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Radamantijs · Redzēt vairāk »
Rītausma
Rītausma virs Gaosjunas ostas Rītausma jeb ausma ir diennakts daļa pirms sauleslēkta un pēc nakts tumsas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Rītausma · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Reliģija · Redzēt vairāk »
Riks Riordans
Riks Riordans (dzimis) ir amerikāņu rakstnieks.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Riks Riordans · Redzēt vairāk »
Rodžers Zelaznijs
Rodžers Džozefs Zelaznijs (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātniskās fantastikas un fantāzijas rakstnieks, trīskārtējs Nebula balvas un seškārtējs Hugo balvas ieguvējs, viens no nozīmīgākajiem Jaunā viļņa zinātniskās fantastikas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Rodžers Zelaznijs · Redzēt vairāk »
Romas ķēniņvalsts
Romas ķēniņvalsts jeb Romas karaļvalsts, nereti saukts arī par Romas valdnieku laikmetu, bija Senās Romas valsts attīstības periods, kurā pie varas atradās vairāki valdnieki jeb ķēniņi (Rex).
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Romas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »
S/2000 J 11
Dia, arī Jupiters LIII ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un S/2000 J 11 · Redzēt vairāk »
Salacija
Salacija, arī 120347 Salacia ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 854 ± 45 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Salacija · Redzēt vairāk »
Samotrākes Nīke
Samotrākes Nīke Samotrākes Nīke (pazīstama arī kā Spārnotā uzvara) ir 2.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Samotrākes Nīke · Redzēt vairāk »
Sao (pavadonis)
Sao, arī Neptūns XI, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sao (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saturns (mitoloģija)
16. gadsimta gravīra, kurā attēlots Saturns Saturns ir dievība romiešu mitoloģijā, kas sākotnēji bija sējumu dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par laika dievu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Saturns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Saturns aprij savus bērnus
Saturns aprij savus bērnus ir nosaukums, kas dots spāņu mākslinieka Fransisko Gojas gleznai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Saturns aprij savus bērnus · Redzēt vairāk »
Sīzifs
Glezna, kurā attēlota Sīzifa sodīšana Sīzifs (Sísyphos) sengrieķu mitoloģijā bija Efīras (Senās Korintas) valdnieks un tiek uzskatīts par šīs pilsētas dibinātāju.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sīzifs · Redzēt vairāk »
Selēne
Selēne sengrieķu mitoloģijā ir mēness dieviete.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Selēne · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Senā Korinta · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Serapiss
Serapisa biste Serapiss, Sarapis (doriešu Σάραπις), Sarapo (baktriešu Σαραπo) bija hellēnisma laika pārpilnības, auglības, pazemes un aizkapa dzīves dievs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Serapiss · Redzēt vairāk »
Sfinksa
Senās Ēģiptes ceturtās dinastijas laikā izveidota sfinksas statuja Sfinksa ir mītisks radījums ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sfinksa · Redzēt vairāk »
Sinope
Sinope, arī Jupiters IX ir neliels Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sinope · Redzēt vairāk »
Sirēnas (mitoloģija)
Sirēna 19. gadsimta gleznā Sirēnas (Seirēn (vienskaitlī),, Seirēnes (daudzskaitlī)) sengrieķu mitoloģijā ir būtnes, kas ar dziedāšanu pievilina jūrniekus, lai tie ar saviem kuģiem avarētu un ietu bojā klinšainajos salu, uz kurām mīt sirēnas, krastos.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sirēnas (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Sparta (pilsēta)
Sparta ir pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sparta (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Sponde (pavadonis)
Sponde, arī Jupiters XXXVI ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Sponde (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Stiksa
Stiksa var būt.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Stiksa · Redzēt vairāk »
Stiksa (pavadonis)
Stiksa ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir piektais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2012. gada 26. jūnijā, gadu pēc ceturtā Plutona pavadoņa Kerbera atklāšanas. Stiksa ir otrs tuvākais Plutona pavadonis. Tas ir ļoti nespodrs — pavadonis ir divreiz nespodrāks par Kerberu un tūkstošiem reižu nespodrāks par Plutonu. Stiksas atklāšana pastiprināja teoriju, ka Plutona pavadoņi ir paliekas no planētas un kāda cita liela Koipera joslas objekta sadursmes pirms miljoniem gadu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Stiksa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Stimfālijas ezers
Stimfālijas ezers ir purvains ezers Grieķijā, Peloponēsā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Stimfālijas ezers · Redzēt vairāk »
Taigets
Taigets ir kalnu grēda Grieķijā, Peloponēsas dienvidos, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem apmēram 75 km garumā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Taigets · Redzēt vairāk »
Talasa (pavadonis)
Talasa, arī Neptūns IV, ir Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Talasa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tartars
Klasiskajā sengrieķu mitoloģijā zem Urāna (debesis), Gajas (zeme) un Pontas (jūra) atrodas Tartars.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tartars · Redzēt vairāk »
Tāigete (pavadonis)
Tāigete, arī Jupiters XX ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tāigete (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tēbas (Grieķija)
Tēbas (Thēbai,;, Thíva) ir pilsēta Biotijā, Grieķijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tēbas (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Tēsejs
Tēsejs un Mīnotaurs Tēsejs sengrieķu mitoloģijā ir Aitras dēls, viņam ir divi tēvi: zemes cilvēks atēniešu valdnieks Egejs un dievišķais Poseidons.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tēsejs · Redzēt vairāk »
Tegeja
Tegeja (sengr. Τεγεά) bija sengrieķu pilsēta Arkādijas dienvidaustrumos, Peloponēsā, Grieķijā, Tegeātisas apgabala ekonomiskais un kultūras centrs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tegeja · Redzēt vairāk »
Telksinoja (pavadonis)
Telksinoja, arī Jupiters XLII ir Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Telksinoja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Temīda
Temīdas skulptūra Temīda bija taisnības dieviete sengrieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Temīda · Redzēt vairāk »
Teogonija
Hēsiods Teogonija (— 'Dievu izcelšanās') ir Hēsioda poēma, kurā ir aprakstīta dievu izcelšanās un raduraksti.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Teogonija · Redzēt vairāk »
Tione (pavadonis)
Tione jeb Jupiters XXIX ir Jupitera pavadonis. To atklāja Havaju universitātes zinātnieku komanda, kuru vadīja Skots Šepards (Scott S. Sheppard). Pēc atklāšanas tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2001 J 2. Vārds Tione pavadonim tika piešķirts 2003. gadā. Tione ir tēls grieķu mitoloģijā, viena no Zeva mīļākajām. Tione ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 4 km. Pavadonis ir piederīgs Anankes grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tione (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Titāni · Redzēt vairāk »
Tots
Tots ar ibisa galvu Tots, Džehuti bija rakstības, skaitīšanas un gudrības dievs ēģiptiešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Tots · Redzēt vairāk »
Trojas karš
Trojas mūri. Trojas karš bija karš, par ko vēsta sengrieķu mitoloģija un literatūra.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Trojas karš · Redzēt vairāk »
Turcijas karogs
25px Turcijas Republikas karogs ir sarkans ar baltu pusmēnesi un zvaigzni.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Turcijas karogs · Redzēt vairāk »
Urāns (dievs)
''Urāna kastrēšana'': Džordžo Vazāri and Kristofano Džerardi freska, 1560. gads. (''Palazzo Vecchio'', Florence) Urāns ir debesis personificējoša dievība grieķu mitoloģijā, Gajas vīrs, viena no pirmatnējām dievībām.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Urāns (dievs) · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Ursula Le Gvina
Ursula Krēbere Le Gvina (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu rakstniece.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Ursula Le Gvina · Redzēt vairāk »
Varonis
sengrieķu vāzes Varonis ir cilvēks vai izdomāts tēls, kas sevišķi grūtos apstākļos pilda savu pienākumu, aizstāv un cīnās par ideāliem, pat riskējot ar savu veselību vai dzīvību, vai arī ar ko izceļas, piesaista sev sabiedrības uzmanību.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Varonis · Redzēt vairāk »
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »
Volkswagen Eos
300px Volkswagen Eos ir četru sēdvietu kabriolets, kuru sāka pārdot 2006.gadā, un tas ir Volkswagen Cabrio pēctecis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Volkswagen Eos · Redzēt vairāk »
Volkswagen Phaeton
300px Volkswagen Phaeton ir vācu firmas Volkswagen liels luksusa klases sedans.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Volkswagen Phaeton · Redzēt vairāk »
Vulkāns (mitoloģija)
Uguns dievs Vulkāns Vulkāns (Vulcānus) ir uguns un vulkānu dievs romiešu mitoloģijā, kalēju un amatnieku aizbildnis.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Vulkāns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un Zevs · Redzēt vairāk »
10 Higieja
Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 10 Higieja · Redzēt vairāk »
1036 Ganimēds
Ganimēds, arī 1036 Ganimēds ir asteroīds ar diametru apmēram 32 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 1036 Ganimēds · Redzēt vairāk »
11 Partenope
Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 11 Partenope · Redzēt vairāk »
14 Eirēne
Eirēne, arī 14 Eirēne ir asteroīds ar diametru apmēram 152 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 14 Eirēne · Redzēt vairāk »
15 Einomija
Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 15 Einomija · Redzēt vairāk »
16 Psihe
Psihe, arī 16 Psihe ir asteroīds ar diametru apmēram 253 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder pie M tipa asteroīdu grupas.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 16 Psihe · Redzēt vairāk »
17 Tetīda
Tetīda, arī 17 Tetīda ir asteroīds ar diametru apmēram 90 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 17 Tetīda · Redzēt vairāk »
18 Melpomene
Melpomene, arī 18 Melpomene ir asteroīds ar diametru apmēram 141 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 18 Melpomene · Redzēt vairāk »
1862 Apollons
Apollons, arī 1862 Apollons ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 1,5 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 1862 Apollons · Redzēt vairāk »
19 Fortūna
Fortūna, arī 19 Fortūna ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 19 Fortūna · Redzēt vairāk »
19521 Haoss
Haoss, arī 19521 Haoss ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 600 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 19521 Haoss · Redzēt vairāk »
22 Kalliope
Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 22 Kalliope · Redzēt vairāk »
433 Eross
433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 433 Eross · Redzēt vairāk »
5 Astraja
Astraja, arī 5 Astraja, oficiāli 5 Astraea ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 5 Astraja · Redzēt vairāk »
52 Eiropa
Eiropa, arī 52 Eiropa ir asteroīds ar diametru apmēram 315 ± 7 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 52 Eiropa · Redzēt vairāk »
55 Pandora
Pandora, arī 55 Pandora ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 67 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 55 Pandora · Redzēt vairāk »
6 Hēbe
Hēbe, arī 6 Hēbe, oficiāli 6 Hebe ir asteroīds ar diametru apmēram 185 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 6 Hēbe · Redzēt vairāk »
65 Kibele
Kibele, arī 65 Kibele ir asteroīds ar diametru apmēram 237 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 65 Kibele · Redzēt vairāk »
7 Irīda
Irīda, arī 7 Irīda, oficiāli 7 Iris ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 7 Irīda · Redzēt vairāk »
81 Terpsihora
Terpsihora, arī 81 Terpsihora ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 81 Terpsihora · Redzēt vairāk »
9 Metīda
Metīda, arī 9 Metīda ir asteroīds ar diametru apmēram 190 km.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 9 Metīda · Redzēt vairāk »
97 Kloto
Kloto, arī 97 Kloto ir asteroīds ar diametru apmēram 83 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Sengrieķu mitoloģija un 97 Kloto · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Grieķu dievi, Grieķu mitoloģija, Sengrieķu dievi.
