Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Aidarkels, Alona circumfimbriata, Amatas svīta, Asterolepji, Augšdevons, Ķemmveida glīvene, Baltijas jūra, Buadas lagūna, Dižgliemeņu virsdzimta, Eirihalīni, Ekosistēma, Grēvis, Kasumigauras ezers, Ksenacelveidīgie, Kumacejvēži, Litorīnas jūra, Osteolepjveidīgās, Perms, Porolepjveidīgās, Pulusuka, Pygocephalomorpha, Saldūdens, Sāļūdens, Sipunkuli, Tanaīdvēži, Učhali komplekss, Vislas līcis.
Aidarkels
Aidarkels ir mākslīgs sājūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Sājūdens un Aidarkels · Redzēt vairāk »
Alona circumfimbriata
Alona circumfimbriata ir ūdensblusu suga.
Jaunums!!: Sājūdens un Alona circumfimbriata · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Sājūdens un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Asterolepji
Asterolepji (Asterolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints no Amerikas un Eirāzijas devona nogulumiem.
Jaunums!!: Sājūdens un Asterolepji · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Sājūdens un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Ķemmveida glīvene
Ķemmveida glīvene ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga.
Jaunums!!: Sājūdens un Ķemmveida glīvene · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Sājūdens un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Buadas lagūna
Buadas lagūna ir vienīgais dabīgais virszemes ezers Nauru.
Jaunums!!: Sājūdens un Buadas lagūna · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu virsdzimta
Dižgliemeņu virsdzimta (.
Jaunums!!: Sājūdens un Dižgliemeņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Eirihalīni
Krasta peldkrabis Eirihalīni ir ūdenī dzīvojoši organismi, kas ir spējīgi pielāgoties plašam ūdens sāļuma diapazonam.
Jaunums!!: Sājūdens un Eirihalīni · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Sājūdens un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Grēvis
Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas ietilpst Chaetiliidae virskārtā.
Jaunums!!: Sājūdens un Grēvis · Redzēt vairāk »
Kasumigauras ezers
Ezers un Cukubas kalns, skatoties no austrumiem ir otrs lielākais ezers Japānā, atrodas 60 km uz ziemeļaustrumiem no Tokijas.
Jaunums!!: Sājūdens un Kasumigauras ezers · Redzēt vairāk »
Ksenacelveidīgie
Ksenacelveidīgie (Xenacoelomorpha) ir neliels bilaterālu dzīvnieku tips, kas sastāv no divām radniecīgām grupām: ksenoturbellīdām un acelveidīgajiem.
Jaunums!!: Sājūdens un Ksenacelveidīgie · Redzēt vairāk »
Kumacejvēži
Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Sājūdens un Kumacejvēži · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Sājūdens un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Sājūdens un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Sājūdens un Perms · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Sājūdens un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Pulusuka
Pulusuka (Pulusuk) vai Houka sala ir koraļļu sala Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga centrālajā daļā.
Jaunums!!: Sājūdens un Pulusuka · Redzēt vairāk »
Pygocephalomorpha
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.
Jaunums!!: Sājūdens un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Sājūdens un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Sājūdens un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sipunkuli
Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.
Jaunums!!: Sājūdens un Sipunkuli · Redzēt vairāk »
Tanaīdvēži
Tanaīdvēži (lat. Tanaidacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Sājūdens un Tanaīdvēži · Redzēt vairāk »
Učhali komplekss
Učhali komplekss ir trīs sājūdens un sālsūdens ezeru virkne Pakistānas ziemeļos.
Jaunums!!: Sājūdens un Učhali komplekss · Redzēt vairāk »
Vislas līcis
Vislas līcis, Kēnigsbergas līcis vai Kaļiņingradas līcis ir sekla sājūdens Baltijas jūras lagūna Polijas ziemeļaustrumos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Sājūdens un Vislas līcis · Redzēt vairāk »
