Satura rādītājs
42 attiecības: Arāja komanda, Artūrs Silgailis, Arvīds Krīpens, Ādolfs Eihmanis, Gestapo, Gleivicas incidents, Heincs Josts, Herberts Cukurs, Jānis Kurelis, Jumpravmuižas koncentrācijas nometne, Kārlis Ozols (šahists), Klauss fon Štaufenbergs, Kolaboracionisms, Latviešu nacionālistu savienība, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Mežaparka koncentrācijas nometne, Nirnbergas process, Operācija "Ziemas burvība", Paneru seņūnija, Pērkonkrusts, Polijas kampaņa, Rūdolfs Lange, Reinhards Heidrihs, Salaspils koncentrācijas nometne, Schutzstaffel, SD, Septiņpadsmit pavasara mirkļi, Tautas Balss (1942), Trešais reihs, UPA pretpadomju pretestība, Valters Štālekers, Varšavas geto sacelšanās, Ventspils vēsture, Viktors Arājs, 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1943. gada sprādziens Doma laukumā, 20-E. Rīgas policijas bataljons, 24. Talsu policijas bataljons, 271. Aizputes policijas bataljons, 276. Kuldīgas policijas bataljons, 277. Siguldas policijas bataljons, 278. Dobeles policijas bataljons.
Arāja komanda
Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.
Skatīt Sicherheitsdienst un Arāja komanda
Artūrs Silgailis
Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Skatīt Sicherheitsdienst un Artūrs Silgailis
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Sicherheitsdienst un Arvīds Krīpens
Ādolfs Eihmanis
Oto Ādolfs Eihmanis (dzimis, miris) bija SS oberšturmbanfīrers, viens no galvenajiem holokausta organizatoriem.
Skatīt Sicherheitsdienst un Ādolfs Eihmanis
Gestapo
Gestapo (no) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.
Skatīt Sicherheitsdienst un Gestapo
Gleivicas incidents
Gleivicas radiotornis mūsdienās ir augstākā koka celtne Eiropā Gleivicas incidents bija uzbrukums vācu radiostacijai Vācijas un Polijas pierobežā 1939.
Skatīt Sicherheitsdienst un Gleivicas incidents
Heincs Josts
Heincs Josts (dzimis, miris) bija SS brigādenfīrers un policijas ģenerālmajors.
Skatīt Sicherheitsdienst un Heincs Josts
Herberts Cukurs
Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.
Skatīt Sicherheitsdienst un Herberts Cukurs
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Sicherheitsdienst un Jānis Kurelis
Jumpravmuižas koncentrācijas nometne
Jumpravmuižas koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne okupētajā Latvijā, kas 1941.—1943.
Skatīt Sicherheitsdienst un Jumpravmuižas koncentrācijas nometne
Kārlis Ozols (šahists)
Kārlis Ozols (dzimis Rīgā, miris Melburnā) bija Latvijas un Austrālijas šaha meistars.
Skatīt Sicherheitsdienst un Kārlis Ozols (šahists)
Klauss fon Štaufenbergs
Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs (dzimis, miris) bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs.
Skatīt Sicherheitsdienst un Klauss fon Štaufenbergs
Kolaboracionisms
Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.
Skatīt Sicherheitsdienst un Kolaboracionisms
Latviešu nacionālistu savienība
Latviešu nacionālistu savienība bija pagrīdes pretošanās kustības organizācija, kas bija aktīva vācu okupācijas laikā.
Skatīt Sicherheitsdienst un Latviešu nacionālistu savienība
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Sicherheitsdienst un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Mežaparka koncentrācijas nometne
Piemineklis Mežaparka koncentrācijas nometnes vietā Mežaparka koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne Mežaparka apkaimē pie dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena.
Skatīt Sicherheitsdienst un Mežaparka koncentrācijas nometne
Nirnbergas process
Nirnbergas process, ko īstenoja Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls (sastāvēja no četru sabiedroto valstu nozīmētiem tiesnešiem), lai tiesātu nacistiskos noziedzniekus, ilga no 1945.
Skatīt Sicherheitsdienst un Nirnbergas process
Operācija "Ziemas burvība"
Operācija "Ziemas burvība", pazīstama arī kā Osvejas operācija, bija plaša partizānu apkarošanas operācija Latvijas pierobežā, norisinoties pamatā Osvejas rajonā Baltkrievijā.
Skatīt Sicherheitsdienst un Operācija "Ziemas burvība"
Paneru seņūnija
Paneru seņūnija ir Viļņas seņūnija.
Skatīt Sicherheitsdienst un Paneru seņūnija
Pērkonkrusts
Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.
Skatīt Sicherheitsdienst un Pērkonkrusts
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Sicherheitsdienst un Polijas kampaņa
Rūdolfs Lange
Rūdolfs Lange (1910—1945) bija vācu kara noziedznieks, Drošības policijas (Sicherheitspolizei, SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs okupētajā Latvijā, viens no galvenajiem holokausta organizētājiem Latvijā.
Skatīt Sicherheitsdienst un Rūdolfs Lange
Reinhards Heidrihs
Reinhards Tristans Eižens Heidrihs (dzimis, miris) bija Trešā reiha augsta amatpersona un viens no holokausta "arhitektiem".
Skatīt Sicherheitsdienst un Reinhards Heidrihs
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.
Skatīt Sicherheitsdienst un Salaspils koncentrācijas nometne
Schutzstaffel
Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s.
Skatīt Sicherheitsdienst un Schutzstaffel
SD
SD var būt.
Skatīt Sicherheitsdienst un SD
Septiņpadsmit pavasara mirkļi
"Septiņpadsmit pavasara mirkļi" ir 1973.
Skatīt Sicherheitsdienst un Septiņpadsmit pavasara mirkļi
Tautas Balss (1942)
„Tautas Balss” (1942. gada februāris — septembris) bija pagrīdes pretošanās kustības organizācijas „Latviešu nacionālistu savienība” nelegāls izdevums, kas iznāca vācu okupētajā Latvijā.
Skatīt Sicherheitsdienst un Tautas Balss (1942)
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Sicherheitsdienst un Trešais reihs
UPA pretpadomju pretestība
Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) pretpadomju pretestība bija partizānu karš, ko Otrā pasaules kara laikā un pēc tā īstenoja ukraiņu nacionālistu partizānu formējumi pret Padomju Savienību Ukrainas PSR rietumu apgabalos un Baltkrievijas PSR dienvidrietumu apgabalos.
Skatīt Sicherheitsdienst un UPA pretpadomju pretestība
Valters Štālekers
Francis Valters Štālekers (dzimis, miris) bija Ostlandes Sicherheitspolizei (SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs 1941.
Skatīt Sicherheitsdienst un Valters Štālekers
Varšavas geto sacelšanās
Sacelšanās apspiešana Varšavas geto sacelšanās bija lielākā ebreju sacelšanās Nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā.
Skatīt Sicherheitsdienst un Varšavas geto sacelšanās
Ventspils vēsture
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.
Skatīt Sicherheitsdienst un Ventspils vēsture
Viktors Arājs
Viktors Bernhards Arājs (dzimis, miris) bija latviešu kolaboracionists, viens no holokausta īstenotājiem vācu okupācijas laikā.
Skatīt Sicherheitsdienst un Viktors Arājs
1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
1.
Skatīt Sicherheitsdienst un 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
1943. gada sprādziens Doma laukumā
Protesta sapulce Rīgas Doma laukumā 1943. gada 13. novembrī. Sprādziens Doma laukumā bija bumbas sprādziens 1943.
Skatīt Sicherheitsdienst un 1943. gada sprādziens Doma laukumā
20-E. Rīgas policijas bataljons
20-E. Rīgas policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Skatīt Sicherheitsdienst un 20-E. Rīgas policijas bataljons
24. Talsu policijas bataljons
24.
Skatīt Sicherheitsdienst un 24. Talsu policijas bataljons
271. Aizputes policijas bataljons
271.
Skatīt Sicherheitsdienst un 271. Aizputes policijas bataljons
276. Kuldīgas policijas bataljons
276.
Skatīt Sicherheitsdienst un 276. Kuldīgas policijas bataljons
277. Siguldas policijas bataljons
277.
Skatīt Sicherheitsdienst un 277. Siguldas policijas bataljons
278. Dobeles policijas bataljons
278.
Skatīt Sicherheitsdienst un 278. Dobeles policijas bataljons