Satura rādītājs
13 attiecības: Acebutolols, Adrenalīns, Elektrokardiogrāfija, Elektrokardiostimulators, Hisa kūlīša labā zara blokāde, Mākslīgais elektrokardiostimulators, Miokards, Priekškambaru mirdzēšana, Sirds aritmija, Sirdsklauves, Sklerodermija, Supraventrikulārā tahikardija, Vagālais tonuss.
Acebutolols
Acebutolols ir antiaritmiskas (II. klase) un antihipertensīvas bēta adrenoblokatoru grupas zāles.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Acebutolols
Adrenalīns
Adrenalīna molekulas modelis Adrenalīna ampula, 1 mg (Suprarenīns®) Adrenalīns jeb epinefrīns ir hormons, neiromediators un arī zāles, kas ir iesaistītas iekšējo orgānu funkciju (piemēram, elpošanas) regulēšanā.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Adrenalīns
Elektrokardiogrāfija
291x291px 10 elektrodu pieslēgšanas vietas elektrokardiogrāfijas veikšanai Elektrokardiogrāfija (saīsinājumā EKG, no, cardia — 'sirds' un γραφειν, graphein — 'rakstīt') ir viena no galvenajām sirds izmeklēšanas metodēm.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Elektrokardiogrāfija
Elektrokardiostimulators
sirds elektriskās vadīšanas sistēmā. Sirds muskuļa kontrakciju visiem dzīvniekiem ierosina elektriskie impulsi, ko sauc par darbības potenciālu.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Elektrokardiostimulators
Hisa kūlīša labā zara blokāde
Hisa kūlīša labā zara blokāde jeb Labā saišķa/zara blokāde (angļu: RBBB (right bundle branch block) ir sirds blokāde elektriskās vadīšanas sistēmas Hisa kūlīša labajā zarā. Tipisks EKG, labā zara blokādes gadījumā, kas parāda plašus QRS kompleksus ar gala R vilni V1 novadījumā un ilgāku S vilni V6 novadījumā.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Hisa kūlīša labā zara blokāde
Mākslīgais elektrokardiostimulators
''St. Jude Medical'' viena vada mākslīgais elektrokardiostimulators (ražots 2005. gadā) Elektrokardiostimulators (vai mākslīgais elektrokardiostimulators, lai to nejauktu ar dabisko sirds elektrostimulatoru) ir medicīniska ierīce, kas ģenerē elektriskus impulsus, ko piegādā elektrodi, lai izraisītu sirds muskuļa kambaru (augšējos — priekškambaros un / vai apakšējos — kambaros) saraušanos un tādējādi sūknētu asinis; šādi rīkojoties, šī ierīce aizstāj un / vai regulē sirds elektriskās vadīšanas sistēmas darbību.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Mākslīgais elektrokardiostimulators
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Miokards
Priekškambaru mirdzēšana
Priekškambaru mirdzēšana, mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija (AF vai A-fib) ir patoloģisks sirds ritms (aritmija), ko raksturo ātra un neregulāra sirds priekškambaru saraušanās.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Priekškambaru mirdzēšana
Sirds aritmija
Sirds aritmija jeb vienkārši aritmija (— "nesakritība") ir patoloģisks stāvoklis, kas izpaužas ar sirds ritmiskuma, frekvences un uzbudināmības kārtības traucējumiem.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Sirds aritmija
Sirdsklauves
Sirdsklauves ir cilvēka uztvertas sirdsdarbības novirzes, ko raksturo sirds muskuļa kontrakciju apzināšanās krūškurvī, ko raksturo arī smagi, ātri un/vai neregulāri sirds sitieni.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Sirdsklauves
Sklerodermija
ādas sacietējums Sklerodermija ir autoimūnu slimību grupa, kas var izraisīt izmaiņas ādā, asinsvados, muskuļos un iekšējos orgānos.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Sklerodermija
Supraventrikulārā tahikardija
Supraventrikulāra tahikardija (SVT) ir ātrs sirds ritms, ko izraisa patoloģiska elektriskā aktivitāte sirds augšējā daļā.
Skatīt Sirds vadītājsistēma un Supraventrikulārā tahikardija
Vagālais tonuss
Vagālais tonuss ir klejotājnerva (10. galvas smadzeņu nerva) aktivitāte, kas ir būtiska sastāvdaļa veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātiskajā daļā.