Satura rādītājs
109 attiecības: Akumulatoru baterija, Alesandro Volta, Ampērmetrs, Amplitūdas modulācija, Analogciparu pārveidotājs, Anods, Asinhronā mašīna, Atmiņa ar kļūdu labošanu, Atomspēku mikroskops, Šotkija diode, Baterija, Cyrix, Daļiņu detektors, Darbības potenciāls, Darbs (fizika), Dekatrons, Dinistors, Dzelzceļš, Edisona vītne, Elektrība, Elektriskais dzinējspēks, Elektriskais lauks, Elektriskais vadītājs, Elektriskā ķēde, Elektriskā mašīna, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektriskās zivis, Elektroģenerators, Elektrods, Elektromagnētiskais starojums, ER-200, ER2, Farads, Ford 2GA, Fotoelektriskais efekts, Fotoelektronu pavairotājs, Gaismas diode, Galvaniskais elements, Galvanometrs, Gāze, Gāzizlāde, Gāzizlādes stabilitrons, Geigera skaitītājs, Georgs Simons Oms, Gonskas bāka, Habla kosmiskais teleskops, Hidrodinamika, Higrometrs, Holla efekts, ... Izvērst indekss (59 vairāk) »
Akumulatoru baterija
Akumulatoru baterija ir baterijas tips, kuru ir iespējams atkārtoti uzlādēt.
Skatīt Spriegums un Akumulatoru baterija
Alesandro Volta
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.
Skatīt Spriegums un Alesandro Volta
Ampērmetrs
Vēsturisks skolas demonstrācijas ampērmetrs Ampērmetra apzīmējums elektriskā shēmā Ampērmetra pievienošanas shēma Ampērmetrs ir mērierīce, ar kuru mēra elektriskās strāvas stiprumu.
Skatīt Spriegums un Ampērmetrs
Amplitūdas modulācija
Skaņas signāls (augšā) tiek pārveidots par AM un FM vilni Amplitūdas modulācija (AM) ir modulācijas veids, kuru izmanto radiosakaros.
Skatīt Spriegums un Amplitūdas modulācija
Analogciparu pārveidotājs
Analogciparu pārveidotājs jeb ACP (jeb ADC) ir ierīce, kas pārveido ieejas analogo signālu diskrētajā kodā (ciparu signālā).
Skatīt Spriegums un Analogciparu pārveidotājs
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Skatīt Spriegums un Anods
Asinhronā mašīna
Asinhronā mašīna. Rotors izņemts no statora Asinhronā mašīna ir elektriskā mašīna, kuras rotors griežas ar citādu frekvenci jeb ātrumu nekā statora strāvas radītais rotējošais magnētiskais lauks (rotors un statora magnētiskais lauks rotē vienā virzienā).
Skatīt Spriegums un Asinhronā mašīna
Atmiņa ar kļūdu labošanu
Atmiņa ar kļūdu labošanu (- ECC) ir tāda veida datoratmiņa, kas var konstatēt un izlabot atmiņā notiekošus n bitu datu bojājumus.
Skatīt Spriegums un Atmiņa ar kļūdu labošanu
Atomspēku mikroskops
AFM blokshēma Atomspēku mikroskops ir speciāla veida skenējošais mikroskops (SPM), kas tika izgudrots 1986.
Skatīt Spriegums un Atomspēku mikroskops
Šotkija diode
Šotkija diode (nosaukta vācu fiziķa Valtera Šotkija vārdā) ir pusvadītāju diode ar mazu sprieguma kritumu tiešajā slēgumā (parastajām silīcija diodēm 0,6—0,7 V; Šotkija diodēm — 0,15 līdz 0,45 V).
Skatīt Spriegums un Šotkija diode
Baterija
300px Baterija ir ierīce, kurā ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas elektroenerģija, tādējādi baterija ir ķīmiskais elektrības avots.
Skatīt Spriegums un Baterija
Cyrix
Cyrix bija mikroprocesoru ražotājs, kurš dibināts 1988.
Skatīt Spriegums un Cyrix
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Skatīt Spriegums un Daļiņu detektors
Darbības potenciāls
Sirds kambaru miocītu darbības potenciāls. Sirds darbības potenciāla fāzes. Straujš sprieguma pieaugums ("0") atbilst nātrija jonu pieplūdumam, savukārt divi sabrukšanas gadījumi (attiecīgi "1" un "3") atbilst nātrija kanāla inaktivācijai un kālija jonu repolarizējošajai izplūdei.
Skatīt Spriegums un Darbības potenciāls
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Skatīt Spriegums un Darbs (fizika)
Dekatrons
oktālo cokolu Dekatrons jeb skaitītājlampa ir ar inertu gāzi pildīta daudzelektrodu gāzizlādes elektronu lampa ar aukstu katodu, kas paredzēta darbam digitālās shēmās (skaitītājos, nobīdes reģistros, komutatoros, frekvences dalītājos).
Skatīt Spriegums un Dekatrons
Dinistors
Dinistora apzīmējums shēmās Dinistors ir tiristora veids, kam nav vadības elektroda.
Skatīt Spriegums un Dinistors
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Skatīt Spriegums un Dzelzceļš
Edisona vītne
maiņsprieguma kvēlspuldze ar E27 (27 mm) vītni Edisona vītne ir vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909.
Skatīt Spriegums un Edisona vītne
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Skatīt Spriegums un Elektrība
Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais dzinējspēks jeb elektrodzinējspēks (EDS) ir skalārs fizikāls lielums, kurš raksturo ārēju spēku darbu elektriskās strāvas ķēdēs.
Skatīt Spriegums un Elektriskais dzinējspēks
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Spriegums un Elektriskais lauks
Elektriskais vadītājs
Elektriskais vadītājs ir materiāls, kurā ir kustīgi elektriskie lādiņi.
Skatīt Spriegums un Elektriskais vadītājs
Elektriskā ķēde
Vienkārša elektriskā ķēde ar strāvas avotu un rezistoru Elektriskā ķēde ir elektrisko komponentu slēgums, to veido vadi, rezistori, strāvas avots, slēdzis, kondensatori un citi elektriskie elementi.
Skatīt Spriegums un Elektriskā ķēde
Elektriskā mašīna
hidroelektrostacijā Elektriskā mašīna ir mašīna, kas pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā vai otrādi.
Skatīt Spriegums un Elektriskā mašīna
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Skatīt Spriegums un Elektriskā pretestība
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Spriegums un Elektriskā strāva
Elektriskās zivis
Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.
Skatīt Spriegums un Elektriskās zivis
Elektroģenerators
Elektroģenerators ir ierīce, kas mehānisko enerģiju pārveido elektroenerģijā.
Skatīt Spriegums un Elektroģenerators
Elektrods
Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.
Skatīt Spriegums un Elektrods
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Skatīt Spriegums un Elektromagnētiskais starojums
ER-200
ER200 (Elektrovilciens Rīgas, 200. tips, rūpnīcas apzīmējums 62-110 un 62-285) bija Latvijā ražots līdzstrāvas ātrgaitas elektrovilciens, kas bija paredzēts Maskavas - Ļeņingradas/Pēterburgas dzelzceļa līnijai ar elektrifikācijas spriegumu 3000 V. No 1973.
Skatīt Spriegums un ER-200
ER2
ER2 (Elektrovilciens Rīgas, 2. tips, rūpnīcas apzīmējums — 62-61) ir līdzstrāvas elektrovilciens, kurus no 1962.
Skatīt Spriegums un ER2
Farads
Farads (par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam) - elektriskās kapacitātes mērvienība SI sistēmā.
Skatīt Spriegums un Farads
Ford 2GA
Ford 2GA ir automobilis, kuru 1942.
Skatīt Spriegums un Ford 2GA
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Skatīt Spriegums un Fotoelektriskais efekts
Fotoelektronu pavairotājs
spektrofotometra. Vienkāršs 1970. gadā ražots pavairotājs ar vienu dinodu ФЭУ-2 Fotoelektronu pavairotājs jeb fotoelektronu daudzkāršotājs ir vakuuma elektroierīce, kurā tiek izmantotas fotoefekta un sekundārās emisijas parādības un kuru lieto kā sevišķi jutīgu gaismas sensoru.
Skatīt Spriegums un Fotoelektronu pavairotājs
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Skatīt Spriegums un Gaismas diode
Galvaniskais elements
Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.
Skatīt Spriegums un Galvaniskais elements
Galvanometrs
Galvanometrs Galvanometrs ir ierīce, ar kuru mēra vāju līdzstrāvu un nosaka tās virzienu.
Skatīt Spriegums un Galvanometrs
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Spriegums un Gāze
Gāzizlāde
Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.
Skatīt Spriegums un Gāzizlāde
Gāzizlādes stabilitrons
Mirdzizlādes stabilitrons СГ3С ar auksto katodu, pildīts ar argona, hēlija un neona maisījumu. Paredzēts 105 līdz 112 V sprieguma stabilizēšanai. Gāzizlādes stabilitrons ir ar retinātu gāzi pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.
Skatīt Spriegums un Gāzizlādes stabilitrons
Geigera skaitītājs
Novecojuši Geigera skaitītāji СТС-5 ar plānsienas metāliskiem korpusiem Geigera skaitītājs jeb Geigera—Millera skaitītājs ir gāzizlādes ierīce, kas paredzēta jonizējošā starojuma daļiņu reģistrēšanai.
Skatīt Spriegums un Geigera skaitītājs
Georgs Simons Oms
Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Spriegums un Georgs Simons Oms
Gonskas bāka
Gonskas bāka Gonskas bāka atrodas Polijā, Rietumpomoržes vojevodistes Košalinas apriņķa Gonskā pie Baltijas jūras krasta.
Skatīt Spriegums un Gonskas bāka
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Skatīt Spriegums un Habla kosmiskais teleskops
Hidrodinamika
Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
Skatīt Spriegums un Hidrodinamika
Higrometrs
Higrometrs (— mitrs + metron — mērs) ir ierīce, mēraparāts kas paredzēta gaisa mitruma mērīšanai vai citu gāzu mitruma noteikšanai.
Skatīt Spriegums un Higrometrs
Holla efekts
Holla efekta ilustrācija: Zīmējumā '''A''' Holla devējs iegūst augšpusē negatīvu lādiņu (attēlots ar zilu nokrāsu), bet apakšpusē - pozitīvu lādiņu (sarkanā nokrāsa). Zīmējumos '''B''' un '''C''' elektriskajam vai magnētiskajam laukam ir pretējs virziens un līdz ar to mainās arī lādiņa polaritāte.
Skatīt Spriegums un Holla efekts
Hronometrs
Hronometrs. Hronometrs ir precīzs atsperes pulkstenis, kurš nepieciešams, lai glabātu precīzu Griničas laiku uz kuģa.
Skatīt Spriegums un Hronometrs
Jauda
Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.
Skatīt Spriegums un Jauda
Jautājums par barometru
Barometrs Jautājums par barometru ir nepilnīgi formulēta eksāmena jautājuma piemērs, kurš paredz šauru pieeju studiju priekšmeta robežās un var radīt morālu dilemmu eksaminatoram, ja studenta atbilde sniedzas ārpus šīm robežām, bet citādi ir korekta.
Skatīt Spriegums un Jautājums par barometru
Jonu mikroskops
thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).
Skatīt Spriegums un Jonu mikroskops
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Skatīt Spriegums un Katods
Kenotrons
Kenotrons ((kenós) — 'tukšs' + (elektr)ons) ir elektronu lampa, kas paredzēta rūpnieciskās frekvences maiņstrāvas taisngriešanai.
Skatīt Spriegums un Kenotrons
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Spriegums un Kodolieroči
Kondensators
Kondensatora attēlojums elektriskajās shēmās. No kreisās puses uz labo: kondensators ar nemainīgu kapacitāti, polarizēts kondensators, maiņkondensators Kondensators (no — 'sablīvēt') jeb, precīzāk, elektriskais kondensators ir ierīce elektriskā lauka enerģijas uzkrāšanai — pasīvais elektronikas komponents (radiodetaļa) ar noteiktu elektriskās kapacitātes vērtību un lielu reaktīvo pretestību.
Skatīt Spriegums un Kondensators
Kontaktu līdzstrāvas elektromotors
Kontaktu līdzstrāvas elektromotors (turpmāk BDC elektromotors) ir viens no visvairāk izmantotajiem elektromotoru veidiem.
Skatīt Spriegums un Kontaktu līdzstrāvas elektromotors
Kvarca rezonators
Kvarca rezonatora apzīmējums shēmās Kvarca rezonators ir ierīce, kas paredzēta precīzas un noturīgas frekvences maiņstrāvas stabilizēšanai.
Skatīt Spriegums un Kvarca rezonators
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Skatīt Spriegums un Kvēlspuldze
Līdzstrāva
Līdzstrāvas veidi Līdzstrāva ir elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.
Skatīt Spriegums un Līdzstrāva
Līdzstrāvas ģenerators
Līdzstrāvas ģenerators ir līdzstrāvas elektriskā mašīna, kas darbojas ģeneratora režīmā.
Skatīt Spriegums un Līdzstrāvas ģenerators
Līdzstrāvas dzinējs
Līdzstrāvas dzinējs ar sukām. Divpolu stators, divpolu rotors Līdzstrāvas dzinējs ir līdzstrāvas elektriskā mašīna, kas darbojas dzinēja režīmā.
Skatīt Spriegums un Līdzstrāvas dzinējs
Loran C
Tirdzniecības kuģa Loran C uztvērējs Loran C ir akronīms no angļu valodas vārdiem long range navigation (tāla darbības rādiusa navigācija).
Skatīt Spriegums un Loran C
Magnetrons
Dobuma magnetrons, vai arī, mazāk precīzāk, magnetrons (no magnēts + elektrons), ir lieljaudas elektronu lampa, kas rada superaugstfrekvences (SAF) radioviļņus un mikroviļņus, izmantojot elektronu plūsmas un magnētiskā lauka mijiedarbību, pārvietojoties gar virkni atvērtu metāla dobumu (dobuma rezonatoru).
Skatīt Spriegums un Magnetrons
Maiņstrāva
Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.
Skatīt Spriegums un Maiņstrāva
Mērīšana
Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi (skaitliski) salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.
Skatīt Spriegums un Mērīšana
Megaommetrs
Pagājušā gadsimta vidū izgatavots megaommetrs Megaommetrs ir ierīce, kas paredzēta lielas pretestības mērīšanai (piemēram, kabeļu izolācijas pārbaudei), izmantojot samērā augstu spriegumu.
Skatīt Spriegums un Megaommetrs
Mirdzizlādes zīmju indikators
Mirdzizlādes indikatoru ИН-16 spīdošie cipari Mirdzizlādes zīmju indikators ir ar inertu gāzi pildīta elektronu lampa ar aukstiem elektrodiem, kas paredzēta zīmju (visbiežāk spīdošu ciparu) indikācijai elektroniskā aparatūrā.
Skatīt Spriegums un Mirdzizlādes zīmju indikators
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Spriegums un Molekula
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Skatīt Spriegums un Molekulāri kinētiskā teorija
Nātrija kālija tartrāts
Nātrija kālija tartrāta tetrahidrāts jeb segnetsāls ir vīnskābes nātrija un kālija dubultsāls kristālhidrāts.
Skatīt Spriegums un Nātrija kālija tartrāts
Nernsta vienādojums
Nernsta vienādojums elektroķīmijā ir vienādojums, ko var izmantot (kopā ar citu informāciju), lai noteiktu elektroķīmiskās šūnas potenciālu.
Skatīt Spriegums un Nernsta vienādojums
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Skatīt Spriegums un Oma likums
Operacionālais pastiprinātājs
Operacionālais pastiprinātājs jeb operācijpastiprinātājs ir analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu, ko izmanto, piemēram, analogdatoros.
Skatīt Spriegums un Operacionālais pastiprinātājs
Osciloskops
Tektronix 475A pārnēsājamais analogais osciloskops Osciloskops, agrāk saukts par oscilogrāfu un neoficiāli zināms kā skops vai katodstaru osciloskops, ir elektronisks testa instruments, kas ļauj pastāvīgi novērot dažādu signālu spriegumu, parasti uzrādot to kā divdimensiju līkni viena vai vairāku signālu uzrādīšanai.
Skatīt Spriegums un Osciloskops
P-n pāreja
p-n pārejas voltampēru raksturlīkne, kur IR - sproststrāva p-n pāreja (n nozīmē negatīvs; elektronu, bet p - pozitīvs, "caurumu") jeb elektronu-caurumu pāreja ir apgabals starp divu dažādu tipu (p -tipa un n -tipa) pusvadītājiem.
Skatīt Spriegums un P-n pāreja
Poltergeists
Poltergeists (no vācu valodas poltern, nozīmē "dārdēt" vai "taisīt troksni", un geist nozīmē "rēgs", "gars", vai "iemiesojums") nozīmē dēmonisku garu vai rēgu, kas pats spēj pārvietot un ietekmēt objektus, priekšmetus.
Skatīt Spriegums un Poltergeists
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Skatīt Spriegums un Pusvadītājs
Radiouztvērēja jutība
Radiouztvērēja jutība raksturo tā īpašību uztvert vājus signālus uz trokšņu fona.
Skatīt Spriegums un Radiouztvērēja jutība
Rentgenlampa
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K — katods,A — anods jeb antikatods,X — rentgenstari- — elektroniC — siltuma aizvadītājsWin — ūdens pievadsWout — ūdens izvads''Uh'' — katoda spriegums''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.
Skatīt Spriegums un Rentgenlampa
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Skatīt Spriegums un Rentgenstari
Rezistors
Lieljaudas rezistori ar samazinātu induktivitāti. Lieto kā antenas ekvivalentu radioraidītāju regulēšanai. Rezistors (no — 'pretoties') ir pasīvais elektrisko ķēžu elements, kam piemīt aktīvā (omiskā) pretestība un kas paredzēts vēlamās pretestības iegūšanai elektriskajā ķēdē, lai pārdalītu un regulētu elektrisko enerģiju starp shēmas elementiem vajadzīgās strāvas vai sprieguma vērtības iegūšanai.
Skatīt Spriegums un Rezistors
Rotaļlieta
Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos.
Skatīt Spriegums un Rotaļlieta
Sīmenss
Sīmenss ir elektrovadītspējas SI mērvienība, kas nosaukta vācu zinātnieka Vernera fon Sīmensa vārdā.
Skatīt Spriegums un Sīmenss
Segnetoelektriķi
Segnetoelektriķi ir materiāli, kuriem piemīt spontānā polarizācija.
Skatīt Spriegums un Segnetoelektriķi
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Spriegums un Sekunde
Sensors
Kustības sensors Sensors (no — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
Skatīt Spriegums un Sensors
Spriegums (nozīmju atdalīšana)
Spriegums var būt.
Skatīt Spriegums un Spriegums (nozīmju atdalīšana)
Stabilitrons
Zēnera diode Stabilitrons ir īpaša pusvadītāja diode, kas paredzēta sprieguma stabilizācijai.
Skatīt Spriegums un Stabilitrons
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Spriegums un Starptautiskā mērvienību sistēma
Stienīšu lampa
Stienīšu lampa jeb stieņlampa - ļoti miniatūra elektronu lampa (pentode) stikla balonā ar lokaniem izvadiem un stienīšveida elektrodiem.
Skatīt Spriegums un Stienīšu lampa
Strāvas stiprums
Strāvas stiprums jeb vienkārši strāva ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.
Skatīt Spriegums un Strāvas stiprums
Svārstību kontūrs
Svārstību kontūra elektriskā shēma Svārstību kontūrs ir elektriskā ķēde, kura satur savā starpā savienotus kondensatoru un induktivitātes spoli.
Skatīt Spriegums un Svārstību kontūrs
Taisngriezis
Taisngriezis ir ierīce, kuras uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā.
Skatīt Spriegums un Taisngriezis
Termoelektriskais efekts
Termoelektriskais efekts ir fiziska parādība, kad temperatūras starpība vielā rada elektrisko spriegumu un pretēji – uzliekot spriegumu starp materiāla pretējām pusēm vai malām, tiek radīta temperatūras starpība vielā.
Skatīt Spriegums un Termoelektriskais efekts
Transformators
Transformators Transformators (- pārveidot) - maiņstrāvas ierīce, kas paredzēta strāvas un sprieguma amplitūdas izmainīšanai bez būtiskiem zudumiem.
Skatīt Spriegums un Transformators
Trolejbusu satiksme pasaulē
Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.
Skatīt Spriegums un Trolejbusu satiksme pasaulē
Varistors
Varistors Varistors ir pusvadītāju ierīce, kuru elektriskā pretestība samazinās, ja tām pielikto spriegumu palielina.
Skatīt Spriegums un Varistors
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Skatīt Spriegums un Vats
Vienpārejas tranzistors
Vienpārejas tranzistors jeb tranzistors ar vienu p-n pāreju ir pusvadītāju ierīce ar trim izvadiem, kuras galvenā daļa ir n tipa pusvadītāja plāksnīte, kuras abās pusēs piestiprināti izvadi (tos sauc par vienpārejas tranzistora bāzēm).
Skatīt Spriegums un Vienpārejas tranzistors
Vilsona kamera
Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.
Skatīt Spriegums un Vilsona kamera
Voltampēru raksturlīkne
p-n pārejas voltampēru raksturlīkne Voltampēru raksturlīkne - elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci (elementu) plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
Skatīt Spriegums un Voltampēru raksturlīkne
Voltas stabs
Voltas stabs Voltas stabs bija pirmais praktiski pielietojamais elektroķīmiskais strāvas avots.
Skatīt Spriegums un Voltas stabs
Voltmetrs
Voltmetra apzīmējums ķēdē Voltmetrs (elektriskajā ķēdē apzīmē ar riņķa līnijā ievilktu burtu V) ir mērierīce, ko izmanto elektriskās strāvas sprieguma mērīšanai.
Skatīt Spriegums un Voltmetrs
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Skatīt Spriegums un Volts
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Skatīt Spriegums un Zemestrīce
Zibens
Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.
Skatīt Spriegums un Zibens
Zināms kā Elektriskais spriegums, Potenciāla izmaiņa, Voltāža.