Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

518 attiecības: Aizkraukles novada ģerbonis, Aizkraukles rajons, Aizlauces draudzes novads, Aknīstes nolaidenums, Aknīstes novada ģerbonis, Aknīstes novads, Aknīstes Velnala, Alķīmija, Aleksandrs Johans Stenders, Andreass no Felves, Ansis Līventāls, Antons Juhņevičs, Armīns fon Gerkāns, Artūrs Kaminskis, Artūrs Veckalniņš, Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola, Arvīds Žilinskis, Augšdaugavas novada ģerbonis, Augškurzemes partizānu pulks, Augšzeme, Augšzemes augstiene, Augšzemnieku dialekts, Aukštaitija, Autoceļš A13 (Latvija), Autoceļš A14 (Latvija), Autoceļš P71, Autoceļš P72, Autoceļš P73, Autoceļš P74, Autoceļš P75, Autoceļš P76, Autoceļš P86, Autoceļš V774, Autoceļš V783, Autoceļš V806, Autoceļš V956, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Žemaitijas bīskapija, Ābeļi (dabas liegums), Ābeļu pagasts, Ādolfs Stubavs, Ārtavs, Babrānu pilskalns, Balti, Bermontiāde, Bernhards Dīriķis, Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta", Brodi, Budbergi-Benninghauzeni, Dainas, ... Izvērst indekss (468 vairāk) » « Shrink indekss

Aizkraukles novada ģerbonis

Aizkraukles novada ģerbonis ir viens no Aizkraukles novada oficiālajiem simboliem.

Skatīt Sēlija un Aizkraukles novada ģerbonis

Aizkraukles rajons

Aizkraukles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Sēlija un Aizkraukles rajons

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Skatīt Sēlija un Aizlauces draudzes novads

Aknīstes nolaidenums

Aknīstes nolaidenums, dažkārt arī Aknīstes pacēlums, ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumos, Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Sēlija un Aknīstes nolaidenums

Aknīstes novada ģerbonis

Aknīstes novada ģerbonis tika izveidots, par pamatu ņemot Aknīstes pilsētas ģerboni.

Skatīt Sēlija un Aknīstes novada ģerbonis

Aknīstes novads

Aknīstes novads bija 2009.

Skatīt Sēlija un Aknīstes novads

Aknīstes Velnala

Aknīstes Velnala jeb Radžupes ala atrodas Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, Aknīstes pilsētas ziemeļaustrumu pievārtē.

Skatīt Sēlija un Aknīstes Velnala

Alķīmija

fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.

Skatīt Sēlija un Alķīmija

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Skatīt Sēlija un Aleksandrs Johans Stenders

Andreass no Felves

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41.

Skatīt Sēlija un Andreass no Felves

Ansis Līventāls

Ansis Līventāls (vecajā ortogrāfijā: Anss Lieventhal, 1803—1878) bija latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas.

Skatīt Sēlija un Ansis Līventāls

Antons Juhņevičs

Antons Juhņevičs (1905-1947) bija katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Antons Juhņevičs

Armīns fon Gerkāns

Armīns fon Gerkāns (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.

Skatīt Sēlija un Armīns fon Gerkāns

Artūrs Kaminskis

Artūrs Kaminskis (1914–2003) bija teologs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudžu mācītājs, Goda prāvests, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Skatīt Sēlija un Artūrs Kaminskis

Artūrs Veckalniņš

Artūrs Veckalniņš ( —) bija praporščiks 3.

Skatīt Sēlija un Artūrs Veckalniņš

Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola

Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola ir profesionālās mūzikas ievirzes jeb interešu izglītības iestāde Jēkabpilī, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, upes malā.

Skatīt Sēlija un Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola

Arvīds Žilinskis

Arvīds Žilinskis (1905—1993) bija latviešu komponists un pianists.

Skatīt Sēlija un Arvīds Žilinskis

Augšdaugavas novada ģerbonis

Augšdaugavas novada ģerbonis ir viens no Augšdaugavas novada oficiālajiem simboliem.

Skatīt Sēlija un Augšdaugavas novada ģerbonis

Augškurzemes partizānu pulks

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929). link.

Skatīt Sēlija un Augškurzemes partizānu pulks

Augšzeme

Augšzeme var būt.

Skatīt Sēlija un Augšzeme

Augšzemes augstiene

Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.

Skatīt Sēlija un Augšzemes augstiene

Augšzemnieku dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Skatīt Sēlija un Augšzemnieku dialekts

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Skatīt Sēlija un Aukštaitija

Autoceļš A13 (Latvija)

| | A13 autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Krievijas robežu pie Grebņovas caur Rēzekni un Daugavpili ar Lietuvas robežu pie Medumiem.

Skatīt Sēlija un Autoceļš A13 (Latvija)

Autoceļš A14 (Latvija)

| | A14 autoceļš Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Daugavpili, savieno autoceļus A6 un A13.

Skatīt Sēlija un Autoceļš A14 (Latvija)

Autoceļš P71

| | P71 autoceļš Pievedceļš Ilūkstei līdz 2012.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P71

Autoceļš P72

| | P72 autoceļš Ilūkste (Virsaiši)—Bebrene—Birži ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P70 pie „Virsaišiem“ caur Ilūksti un Bebreni ar autoceļu P75 Biržos.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P72

Autoceļš P73

| | P73 autoceļš Vecumnieki—Nereta—Subate ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P89 no Vecumniekiem caur Neretu ar autoceļu P70 pie Subates.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P73

Autoceļš P74

| | P74 autoceļš Siliņi—Aknīste ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P72 3,5 km no bijušās Siliņu stacijas ar autoceļu P73 Aknīstē.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P74

Autoceļš P75

| | P75 autoceļš Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļus A6 un A12 Jēkabpilī caur Viesīti un Neretu ar Lietuvas robežu Neretaslaukos.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P75

Autoceļš P76

| | P76 autoceļš Aizkraukle—Jēkabpils ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas pa Daugavas kreiso krastu savieno Jēkabpili ar Aizkraukli.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P76

Autoceļš P86

| | P86 autoceļš Sērene—Kalnieši ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu P87 Sērenē pie Aizkraukles caur Daudzevu un Zalvi ar autoceļu P73 8 km no Neretas.

Skatīt Sēlija un Autoceļš P86

Autoceļš V774

| | V774 autoceļš Aknīste—Lietuvas robeža bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu P73 Aknīstē ar Lietuvas robežu.

Skatīt Sēlija un Autoceļš V774

Autoceļš V783

| | V783 autoceļš Jēkabpils–Dignāja–Ilūkste ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Jēkabpili caur Dignāju ar Ilūksti.

Skatīt Sēlija un Autoceļš V783

Autoceļš V806

| | V806 autoceļš Viesīte—Mucenieki ir Latvijas vietējais autoceļš.

Skatīt Sēlija un Autoceļš V806

Autoceļš V956

| | Autoceļš V956 Daudzeva–Viesīte–Apserde ir Latvijas vietējais autoceļš Sēlijas vēsturiskajā zemē.

Skatīt Sēlija un Autoceļš V956

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Skatīt Sēlija un Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Skatīt Sēlija un Žemaitijas bīskapija

Ābeļi (dabas liegums)

Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.

Skatīt Sēlija un Ābeļi (dabas liegums)

Ābeļu pagasts

Ābeļu pagasts ir teritoriāla vienība Jēkabpils novadā uz dienvidaustrumiem no Jēkabpils, Sēlijas ziemeļrietumos.

Skatīt Sēlija un Ābeļu pagasts

Ādolfs Stubavs

Ādolfs Stubavs vai Adolfs Stubavs (1913—1986) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.

Skatīt Sēlija un Ādolfs Stubavs

Ārtavs

Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.

Skatīt Sēlija un Ārtavs

Babrānu pilskalns

Babrānu pilskalns atrodas Sēlijā, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā uz austrumiem no Vecsēlpils.

Skatīt Sēlija un Babrānu pilskalns

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Skatīt Sēlija un Balti

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Skatīt Sēlija un Bermontiāde

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Skatīt Sēlija un Bernhards Dīriķis

Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"

„Sēļu sētas” ieeja Brīvdabas muzejs „Sēļu sēta” ir Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa, kas atrodas parkā netālu no Daugavas krasta Filozofu ielā 6.

Skatīt Sēlija un Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"

Brodi

Brodi (agrāk arī Zemgaļi) ir ciems Sēlijā, Jēkabpils novada Ābeļu pagasta centrs.

Skatīt Sēlija un Brodi

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Skatīt Sēlija un Budbergi-Benninghauzeni

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Skatīt Sēlija un Dainas

Daudzeses pagasts

Daudzeses pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām Sēlijas ziemeļos.

Skatīt Sēlija un Daudzeses pagasts

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Skatīt Sēlija un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Daugavas loki

Daugavas loki ir Daugavas ielejas daļa, kā arī dabas parks Latgales dienvidaustrumos un Augšzemes austrumos.

Skatīt Sēlija un Daugavas loki

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Sēlija un Daugavpils

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Skatīt Sēlija un Daugavpils novads

Daugavpils rajons

Daugavpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Sēlija un Daugavpils rajons

Demenes pagasts

Demenes pagasts ir Augšdaugavas novada teritoriāla vienība, kura atrodas Augšzemes daļā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Skatīt Sēlija un Demenes pagasts

Divu Krastu Radio

Divu Krastu Radio ir reģionāla radiostacija, kas raida no Jēkabpils un Daugavpils un dzirdama Sēlijā, Latgales dienvidos un Vidzemes dienvidaustrumos.

Skatīt Sēlija un Divu Krastu Radio

Dora Stučka

Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne (1870-1950) bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

Skatīt Sēlija un Dora Stučka

Eduards Kupfers

Eduards Kupfers (1873–1919) bija vācbaltiešu arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta docents.

Skatīt Sēlija un Eduards Kupfers

Eduards Lēmanis

"Latgales (Poļu Vidzemes) un kaimiņapgabalu flora" (1895). Eduards Lēmanis (1841−1902) bija vācbaltiešu ārsts, ceļotājs un botāniķis.

Skatīt Sēlija un Eduards Lēmanis

Eduards O'Rurke

Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.

Skatīt Sēlija un Eduards O'Rurke

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Skatīt Sēlija un Eirāzijas lūsis

Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.

Skatīt Sēlija un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Elkšņu baznīca

Elkšņu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Elkšņu pagastā Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Elkšņu baznīca

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Skatīt Sēlija un Engelharti

Filips Lackis

Filips Lackis (1885—?) bija Latvijas ebreju advokāts, Tautas padomes loceklis.

Skatīt Sēlija un Filips Lackis

Formula regiminis un Kurzemes statūti

rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.

Skatīt Sēlija un Formula regiminis un Kurzemes statūti

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Skatīt Sēlija un Francis Kemps

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Skatīt Sēlija un Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frenks Māršs

Frenks Greiems Māršs (1875—1957), bija Britu impērijas armijas virsnieks, ģenerālmajors.

Skatīt Sēlija un Frenks Māršs

Gothards Frīdrihs Stenders

Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Skatīt Sēlija un Gothards Frīdrihs Stenders

Grūbeles pilskalns

Grūbeles (arī Grūbļa) pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, mežainā apvidū ap 1,5 km.

Skatīt Sēlija un Grūbeles pilskalns

Heinrihs Strods

Heinrihs Strods (1925-2012) bija latviešu vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992).

Skatīt Sēlija un Heinrihs Strods

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Skatīt Sēlija un Honorijs III

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Skatīt Sēlija un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.

Skatīt Sēlija un Ilūkste

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Sēlija un Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes novads

Ilūkstes novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidaustrumu daļā.

Skatīt Sēlija un Ilūkstes novads

Ilūkstes Raiņa vidusskola

Ilūkstes Raiņa vidusskola ir Raiņa vārdā nosaukta vispārizglītojoša skola Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Ilūkstes Raiņa vidusskola

Ilūkstes rajons

Ilūkstes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Skatīt Sēlija un Ilūkstes rajons

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.

Skatīt Sēlija un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Jaunjelgava

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.

Skatīt Sēlija un Jaunjelgava

Jaunjelgavas novads

Jaunjelgavas novads bija pašvaldība Sēlijā, Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Sēlija un Jaunjelgavas novads

Jākobs Florentīns Lundbergs

Jākobs Florentīns Lundbergs (dzimis, miris) bija zviedru izcelsmes vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā.

Skatīt Sēlija un Jākobs Florentīns Lundbergs

Jānis Indāns

Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.

Skatīt Sēlija un Jānis Indāns

Jānis Mendriks

Jānis Mendriks Jānis Mendriks (1907—1953) bija priesteris katoļu draudzēs Latgalē un Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Jānis Mendriks

Jānis Puriņš (pulkvedis)

Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).

Skatīt Sēlija un Jānis Puriņš (pulkvedis)

Jānis Rūdolfs Mēders

Jānis Rūdolfs Mēders (dzimis Valmieras apriņķī, miris Jēkabpilī) bija teologs un evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs, viens no ievērojamākajiem jēkabpiliešiem.

Skatīt Sēlija un Jānis Rūdolfs Mēders

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Sēlija un Jēkabpils

Jēkabpils novads (2009—2021)

Jēkabpils novads bija pašvaldība Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Jēkabpils novads (2009—2021)

Jēkabpils rajons

Jēkabpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Sēlija un Jēkabpils rajons

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Skatīt Sēlija un Jersika (valsts)

Kaldabruņas luterāņu baznīca

Kaldabruņas Evaņģēliski luteriskā baznīca, saukta arī par Červonkas baznīcu, ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Rubenes pagasta "Kalna Mačulānos" Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Kaldabruņas luterāņu baznīca

Kaldabruņas pilskalns

Kaldabruņas pilskalns (arī Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns) ir pilskalns Sēlijā, Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā.

Skatīt Sēlija un Kaldabruņas pilskalns

Kapulauks

Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.

Skatīt Sēlija un Kapulauks

Karagājieni uz Sakalu

Karagājieni uz Sakalu var būt.

Skatīt Sēlija un Karagājieni uz Sakalu

Karagājiens uz Nalseni (1235)

Karagājiens uz Nalseni notika 1235.

Skatīt Sēlija un Karagājiens uz Nalseni (1235)

Karagājiens uz Nalseni (1245)

1245.

Skatīt Sēlija un Karagājiens uz Nalseni (1245)

Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)

1250.

Skatīt Sēlija un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)

Karagājiens uz Zemgali (1228)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1228.

Skatīt Sēlija un Karagājiens uz Zemgali (1228)

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Skatīt Sēlija un Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Kazimirs Būga

Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.

Skatīt Sēlija un Kazimirs Būga

Kārlis Avens

Kārlis Avens (1895—1958) bija Pirmā pasaules kara artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka kaprālis.

Skatīt Sēlija un Kārlis Avens

Kūliņu pilskalns

Maizīšu pilskalns atrodas Sēlijā, Jēkabpils novada Viesītes pagastā, uz dienvidiem no Eķengrāves.

Skatīt Sēlija un Kūliņu pilskalns

Kņāvu pilskalns

Kņāvu pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada, Rites pagastā pie pašas pagasta robežas.

Skatīt Sēlija un Kņāvu pilskalns

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Skatīt Sēlija un Ketleru dzimta

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Skatīt Sēlija un Kokle

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.

Skatīt Sēlija un Koknese (valsts)

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Skatīt Sēlija un Korfi

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Sēlija un Krāslava

Krāslavas novads (2001—2021)

Krāslavas novads bija pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā.

Skatīt Sēlija un Krāslavas novads (2001—2021)

Krāslavas rajons

Krāslavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Sēlija un Krāslavas rajons

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Sēlija un Krievi

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Skatīt Sēlija un Krievijas Republika

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Skatīt Sēlija un Krustpils

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Sēlija un Kurzeme

Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.

Skatīt Sēlija un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Skatīt Sēlija un Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Sēlija un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Skatīt Sēlija un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Skatīt Sēlija un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Lašu baznīca

Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Lašu baznīca

Lamberts (bīskaps)

Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).

Skatīt Sēlija un Lamberts (bīskaps)

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Sēlija un Latgale

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Skatīt Sēlija un Latgales atbrīvošana

Latgales plānošanas reģions

Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kurš izveidots ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

Skatīt Sēlija un Latgales plānošanas reģions

Latgales Radio

Latgales Radio jeb Latgolys Radeja ir reģionālā radiostacija, kas raida no Rēzeknes, galvenokārt latgaliešu valodā.

Skatīt Sēlija un Latgales Radio

Latgaliešu valoda

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.

Skatīt Sēlija un Latgaliešu valoda

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Sēlija un Latvieši

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Skatīt Sēlija un Latviešu personvārdi

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Sēlija un Latviešu valoda

Latviešu vēsturisko zemju likums

Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.

Skatīt Sēlija un Latviešu vēsturisko zemju likums

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Sēlija un Latvija

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Skatīt Sēlija un Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.

Skatīt Sēlija un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas karogu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā uzskaitīti vēsturiskie un pašreizējie Latvijas karogi.

Skatīt Sēlija un Latvijas karogu uzskaitījums

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Skatīt Sēlija un Latvijas krievi

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Skatīt Sēlija un Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.

Skatīt Sēlija un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas lietuvieši

Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Sēlija un Latvijas lietuvieši

Latvijas nacionālie partizāni

Latvijas Nacionālo partizānu grupa. Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara.

Skatīt Sēlija un Latvijas nacionālie partizāni

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Skatīt Sēlija un Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers.

Skatīt Sēlija un Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.

Skatīt Sēlija un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Laucesas pagasts

Laucesas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām dienvidos no Daugavpils pilsētas, novada Augšzemes daļā.

Skatīt Sēlija un Laucesas pagasts

Lūcija Ķuzāne

Lūcija Ķuzāne (dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles pagastā) ir latviešu skolotāja un rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, kā arī Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone.

Skatīt Sēlija un Lūcija Ķuzāne

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Skatīt Sēlija un Līdaka

Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Skatīt Sēlija un Lejaskurzeme

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Sēlija un Lielais Ziemeļu karš

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Skatīt Sēlija un Lielā atkāpšanās (1915)

Lielbornes muiža

Lielbornes muižas kungu māja Daugavas stāvkrastā (V.Štafenhāgens, 1866). Mūsdienās saglabājusies vecā daļa (pa kreisi) Lielbornes muižas kungu māja atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Augšdaugavas novada Salienas pagasta Lielbornē.

Skatīt Sēlija un Lielbornes muiža

Lietava (zeme)

Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.

Skatīt Sēlija un Lietava (zeme)

Lietuvas brīvības cīņas

Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas. Lietuvas brīvības cīņas jeb Lietuvas neatkarības cīņas bija cīņas par neatkarīgu Lietuvas valsti no 1918.

Skatīt Sēlija un Lietuvas brīvības cīņas

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Skatīt Sēlija un Lietuvas krusta kari

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Skatīt Sēlija un Lietuvieši

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Sēlija un Livonijas krusta kari

Lone

Lone ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Sēlija un Lone

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Skatīt Sēlija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Maizīšu pilskalns

Maizīšu pilskalns atrodas Sēlijā, Jēkabpils novada Viesītes pagastā, uz austrumiem no Piksteres ezera.

Skatīt Sēlija un Maizīšu pilskalns

Maliena

Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Maliena

Margaskalns

Margaskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Rites pagastā pie Panteļu mājām, ap 0,5 km uz ziemeļiem no Stupeļu pilskalna.

Skatīt Sēlija un Margaskalns

Mazzalves pagasts

Mazzalves pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Sēlijā, Mēmeles kreisajā krastā, Lietuvas pierobežā.

Skatīt Sēlija un Mazzalves pagasts

Medene

Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.

Skatīt Sēlija un Medene

Medumu pagasts

Medumu pagasts ir Augšdaugavas novada teritoriāla vienība, kura atrodas Augšzemes daļā.

Skatīt Sēlija un Medumu pagasts

Mihaels Plāters-Zībergs

Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs (1778—pēc 1865) bija Sēlijas muižnieks, Ilūkstes apriņķī viņam piederējusi Pilskalnes muiža.

Skatīt Sēlija un Mihaels Plāters-Zībergs

Mikus Skruzītis

Mikus Skruzītis jeb Skruzīšu Mikus (1861—1905) bija latviešu etnogrāfs un folklorists.

Skatīt Sēlija un Mikus Skruzītis

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Skatīt Sēlija un Mindaugs

Muldenieku pilskalns

Muldenieku pilskalns (arī Upurkalns) atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagastā, apmēram 300 metrus uz dienvidaustrumiem no Dumpju mājām.

Skatīt Sēlija un Muldenieku pilskalns

Muzejs "Sēlija"

Viesītes muzejs "Sēlija" ir reģionālais muzejs, kura misija ir iemūžināt un glabāt Sēlijas kultūrvēsturiskā novada un seno sēļu cilts vārdu, veidot un nostiprināt sēlisko pašapziņu Viesītes un Sēlijas kultūrvēsturiskā novada ļaudīs.

Skatīt Sēlija un Muzejs "Sēlija"

Narvas kauja (1700)

1700.

Skatīt Sēlija un Narvas kauja (1700)

Nereta

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.

Skatīt Sēlija un Nereta

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca

Neretas muiža

Neretas muižas ēkas ap 1930. gadu Jaunās Neretas muižas kungu ēkas drupas Muižas parks Neretas muiža (Nerften, Nersten, Narriten) jeb Neretas muižas pils bija viena no senākajām Sēlijas muižām tagadējā Aizkraukles novada teritorijā pie Neretaslaukiem.

Skatīt Sēlija un Neretas muiža

Neretas novads

Neretas novads bija pašvaldība Sēlijas dienvidrietumos, kurā 2009.

Skatīt Sēlija un Neretas novads

Nomavas purvs (dabas liegums)

Nomavas purvs ir 1987.

Skatīt Sēlija un Nomavas purvs (dabas liegums)

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Sēlija un Otrais Ziemeļu karš

Padomju kaujinieki Latvijā

Padomju kaujinieki Latvijā bija vācu okupācijas laikā no PSRS iesūtīti un apgādāti kaujinieki.

Skatīt Sēlija un Padomju kaujinieki Latvijā

Paulis Pormals

Paulis Pormals (segvārds "Pēteris Selga", 1917–1946) bija latviešu leģionārs un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Paulis Pormals

Pauls Stradiņš

Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.

Skatīt Sēlija un Pauls Stradiņš

Pauls Sukatnieks

Pauls Sukatnieks (dzimis, miris) bija latviešu dārznieks, selekcionārs, starptautiski zināms kā pirmais, kas spēja selekcionēt aukstumizturīgu vīnogu šķirni, nosaucot to “Dvietes zilā”.

Skatīt Sēlija un Pauls Sukatnieks

Pļaviņu ūdenskrātuve

Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.

Skatīt Sēlija un Pļaviņu ūdenskrātuve

Pēteris Barisons

Pēteris Barisons (1904—1947) bija latviešu komponists, diriģents un pedagogs.

Skatīt Sēlija un Pēteris Barisons

Pēteris Rizga

Pēteris Rizga, arī Pēteris Risga (1883—1955) bija latviešu biškopis un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Sēlija un Pēteris Rizga

Pelnu diena

Pelnu dienā ticīgajiem no pelniem zīmē uz pieres krustu Pelnu diena, arī pelnu trešdiena, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām (46. diena pirms Lieldienām), kā arī Lielā gavēņa pirmā diena Rietumu kristietībā.

Skatīt Sēlija un Pelnu diena

Pelone

Pelones zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.-13.gs. Pelone bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.

Skatīt Sēlija un Pelone

Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)

Pilskalnes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Mēmeles krastā.

Skatīt Sēlija un Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.

Skatīt Sēlija un Pirmais pasaules karš Latvijā

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Sēlija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Radžu akmens

Radžu akmens jeb Brodu karjera akmens ir vislielākais dižakmens Augšzemē un Zemgalē, kā arī otrs lielākais Latvijā.

Skatīt Sēlija un Radžu akmens

Rietumbalti

dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.

Skatīt Sēlija un Rietumbalti

Rožu purvs (dabas liegums)

Rožu purvs ir botānisks un ornitoloģisks dabas liegums Jēkabpils novadā, Salas un Sēlpils pagasta robeždaļā, 5 km uz DR no Salas ciemata.

Skatīt Sēlija un Rožu purvs (dabas liegums)

Rutēnijas bīskapija

Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.

Skatīt Sēlija un Rutēnijas bīskapija

Sala (Jēkabpils novads)

Sala ir apdzīvota vieta Sēlijā, Jēkabpils novadā 7 km no Jēkabpils un 130 km no Rīgas.

Skatīt Sēlija un Sala (Jēkabpils novads)

Salas novads

Salas novads bija pašvaldība Sēlijas ziemeļos, kurā apvienoti bijušā Jēkabpils rajona Sēlpils pagasts un Salas pagasts.

Skatīt Sēlija un Salas novads

Salas pagasts (Jēkabpils novads)

Salas pagasts ir administratīva teritorija Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā Sēlijas ziemeļu daļā uz rietumiem no Jēkabpils.

Skatīt Sēlija un Salas pagasts (Jēkabpils novads)

Saucējas

Saucējas ir 2003.

Skatīt Sēlija un Saucējas

Sauka

Sauka (agrāk Vecsauka) ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā.

Skatīt Sēlija un Sauka

Sauka (dabas parks)

Saukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Sauka (dabas parks)

Saukas ezers

Saukas ezers ir ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.

Skatīt Sēlija un Saukas ezers

Saukas luterāņu baznīca

Saukas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievnams Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Saukas luterāņu baznīca

Saukupīte

Saukupīte (arī Mazā Piksterīte) ir Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.

Skatīt Sēlija un Saukupīte

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Skatīt Sēlija un Sēļi

Sēļi (nozīmju atdalīšana)

Sēļi var būt.

Skatīt Sēlija un Sēļi (nozīmju atdalīšana)

Sēlija (nozīmju atdalīšana)

Sēlija var būt.

Skatīt Sēlija un Sēlija (nozīmju atdalīšana)

Sēlijas bīskapi

a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.

Skatīt Sēlija un Sēlijas bīskapi

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Skatīt Sēlija un Sēlijas bīskapija

Sēlijas militārais poligons

Sēlijas militārais poligons mod.gov.lv ir topošā starptautiskā militārā bāze Sēlijā, Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā Latvijā.

Skatīt Sēlija un Sēlijas militārais poligons

Sēlijas novadu apvienība

Sēlijas novadu apvienība ir brīvprātīga Latvijas pašvaldību apvienība, kas tika dibināta 2012.

Skatīt Sēlija un Sēlijas novadu apvienība

Sēlijas paugurvalnis

Zilkalnes Pauguri netālu no Viesītes Sēlijas paugurvalnis, arī Viesītes morēnu valnis, ir gala morēnu pauguraine, kas šķērso Sēlijas teritoriju pāri Aizkraukles un Jēkabpils novadiem, kur tas savienojas ar Ilūkstes pauguraini Augšzemes augstienē.

Skatīt Sēlija un Sēlijas paugurvalnis

Sēlijas pilskalni

Dignājas pilskalns. Sēlijas pilskalni jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Skatīt Sēlija un Sēlijas pilskalni

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Skatīt Sēlija un Sēlijas vēsture

Sēlpils

Sēlpils ir ciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.

Skatīt Sēlija un Sēlpils

Sēlpils (nozīmju atdalīšana)

Sēlpils var būt.

Skatīt Sēlija un Sēlpils (nozīmju atdalīšana)

Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils vēsture

Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.

Skatīt Sēlija un Sēlpils vēsture

Sērenes pilskalns

Sērenes pilskalns atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Sērenes pagastā, apmēram 2 kilometrus no Daugavas.

Skatīt Sēlija un Sērenes pilskalns

Selonija

"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.

Skatīt Sēlija un Selonija

Skosu pilskalns

Skosu pilskalns atrodas Sēlijā, Jēkabpils novada Saukas pagasta rietumos.

Skatīt Sēlija un Skosu pilskalns

Spietiņu apmetne

Spietiņu apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām seno iedzīvotāju apmetnēm Sēlijā, kas dod priekšstatu par Daugavas ielejas cilvēku dzīves apstākļiem agrā un vidējā dzelzs laikmeta periodā (no 100. līdz 400. gadam m.ē.). Netālu no Spietiņu apmetnes atrodas Spietiņu kapulauks un senākā Plāteru apmetne, kas bijusi apdzīvota 1.

Skatīt Sēlija un Spietiņu apmetne

Staņislavs Urbāns

Staņislavs Urbāns (segvārds "Kalpaks", 1906–1958) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Sēlijā, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Ilūkstes partizānu pulka komandieris.

Skatīt Sēlija un Staņislavs Urbāns

Stupeļu pilskalns

Stupeļu pilskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Rites pagastā pie bijušajām Kalnastupeļu mājām, ap 0,5 km uz dienvidiem no Margaskalna pilskalna.

Skatīt Sēlija un Stupeļu pilskalns

Subate

Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Skatīt Sēlija un Subate

Sudrabkalns (pilskalns)

Sudrabkalns (arī Pormaļu Sudrabkalns) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā ap 400 m uz dienvidiem no "Pormaļu" mājām un ap 1,2 km uz dienvidaustrumiem no Sēlijas ciema centra, ceļa Sēlija-Gretes-Sēlpils stacija kreisajā pusē.

Skatīt Sēlija un Sudrabkalns (pilskalns)

Sunākstes luterāņu baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Sunākstes luterāņu baznīca

Svente

Svente ir ciems Sēlijā, Augšdaugavas novadā, Sventes pagasta centrs un lielākā apdzīvotā vieta.

Skatīt Sēlija un Svente

Taubes

Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Skatīt Sēlija un Taubes

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Skatīt Sēlija un Tirzas kauja

Ugunskrusts (zīme)

Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.

Skatīt Sēlija un Ugunskrusts (zīme)

Uldis Bērziņš

Uldis Bērziņš (dzimis, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 1970.

Skatīt Sēlija un Uldis Bērziņš

Uldis Lasmanis

Uldis Lasmanis (1929—2023) bija latviešu rakstnieks, publicists un novadpētnieks.

Skatīt Sēlija un Uldis Lasmanis

Valerija Mundure

Valerija Mundure (1915-1946), pseidonīms Marta Skuja, bija skolotāja, rakstniece un nacionālās kustības vadītāja Latgalē un Sēlijā, nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore.

Skatīt Sēlija un Valerija Mundure

Vastlāvji

Vastlāvji jeb vastlāvis (lejasvācu: fastelauendt "gavēņa priekšvakars") bija Rīgas saviesīgās dzīves galvenais gada notikums, kuram sāka gatavoties ap Ziemassvētkiem un svinēja nedēļā pirms gavēņa iestāšanās (pirms Pelnu dienas).

Skatīt Sēlija un Vastlāvji

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.

Skatīt Sēlija un Vecsēlpils

Vecticība Latvijā

Krāslavas novadā Rēzeknes novadā Vecticība Latvijā ir vecticības atzars Latvijā, kuram pieder aptuveni 55 000 vecticībnieku (2017), kas tradicionāli dzīvo Latgalē un Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Vecticība Latvijā

Velta Staltmane

Velta Marija Staltmane (1926—2010) bija latviešu valodniece, filoloģijas zinātņu LZA goda doktore (1993), latviešu personvārdu pētniece.

Skatīt Sēlija un Velta Staltmane

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Skatīt Sēlija un Vendi (Livonija)

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Sēlija un Vidzeme

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana".

Skatīt Sēlija un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Viesīte

Viesīte ir pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā.

Skatīt Sēlija un Viesīte

Viesīte (nozīmju atdalīšana)

Viesīte var būt.

Skatīt Sēlija un Viesīte (nozīmju atdalīšana)

Viesītes šaursliežu dzelzceļš

Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1925). Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1935). Muzejā "Sēlija"). Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls bija Latvijas lielākais 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916.

Skatīt Sēlija un Viesītes šaursliežu dzelzceļš

Viesītes luterāņu baznīca

Viesītes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Viesītes Brīvības baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Viesītē Sēlijā.

Skatīt Sēlija un Viesītes luterāņu baznīca

Viesītes novads

Viesītes novads bija 2009.

Skatīt Sēlija un Viesītes novads

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

Skatīt Sēlija un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Skatīt Sēlija un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Vilhelms Lapelis

Vilhelms Toms Marija Lapelis (dzimis Daugavpilī) ir Romas katoļu Liepājas diecēzes bīskaps emeritus, ordinēts 01.06.1986, konsekrēts 25.03.2000., aizstājot līdzšinējo bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani.

Skatīt Sēlija un Vilhelms Lapelis

Viteni

Fon Vitenu dzimtas ģerbonis. Fon Viteni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Skatīt Sēlija un Viteni

Voldemārs Zālītis

Voldemārs Zālītis (1865—1934), pseidonīms Valdis, bija latviešu skolotājs un rakstnieks.

Skatīt Sēlija un Voldemārs Zālītis

Zaķu riests

Zaķu riests ir 2004.

Skatīt Sēlija un Zaķu riests

Zasi

Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.

Skatīt Sēlija un Zasi

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Skatīt Sēlija un Zībergi

Zbigņevs Stankevičs

Zbigņevs Stankevičs (dzimis Lejasciemā) ir pašreizējais Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts.

Skatīt Sēlija un Zbigņevs Stankevičs

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Sēlija un Zemgale

Zemgale (stacija)

Zemgale ir bijusī dzelzceļa stacija līnijā Daugavpils—Kurcums.

Skatīt Sēlija un Zemgale (stacija)

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Skatīt Sēlija un Zemgale (valsts)

Zemgales bīskapi

a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Zemgales bīskapi bija viduslaiku valdnieki Zemgales bīskapijā mūsdienu Zemgales un Sēlijas teritorijā.

Skatīt Sēlija un Zemgales bīskapi

Zemgales plānošanas reģions

Zemgales plānošanas reģions līdz 2021. gadam Zemgales plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Skatīt Sēlija un Zemgales plānošanas reģions

Zilais kalns

Zilais kalns (arī Piksteres Zilais kalns) ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Aizkraukles novada Sunākstes pagastā ap 0,5 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Piksteres muižas apdzīvotā vietā Zilkalne starp Rožkalnu un Lukstiņu mājām.

Skatīt Sēlija un Zilais kalns

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Skatīt Sēlija un 1564. gads Latvijā

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Skatīt Sēlija un 1565. gads Latvijā

1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566.

Skatīt Sēlija un 1566. gads Latvijā

1567. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1567.

Skatīt Sēlija un 1567. gads Latvijā

1568. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1568.

Skatīt Sēlija un 1568. gads Latvijā

1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569.

Skatīt Sēlija un 1569. gads Latvijā

1570. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1570.

Skatīt Sēlija un 1570. gads Latvijā

1571. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1571.

Skatīt Sēlija un 1571. gads Latvijā

1572. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1572.

Skatīt Sēlija un 1572. gads Latvijā

1573. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1573.

Skatīt Sēlija un 1573. gads Latvijā

1574. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1574.

Skatīt Sēlija un 1574. gads Latvijā

1575. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1575.

Skatīt Sēlija un 1575. gads Latvijā

1576. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1576.

Skatīt Sēlija un 1576. gads Latvijā

1577. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1577.

Skatīt Sēlija un 1577. gads Latvijā

1578. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1578.

Skatīt Sēlija un 1578. gads Latvijā

1579. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1579.

Skatīt Sēlija un 1579. gads Latvijā

1580. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1580.

Skatīt Sēlija un 1580. gads Latvijā

1581. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1581.

Skatīt Sēlija un 1581. gads Latvijā

1582. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1582.

Skatīt Sēlija un 1582. gads Latvijā

1583. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1583.

Skatīt Sēlija un 1583. gads Latvijā

1584. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1584.

Skatīt Sēlija un 1584. gads Latvijā

1585. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1585.

Skatīt Sēlija un 1585. gads Latvijā

1586. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1586.

Skatīt Sēlija un 1586. gads Latvijā

1597. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1597.

Skatīt Sēlija un 1597. gads Latvijā

1598. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1598.

Skatīt Sēlija un 1598. gads Latvijā

1599. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1599.

Skatīt Sēlija un 1599. gads Latvijā

1600. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.

Skatīt Sēlija un 1600. gads Latvijā

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Skatīt Sēlija un 1601. gads Latvijā

1602. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1602.

Skatīt Sēlija un 1602. gads Latvijā

1603. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1603.

Skatīt Sēlija un 1603. gads Latvijā

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Skatīt Sēlija un 1604. gads Latvijā

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Skatīt Sēlija un 1605. gads Latvijā

1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606.

Skatīt Sēlija un 1606. gads Latvijā

1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

Skatīt Sēlija un 1607. gads Latvijā

1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608.

Skatīt Sēlija un 1608. gads Latvijā

1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609.

Skatīt Sēlija un 1609. gads Latvijā

1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.

Skatīt Sēlija un 1610. gads Latvijā

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Skatīt Sēlija un 1611. gads Latvijā

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Skatīt Sēlija un 1612. gads Latvijā

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Skatīt Sēlija un 1613. gads Latvijā

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Skatīt Sēlija un 1614. gads Latvijā

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Skatīt Sēlija un 1615. gads Latvijā

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Skatīt Sēlija un 1616. gads Latvijā

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Skatīt Sēlija un 1617. gads Latvijā

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Skatīt Sēlija un 1618. gads Latvijā

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Skatīt Sēlija un 1619. gads Latvijā

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Skatīt Sēlija un 1620. gads Latvijā

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Skatīt Sēlija un 1621. gads Latvijā

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Skatīt Sēlija un 1622. gads Latvijā

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Skatīt Sēlija un 1623. gads Latvijā

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Skatīt Sēlija un 1624. gads Latvijā

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Skatīt Sēlija un 1625. gads Latvijā

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Skatīt Sēlija un 1626. gads Latvijā

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Skatīt Sēlija un 1627. gads Latvijā

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Skatīt Sēlija un 1628. gads Latvijā

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Skatīt Sēlija un 1629. gads Latvijā

1630. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1630.

Skatīt Sēlija un 1630. gads Latvijā

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Skatīt Sēlija un 1631. gads Latvijā

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Skatīt Sēlija un 1632. gads Latvijā

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Skatīt Sēlija un 1633. gads Latvijā

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Skatīt Sēlija un 1634. gads Latvijā

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Skatīt Sēlija un 1635. gads Latvijā

1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636.

Skatīt Sēlija un 1636. gads Latvijā

1637. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1637.

Skatīt Sēlija un 1637. gads Latvijā

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Skatīt Sēlija un 1638. gads Latvijā

1639. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1639.

Skatīt Sēlija un 1639. gads Latvijā

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Skatīt Sēlija un 1640. gads Latvijā

1641. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1641.

Skatīt Sēlija un 1641. gads Latvijā

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Skatīt Sēlija un 1642. gads Latvijā

1643. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1643.

Skatīt Sēlija un 1643. gads Latvijā

1645. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1645.

Skatīt Sēlija un 1645. gads Latvijā

1647. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1647.

Skatīt Sēlija un 1647. gads Latvijā

1648. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1648.

Skatīt Sēlija un 1648. gads Latvijā

1649. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1649.

Skatīt Sēlija un 1649. gads Latvijā

1650. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1650.

Skatīt Sēlija un 1650. gads Latvijā

1651. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1651.

Skatīt Sēlija un 1651. gads Latvijā

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Skatīt Sēlija un 1652. gads Latvijā

1653. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1653.

Skatīt Sēlija un 1653. gads Latvijā

1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654.

Skatīt Sēlija un 1654. gads Latvijā

1655. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1655.

Skatīt Sēlija un 1655. gads Latvijā

1656. gads Latvijā

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.

Skatīt Sēlija un 1656. gads Latvijā

1657. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1657.

Skatīt Sēlija un 1657. gads Latvijā

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Skatīt Sēlija un 1658. gads Latvijā

1659. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1659.

Skatīt Sēlija un 1659. gads Latvijā

1660. gads Latvijā

1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.

Skatīt Sēlija un 1660. gads Latvijā

1661. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1661.

Skatīt Sēlija un 1661. gads Latvijā

1662. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1662.

Skatīt Sēlija un 1662. gads Latvijā

1663. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1663.

Skatīt Sēlija un 1663. gads Latvijā

1664. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1664.

Skatīt Sēlija un 1664. gads Latvijā

1665. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1665.

Skatīt Sēlija un 1665. gads Latvijā

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Skatīt Sēlija un 1666. gads Latvijā

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Skatīt Sēlija un 1667. gads Latvijā

1668. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1668.

Skatīt Sēlija un 1668. gads Latvijā

1669. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1669.

Skatīt Sēlija un 1669. gads Latvijā

1670. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1670.

Skatīt Sēlija un 1670. gads Latvijā

1671. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1671.

Skatīt Sēlija un 1671. gads Latvijā

1672. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1672.

Skatīt Sēlija un 1672. gads Latvijā

1673. gads Latvijā

1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.

Skatīt Sēlija un 1673. gads Latvijā

1674. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1674.

Skatīt Sēlija un 1674. gads Latvijā

1675. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1675.

Skatīt Sēlija un 1675. gads Latvijā

1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676.

Skatīt Sēlija un 1676. gads Latvijā

1677. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1677.

Skatīt Sēlija un 1677. gads Latvijā

1678. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1678.

Skatīt Sēlija un 1678. gads Latvijā

1680. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1680.

Skatīt Sēlija un 1680. gads Latvijā

1681. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1681.

Skatīt Sēlija un 1681. gads Latvijā

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Skatīt Sēlija un 1682. gads Latvijā

1683. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1683.

Skatīt Sēlija un 1683. gads Latvijā

1684. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1684.

Skatīt Sēlija un 1684. gads Latvijā

1686. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1686.

Skatīt Sēlija un 1686. gads Latvijā

1687. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1687.

Skatīt Sēlija un 1687. gads Latvijā

1689. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1689.

Skatīt Sēlija un 1689. gads Latvijā

1691. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1691.

Skatīt Sēlija un 1691. gads Latvijā

1692. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1692.

Skatīt Sēlija un 1692. gads Latvijā

1694. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1694.

Skatīt Sēlija un 1694. gads Latvijā

1695. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1695.

Skatīt Sēlija un 1695. gads Latvijā

1697. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1697.

Skatīt Sēlija un 1697. gads Latvijā

1698. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1698.

Skatīt Sēlija un 1698. gads Latvijā

1700. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1700.

Skatīt Sēlija un 1700. gads Latvijā

1701. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1701.

Skatīt Sēlija un 1701. gads Latvijā

1702. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1702.

Skatīt Sēlija un 1702. gads Latvijā

1703. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1703.

Skatīt Sēlija un 1703. gads Latvijā

1704. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1704.

Skatīt Sēlija un 1704. gads Latvijā

1705. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1705.

Skatīt Sēlija un 1705. gads Latvijā

1706. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1706.

Skatīt Sēlija un 1706. gads Latvijā

1707. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1707.

Skatīt Sēlija un 1707. gads Latvijā

1708. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1708.

Skatīt Sēlija un 1708. gads Latvijā

1709. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1709.

Skatīt Sēlija un 1709. gads Latvijā

1710. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1710.

Skatīt Sēlija un 1710. gads Latvijā

1711. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1711.

Skatīt Sēlija un 1711. gads Latvijā

1712. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1712.

Skatīt Sēlija un 1712. gads Latvijā

1713. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1713.

Skatīt Sēlija un 1713. gads Latvijā

1714. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1714.

Skatīt Sēlija un 1714. gads Latvijā

1715. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1715.

Skatīt Sēlija un 1715. gads Latvijā

1716. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1716.

Skatīt Sēlija un 1716. gads Latvijā

1717. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1717.

Skatīt Sēlija un 1717. gads Latvijā

1718. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1718.

Skatīt Sēlija un 1718. gads Latvijā

1719. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1719.

Skatīt Sēlija un 1719. gads Latvijā

1720. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1720.

Skatīt Sēlija un 1720. gads Latvijā

1721. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1721.

Skatīt Sēlija un 1721. gads Latvijā

1722. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1722.

Skatīt Sēlija un 1722. gads Latvijā

1723. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1723.

Skatīt Sēlija un 1723. gads Latvijā

1724. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1724.

Skatīt Sēlija un 1724. gads Latvijā

1725. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1725.

Skatīt Sēlija un 1725. gads Latvijā

1726. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1726.

Skatīt Sēlija un 1726. gads Latvijā

1727. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1727.

Skatīt Sēlija un 1727. gads Latvijā

1728. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1728.

Skatīt Sēlija un 1728. gads Latvijā

1729. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1729.

Skatīt Sēlija un 1729. gads Latvijā

1730. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1730.

Skatīt Sēlija un 1730. gads Latvijā

1731. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1731.

Skatīt Sēlija un 1731. gads Latvijā

1732. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1732.

Skatīt Sēlija un 1732. gads Latvijā

1733. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1733.

Skatīt Sēlija un 1733. gads Latvijā

1734. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1734.

Skatīt Sēlija un 1734. gads Latvijā

1735. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1735.

Skatīt Sēlija un 1735. gads Latvijā

1736. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1736.

Skatīt Sēlija un 1736. gads Latvijā

1737. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1737.

Skatīt Sēlija un 1737. gads Latvijā

1738. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1738.

Skatīt Sēlija un 1738. gads Latvijā

1739. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1739.

Skatīt Sēlija un 1739. gads Latvijā

1740. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1740.

Skatīt Sēlija un 1740. gads Latvijā

1741. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1741.

Skatīt Sēlija un 1741. gads Latvijā

1742. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1742.

Skatīt Sēlija un 1742. gads Latvijā

1743. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1743.

Skatīt Sēlija un 1743. gads Latvijā

1744. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1744.

Skatīt Sēlija un 1744. gads Latvijā

1745. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1745.

Skatīt Sēlija un 1745. gads Latvijā

1746. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1746.

Skatīt Sēlija un 1746. gads Latvijā

1747. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1747.

Skatīt Sēlija un 1747. gads Latvijā

1748. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1748.

Skatīt Sēlija un 1748. gads Latvijā

1749. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1749.

Skatīt Sēlija un 1749. gads Latvijā

1750. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1750.

Skatīt Sēlija un 1750. gads Latvijā

1751. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1751.

Skatīt Sēlija un 1751. gads Latvijā

1752. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Skatīt Sēlija un 1752. gads Latvijā

1753. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Skatīt Sēlija un 1753. gads Latvijā

1754. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1754.

Skatīt Sēlija un 1754. gads Latvijā

1755. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1755.

Skatīt Sēlija un 1755. gads Latvijā

1756. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1756.

Skatīt Sēlija un 1756. gads Latvijā

1757. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1757.

Skatīt Sēlija un 1757. gads Latvijā

1758. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1758.

Skatīt Sēlija un 1758. gads Latvijā

1759. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1759.

Skatīt Sēlija un 1759. gads Latvijā

1760. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1760.

Skatīt Sēlija un 1760. gads Latvijā

1761. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1761.

Skatīt Sēlija un 1761. gads Latvijā

1762. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1762.

Skatīt Sēlija un 1762. gads Latvijā

1763. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1763.

Skatīt Sēlija un 1763. gads Latvijā

1764. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1764.

Skatīt Sēlija un 1764. gads Latvijā

1765. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1765.

Skatīt Sēlija un 1765. gads Latvijā

1766. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1766.

Skatīt Sēlija un 1766. gads Latvijā

1767. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1767.

Skatīt Sēlija un 1767. gads Latvijā

1768. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1768.

Skatīt Sēlija un 1768. gads Latvijā

1769. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1769.

Skatīt Sēlija un 1769. gads Latvijā

1770. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1770.

Skatīt Sēlija un 1770. gads Latvijā

1771. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1771.

Skatīt Sēlija un 1771. gads Latvijā

1772. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1772.

Skatīt Sēlija un 1772. gads Latvijā

1773. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1773.

Skatīt Sēlija un 1773. gads Latvijā

1774. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1774.

Skatīt Sēlija un 1774. gads Latvijā

1775. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1775.

Skatīt Sēlija un 1775. gads Latvijā

1776. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1776.

Skatīt Sēlija un 1776. gads Latvijā

1777. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1777.

Skatīt Sēlija un 1777. gads Latvijā

1778. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1778.

Skatīt Sēlija un 1778. gads Latvijā

1779. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1779.

Skatīt Sēlija un 1779. gads Latvijā

1780. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1780.

Skatīt Sēlija un 1780. gads Latvijā

1781. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1781.

Skatīt Sēlija un 1781. gads Latvijā

1782. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1782.

Skatīt Sēlija un 1782. gads Latvijā

1783. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1783.

Skatīt Sēlija un 1783. gads Latvijā

1784. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1784.

Skatīt Sēlija un 1784. gads Latvijā

1785. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1785.

Skatīt Sēlija un 1785. gads Latvijā

1786. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1786.

Skatīt Sēlija un 1786. gads Latvijā

1787. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1787.

Skatīt Sēlija un 1787. gads Latvijā

1788. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1788.

Skatīt Sēlija un 1788. gads Latvijā

1789. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1789.

Skatīt Sēlija un 1789. gads Latvijā

1790. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1790.

Skatīt Sēlija un 1790. gads Latvijā

1791. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1791.

Skatīt Sēlija un 1791. gads Latvijā

1792. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1792.

Skatīt Sēlija un 1792. gads Latvijā

1793. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1793.

Skatīt Sēlija un 1793. gads Latvijā

1794. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1794.

Skatīt Sēlija un 1794. gads Latvijā

1795. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1795.

Skatīt Sēlija un 1795. gads Latvijā

1796. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1796.

Skatīt Sēlija un 1796. gads Latvijā

1797. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1797.

Skatīt Sēlija un 1797. gads Latvijā

1798. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1798.

Skatīt Sēlija un 1798. gads Latvijā

1799. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1799.

Skatīt Sēlija un 1799. gads Latvijā

1800. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1800.

Skatīt Sēlija un 1800. gads Latvijā

1801. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1801.

Skatīt Sēlija un 1801. gads Latvijā

1802. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1802.

Skatīt Sēlija un 1802. gads Latvijā

1803. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1803.

Skatīt Sēlija un 1803. gads Latvijā

1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887.

Skatīt Sēlija un 1887. gads Latvijā

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1888. gads Latvijā

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1889. gads Latvijā

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Skatīt Sēlija un 1890. gads Latvijā

1891. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1891.

Skatīt Sēlija un 1891. gads Latvijā

1892. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1892.

Skatīt Sēlija un 1892. gads Latvijā

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Skatīt Sēlija un 1893. gads Latvijā

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1894. gads Latvijā

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Skatīt Sēlija un 1895. gads Latvijā

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Skatīt Sēlija un 1896. gads Latvijā

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Skatīt Sēlija un 1897. gads Latvijā

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Skatīt Sēlija un 1898. gads Latvijā

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Skatīt Sēlija un 1899. gads Latvijā

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Skatīt Sēlija un 1900. gads Latvijā

1901. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1901.

Skatīt Sēlija un 1901. gads Latvijā

1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1902. gads Latvijā

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Skatīt Sēlija un 1903. gads Latvijā

1904. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1904.

Skatīt Sēlija un 1904. gads Latvijā

1905. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1905.

Skatīt Sēlija un 1905. gads Latvijā

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Skatīt Sēlija un 1906. gads Latvijā

1907. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1907.

Skatīt Sēlija un 1907. gads Latvijā

1908. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1908. gads Latvijā

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1909. gads Latvijā

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Skatīt Sēlija un 1910. gads Latvijā

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Skatīt Sēlija un 1911. gads Latvijā

1912. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1912. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1912. gads Latvijā

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Skatīt Sēlija un 1913. gads Latvijā

1914. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1914.

Skatīt Sēlija un 1914. gads Latvijā

1915. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1915. gads Latvijā

1916. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1916. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Sēlija un 1916. gads Latvijā

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Skatīt Sēlija un 1917. gada Krievijas revolūcija

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Skatīt Sēlija un 1917. gads Latvijā

2. Ventspils kājnieku pulks

2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.

Skatīt Sēlija un 2. Ventspils kājnieku pulks

2019. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2019.

Skatīt Sēlija un 2019. gada laikapstākļi Latvijā

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Skatīt Sēlija un 2020. gada laikapstākļi Latvijā

2021. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.

Skatīt Sēlija un 2021. gada laikapstākļi Latvijā

2022. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada laikapstākļi Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2022.

Skatīt Sēlija un 2022. gada laikapstākļi Latvijā

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Skatīt Sēlija un 2023. gada laikapstākļi Latvijā

Zināms kā Augškurzeme, Sēla.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Sēlija

Satura rādītājs