Satura rādītājs
487 attiecības: Abinieku sūrene, Adatainais dzeloņgurķis, Adatu pameldrs, Aireņu grīslis, Aitu auzene, Alises, Alpīnā sūrene, Alpu glīvene, Alpu mazmeldrs, Amariļļu dzimta, Apaļlapu ziemciete, Apaļvārpu grīslis, Aphidinae, Arbūzs, Armēriju plaukšķene, Asais jānītis, Asaugļu sūrene, Asinssarkanā skābene, Asinssārtā dzegužpirkstīte, Asinssārtā gandrene, Aslapu grīslis, Atenboro krūkaugs, Atliektā salvija, Attālinātais grīslis, Attālvārpu grīslis, Augi, Augstais gaiļpiesis, Augstais grīslis, Augu veģetatīvā pavairošana, Austras koks, Avene, Avota veronika, Šaurlapu spilve, Šaurlapu vilkvālīte, Šķautņainais sīpols, Šultesa madara, Ūdens grīslis, Ūdens krustaine, Ūdens skābene, Ūdens veronika, Ūdenspipars, Ūdensrožu dzimta, Īsais žibulītis, Īstais riekstkoks, Ķērpji, Ķemmveida glīvene, Ķeraiņu madara, Ķiploku sīpols, Ļaunā gundega, Žuburotā plaukšķene, ... Izvērst indekss (437 vairāk) »
Abinieku sūrene
Abinieku sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā, kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus taksonus.
Skatīt Stumbrs un Abinieku sūrene
Adatainais dzeloņgurķis
Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Adatainais dzeloņgurķis
Adatu pameldrs
Adatu pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.
Skatīt Stumbrs un Adatu pameldrs
Aireņu grīslis
Aireņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Aireņu grīslis
Aitu auzene
Aitu auzene (Festuca ovina) ir daudzgadīgs 15 - 50 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Aitu auzene
Alises
Alises (Alyssum) ir krustziežu dzimtas augs.
Skatīt Stumbrs un Alises
Alpīnā sūrene
Alpīnā sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Alpīnā sūrene
Alpu glīvene
Alpu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Alpu glīvene
Alpu mazmeldrs
Alpu mazmeldrs ir grīšļu dzimtas suga, kas savvaļā ir sastopama Ziemeļpolam tuvās teritorijās kalnu un ziemeļu apvidos, tostarp reti visā Latvijas teritorijā.
Skatīt Stumbrs un Alpu mazmeldrs
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Skatīt Stumbrs un Amariļļu dzimta
Apaļlapu ziemciete
Apaļlapu ziemciete - mūžzaļš, daudzgadīgs 15 - 30 cm augsts ziemciešu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Apaļlapu ziemciete
Apaļvārpu grīslis
Apaļvārpu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Apaļvārpu grīslis
Aphidinae
Aphidinae ir īsto laputu dzimtas apakšdzimta.
Skatīt Stumbrs un Aphidinae
Arbūzs
Villainais arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs.
Skatīt Stumbrs un Arbūzs
Armēriju plaukšķene
Armēriju plaukšķene ir dekoratīvs augs neļķu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Armēriju plaukšķene
Asais jānītis
Asais jānītis (Erigeron acris) ir divgadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Asais jānītis
Asaugļu sūrene
Asaugļu sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Asaugļu sūrene
Asinssarkanā skābene
Asinssarkanā skābene ir skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Asinssarkanā skābene
Asinssārtā dzegužpirkstīte
Asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta (O.F.Mill) Soó, arī Dactylorhiza incarnata ssp. cruenta) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Asinssārtā dzegužpirkstīte
Asinssārtā gandrene
Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) ir gandreņu suga, kas ir izplatīta Eiropā, tostarp nereti visā Latvijas teritorijā.
Skatīt Stumbrs un Asinssārtā gandrene
Aslapu grīslis
Aslapu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Aslapu grīslis
Atenboro krūkaugs
Atenboro krūkaugs (Nepenthes attenboroughii) ir krūkaugu dzimtas kukaiņēdāju augs.
Skatīt Stumbrs un Atenboro krūkaugs
Atliektā salvija
Atliektā salvija (Salvia reflexa) ir lūpziežu jeb panātru dzimtas salviju ģints suga.
Skatīt Stumbrs un Atliektā salvija
Attālinātais grīslis
Attālinātais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Attālinātais grīslis
Attālvārpu grīslis
Attālvārpu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Attālvārpu grīslis
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Stumbrs un Augi
Augstais gaiļpiesis
Augstais gaiļpiesis, arī augstais zilausis (Delphinium elatum) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Augstais gaiļpiesis
Augstais grīslis
Augstais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Augstais grīslis
Augu veģetatīvā pavairošana
Augu veģetatīvā pavairošana ir augu pavairošana, izmantojot to orgānus vai orgānu pārveidnes, kuri satur meristematiskos audus.
Skatīt Stumbrs un Augu veģetatīvā pavairošana
Austras koks
Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.
Skatīt Stumbrs un Austras koks
Avene
Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.
Skatīt Stumbrs un Avene
Avota veronika
Avota veronika (Veronica beccabunga) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Avota veronika
Šaurlapu spilve
Šaurlapu spilve ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Šaurlapu spilve
Šaurlapu vilkvālīte
Šaurlapu vilkvālīte ir mainīga izskata vilkvālīšu dzimtas augu suga.
Skatīt Stumbrs un Šaurlapu vilkvālīte
Šķautņainais sīpols
Šķautņainais sīpols ir amariļļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Šķautņainais sīpols
Šultesa madara
Šultesa madara (Galium schultesii Vest., sinonīms Galium intermedium Schult.)) ir a augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos, tostarp ļoti reti sastopama Latvijas valsts vidū un dienvidaustrumu daļā, platlapju vai jauktos mežos un krūmājos.
Skatīt Stumbrs un Šultesa madara
Ūdens grīslis
Ūdens grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ūdens grīslis
Ūdens krustaine
Ūdens krustaine ir kurvjziežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ūdens krustaine
Ūdens skābene
Ūdens skābene ir mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala 4 pasugas.
Skatīt Stumbrs un Ūdens skābene
Ūdens veronika
Ūdens veronika (Veronica catenata) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints reta augu suga, kura ir disjunkti izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Ūdens veronika
Ūdenspipars
Ūdenspipars ir viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Ūdenspipars
Ūdensrožu dzimta
Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.
Skatīt Stumbrs un Ūdensrožu dzimta
Īsais žibulītis
Īsais žibulītis ir augu suga brūnkāšu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Īsais žibulītis
Īstais riekstkoks
Īstais riekstkoks (Juglans regia), arī grieķu riekstkoks vai vienkārši valriekstkoks, ir līdz 20 m augsts riekstkoku dzimtas koks ar labi attīstītu vainagu.
Skatīt Stumbrs un Īstais riekstkoks
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Skatīt Stumbrs un Ķērpji
Ķemmveida glīvene
Ķemmveida glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ķemmveida glīvene
Ķeraiņu madara
Ķeraiņu madara (Galium aparine) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Ķeraiņu madara
Ķiploku sīpols
Ķiploku sīpols ir amariļļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ķiploku sīpols
Ļaunā gundega
Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Ļaunā gundega
Žuburotā plaukšķene
Žuburotā plaukšķene ir suga neļķu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Žuburotā plaukšķene
Čemuru augstiņš
Čemuru augstiņš ir 10—45 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs genciānu dzimtas lakstaugs ar četršķautnainu stumbru, kurš augšdaļā zarojas.
Skatīt Stumbrs un Čemuru augstiņš
Čemuru neļķe
Čemuru neļķe ir augu suga neļķu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Čemuru neļķe
Čemuru palēks
Čemuru palēks, zināms arī kā mātes zāle, meža mirte, ziemciete, lielais brūklenājs un zāģrobenājs, ir neliels, daudzgadīgs, ziemzaļš ziemciešu dzimtas puskrūms.
Skatīt Stumbrs un Čemuru palēks
Ēdamais pandāns
Ēdamais pandāns (Pandanus utilis) ir pandānu dzimtas suga, kuras dzimtene ir Madagaskara, Maurīcija un Reinjona.
Skatīt Stumbrs un Ēdamais pandāns
Ēdera grīslis
Ēdera grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ēdera grīslis
Ārstniecības indaine
Ārstniecības indaine (Vincetoxicum hirundinaria) ir mainīga izskata augu suga asklēpiju dzimtas indaiņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Ārstniecības indaine
Ārstniecības ziepjusakne
Ārstniecības ziepjusakne ir augu suga ziepjusakņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Ārstniecības ziepjusakne
Baltais āmulis
Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.
Skatīt Stumbrs un Baltais āmulis
Baltais vītols
Baltais vītols ir vītolu dzimtas koku suga, kas plaši sastopama Eirāzijā, taču kultivācijas ceļā ir ieviesusies ārpus pamatareāla gan Eiropā, gan citos kontinentos.
Skatīt Stumbrs un Baltais vītols
Baltā madara
Baltā madara (Galium album) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Baltā madara
Baltā sētvija
Baltā sētvija ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru.
Skatīt Stumbrs un Baltā sētvija
Baltdadži
Baltdadži ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Skatīt Stumbrs un Baltdadži
Baltegles
Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām.
Skatīt Stumbrs un Baltegles
Baltijas dzegužpirkstīte
Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga.
Skatīt Stumbrs un Baltijas dzegužpirkstīte
Balzama baltegle
Balzama baltegle ir priežu dzimtas suga, kas ir sastopama mērenajā joslā Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Balzama baltegle
Balzamīņu dzimta
Balzamīņu dzimta (Balsaminaceae) ir viršu rindas dzimta, kas ir galvenokārt sastopama tropu joslā.
Skatīt Stumbrs un Balzamīņu dzimta
Bambusi
Bambusi ir viena no graudzāļu dzimtas ciltīm.
Skatīt Stumbrs un Bambusi
Banānaugi
Banānaugi (Musa) ir daudzgadīgi banānu dzimtas zālaugi ar spēcīgu sakņu sistēmu, īsu stublāju un no 6 līdz 20 lapām.
Skatīt Stumbrs un Banānaugi
Banānu dzimta
Banānu dzimta (Musaceae) ir ingveraugu rindas dzimta, kurā ir klasificētas trīs ģintis un aptuveni 91 suga.
Skatīt Stumbrs un Banānu dzimta
Baobabs
Baobabs ir baobabu ģints suga, kas savvaļā ir sastopama Āfrikas tropu joslā un dienvidos, kā arī Arābijas pussalas dienvidos.
Skatīt Stumbrs un Baobabs
Bastarda balanda
Bastarda balanda ir mainīga izskata amarantu dzimtas suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijā, un vietumis Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Bastarda balanda
Bālganais grīslis
Bālganais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Bālganais grīslis
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Stumbrs un Bērzi
Beladonna
Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm.
Skatīt Stumbrs un Beladonna
Bellarda sūrene
Bellarda sūrene ir augu suga sūreņu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Bellarda sūrene
Berhtolda glīvene
Berhtolda glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Berhtolda glīvene
Biškrēsliņi
Biškrēsliņi ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Skatīt Stumbrs un Biškrēsliņi
Biezlapu virza
Biezlapu virza ir augu suga virzu ģintī, kas ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Biezlapu virza
Birztalas virza
Birztalas virza ir augu suga virzu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Birztalas virza
Blāvā veronika
Blāvā veronika (Veronica opaca) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Blāvā veronika
Blīvā skābene
Blīvā skābene skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Blīvā skābene
Blusu grīslis
Blusu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Blusu grīslis
Bohēmijas gandrene
Bohēmijas gandrene (Geranium bohemicum) ir gandreņu suga.
Skatīt Stumbrs un Bohēmijas gandrene
Brūklene
Brūklene ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem.
Skatīt Stumbrs un Brūklene
Brūnais āboliņš
Brūnais āboliņš ir viengadīgs vai divgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Brūnais āboliņš
Brūnais dižmeldrs
Brūnais dižmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Brūnais dižmeldrs
Brūnganais grīslis
Brūnganais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Brūnganais grīslis
Brokoļi
Brokoļi (Brassica oleracea var. italica) ir dārza kāposta pasuga.
Skatīt Stumbrs un Brokoļi
Bromēliju dzimta
Bromēliju dzimta (Bromeliaceae), arī ananasu dzimta, ir viendīgļlapju klases dzimta, kas iekļauj no 51—56 ģintīm un aptuveni 3500 sugas.
Skatīt Stumbrs un Bromēliju dzimta
Bruņcepuru dzegužpuķe
Bruņcepuru dzegužpuķe vai bruņcepures dzegužpuķe (Orchis militaris L.) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Bruņcepuru dzegužpuķe
Buksbauma grīslis
Buksbauma grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Buksbauma grīslis
Bumbuļsīpols
Gladiolas sīpols Bumbuļsīpols ir īpašas struktūras pazemes vasas pārveidne, kurai raksturīgs palielināts reducēts stumbrs.
Skatīt Stumbrs un Bumbuļsīpols
Callipogon relictus
Callipogon relictus ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Prioninae apakšdzimtas.
Skatīt Stumbrs un Callipogon relictus
Cepurainā neotiante
Cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata (L.) Schlechter) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Cepurainā neotiante
Chrysolina fastuosa
Chrysolina fastuosa ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 5 pasugas un viena variācija.
Skatīt Stumbrs un Chrysolina fastuosa
Ciņu grīslis
Ciņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ciņu grīslis
Ciņu mazmeldrs
Ciņu mazmeldrs ir grīšļu dzimtas suga, kura savvaļā ir plaši sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Ciņu mazmeldrs
Cietā virza
Cietā virza ir augu suga virzu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Cietā virza
Cirtainā skābene
Cirtainā skābene skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Cirtainā skābene
Citronliāna
Citronliāna (Schizandra chinensis) ir citronliānu dzimtas krūms vai liāna ar pārkoksnētu, apmēram 2 cm resnu un 8—15 m garu stumbru.
Skatīt Stumbrs un Citronliāna
Daudzlapu airene
Daudzlapu airene ir viengadīgs vai divgadīgs 20—65 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Daudzlapu airene
Daudzlapu andromeda
Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) ir mūžzaļš 10—40 cm augsts pundurkrūms.
Skatīt Stumbrs un Daudzlapu andromeda
Daudzlapu lupīna
Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir tauriņziežu dzimtas lupīnu ģints daudzgadīgs lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Daudzlapu lupīna
Daudzstublāju pameldrs
Daudzstublāju pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Daudzstublāju pameldrs
Daudzziedu gundega
Daudzziedu gundega (Ranunculus polyanthemos) ir daudzgadīgs, 30—95 centimetrus augsts gundegu dzimtas lakstaugs ar īsu sakneni un daudzām pavedienveida bārkšsaknēm.
Skatīt Stumbrs un Daudzziedu gundega
Daudzziedu zemzālīte
Daudzziedu zemzālīte ir mainīga izskata doņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Skatīt Stumbrs un Daudzziedu zemzālīte
Dārza cietķērsa
Dārza cietķērsa ir ēdamu augu suga krustziežu dzimtā, ko tautā dēvē par kressalātu.
Skatīt Stumbrs un Dārza cietķērsa
Dārza kāposts
Dārza kāposts (Brassica oleracea) ir divgadīgs kāpostu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Dārza kāposts
Dārza sīpoli
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints.
Skatīt Stumbrs un Dārza sīpoli
Dārzeņpipars
Dārzeņpipars (Capsicum annuum) ir neliels nakteņu dzimtas puskrūms, ko parasti kultivē kā viengadīgu lakstaugu.
Skatīt Stumbrs un Dārzeņpipars
Dūkstu drudzenīte
Dūkstu drudzenīte ir augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Dūkstu drudzenīte
Dūkstu madara
Dūkstu madara (Galium uliginosum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Dūkstu madara
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Skatīt Stumbrs un Džērsijas zooloģiskais dārzs
Deguma dzegužpuķe
Deguma dzegužpuķe (L. vai Neotinea ustulata (L.) R.M. Bateman, Pridgeon & M.W. Chase) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Deguma dzegužpuķe
Devela grīslis
Devela grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Devela grīslis
Dižais pelašķis
Dižais pelašķis (Achillea nobilis) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Skatīt Stumbrs un Dižais pelašķis
Dižauzas
Dižauzas ir ģints graudzāļu dzimtā, kura ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Stumbrs un Dižauzas
Dižā aslape
Dižā aslape ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Dižā aslape
Dižā baltegle
Dižā baltegle jeb lielā baltegle ir priežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Dižā baltegle
Dižmeldru grīslis
Dižmeldru grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Dižmeldru grīslis
Dižzīļu ozols
Dižzīļu ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Skatīt Stumbrs un Dižzīļu ozols
Dilēna veronika
Dilēna veronika (Veronica dillenii) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Dilēna veronika
Divšķautņu asinszāle
Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.
Skatīt Stumbrs un Divšķautņu asinszāle
Divdaivu ginks
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Skatīt Stumbrs un Divdaivu ginks
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Skatīt Stumbrs un Divdīgļlapji
Divkrāsu koksngrauzis
Divkrāsu koksngrauzis — koksngraužu vaboļu suga.
Skatīt Stumbrs un Divkrāsu koksngrauzis
Divmāju grīslis
Divmāju grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Divmāju grīslis
Divmāju kaķpēdiņa
Divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica) ir kurvjziežu dzimtas kaķpēdiņu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama gandrīz visur Eiropā (atskaitot dienvidu apgabalus) un dažviet Austrumāzijā.
Skatīt Stumbrs un Divmāju kaķpēdiņa
Divputekšņu grīslis
Divputekšņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Divputekšņu grīslis
Divrindu grīslis
Divrindu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Divrindu grīslis
Divsēklu grīslis
Divsēklu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Divsēklu grīslis
Dracēnas
Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.
Skatīt Stumbrs un Dracēnas
Driādes
Driādes (Dryas) ir rožu dzimtas ģints.
Skatīt Stumbrs un Driādes
Dzeloņainais velnābols
'' Datura stramonium '' Dzeloņainais velnābols, arī parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar kailu, 30—120 cm augstu, zarainu stumbru.
Skatīt Stumbrs un Dzeloņainais velnābols
Dzeltenais grīslis
Dzeltenais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Dzeltenais grīslis
Dzeltenais vizbulis
Dzeltenais vizbulis (Anemone ranunculoides) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Dzeltenais vizbulis
Dzeltenā latānija
Dzeltenā latānija, Rodrigesas latānija (Latania verschaffeltii) ir areku dzimtas palma.
Skatīt Stumbrs un Dzeltenā latānija
Dzeltenā lupīna
Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'') Dzeltenā lupīna jeb Eiropas dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Dzeltenā lupīna
Dzelzszāle
Dzelzszāle ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Dzelzszāle
Efejlapu veronika
Efejlapu veronika (Veronica hederifolia) ir ļoti mainīga izskata augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Efejlapu veronika
Eiropas saulpurene
Eiropas saulpurene (Trollius europaeus) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Eiropas saulpurene
Eiropas septiņstarīte
Eiropas septiņstarīte ir mainīga izskata suga prīmulu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Eiropas septiņstarīte
Eiropas vija
Eiropas vija (Cuscuta Europaea) ir viju dzimtas augs.
Skatīt Stumbrs un Eiropas vija
Eleagnu dzimta
Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae) ir vasarzaļu koku un krūmu dzimta latvijasdaba.lv.
Skatīt Stumbrs un Eleagnu dzimta
Falludžija
Falludžija (Endl., 1840) ir monotipa ģints no rožu dzimtas, kurā ietilpst vienīgā suga Fallugia paradoxa (D.Don) Endl.
Skatīt Stumbrs un Falludžija
Fišera neļķe
Fišera neļķe (sinonīms Dianthus chinensis) ir augu suga neļķu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Fišera neļķe
Fibonači skaitļi
Kvadrāti, kuru malu garumi atbilst secīgiem Fibonači virknes locekļiem. Matemātikā par Fibonači skaitļiem sauc virknes elementus.
Skatīt Stumbrs un Fibonači skaitļi
Frīģijas dzelzene
Frīģijas dzelzene (Centaurea phrygia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Frīģijas dzelzene
Frīza glīvene
Frīza glīvene ir glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Frīza glīvene
Fuksa dzegužpirkstīte
Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii Druce ex Soó vai Dactylorhiza maculata ssp. fuchsii) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Fuksa dzegužpirkstīte
Gadskārta (dendroloģija)
Gadskārtas uz nozāģēta Eiropas baltegles stumbra. Gadskārta ir dažādu krāsu riņķa līnijas koka šķērsgriezumā, kas norāda uz koka vecumu.
Skatīt Stumbrs un Gadskārta (dendroloģija)
Galotņošana
Galotņošana ir visas koka galotnes nozāģēšana, vai lielu zaru un/vai stumbru galotnes daļas nozāģēšana, atstājot stumbeņus vai sānu zarus, kas ir pārāk mazi, lai veidotu galotni.
Skatīt Stumbrs un Galotņošana
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Skatīt Stumbrs un Ganerskveinas alveja
Garšviela
Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai.
Skatīt Stumbrs un Garšviela
Garlapu cefalantēra
Garlapu cefalantēra (Cephalanthera longifolia (L.) Fritsch) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Garlapu cefalantēra
Garlapu skābene
Garlapu skābene skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Garlapu skābene
Genciānu dzimta
Genciānu dzimta ir gandrīz kosmopolītiskas izplatības viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (reti koku) dzimta genciānu rindā.
Skatīt Stumbrs un Genciānu dzimta
Gladiolas
Gladiolas (Gladiolus) ir skalbju dzimtas (Iridaceae) augi.
Skatīt Stumbrs un Gladiolas
Granātābols
Parastais granātābols (Punica granatum) ir vējmietiņu dzimtas krūms vai koks, viena no divām granātābolu ģints sugām.
Skatīt Stumbrs un Granātābols
Grīšļu dzimta
Grīšļu dzimta ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta graudzāļu rindā.
Skatīt Stumbrs un Grīšļu dzimta
Gulošā gaurenīte
Gulošā gaurenīte ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Gulošā gaurenīte
Gumainā cūknātre
Gumainā cūknātre (Scrophularia nodosa) ir augu suga cūknātru dzimtas cūknātru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Gumainā cūknātre
Gurķis
Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs.
Skatīt Stumbrs un Gurķis
Hartmaņa grīslis
Hartmaņa grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Hartmaņa grīslis
Heliotropi
Heliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas.
Skatīt Stumbrs un Heliotropi
Hibiscus boryanus
Hibiscus boryanus ir apdraudēta hibisku suga, kas endēma Maskarēnu salām.
Skatīt Stumbrs un Hibiscus boryanus
Hoijas
Hoijas (Hoya), pazīstamas arī kā vaskapuķes un porcelāna puķes, ir Oleandru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200—300 tropisku augu sugu.
Skatīt Stumbrs un Hoijas
Hosta grīslis
Hosta grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Hosta grīslis
Hyophorbe amaricaulis
Hyophorbe amaricaulis ir palmu dzimtas palma, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Hyophorbe amaricaulis
Iežmaugtais pameldrs
Iežmaugtais pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus.
Skatīt Stumbrs un Iežmaugtais pameldrs
Iedzeltenā dzegužpirkstīte
Iedzeltenā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza ochroleuca (Wüstn. ex Boll) Holub, arī Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Iedzeltenā dzegužpirkstīte
Iesirmais grīslis
Iesirmais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Iesirmais grīslis
Ikebana
Ikebana ir japāņu ziedu izkārtošanas māksla.
Skatīt Stumbrs un Ikebana
Ingveraugu rinda
Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas.
Skatīt Stumbrs un Ingveraugu rinda
Izskatīgais jānītis
Izskatīgais jānītis ir kurvjziežu dzimtas suga, kura ir sastopama arktiskos un kalnu reģionos cirkupolāros apvidos.
Skatīt Stumbrs un Izskatīgais jānītis
Japānas baltegle
Japānas baltegle, dēvēta arī par veiča baltegli, ir priežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Japānas baltegle
Japānas dižsūrene
Japānas dižsūrene ir liels, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Japānas dižsūrene
Jūrmalas augstiņš
Jūrmalas augstiņš (Centaurium littorale) ir mainīga izskata augu suga genciānu dzimtas augstiņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Jūrmalas augstiņš
Jūrmalas gumumeldrs
Jūrmalas gumumeldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Jūrmalas gumumeldrs
Jūrmalas pagaurs
Jūrmalas pagaurs ir mainīga izskata neļķu dzimtas suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Stumbrs un Jūrmalas pagaurs
Jūrmalas skābene
Jūrmalas skābene skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Jūrmalas skābene
Kailā krustmadara
Kailā krustmadara (Cruciata glabra) ir a augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Kailā krustmadara
Kailvārpu ambrozija
Kailvārpu ambrozija (Ambrosia psilostachya) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Skatīt Stumbrs un Kailvārpu ambrozija
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Skatīt Stumbrs un Kakapo
Kalanhojas
Kalanhoja (Kalanchoe) ir biezlapju dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 125—200 augu sugu.
Skatīt Stumbrs un Kalanhojas
Kalnu asinszāle
Kalnu asinszāle (Hypericum montanum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.
Skatīt Stumbrs un Kalnu asinszāle
Kalnu grīslis
Kalnu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Kalnu grīslis
Kalnu lauvmutīte
Kalnu lauvmutīte ir augu suga ceļteku dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Kalnu lauvmutīte
Kalnu sīpols
Kalnu sīpols ir daudzgadīgs amariļļu dzimtas sīpolaugs.
Skatīt Stumbrs un Kalnu sīpols
Kalnu veronika
Kalnu veronika (Veronica montana) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Kalnu veronika
Kambijs
Kambijs ( — ‘apmaiņa, nomaiņa’) ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem — koksni un lūksni.
Skatīt Stumbrs un Kambijs
Kanādas jānītis
Kanādas jānītis ir kurvjziežu dzimtas suga, kuras sākotnējais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču augs ir plaši ieviesies citos kontinentos.
Skatīt Stumbrs un Kanādas jānītis
Karaliskā strelīcija
Karaliskā strelīcija (Strelitzia reginae) ir strelīciju suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Dienvidāfrikas provincēs.
Skatīt Stumbrs un Karaliskā strelīcija
Kasūbijas vīķis
Kasūbijas jeb Kašūbijas vīķis ir tauriņziežu dzimtas suga, kas ir sastopama Eiropā un Mazāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā neiekļaujot valsts ziemeļaustrumu daļu, kas sakrīt ar sugas areāla ziemeļaustrumu robežu.
Skatīt Stumbrs un Kasūbijas vīķis
Kaučuka gumijkoks
Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), dēvēts arī par parasto gumijkoku, ir fikusu ģints augs.
Skatīt Stumbrs un Kaučuka gumijkoks
Kaukāza dižskābardis
Kaukāza dižskābardis ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Skatīt Stumbrs un Kaukāza dižskābardis
Kūdrāja grīslis
Kūdrāja grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Kūdrāja grīslis
Kjūrpaipas botāniskais dārzs
Kjūrpaipas botāniskais dārzs (franču Jardin botanique de Curepipe) ir botāniskais dārzs, kas atrodas Maurīcijā.
Skatīt Stumbrs un Kjūrpaipas botāniskais dārzs
Klinšu petrorāgija
Klinšu petrorāgija ir neļķu dzimtas suga, kas ir sastopama dienvidaustrumu Eiropā un Āzijā.
Skatīt Stumbrs un Klinšu petrorāgija
Knābja grīslis
Knābja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Knābja grīslis
Kodīgā gundega
Kodīgā gundega (Ranunculus acris) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Kodīgā gundega
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Stumbrs un Koks
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Skatīt Stumbrs un Koksne
Kokveida alveja
Kokveida alveja (Aloe arborescens) ir asfodelu dzimtas augs.
Skatīt Stumbrs un Kokveida alveja
Korejas baltegle
Korejas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Korejas baltegle
Krasta grīslis
Krasta grīslis ir reta, nepietiekami izpētīta grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Krasta grīslis
Krasta veronika
Krasta veronika (Veronica teucrium) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.
Skatīt Stumbrs un Krasta veronika
Krastmalas grīslis
Krastmalas grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Krastmalas grīslis
Krastmalas krustaine
Krastmalas kurstaine ir kurvjziežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Krastmalas krustaine
Krastmalas skābene
Krastmalas skābene ir skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Krastmalas skābene
Krāšņā neļķe
Krāšņā neļķe ir augu suga neļķu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Krāšņā neļķe
Krāsu miešķis
Krāsu miešķis (Asperula tinctoria), dažreiz klasificēts kā krāsu madara (Galium tinctorium), ir augu suga rubiju dzimtas miešķu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Krāsu miešķis
Krūmāja sīpols
Krūmāja sīpols ir amariļļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Krūmāja sīpols
Krūmāja vējgriķis
Krūmāja vējgriķis ir augu suga sūreņu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Krūmāja vējgriķis
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Stumbrs un Krūms
Krokainā glīvene
Krokainā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Krokainā glīvene
Krustlapu drudzene
Krustlapu drudzene ir augu suga genciānu dzimtas drudzeņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Krustlapu drudzene
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Skatīt Stumbrs un Kutikula
Lachnus
Lachnus ir īsto laputu dzimtas ģints.
Skatīt Stumbrs un Lachnus
Laksis
Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Laksis
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Stumbrs un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Stumbrs un Lapas
Lapsu grīslis
Lapsu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Lapsu grīslis
Latānijas
Latānijas (Latania) ir palmu dzimtas ģints, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Skatīt Stumbrs un Latānijas
Lauka drudzenīte
Lauka drudzenīte ir mainīga izskata augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī, kurā nodala vairākas pasugas.
Skatīt Stumbrs un Lauka drudzenīte
Lauka neļķe
Lauka neļķe ir augu suga neļķu ģintī, kas ir līdzīga dzirkstelītei (Dianthus campestris).
Skatīt Stumbrs un Lauka neļķe
Lauka veronika
Lauka veronika (Veronica agrestis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Lauka veronika
Lauka zemzālīte
Lauka zemzālīte ir doņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Lauka zemzālīte
Lauku blaktene
Lauku blaktene, tīruma blaktene jeb ēzeļu puķe ir 30—50 cm augsts, daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, klāts ar dziedzermatiņiem.
Skatīt Stumbrs un Lauku blaktene
Lauku kokalis
Lauku kokalis ir viengadīgs 30—80 cm augsts neļķu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Lauku kokalis
Lāčsūnas
Lāčsūnas jeb dzegužlini (Polytrichum) ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas (Polytrichaceae) ģints, kas agrāk bija iekļauta samtīšu dzimtā (Bryaceae).
Skatīt Stumbrs un Lāčsūnas
Lācene
Lācene (Rubus chamaemorus) ir neliels rožu dzimtas lakstaugs, kurš diezgan bieži sastopams Latvijas augstajos purvos.
Skatīt Stumbrs un Lācene
Lielā ežgalvīte
Lielā ežgalvīte ir Eirāzijā sastopama vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas) ar cirkumpolāru izplatības areālu.
Skatīt Stumbrs un Lielā ežgalvīte
Lielā kosa
Lielā kosa (Equisetum telmarteia) ir daudzgadīgs kosu dzimtas vasarzaļš sporaugs.
Skatīt Stumbrs un Lielā kosa
Lielā nātre
Lielā nātre (Urtica dioica) ir daudzgadīgs nātru dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Lielā nātre
Lielā smilga
Lielā smilga, pazīstama arī kā milzu smilga, ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Lielā smilga
Lielziedu uzpirkstīte
Lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora) ir ceļteku dzimtas suga, kura senāk tika klasificēta cūknātru dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Lielziedu uzpirkstīte
Ligērijas grīslis
Ligērijas grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ligērijas grīslis
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Skatīt Stumbrs un Lilijas
Lipīgā krustaine
Lipīgā krustaine (Senecio viscosus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Lipīgā krustaine
Lipīgā plaukšķene
Lipīgā plaukšķene ir neļķu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Lipīgā plaukšķene
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Skatīt Stumbrs un Litorīnas jūra
Ložņu āboliņš
Ložņu āboliņš ir divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs, izplatīts Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā.
Skatīt Stumbrs un Ložņu āboliņš
Ložņu plaukšķene
Ložņu plaukšķene ir suga neļķu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Ložņu plaukšķene
Ložņu saulenīte
Ložņu saulenīte (Goodyera repens (L.) R.Br.) ir Latvijā nereti augoša orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Ložņu saulenīte
Ložņu vārpata
Ložņu vārpata ir daudzgadīgs 30—70 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Ložņu vārpata
Lodvārpu grīslis
Lodvārpu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Lodvārpu grīslis
Lorantu dzimta
Lorantu dzimta parazītisku koku un krūmu dzimta santalu rindā, kurā ir klasificētas aptuveni 77 ģintis un 1000 sugas.
Skatīt Stumbrs un Lorantu dzimta
Lupīnas
Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.
Skatīt Stumbrs un Lupīnas
Madaras
Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā.
Skatīt Stumbrs un Madaras
Makenzija grīslis
Makenzija grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Makenzija grīslis
Makrofīti
Upmalas veronika ''Veronica anagallis – aquatica'' Makrofīti jeb augstākie ūdensaugi ir vaskulārie augi, sporaugi, makroskopiskās aļģes un ūdens sūnaugi, kas pilnīgi vai daļēji piemērojušies dzīvei ūdenī un saskatāmi ar neapbruņotu aci.
Skatīt Stumbrs un Makrofīti
Makstainais grīslis
Mekstainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Makstainais grīslis
Makstainā spilve
Makstainā spilve ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Makstainā spilve
Malajas laterningvers
Malajas laterningvers (Etlingera elatior) ir ingveru dzimtas suga, kas sastopama dienvidaustrumu Āzijas tropos.
Skatīt Stumbrs un Malajas laterningvers
Mantegaca latvānis
Mantegaca latvāņa ziedkopas Mantegaca latvānis ir latvāņu ģints augs, kas Latvijā ievests un kultivēts kā krāšņumaugs.
Skatīt Stumbrs un Mantegaca latvānis
Matainais grīslis
Matainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Matainais grīslis
Matveida glīvene
Matveida glīvene ir glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Matveida glīvene
Matveida grīslis
Matveida grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtass suga.
Skatīt Stumbrs un Matveida grīslis
Maurīcijas dienas gekons
Maurīcijas dienas gekons, arī Vinsona gekons (Phelsuma ornata) ir gekonu dzimtas felsuma, kas sastopama Maurīcijā un dažās tai pieguļošās salās, ieskaitot Raundu.
Skatīt Stumbrs un Maurīcijas dienas gekons
Maurīcijas dombeja
Maurīcijas dombeja (Dombeya mauritiana) ir malvu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Maurīcijas dombeja
Maurīcijas krīnija
Maurīcijas krīnija (Crinum mauritianum) ir amariļļu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Maurīcijas krīnija
Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Maurīcijas melnkoks
Mazais mārsils
Mazais mārsils jeb aitmaurs vai vecīši (novecojuši nosaukumi) ir smaržīgs lūpziežu dzimtas puskrūms.
Skatīt Stumbrs un Mazais mārsils
Mazā mazvīrcele
Mazā mazvīrcele (pazīstama arī kā "Mazvīrcele") ir augu suga ceļteku dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Mazā mazvīrcele
Mazā skābene
Mazā skābene ir mainīga izskata pasaulē plaši sastopama skābeņu suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus (pasugas, varietātes).
Skatīt Stumbrs un Mazā skābene
Mazvīrceles
Mazvīrceles ir ģints ceļteku dzimtā (senāk — cūknātru dzimtā), kas sastāv no četrām viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu sugām.
Skatīt Stumbrs un Mazvīrceles
Mazziedu grīslis
Mazziedu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Mazziedu grīslis
Mazziedu pameldrs
Mazziedu pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Mazziedu pameldrs
Mārsila veronika
Mārsila veronika (Veronica serpyllifolia) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā, un kā nezāle ir ieviesusies visos citos kontinentos.
Skatīt Stumbrs un Mārsila veronika
Mūžzaļā miltene
Mūžzaļā miltene, arī parastā miltene - mūžzaļš, 30 - 130 cm augsts ēriku dzimtas puskrūms.
Skatīt Stumbrs un Mūžzaļā miltene
Mētras
Mētras (Mentha) ir lūpziežu dzimtas ģints.
Skatīt Stumbrs un Mētras
Meža grīslis
Meža grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Meža grīslis
Meža krustaine
Meža kurstaine ir kurvjziežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Meža krustaine
Meža meldrs
Meža meldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Meža meldrs
Meža sprigane
Meža sprigane ir viengadīgs 40—100 cm augsts balzamīņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Meža sprigane
Mehāniskie audi
Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.
Skatīt Stumbrs un Mehāniskie audi
Meldri
Meldri ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu.
Skatīt Stumbrs un Meldri
Melnais ozols
Melnais ozols ir dižskābaržu dzimtas koks.
Skatīt Stumbrs un Melnais ozols
Melnais piparkrūms
Melnais piparkrūms jeb melnais pipars (Piper nigrum) ir daudzgadīgs piparu dzimtas kāpelētājaugs ar tievu, lokanu stumbru, kura garums sasniedz 4 metrus.
Skatīt Stumbrs un Melnais piparkrūms
Melnā driģene
Melnā driģene ir viengadīgs vai daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Melnā driģene
Melnceru meldrs
Melnceru meldrs ir grīšļu dzimtas augu suga.
Skatīt Stumbrs un Melnceru meldrs
Mezglainā gaurenīte
Mezglainā gaurenīte ir neļķu dzimtas suga, kura ir sastopama Āzijā, Ziemeļamerikā un Eiropā.
Skatīt Stumbrs un Mezglainā gaurenīte
Mušu ofrīda
Mušu ofrīda (Ophrys insectifera L.) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Mušu ofrīda
Nakteņu dzimta
Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.
Skatīt Stumbrs un Nakteņu dzimta
Naudiņu saulrozīte
Naudiņu saulrozīte vai dzeltenā saulrozīte (Helianthemum nummularium) ir vienīgā klinšrožu dzimtas suga, kas aug Latvijā.
Skatīt Stumbrs un Naudiņu saulrozīte
Nātres
Nātres (Urtica) ir segsēkļu grupas ģints, kurā ietilpst aptuveni 50 sugas.
Skatīt Stumbrs un Nātres
Neīstā madara
Neīstā madara (Galium spurium) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī, kurai ir izdalītas vairākas pasugas.
Skatīt Stumbrs un Neīstā madara
Niedru ciesa
Niedru ciesa ir daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Niedru ciesa
Oeoniella polystachys
Oeoniella polystachys ir orhideju dzimtas suga. Tā ir viena no divām Oeoniella ģints sugām, kuras sastopamas Indijas okeāna rietumu daļas salās.
Skatīt Stumbrs un Oeoniella polystachys
Orkāna palma
Orkāna palma (Dictyosperma album) ir palmu dzimtas suga, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Skatīt Stumbrs un Orkāna palma
Osmotiskais spiediens
Osmotiskais spiediens (apzīmē ar π) ir spiediens, kas pielikts puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus, un vērsts virzienā no atšķaidītākā šķīduma (robežgadījumā — tīra šķīdinātāja) uz koncentrētāku.
Skatīt Stumbrs un Osmotiskais spiediens
Otruba grīslis
Otruba grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Otruba grīslis
Ozolu mūķene
Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Skatīt Stumbrs un Ozolu mūķene
Pagarinātais grīslis
Pagarinātais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pagarinātais grīslis
Pagarinātā madara
Pagarinātā madara (Galium elongatum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Pagarinātā madara
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Skatīt Stumbrs un Palmu dzimta
Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Pandanus vandermeeschii
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Skatīt Stumbrs un Pandānu dzimta
Parastais anīss
Parastais anīss ir 30—80 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastais anīss
Parastais ķirbis
Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 - 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Skatīt Stumbrs un Parastais ķirbis
Parastais baltmeldrs
Parastais baltmeldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Parastais baltmeldrs
Parastais deviņvīruspēks
Parastais deviņvīruspēks ir līdz 200 cm augsts, divgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, mazzarainu mietsakni.
Skatīt Stumbrs un Parastais deviņvīruspēks
Parastais fenhelis
Parastais fenhelis (Foeniculum vulgare) ir 90—200 cm augsts divgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu stumbru.
Skatīt Stumbrs un Parastais fenhelis
Parastais mārsils
Parastais mārsils jeb timiāns ir 20—40 cm augsts, mūžzaļš panātru jeb lūpziežu dzimtas puspundurkrūms.
Skatīt Stumbrs un Parastais mārsils
Parastais miežabrālis
Parastais miežabrālis - daudzgadīgs 50 - 200 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastais miežabrālis
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Skatīt Stumbrs un Parastais osis
Parastais vizulis
Parastais vizulis (Briza media) ir daudzgadīgs 20 - 45 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastais vizulis
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Skatīt Stumbrs un Parastā apse
Parastā ūdensgundega
Parastā ūdensgundega (Ranunculus aquatilis) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas ūdensaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastā ūdensgundega
Parastā cidonija
Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ.
Skatīt Stumbrs un Parastā cidonija
Parastā kamolzāle
Parastā kamolzāle ir daudzgadīgs 60—120 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastā kamolzāle
Parastā krustaine
Parastā krustaine (Senecio vulgaris), sinonīms Jēkaba krustaine (Senecio jacobaea) ir viengadīgs, bet konkrētos apstākļos var būt arī daudzgadīgs 10-30 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kurš sastopams Eiropā, tostarp visur Latvijā, un Rietumāzijā.
Skatīt Stumbrs un Parastā krustaine
Parastā otiņaste
Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Skatīt Stumbrs un Parastā otiņaste
Parastā pīpene
Parastā pīpene (Leucanthemum vulgare), arī margrietiņa, ir daudzgadīgs, vidēja lieluma kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastā pīpene
Parastā sekstaine
Parastā sekstaine - daudzgadīgs 20 - 60 cm augsts graudzāļu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastā sekstaine
Parastā smaržzāle
Parastā smaržzāle ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eiropā, vietām Ziemeļāfrikā un Vidusāzijā.
Skatīt Stumbrs un Parastā smaržzāle
Parastā vīrcele
Parastā vīrcele ir 30—60 cm augsts, daudzgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastā vīrcele
Parastā virza
Parastā virza ir viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 20 - 80 cm augsts Neļķu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Parastā virza
Parastās pupiņas
Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.
Skatīt Stumbrs un Parastās pupiņas
Pastinaks
Pļavas pastinaks jeb pastinaks ir sakņu dārzenis, kas ir tuvi radniecīgs ar burkāniem un pētersīļiem un pieder čemurziežu dzimtai.
Skatīt Stumbrs un Pastinaks
Pavasara gaurs
Pavasara gaurs ir neļķu dzimtas suga, kas sastopama Eiropas rietumu, ziemeļrietumu un vidus daļā.
Skatīt Stumbrs un Pavasara gaurs
Pavasara grīslis
Pavasara grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pavasara grīslis
Pavasara veronika
Pavasara veronika (Veronica verna) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Pavasara veronika
Pavedienu glīvene
Pavedienu glīvene ir glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pavedienu glīvene
Pavedienu veronika
Pavedienu veronika (Veronica filiformis) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Pavedienu veronika
Pūkainais grīslis
Pūkainais grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pūkainais grīslis
Pūkainais ozols
Pūkainā ozola lapas un zīles ''Quercus pubescens'' Pūkainais ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Skatīt Stumbrs un Pūkainais ozols
Pūkainā asinszāle
Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum) ir augu suga asinszāļu dzimtas asinszāļu ģints augu suga.
Skatīt Stumbrs un Pūkainā asinszāle
Pūkaugļu grīslis
Pūkaugļu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pūkaugļu grīslis
Pūslīšu grīslis
Pūslīšu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pūslīšu grīslis
Pļavas āboliņš
Pļavas āboliņš - divgadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stipri zarainu sakņu sistēmu, uz kuras attīstās gumiņbaktērijas.
Skatīt Stumbrs un Pļavas āboliņš
Pļavas dedestiņa
Pļavas dedestiņa jeb virklītes ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Pļavas dedestiņa
Pļavas dzelzene
Pļavas dzelzene (Centaurea jacea) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Pļavas dzelzene
Pļavas gandrene
Pļavas gandrene jeb pļavas ģerānija ir daudzgadīgs 20—70 cm augsts gandreņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Pļavas gandrene
Pļavas skābene
Pļavas skābene ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts sūreņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Pļavas skābene
Pēdveida grīslis
Pēdveida grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pēdveida grīslis
Peļastu lapsaste
Peļastu lapsaste ir viengadīgs vai divgadīgs 20 - 45 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Peļastu lapsaste
Pelašķis
Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla.
Skatīt Stumbrs un Pelašķis
Peldošā glīvene
Peldošā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Peldošā glīvene
Peonijas
Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves.
Skatīt Stumbrs un Peonijas
Piealpu baltegle
Piealpu baltegle jeb subalpīnā baltegle ir priežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Piealpu baltegle
Piejūras baltegle
Piejūras baltegle ir priežu dzimtas suga, kas savvaļā sastopama Krievijas Piejūras novada dienvidos, Korejas pussalas ziemeļu un centrālajā daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu provincēs — Heilundzjanā un Dzjiliņā.
Skatīt Stumbrs un Piejūras baltegle
Piparmētra
Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē.
Skatīt Stumbrs un Piparmētra
Piramidālā skābene
Piramidālā skābene ir skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Piramidālā skābene
Pireneju gandrene
Pireneju gandrene (Geranium pyrenaicum) ir suga gandreņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Pireneju gandrene
Pirmsvasas augi
Pirmsvasas augi jeb sūnaugi (sensu lato) ir primitīvāko augu apakšvalsts (bieži tiek uzskatīts par nodalījumu).
Skatīt Stumbrs un Pirmsvasas augi
Plakanā blizme
Plakanā blizme ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Plakanā blizme
Plakanā glīvene
Plakanā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Plakanā glīvene
Plankumainā dzegužpirkstīte
Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata (L.) Soó, agrāk Orchis maculata) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Plankumainā dzegužpirkstīte
Platlapu dzeguzene
Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Platlapu dzeguzene
Platlapu spilve
Platlapu spilve ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Platlapu spilve
Platlapu vilkvālīte
Platlapu vilkvālīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga ar kosmopolītisku izplatību.
Skatīt Stumbrs un Platlapu vilkvālīte
Plūksnainā kalanhoja
Plūksnainā kalanhoja ir 60 - 120 cm augsts, daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Plūksnainā kalanhoja
Pleznveida grīslis
Pleznveida grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Pleznveida grīslis
Podagras gārsa
Podagras gārsa — daudzgadīgs 50—100 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Podagras gārsa
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp.
Skatīt Stumbrs un Pudeļpalma
Pudeļpalmas
Pudeļpalmas (Hyophorbe) ir palmu dzimtas ģints, kurai pieder piecas Maskarēnu salām endēmas sugas Indijas okeāna rietumu daļā.
Skatīt Stumbrs un Pudeļpalmas
Pumpurs
Ūdensrozes galotnes pumpurs Pumpurs ir dzinums agrā attīstības stadijā.
Skatīt Stumbrs un Pumpurs
Purpura alveja
Purpura alveja (Aloe purpurea) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Purpura alveja
Purva atālene
Purva atālene (Parnassia palustris) ir daudzgadīgs 10—40 cm augsts atāleņu dzimtas lakstaugs ar vienu vai nedaudziem stumbriem, īsu sakneni un bārkšsaknēm.
Skatīt Stumbrs un Purva atālene
Purva dzeguzene
Purva dzeguzene ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Purva dzeguzene
Purva krustaine
Purva krustaine (Senecio congestus) ir augu suga kurvjziežu dzimtas krustaiņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Purva krustaine
Purva madara
Purva madara (Galium palustre) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Purva madara
Purva ozols
Purva ozols ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks.
Skatīt Stumbrs un Purva ozols
Purva sermulīte
Purva sermulīte ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas ūdensaugs.
Skatīt Stumbrs un Purva sermulīte
Purva skābene
Purva skābene ir skābeņu suga, kura ir sastopama Eiropas rietumu (neiekļaujot Pireneju pussalu), centrālajā un dienvidaustrumu daļā.
Skatīt Stumbrs un Purva skābene
Raundas gekons
Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.
Skatīt Stumbrs un Raundas gekons
Rūgtā drudzenīte
Rūgtā drudzenīte ir mainīga paskata augu suga genciānu dzimtas drudzenīšu ģintī, kurai nodala vairākas pasugas.
Skatīt Stumbrs un Rūgtā drudzenīte
Rūsganā blizme
Rūsganā blizme ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Rūsganā blizme
Rūsganā melncere
Rūsganā melncere ir grīšļu dzimtas suga, kas savvaļā ir sastopama Eiropā, tostarp retāk Latvijā — pārsvarā valsts rietumdaļā, kur vietām sastopama diezgan bieži.
Skatīt Stumbrs un Rūsganā melncere
Rūtainā fritilārija
Rūtainā fritilārija ir augu suga liliju dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Rūtainā fritilārija
Redīsi
Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, citos avotos kā atsevišķa krustziežu dzimtas suga (Raphanus sativus), kas tiek audzēta kā kultūraugs.
Skatīt Stumbrs un Redīsi
Rubija
Rubija (Rubia tinctorum) ir daudzgadīgs rubiju dzimtas lakstaugs ar četršķautnainu, pacilu stumbru, kas augšdaļā zarojas.
Skatīt Stumbrs un Rubija
Rubiju madara
Rubiju madara (Galium rubioides) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Rubiju madara
Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Rudzupuķe
Sahalīnas baltegle
Sahalīnas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Sahalīnas baltegle
Sahalīnas dižsūrene
Sahalīnas dižsūrene ir liels, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Sahalīnas dižsūrene
Sakņojošais meldrs
Sakņojošais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Sakņojošais meldrs
Sakņu piepe
Sakņu piepe (Heterobasidion annosum (Fr.) Bref.) ir sakņu trupi izraisoša bazidiomicēte.
Skatīt Stumbrs un Sakņu piepe
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Stumbrs un Sakne
Saknenis
lotosa sakneņi (no kreisās uz labo). Saknenis ir horizontāli zemes virsmai pazemē augošs stumbrs, kas veido pazemes vasas pārveidni un nākamajā gadā dzen jaunus dzinumus, kamēr auga virszemes daļa ziemā iet bojā.
Skatīt Stumbrs un Saknenis
Saknes darbība
Saknes galvenais uzdevums ir ūdens un minerālvielu uzsūkšana no augsnes un vadīšana uz stumbru.
Skatīt Stumbrs un Saknes darbība
Sarkanā uzpirkstīte
Sarkanā uzpirkstīte ir augu suga ceļteku dzimtā (senāk — cūknātru dzimtā).
Skatīt Stumbrs un Sarkanā uzpirkstīte
Saru meldrs
Saru meldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Saru meldrs
Satuvinātais grīslis
Satuvinātais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Satuvinātais grīslis
Saulgrieze
Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Saulgrieze
Sālsvirzas
Sālsvirzas ir monotipiska ģints neļķu dzimtā, kurā ietilpst tikai viena suga — biezlapainā sālsvirza (Honckenya peploides).
Skatīt Stumbrs un Sālsvirzas
Sāres grīslis
Sāres grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Sāres grīslis
Sīkais pameldrs
Sīkais pameldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Sīkais pameldrs
Sīkaugļu ežgalvīte
Sīkaugļu ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas suga, kuru vairums autoru uzskata par lielās ežgalvītes (Sparganium erectum) pasugu — Sparganium erectum ssp.
Skatīt Stumbrs un Sīkaugļu ežgalvīte
Sīkziedu žibulītis
Sīkziedu žibulītis ir augu suga brūnkāšu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Sīkziedu žibulītis
Sējas lucerna
Sējas lucerna (Medicago sativa) ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Sējas lucerna
Sējas rīsi
Sējas rīsi jeb Āzijas rīsi ir rīsu ģints suga, kura tiek audzēta, lai iegūtu uzturā lietojamos graudus — rīsus.
Skatīt Stumbrs un Sējas rīsi
Sējas zirņi
Sējas zirņi (Pisum sativum), bieži vienkārši zirņi, ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Skatīt Stumbrs un Sējas zirņi
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Skatīt Stumbrs un Segaudi (augi)
Siens
Rulonos sapresēts siens Siena talka 1903. gadā Siens ir rupja lopbarība, ko veido nopļauti, pēc tam izžāvēti zālaugu stublāji.
Skatīt Stumbrs un Siens
Sirmā veronika
Sirmā veronika (Veronica incana) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.
Skatīt Stumbrs un Sirmā veronika
Skaistais augstiņš
Skaistais augstiņš (Centaurium pulchellum) ir augu suga genciānu dzimtas augstiņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Skaistais augstiņš
Skandināvijas grīslis
Skandināvijas grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Skandināvijas grīslis
Skarainais grīslis
Skarainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Skarainais grīslis
Skarainā ģipsene
Skarainā ģipsene ir neļķu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eirāzijā, taču kultivēšanas dēļ ir plaši izplatījusies arī citur.
Skatīt Stumbrs un Skarainā ģipsene
Skaujošā glīvene
Zālainā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas.
Skatīt Stumbrs un Skaujošā glīvene
Skābeņlapu sūrene
Skābeņlapu sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Skābeņlapu sūrene
Skrajā dzelzene
Skrajā dzelzene (Centaurea diffusa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Skrajā dzelzene
Skrajā veronika
Skrajā veronika (Veronica prostrata) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Skrajā veronika
Skropstainā krustmadara
Skropstainā krustmadara (Cruciata laevipes) ir augu suga rubiju dzimtas krustmadaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Skropstainā krustmadara
Skujkoku lielais koksngrauzis
Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.
Skatīt Stumbrs un Skujkoku lielais koksngrauzis
Slaidais grīslis
Slaidais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Slaidais grīslis
Slaidā spilve
Slaidā spilve ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Slaidā spilve
Smaillapu glīvene
Smaillapu glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Smaillapu glīvene
Smalklapu vīķis
Smalklapu vīķis (Vicia tenuifolia) ir augu suga vīķu ģintī, kas savvaļā ir sastopama Eirāzijā, tostarp reti Latvijas dienvidaustrumu un centrālajā daļā.
Skatīt Stumbrs un Smalklapu vīķis
Smaržīgais sausserdis
Smaržīgais sausserdis jeb kaprifoliju vīteņsausserdis ir vasarzaļš 4—5 m augsts kaprifoliju dzimtas krūms.
Skatīt Stumbrs un Smaržīgais sausserdis
Smaržīgā madara
Smaržīgā madara (Galium odoratum), agrāk smaržīgais miešķis (Asperula odorata), ir madaru ģints lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Smaržīgā madara
Smaržīgā zemene
Smaržīgā zemene (Fragaria moschata) ir daudzgadīgs, neliels (garumā 15-35 cm) rožu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Smaržīgā zemene
Smiltāja grīslis
Smiltāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Smiltāja grīslis
Smilts pelašķis
Smilts pelašķis (Achillea micrantha) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kura dabā ir sastopama Dienvidaustrumu Eiropā un Rietumāzijā.
Skatīt Stumbrs un Smilts pelašķis
Somijas skābene
Somijas skābene skābeņu suga.
Skatīt Stumbrs un Somijas skābene
Sparģeļi
Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzinumu galotnes tiek izmantotas uzturā.
Skatīt Stumbrs un Sparģeļi
Spārnainā cūknātre
Spārnainā cūknātre (Scrophularia umbrosa) ir augu suga cūknātru dzimtas cūknātru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Spārnainā cūknātre
Spožā glīvene
Spožā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Spožā glīvene
Spradzene
Spradzene (Fragaria viridis) ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Spradzene
Starainā dzelzene
Starainā dzelzene (Centaurea calcitrapa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Starainā dzelzene
Stāvlapu dzegužpirkstīte
Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata (L.) Soó, agrāk Orchis incarnta) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Stāvlapu dzegužpirkstīte
Struplapu skābene
Struplapu skābene ir ļoti mainīga izskata skābeņu suga, kuras ietvaros nodala vairākas pasugas.
Skatīt Stumbrs un Struplapu skābene
Sveķi
Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
Skatīt Stumbrs un Sveķi
Syzygium guehoi
Pamplemuses botāniskajā dārzā. Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.
Skatīt Stumbrs un Syzygium guehoi
Tatārijas griķis
Tatārijas griķis ir augu suga sūreņu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Tatārijas griķis
Tatārijas salāts
Tatārijas salāts ir augu suga kurvjziežu dzimtā.
Skatīt Stumbrs un Tatārijas salāts
Tāss
Nokarenā bērza tāss Tāss ir bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
Skatīt Stumbrs un Tāss
Tīruma šerardija
Tīruma šerardija (Sherardia arvensis) ir augu suga rubiju dzimtas monotipiskajā Šerardiju ģintī.
Skatīt Stumbrs un Tīruma šerardija
Tīruma gaurs
Tīruma gaurs ir neļķu dzimtas suga, kurai ir gandrīz kosmopolītisks izplatības areāls.
Skatīt Stumbrs un Tīruma gaurs
Tīruma gundega
Tīruma gundega (Ranunculus arvensis) ir viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Tīruma gundega
Tīruma veronika
Tīruma veronika (Veronica arvensis) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga, kuras sākotnējais izplatības areāls bija Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā, taču mūsdienās kā nezāle ir plaši ieviesusies visā pasaulē.
Skatīt Stumbrs un Tīruma veronika
Tievsakņu grīslis
Tievsakņu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Tievsakņu grīslis
Traunsteinera dzegužpirkstīte
Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri (Saut.) Soó) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Traunsteinera dzegužpirkstīte
Trīsdaivu ambrozija
Trīsdaivu ambrozija (Ambrosia trifida) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Skatīt Stumbrs un Trīsdaivu ambrozija
Trejdaļu madara
Trejdaļu madara (Galium trifidum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Trejdaļu madara
Trejziedu madara
Trejziedu madara (Galium triflorum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Trejziedu madara
Tumšsarkanā dzeguzene
Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens (Hoffm. ex Bernh.) Besser) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Tumšsarkanā dzeguzene
Tumšzilā drudzene
Tumšzilā drudzene ir augu suga genciānu dzimtas drudzeņu ģintī.
Skatīt Stumbrs un Tumšzilā drudzene
Ugunspuķes
Ugunspuķes (Chamaenerion) ir naktssveču dzimtas ģints.
Skatīt Stumbrs un Ugunspuķes
Ungāru ozols
Ungāru ozols ir daudzgadīgs, dižskābaržu dzimtas koks.
Skatīt Stumbrs un Ungāru ozols
Upes krustaine
Upes krustaine ir kurvjziežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Upes krustaine
Upmalas madara
Upmalas madara (Galium rivale) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Upmalas madara
Upmalas veronika
Upmalas veronika (Veronica anagallis-aquatica) ir augu suga ceļteku dzimtas veroniku ģintī.
Skatīt Stumbrs un Upmalas veronika
Uzpūstais grīslis
Uzpūstais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Uzpūstais grīslis
Vadaudi
Pārgriezta selerija, kur var redzēt garos kūlīšu vadaudus. Vadaudi ir augu audi, kuri pilda transporta funkciju — ūdenī izšķīdušas minerālvielas no saknēm tiek vadītas uz stumbru un lapām caur koksni un organiskās vielas no auga lapām uz uzkrāšanas vietām caur lūksni.
Skatīt Stumbrs un Vadaudi
Vairogu veronika
Vairogu veronika (Veronica scutellata) ir ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.
Skatīt Stumbrs un Vairogu veronika
Vara grīslis
Vara grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vara grīslis
Vasaras jānītis
Vasaras jānītis ir kurvjziežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vasaras jānītis
Vasas pārveidne
Sukulenta — ''Ferocactus pilosus'' — stumbrs Vasas pārveidne jeb metamorfoze ir auga orgāns, kas veidojies tiem pielāgojoties dzīvei dažādos vides apstākļos.
Skatīt Stumbrs un Vasas pārveidne
Vārpainais grīslis
Vārpainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vārpainais grīslis
Vārpu veronika
Vārpu veronika (Veronica spicata) ir mainīga izskata ceļteku dzimtas veroniku ģints augu suga.
Skatīt Stumbrs un Vārpu veronika
Vībotne
Parastā vībotne (Artemisia vulgaris) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Vībotne
Vīnkalnu sīpols
Vīnkalnu sīpols ir amariļļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vīnkalnu sīpols
Vīnlapu mežvītenis
Vīnlapu mežvītenis ir daudzgadīgs, līdz 12-20 cm augsts kāpelējošs krūms.
Skatīt Stumbrs un Vīnlapu mežvītenis
Vīru dzegužpuķe
Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula L.) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vīru dzegužpuķe
Vītollapu skābene
Vītollapu skābene ir skābeņu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerikā, taču mūsdienās augs ir ievazāts arī Eiropā, tostarp Latvijā.
Skatīt Stumbrs un Vītollapu skābene
Vītolu urbējs
Vītolu urbējs ir urbēju dzimtas zvīņspārņu suga.
Skatīt Stumbrs un Vītolu urbējs
Vērmeļlapu ambrozija
Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas Ambroziju ģintī.
Skatīt Stumbrs un Vērmeļlapu ambrozija
Vienkrāsas baltegle
Vienkrāsas baltegle ir priežu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vienkrāsas baltegle
Vienplēksnes pameldrs
Vienplēksnes pameldrs ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Vienplēksnes pameldrs
Vilkvālīšu dzimta
Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurā ietilpst divas ģintis.
Skatīt Stumbrs un Vilkvālīšu dzimta
Villainā meduszāle
Villainā meduszāle ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs.
Skatīt Stumbrs un Villainā meduszāle
Viltuspalmu dzimta
Viltuspalmu dzimta (Cyclanthaceae) ir viena no pandānu rindas dzimtām, kurā apvienotas apmēram 230 daudzgadīgu lakstaugu sugas, kas iedalītas 12 ģintīs.
Skatīt Stumbrs un Viltuspalmu dzimta
Virsāja grīslis
Virsāja grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Virsāja grīslis
Visgarā glīvene
Visgarā glīvene ir glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Visgarā glīvene
Xanthorrhoea media
Xanthorrhoea media ir Xanthorrhoeaceae dzimtas augs.
Skatīt Stumbrs un Xanthorrhoea media
Xanthorrhoea minor
Xanthorrhoea minor ir Xanthorrhoeaceae dzimtas augs, kurš sastopams Austrālijas austrumos.
Skatīt Stumbrs un Xanthorrhoea minor
Zaķu grīslis
Zaķu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zaķu grīslis
Zaļā cikādīte
Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.
Skatīt Stumbrs un Zaļā cikādīte
Zalkšu dzegužpuķe
Zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio L., vai Anacamptis morio (L.) R.M.Bateman, Pridgeon & M.W.Chase) ir orhideju dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zalkšu dzegužpuķe
Zālainā ežgalvīte
Zālainā ežgalvīte ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas).
Skatīt Stumbrs un Zālainā ežgalvīte
Zālainā glīvene
Zālainā glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zālainā glīvene
Zemais grīslis
Zemais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zemais grīslis
Zemienes grīslis
Zemienes grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zemienes grīslis
Zemteka
Zemteka jeb ārstniecības veronika (Veronica officinalis) ir daudzgadīga ceļteku dzimtas lakstaugu suga.
Skatīt Stumbrs un Zemteka
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Skatīt Stumbrs un Zieds
Ziemas svertija
Ziemas svertija ir mainīga paskata augu suga genciānu dzimtas svertiju ģintī, kurai nodala vairākas pasugas.
Skatīt Stumbrs un Ziemas svertija
Ziemeļu linneja
Ziemeļu linneja ir mūžzaļš, pa zemi ložņājošs puskrūms.
Skatīt Stumbrs un Ziemeļu linneja
Ziemeļu madara
Ziemeļu madara (Galium boreale) ir mainīga izskata augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.
Skatīt Stumbrs un Ziemeļu madara
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zilā latānija
Zilganais grīslis
Zilganais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zilganais grīslis
Zilganais meldrs
Zilganais meldrs ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zilganais meldrs
Zilganā baltsamtīte
Zilganā baltsamtīte ir baltsamtīšu ģints sūnas.
Skatīt Stumbrs un Zilganā baltsamtīte
Zvīņaugļu grīslis
Zvīņaugļu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Skatīt Stumbrs un Zvīņaugļu grīslis
Zināms kā Stublājs.
, Čemuru augstiņš, Čemuru neļķe, Čemuru palēks, Ēdamais pandāns, Ēdera grīslis, Ārstniecības indaine, Ārstniecības ziepjusakne, Baltais āmulis, Baltais vītols, Baltā madara, Baltā sētvija, Baltdadži, Baltegles, Baltijas dzegužpirkstīte, Balzama baltegle, Balzamīņu dzimta, Bambusi, Banānaugi, Banānu dzimta, Baobabs, Bastarda balanda, Bālganais grīslis, Bērzi, Beladonna, Bellarda sūrene, Berhtolda glīvene, Biškrēsliņi, Biezlapu virza, Birztalas virza, Blāvā veronika, Blīvā skābene, Blusu grīslis, Bohēmijas gandrene, Brūklene, Brūnais āboliņš, Brūnais dižmeldrs, Brūnganais grīslis, Brokoļi, Bromēliju dzimta, Bruņcepuru dzegužpuķe, Buksbauma grīslis, Bumbuļsīpols, Callipogon relictus, Cepurainā neotiante, Chrysolina fastuosa, Ciņu grīslis, Ciņu mazmeldrs, Cietā virza, Cirtainā skābene, Citronliāna, Daudzlapu airene, Daudzlapu andromeda, Daudzlapu lupīna, Daudzstublāju pameldrs, Daudzziedu gundega, Daudzziedu zemzālīte, Dārza cietķērsa, Dārza kāposts, Dārza sīpoli, Dārzeņpipars, Dūkstu drudzenīte, Dūkstu madara, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Deguma dzegužpuķe, Devela grīslis, Dižais pelašķis, Dižauzas, Dižā aslape, Dižā baltegle, Dižmeldru grīslis, Dižzīļu ozols, Dilēna veronika, Divšķautņu asinszāle, Divdaivu ginks, Divdīgļlapji, Divkrāsu koksngrauzis, Divmāju grīslis, Divmāju kaķpēdiņa, Divputekšņu grīslis, Divrindu grīslis, Divsēklu grīslis, Dracēnas, Driādes, Dzeloņainais velnābols, Dzeltenais grīslis, Dzeltenais vizbulis, Dzeltenā latānija, Dzeltenā lupīna, Dzelzszāle, Efejlapu veronika, Eiropas saulpurene, Eiropas septiņstarīte, Eiropas vija, Eleagnu dzimta, Falludžija, Fišera neļķe, Fibonači skaitļi, Frīģijas dzelzene, Frīza glīvene, Fuksa dzegužpirkstīte, Gadskārta (dendroloģija), Galotņošana, Ganerskveinas alveja, Garšviela, Garlapu cefalantēra, Garlapu skābene, Genciānu dzimta, Gladiolas, Granātābols, Grīšļu dzimta, Gulošā gaurenīte, Gumainā cūknātre, Gurķis, Hartmaņa grīslis, Heliotropi, Hibiscus boryanus, Hoijas, Hosta grīslis, Hyophorbe amaricaulis, Iežmaugtais pameldrs, Iedzeltenā dzegužpirkstīte, Iesirmais grīslis, Ikebana, Ingveraugu rinda, Izskatīgais jānītis, Japānas baltegle, Japānas dižsūrene, Jūrmalas augstiņš, Jūrmalas gumumeldrs, Jūrmalas pagaurs, Jūrmalas skābene, Kailā krustmadara, Kailvārpu ambrozija, Kakapo, Kalanhojas, Kalnu asinszāle, Kalnu grīslis, Kalnu lauvmutīte, Kalnu sīpols, Kalnu veronika, Kambijs, Kanādas jānītis, Karaliskā strelīcija, Kasūbijas vīķis, Kaučuka gumijkoks, Kaukāza dižskābardis, Kūdrāja grīslis, Kjūrpaipas botāniskais dārzs, Klinšu petrorāgija, Knābja grīslis, Kodīgā gundega, Koks, Koksne, Kokveida alveja, Korejas baltegle, Krasta grīslis, Krasta veronika, Krastmalas grīslis, Krastmalas krustaine, Krastmalas skābene, Krāšņā neļķe, Krāsu miešķis, Krūmāja sīpols, Krūmāja vējgriķis, Krūms, Krokainā glīvene, Krustlapu drudzene, Kutikula, Lachnus, Laksis, Lakstaugs, Lapas, Lapsu grīslis, Latānijas, Lauka drudzenīte, Lauka neļķe, Lauka veronika, Lauka zemzālīte, Lauku blaktene, Lauku kokalis, Lāčsūnas, Lācene, Lielā ežgalvīte, Lielā kosa, Lielā nātre, Lielā smilga, Lielziedu uzpirkstīte, Ligērijas grīslis, Lilijas, Lipīgā krustaine, Lipīgā plaukšķene, Litorīnas jūra, Ložņu āboliņš, Ložņu plaukšķene, Ložņu saulenīte, Ložņu vārpata, Lodvārpu grīslis, Lorantu dzimta, Lupīnas, Madaras, Makenzija grīslis, Makrofīti, Makstainais grīslis, Makstainā spilve, Malajas laterningvers, Mantegaca latvānis, Matainais grīslis, Matveida glīvene, Matveida grīslis, Maurīcijas dienas gekons, Maurīcijas dombeja, Maurīcijas krīnija, Maurīcijas melnkoks, Mazais mārsils, Mazā mazvīrcele, Mazā skābene, Mazvīrceles, Mazziedu grīslis, Mazziedu pameldrs, Mārsila veronika, Mūžzaļā miltene, Mētras, Meža grīslis, Meža krustaine, Meža meldrs, Meža sprigane, Mehāniskie audi, Meldri, Melnais ozols, Melnais piparkrūms, Melnā driģene, Melnceru meldrs, Mezglainā gaurenīte, Mušu ofrīda, Nakteņu dzimta, Naudiņu saulrozīte, Nātres, Neīstā madara, Niedru ciesa, Oeoniella polystachys, Orkāna palma, Osmotiskais spiediens, Otruba grīslis, Ozolu mūķene, Pagarinātais grīslis, Pagarinātā madara, Palmu dzimta, Pandanus vandermeeschii, Pandānu dzimta, Parastais anīss, Parastais ķirbis, Parastais baltmeldrs, Parastais deviņvīruspēks, Parastais fenhelis, Parastais mārsils, Parastais miežabrālis, Parastais osis, Parastais vizulis, Parastā apse, Parastā ūdensgundega, Parastā cidonija, Parastā kamolzāle, Parastā krustaine, Parastā otiņaste, Parastā pīpene, Parastā sekstaine, Parastā smaržzāle, Parastā vīrcele, Parastā virza, Parastās pupiņas, Pastinaks, Pavasara gaurs, Pavasara grīslis, Pavasara veronika, Pavedienu glīvene, Pavedienu veronika, Pūkainais grīslis, Pūkainais ozols, Pūkainā asinszāle, Pūkaugļu grīslis, Pūslīšu grīslis, Pļavas āboliņš, Pļavas dedestiņa, Pļavas dzelzene, Pļavas gandrene, Pļavas skābene, Pēdveida grīslis, Peļastu lapsaste, Pelašķis, Peldošā glīvene, Peonijas, Piealpu baltegle, Piejūras baltegle, Piparmētra, Piramidālā skābene, Pireneju gandrene, Pirmsvasas augi, Plakanā blizme, Plakanā glīvene, Plankumainā dzegužpirkstīte, Platlapu dzeguzene, Platlapu spilve, Platlapu vilkvālīte, Plūksnainā kalanhoja, Pleznveida grīslis, Podagras gārsa, Pudeļpalma, Pudeļpalmas, Pumpurs, Purpura alveja, Purva atālene, Purva dzeguzene, Purva krustaine, Purva madara, Purva ozols, Purva sermulīte, Purva skābene, Raundas gekons, Rūgtā drudzenīte, Rūsganā blizme, Rūsganā melncere, Rūtainā fritilārija, Redīsi, Rubija, Rubiju madara, Rudzupuķe, Sahalīnas baltegle, Sahalīnas dižsūrene, Sakņojošais meldrs, Sakņu piepe, Sakne, Saknenis, Saknes darbība, Sarkanā uzpirkstīte, Saru meldrs, Satuvinātais grīslis, Saulgrieze, Sālsvirzas, Sāres grīslis, Sīkais pameldrs, Sīkaugļu ežgalvīte, Sīkziedu žibulītis, Sējas lucerna, Sējas rīsi, Sējas zirņi, Segaudi (augi), Siens, Sirmā veronika, Skaistais augstiņš, Skandināvijas grīslis, Skarainais grīslis, Skarainā ģipsene, Skaujošā glīvene, Skābeņlapu sūrene, Skrajā dzelzene, Skrajā veronika, Skropstainā krustmadara, Skujkoku lielais koksngrauzis, Slaidais grīslis, Slaidā spilve, Smaillapu glīvene, Smalklapu vīķis, Smaržīgais sausserdis, Smaržīgā madara, Smaržīgā zemene, Smiltāja grīslis, Smilts pelašķis, Somijas skābene, Sparģeļi, Spārnainā cūknātre, Spožā glīvene, Spradzene, Starainā dzelzene, Stāvlapu dzegužpirkstīte, Struplapu skābene, Sveķi, Syzygium guehoi, Tatārijas griķis, Tatārijas salāts, Tāss, Tīruma šerardija, Tīruma gaurs, Tīruma gundega, Tīruma veronika, Tievsakņu grīslis, Traunsteinera dzegužpirkstīte, Trīsdaivu ambrozija, Trejdaļu madara, Trejziedu madara, Tumšsarkanā dzeguzene, Tumšzilā drudzene, Ugunspuķes, Ungāru ozols, Upes krustaine, Upmalas madara, Upmalas veronika, Uzpūstais grīslis, Vadaudi, Vairogu veronika, Vara grīslis, Vasaras jānītis, Vasas pārveidne, Vārpainais grīslis, Vārpu veronika, Vībotne, Vīnkalnu sīpols, Vīnlapu mežvītenis, Vīru dzegužpuķe, Vītollapu skābene, Vītolu urbējs, Vērmeļlapu ambrozija, Vienkrāsas baltegle, Vienplēksnes pameldrs, Vilkvālīšu dzimta, Villainā meduszāle, Viltuspalmu dzimta, Virsāja grīslis, Visgarā glīvene, Xanthorrhoea media, Xanthorrhoea minor, Zaķu grīslis, Zaļā cikādīte, Zalkšu dzegužpuķe, Zālainā ežgalvīte, Zālainā glīvene, Zemais grīslis, Zemienes grīslis, Zemteka, Zieds, Ziemas svertija, Ziemeļu linneja, Ziemeļu madara, Zilā latānija, Zilganais grīslis, Zilganais meldrs, Zilganā baltsamtīte, Zvīņaugļu grīslis.