Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Ēriks Uzvarētājs, Ānunds Jākobs, Baltijas jūras pirāti, Birka (pilsēta), Brēmenes arhibīskapija, Ernsts Fasts, Francis Balodis, Knuts I, Kurši, Magnuss Gabriels Delagardijs, Mēlarens, Rakvere, Stēnkils, Stokholma, Svēlande, Upsālas arhibīskapija, Zviedrijas komūnas, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums.
Ēriks Uzvarētājs
Ēriks Uzvarētājs (vecnorvēģu: Eiríkr inn sigrsæli, zviedru: Erik Segersäll) bija pirmais vēsturiski zināmais zviedru ķēniņš 10. gadsimta nogalē (valdījis no aptuveni 985. līdz 995. gadam).
Jaunums!!: Sigtuna un Ēriks Uzvarētājs · Redzēt vairāk »
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Jaunums!!: Sigtuna un Ānunds Jākobs · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Jaunums!!: Sigtuna un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »
Birka (pilsēta)
Birka bija vikingu tirdzniecības apmetne no 8.
Jaunums!!: Sigtuna un Birka (pilsēta) · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Sigtuna un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Ernsts Fasts
Ernsts Roberts Efraims Fasts (dzimis, miris) bija zviedru vieglatlēts, garo distanču skrējējs.
Jaunums!!: Sigtuna un Ernsts Fasts · Redzēt vairāk »
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Jaunums!!: Sigtuna un Francis Balodis · Redzēt vairāk »
Knuts I
Knuta I zīmogs Knuts I (Knut Eriksson; ap 1150 — 1195) bija Zviedrijas karalis (1167—1195), Ērika Svētā dēls.
Jaunums!!: Sigtuna un Knuts I · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Sigtuna un Kurši · Redzēt vairāk »
Magnuss Gabriels Delagardijs
Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Sigtuna un Magnuss Gabriels Delagardijs · Redzēt vairāk »
Mēlarens
Mēlarens ir liels trešais lielākais ezers Zviedrijā.
Jaunums!!: Sigtuna un Mēlarens · Redzēt vairāk »
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Jaunums!!: Sigtuna un Rakvere · Redzēt vairāk »
Stēnkils
Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Stēnkils (Stenkil Ragnvaldsson) (1028 - 1066) bija Zviedrijas jārls un karalis (1060 - 1065).
Jaunums!!: Sigtuna un Stēnkils · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Sigtuna un Stokholma · Redzēt vairāk »
Svēlande
Svēlande Svēlande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Jētalandi dienvidos, Norlandi ziemeļos un Norvēģiju rietumos.
Jaunums!!: Sigtuna un Svēlande · Redzēt vairāk »
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Sigtuna un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas komūnas
Zviedrijas komunās Zviedrija iedalās 290 komūnās (kommun).
Jaunums!!: Sigtuna un Zviedrijas komūnas · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Sigtuna un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
