Ātrāk nekā pārlūku!
127 attiecības: Acetaldehīds, Ahāts, Akumulatoru baterija, Alauns, Allēns, Alumīnijs, Amonija sulfāts, Angelikskābe, Anhidrīds, Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, Ūdeņraža peroksīds, Ūdeņradis, Ķīmiskais tankkuģis, Ķīmiskā reakcija, Ēteri, Bārija karbonāts, Borskābe, Bromūdeņražskābe, Celuloze, Ciete, Cinka hidroksīds, Citronskābe, Danaja (glezna), Dietilēteris, Dimetilēteris, Dimetilsulfāts, Dislāpekļa oksīds, E numurs, Eksikators, Esteri, Esterificēšana, Etilacetāts, Etilēns, Etjēns Gaspārs Robērs, Fenolftaleīns, Fluorūdeņradis, Fosfors, Ftalskābe, Furfurols, Glioksilskābe, Heksogēns, Hidroksīdi, Hidroksilamīns, Hinolīns, Hinoni, Hitīns, Hlorūdeņradis, Hlorpaskābe, Hlorskābe, HMTD, ..., Hroma maisījums, Hroma(VI) oksīds, Izopropanols, Jodūdeņradis, Jods (elements), Kalcija sulfāts, Katalīze, Kālija dihromāts, Kālija heksacianoferāts(II), Kālija permanganāts, Kālija sulfāts, Kemira, Kjeldāla metode, Krezoli, Kumols, Lignīns, Magnija sulfāts, Mangāna dioksīds, Mangāna(VII) oksīds, Mangāns, Meldrumskābe, Melnā jūra, Minerālu klase, Mora sāls, Nātrija karbonāts, Nātrija nitrāts, Nātrija sulfāts, Nātrija sulfīds, Nātrija tetraborāts, Nātrija tiosulfāts, Neorganiskās vielas, Nitrāti, Nitrēšana, Nitroglicerīns, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidējošā skābe, Oksidētājs, Oksihidrohinons, Ortofosforskābe, Ostrovkoteļnija, Pārkristalizēšana, Perhlorskābe, Peroksisērskābe, Pikrīnskābe, Piperidīns, Pirīts, Pirovīnogskābe, Sāļi, Sēra dioksīds, Sēra trioksīds, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Selēns, Skābes, Skudrskābe, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļskābe, Spirti, Sprāgstošā skābe, Sudraba nitrāts, Sulfāti, Tetranitropentaeritrīts, Tetrils, Tiofēns, Titrēšana, Trinitrotoluols, Tuvu kritiskajam, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sentlūsijā, Vanādija(V) oksīds, Vara(II) sulfāts, Venera (planēta), Viskozitāte, Vitriols, Voltas stabs, Zangera—Bleka aparāts, 1,4-benzohinons. Izvērst indekss (77 vairāk) »
Acetaldehīds
Acetaldehīds (etanāls, CH3CHO vai MeCHO) ir gaistošs, toksisks šķidrums ar asu, reibinošu smaku.
Jaunums!!: Sērskābe un Acetaldehīds · Redzēt vairāk »
Ahāts
Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.
Jaunums!!: Sērskābe un Ahāts · Redzēt vairāk »
Akumulatoru baterija
Akumulatoru baterija ir baterijas tips, kuru ir iespējams atkārtoti uzlādēt.
Jaunums!!: Sērskābe un Akumulatoru baterija · Redzēt vairāk »
Alauns
Violets kālija hroma alauna kristāls Alauns ir tādu sērskābes dubultsāļu kristālhidrātu triviālais nosaukums, kuru sastāvā ir vienvērtīgu un trīsvērtīgu metālu joni.
Jaunums!!: Sērskābe un Alauns · Redzēt vairāk »
Allēns
Allēns (1,2-propadiēns, dimetilēnmetāns, CH2.
Jaunums!!: Sērskābe un Allēns · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Sērskābe un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amonija sulfāts
Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Amonija sulfāts · Redzēt vairāk »
Angelikskābe
Angelikskābe (cis-2-metil-2-butēnskābe, α-metilizokrotonskābe, cis-α,β-dimetilakrilskābe, СН3−CH.
Jaunums!!: Sērskābe un Angelikskābe · Redzēt vairāk »
Anhidrīds
Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.
Jaunums!!: Sērskābe un Anhidrīds · Redzēt vairāk »
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis).
Jaunums!!: Sērskābe un Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža peroksīds (ūdeņraža pārskābe, H2O2) ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Ūdeņraža peroksīds · Redzēt vairāk »
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Jaunums!!: Sērskābe un Ūdeņradis · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais tankkuģis
Kolumbijas upē Brestas ostā ar melases kravu. Golden Nori jūrā Ķīmiskais tankkuģis ir tankkuģa veids, kurš paredzēts ķīmisko vielu pārvadāšanai izlietā veidā.
Jaunums!!: Sērskābe un Ķīmiskais tankkuģis · Redzēt vairāk »
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Jaunums!!: Sērskābe un Ķīmiskā reakcija · Redzēt vairāk »
Ēteri
Ēteri ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kas satur ētera grupu — skābekļa atomu, kas ir savienots ar divām alkilgrupām.
Jaunums!!: Sērskābe un Ēteri · Redzēt vairāk »
Bārija karbonāts
Bārija karbonāts (BaCO3) ir cieta, balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša viela.
Jaunums!!: Sērskābe un Bārija karbonāts · Redzēt vairāk »
Borskābe
Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.
Jaunums!!: Sērskābe un Borskābe · Redzēt vairāk »
Bromūdeņražskābe
Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Sērskābe un Celuloze · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Sērskābe un Ciete · Redzēt vairāk »
Cinka hidroksīds
Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.
Jaunums!!: Sērskābe un Cinka hidroksīds · Redzēt vairāk »
Citronskābe
Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Sērskābe un Citronskābe · Redzēt vairāk »
Danaja (glezna)
Danaja ir nīderlandiešu gleznotāja Rembranta glezna no Pjēra Krozā kolekcijas, kas kopš 18.
Jaunums!!: Sērskābe un Danaja (glezna) · Redzēt vairāk »
Dietilēteris
Dietilēteris (etoksietāns, CH3CH2−O−CH2CH3) ir plašāk pazīstamais ēteris.
Jaunums!!: Sērskābe un Dietilēteris · Redzēt vairāk »
Dimetilēteris
Dimetilēteris (metoksimetāns, koka ēteris, CH3−O−CH3) ir visvienkāršākais ēteris.
Jaunums!!: Sērskābe un Dimetilēteris · Redzēt vairāk »
Dimetilsulfāts
Dimetilsulfāts ((CH3O)2SO2) ir sērskābes dimetilesteris (ūdeņraža atomi skābes molekulā aizvietoti ar metilgrupām), spēcīgs alkilējošs aģents.
Jaunums!!: Sērskābe un Dimetilsulfāts · Redzēt vairāk »
Dislāpekļa oksīds
Dislāpekļa oksīds (N2O) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Sērskābe un Dislāpekļa oksīds · Redzēt vairāk »
E numurs
E numurs ir Eiropas Savienībā un Šveicē izmantots apzīmējums pārtikas piedevām.
Jaunums!!: Sērskābe un E numurs · Redzēt vairāk »
Eksikators
Stikla eksikators. Apakšā ir iebērts violetas krāsas silikagels, virs tā atrodas caurumots keramikas disks (restes), uz kura ir paredzēts likt eksikatorā uzglabājamos objektus. Šim eksikatoram nav iespēju pieslēgt vakuumu (tam paredzētais savienojums parasti ir pašā vāka augšā, roktura vietā) Eksikators (no — 'izkaltēt') ir bieza stikla vai plastmasas trauks ar blīvi noslēdzamu vāku, kuru parasti lieto, lai vielas pasargātu no mitruma, kā arī vielu žāvēšanai laboratorijās.
Jaunums!!: Sērskābe un Eksikators · Redzēt vairāk »
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Jaunums!!: Sērskābe un Esteri · Redzēt vairāk »
Esterificēšana
Esterificēšana jeb esterifikācija ir esteru veidošanās reakcija no spirtiem un skābēm (galvenokārt karbonskābēm, bet esterificēšanas reakcijā var stāties arī skābekli saturošās neorganiskās skābes — slāpekļskābe, sērskābe u.c.). Klasiskā esterificēšanas reakcija (saukta arī par Fišera esterificēšanu jeb Fišera—Speijera esterificēšanu): Bez katalizatora reakcija noris ļoti lēni, jo karbonskābes ir vājas skābes; tipisks esterificēšanas katalizators ir sērskābe, kas bez tam ir arī ūdens atņēmēja viela un novirza reakcijas līdzsvaru pa labi, palielinot estera iznākumu.
Jaunums!!: Sērskābe un Esterificēšana · Redzēt vairāk »
Etilacetāts
Etilacetāts (etiķskābes etilesteris, CH3COOCH2CH3) ir bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar patīkamu smaržu.
Jaunums!!: Sērskābe un Etilacetāts · Redzēt vairāk »
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Jaunums!!: Sērskābe un Etilēns · Redzēt vairāk »
Etjēns Gaspārs Robērs
Fajansa šķīvis Robertsona gaisa balona lidojuma piemiņai. Etjēns Gaspārs Robērs (1763–1837), pseidonīms Robertsons, bija beļģu izcelsmes fiziķis, iluzionists un gaisa balonu konstruktors, kas 1804.
Jaunums!!: Sērskābe un Etjēns Gaspārs Robērs · Redzēt vairāk »
Fenolftaleīns
Fenolftaleīns (С20Н14O4) ir trifenilmetāna grupas krāsviela. Tas ir pH indikators, kas sārmainā vidē maina krāsu no bezkrāsainas uz purpurvioletu. Koncentrētos sārmos tas no jauna kļūst bezkrāsains, bet koncentrētās skābēs veido oranžsarkanu katjonu. Tīrā veidā fenolftaleīns ir balta pulverveida viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi — spirtā un ēterī.
Jaunums!!: Sērskābe un Fenolftaleīns · Redzēt vairāk »
Fluorūdeņradis
Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Jaunums!!: Sērskābe un Fluorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Sērskābe un Fosfors · Redzēt vairāk »
Ftalskābe
Ftalskābe (benzoldikarbonskābe, C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Sērskābe un Ftalskābe · Redzēt vairāk »
Furfurols
Furfurols (no latīņu furfur — ‘klijas’ + oleum — ‘eļļa’) (furān-2-karbaldehīds, α furilaldehīds, C5H4O2) tīrā veidā ir bezkrāsains šķidrums ar mandeļu smaržu.
Jaunums!!: Sērskābe un Furfurols · Redzēt vairāk »
Glioksilskābe
Glioksilskābe (oksoetānskābe, formilskudrskābe, OCH−СООН) ir vienkāršākā aldehīdkarbonskābe.
Jaunums!!: Sērskābe un Glioksilskābe · Redzēt vairāk »
Heksogēns
Heksogēns (C3H6N6O6, RDX, ciklonīts, ciklotrimetilēntrinitramīns u.c.) ir samērā jutīga sprāgstviela, kuru iegūst, nitrējot urotropīnu.
Jaunums!!: Sērskābe un Heksogēns · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Sērskābe un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksilamīns
Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.
Jaunums!!: Sērskābe un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »
Hinolīns
Hinolīns (C9H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Hinolīns · Redzēt vairāk »
Hinoni
''p''-benzohinons Hinoni ir organiskas vielas, kas satur sešlocekļu ciklu ar divām dubultsaitēm un divām karbonilgrupām.
Jaunums!!: Sērskābe un Hinoni · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Sērskābe un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hlorpaskābe
Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.
Jaunums!!: Sērskābe un Hlorpaskābe · Redzēt vairāk »
Hlorskābe
Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Sērskābe un Hlorskābe · Redzēt vairāk »
HMTD
HMTD (heksametilēntriperoksīda diamīns, C6H12O6N2) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Sērskābe un HMTD · Redzēt vairāk »
Hroma maisījums
Ar hroma maisījumu samitrināts keramiskais filtrs Hroma maisījums ir kālija dihromāta un koncentrētas sērskābes maisījums.
Jaunums!!: Sērskābe un Hroma maisījums · Redzēt vairāk »
Hroma(VI) oksīds
Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Sērskābe un Hroma(VI) oksīds · Redzēt vairāk »
Izopropanols
Izopropanols (2-propanols, izopropilspirts, (CH3)2CHOH) ir vienkāršākais otrējais spirts.
Jaunums!!: Sērskābe un Izopropanols · Redzēt vairāk »
Jodūdeņradis
Jodūdeņradis (HI) ir joda un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Jodūdeņradis · Redzēt vairāk »
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Jaunums!!: Sērskābe un Jods (elements) · Redzēt vairāk »
Kalcija sulfāts
Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Sērskābe un Katalīze · Redzēt vairāk »
Kālija dihromāts
Kālija dihromāts (K2Cr2O7) ir dihromskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Kālija dihromāts · Redzēt vairāk »
Kālija heksacianoferāts(II)
Kālija heksacianoferāts(II) jeb dzeltenais asinssāls (K4) ir dzelzi saturošs kompleksais savienojums, kas pieskaitāms pie cianoferātiem(II).
Jaunums!!: Sērskābe un Kālija heksacianoferāts(II) · Redzēt vairāk »
Kālija permanganāts
Kālija permanganāts (KMnO4) ir permangānskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Kālija permanganāts · Redzēt vairāk »
Kālija sulfāts
Kālija sulfāts (K2SO4) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Kālija sulfāts · Redzēt vairāk »
Kemira
''Kemira'' galvenais birojs Helsinkos Kemira Oyj ir Somijas uzņēmums, kas ražo ķīmiskās vielas papīra un celulozes rūpniecībai, ūdens attīrīšanai, naftas apstrādes un kalnrūpniecībai, kā arī citām nozarēm.
Jaunums!!: Sērskābe un Kemira · Redzēt vairāk »
Kjeldāla metode
Slāpekļa noteikšana ar Kjeldāla metodi Kjeldāla metode ir slāpekļa kvantitatīvas noteikšanas metode organiskās vielās.
Jaunums!!: Sērskābe un Kjeldāla metode · Redzēt vairāk »
Krezoli
Krezoli (metilfenoli, oksitoluoli, C6H4(CH3)OH) - pie fenoliem piederoši aromātiskie savienojumi ar 1 metilgrupu un 1 hidroksilgrupu pie benzola gredzena.
Jaunums!!: Sērskābe un Krezoli · Redzēt vairāk »
Kumols
Kumols jeb izopropilbenzols (C6H5CH(CH3)2) ir aromātisks ogļūdeņradis — benzola atvasinājums.
Jaunums!!: Sērskābe un Kumols · Redzēt vairāk »
Lignīns
Lignīns (no — 'koks, koksne') ir otrs izplatītākais biopolimērs augu valstī pēc celulozes.
Jaunums!!: Sērskābe un Lignīns · Redzēt vairāk »
Magnija sulfāts
Magnija sulfāts (MgSO4) ir sērskābes magnija sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Magnija sulfāts · Redzēt vairāk »
Mangāna dioksīds
Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.
Jaunums!!: Sērskābe un Mangāna dioksīds · Redzēt vairāk »
Mangāna(VII) oksīds
Mangāna(VII) oksīds jeb mangāna heptoksīds ir neorganiska viela ar ķīmisko formulu Mn2O7.
Jaunums!!: Sērskābe un Mangāna(VII) oksīds · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Sērskābe un Mangāns · Redzēt vairāk »
Meldrumskābe
Meldrumskābe (С6Н8O4) ir cikliskais divkāršais esteris, kas ir laktīda struktūrizomērs.
Jaunums!!: Sērskābe un Meldrumskābe · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Sērskābe un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Minerālu klase
Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Sērskābe un Minerālu klase · Redzēt vairāk »
Mora sāls
Mora sāls jeb amonija dzelzs(II) sulfāts ((NH4)2Fe(SO4)2·6H2O) ir amonija un divvērtīgās dzelzs sērskābes sāls kristālhidrāts — amonija sulfāta un dzelzs(II) sulfāta dubultsāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Mora sāls · Redzēt vairāk »
Nātrija karbonāts
Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »
Nātrija nitrāts
Nātrija nitrāts (NaNO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Nātrija nitrāts · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfāts
Nātrija sulfāts (Na2SO4, glaubersāls Na2SO4·10 H2O) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Sērskābe un Nātrija sulfāts · Redzēt vairāk »
Nātrija sulfīds
Nātrija sulfīds (Na2S) ir nātrija un sēra binārais savienojums, kas pieskaitāms pie bāziskajiem sulfīdiem (sērūdeņražskābes sāļiem).
Jaunums!!: Sērskābe un Nātrija sulfīds · Redzēt vairāk »
Nātrija tetraborāts
Nātrija tetraborāts (Na2B4O7) ir borskābes (tetraborskābes) nātrija sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Nātrija tetraborāts · Redzēt vairāk »
Nātrija tiosulfāts
Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli.
Jaunums!!: Sērskābe un Nātrija tiosulfāts · Redzēt vairāk »
Neorganiskās vielas
Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.
Jaunums!!: Sērskābe un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Sērskābe un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Nitrēšana
Nitrēšana ir nitrogrupu ievadīšana molekulās (parasti organiskajos savienojumos).
Jaunums!!: Sērskābe un Nitrēšana · Redzēt vairāk »
Nitroglicerīns
Nitroglicerīns (glicerīna trinitrāts, CH2ONO2CHONO2CH2ONO2), zināms arī kā trinitroglicerīns (TNG), nitro, gliceriltrinitrāts (GTN) vai 1,2,3-trinitroksipropāns, ir smags, bezkrāsains, indīgs, eļļains sprādzienbīstams šķidrums, ko iegūst, nitrējot glicerīnu.
Jaunums!!: Sērskābe un Nitroglicerīns · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Sērskābe un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Jaunums!!: Sērskābe un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Sērskābe un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Oksihidrohinons
Oksihidrohinons (1,2,4-trihidroksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem.
Jaunums!!: Sērskābe un Oksihidrohinons · Redzēt vairāk »
Ortofosforskābe
Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora(V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.
Jaunums!!: Sērskābe un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »
Ostrovkoteļnija
Aeroloģiskā stacija «Ostrovkoteļnija», ir Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.
Jaunums!!: Sērskābe un Ostrovkoteļnija · Redzēt vairāk »
Pārkristalizēšana
Pārkristalizēšanas shēma. Attīrāmajai vielai uzlej šķīdinātāju, uzsilda, kamēr kristāli izšķīst, un atdzesē Pārkristalizēšana ir vielu attīrīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu šķīdību atšķirīgās temperatūrās (visbiežāk vielu šķīdība pieaug, paaugstinoties temperatūrai).
Jaunums!!: Sērskābe un Pārkristalizēšana · Redzēt vairāk »
Perhlorskābe
Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.
Jaunums!!: Sērskābe un Perhlorskābe · Redzēt vairāk »
Peroksisērskābe
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.
Jaunums!!: Sērskābe un Peroksisērskābe · Redzēt vairāk »
Pikrīnskābe
Pikrīnskābe (2,4,6-trinitrofenols, TNP, C6H2(NO2)3OH) ir dzeltena, kristāliska indīga viela ar ļoti rūgtu garšu.
Jaunums!!: Sērskābe un Pikrīnskābe · Redzēt vairāk »
Piperidīns
Piperidīns (C5H11N) ir heterociklisks amīns - slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Piperidīns · Redzēt vairāk »
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Jaunums!!: Sērskābe un Pirīts · Redzēt vairāk »
Pirovīnogskābe
Pirovīnogskābe (2-oksopropānskābe, α-ketopropionskābe, acetilskudrskābe, piruvīnskābe, CH3CO−СООН) ir vienkāršākā ketokarbonskābe.
Jaunums!!: Sērskābe un Pirovīnogskābe · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Sērskābe un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Sērskābe un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sēra trioksīds
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.
Jaunums!!: Sērskābe un Sēra trioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Sērskābe un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Sērskābe un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Sērskābe un Selēns · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Sērskābe un Skābes · Redzēt vairāk »
Skudrskābe
Skudrskābe (metānskābe, HCOOH) ir vienkāršākā karbonskābe.
Jaunums!!: Sērskābe un Skudrskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Sērskābe un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Sērskābe un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Sērskābe un Spirti · Redzēt vairāk »
Sprāgstošā skābe
Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.
Jaunums!!: Sērskābe un Sprāgstošā skābe · Redzēt vairāk »
Sudraba nitrāts
Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Sudraba nitrāts · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Sērskābe un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Tetranitropentaeritrīts
Tetranitropentaeritrīts (PETN, C(CH2ONO2)4) ir samērā jutīga sprāgstviela, kuru lieto detonatoriem.
Jaunums!!: Sērskābe un Tetranitropentaeritrīts · Redzēt vairāk »
Tetrils
Nosaukums Tetrils Ķīmiskā formulaC7H5N5O8 Molmasa287,15 g/mol Blīvums 1730 kg/m3 Kušanas temperatūra129,5 °C Sprādziena siltums4,6 MJ/kg Detonācijas ātrumsap 7600 m/s 2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns. Tetrils (2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns) C7H5N5O8 ir jutīga sprāgstviela, kuru lieto detonatoriem.
Jaunums!!: Sērskābe un Tetrils · Redzēt vairāk »
Tiofēns
Tiofēns (C4H4S) ir aromātisks, heterociklisks organisks savienojums.
Jaunums!!: Sērskābe un Tiofēns · Redzēt vairāk »
Titrēšana
Titrēšana ar indikatoru Titrēšana ir viena no kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodēm, ar kuru nosaka vielas koncentrāciju kādā šķīdumā, piemēram, NaOH koncentrāciju vai ūdens cietību.
Jaunums!!: Sērskābe un Titrēšana · Redzēt vairāk »
Trinitrotoluols
Trinitrotoluols jeb TNT (2,4,6-trinitrometilbenzols, C6H2(NO2)3CH3) ir dzeltenīga, kristāliska viela, ko iegūst, nitrējot toluolu.
Jaunums!!: Sērskābe un Trinitrotoluols · Redzēt vairāk »
Tuvu kritiskajam
"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.
Jaunums!!: Sērskābe un Tuvu kritiskajam · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sentlūsijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Sentlūsijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Sērskābe un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sentlūsijā · Redzēt vairāk »
Vanādija(V) oksīds
Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Sērskābe un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Jaunums!!: Sērskābe un Vara(II) sulfāts · Redzēt vairāk »
Venera (planēta)
Venera jeb Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.
Jaunums!!: Sērskābe un Venera (planēta) · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Sērskābe un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Vitriols
Vara vitriola kristāli Vitriols ir dažu divvērtīgo metālu sulfātu kristālhidrātu sens nosaukums, kas radies no krāsošanai izmantojama auga krāsu mēles (Isatis tinctoria) latīniskā nosaukuma vitrum.
Jaunums!!: Sērskābe un Vitriols · Redzēt vairāk »
Voltas stabs
Voltas stabs Voltas stabs bija pirmais praktiski pielietojamais elektroķīmiskais strāvas avots.
Jaunums!!: Sērskābe un Voltas stabs · Redzēt vairāk »
Zangera—Bleka aparāts
Zangera—Bleka aparāts Papīrīši pēc pārbaudes veikšanas. Tas pa kreisi ir no pārbaudes, kur paraugs nesaturēja As (dzeltenais galiņš ir no As piemaisījumiem cinkā); papīrītis pa labi ir ar raksturīgu krāsojumu Zangera—Bleka aparāts (Sanger–Black apparatus) ir laboratorijas ierīce kvantitatīvai vai puskvantitatīvai arsēna noteikšanai.
Jaunums!!: Sērskābe un Zangera—Bleka aparāts · Redzēt vairāk »
1,4-benzohinons
1,4-benzohinons (C6H4O2), kuru bieži sauc par para-hinonu vai vienkārši par hinonu, ir vienkāršākais hinonu pārstāvis — dzeltena kristāliska viela, kuras īpatnējā smarža atgādina hlora smaku.
Jaunums!!: Sērskābe un 1,4-benzohinons · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
E513, H2SO4, Oleums, Vitriola eļļa, Vitrioleļļa, Ūdeņraža tetraoksosulfāts (VI).
