49 attiecības: Aisti, Arminijs, Ģermāņi, Ģermānija (nozīmju atdalīšana), Žans Lerons Dalambērs, Balti, Baltijas jūra, Birgers Nermans, Cicerons, Džambatista Viko, Dzintara ceļš, Dzintars, Igaunija, Indoeiropieši, Jānis Endzelīns, Jēzus Kristus, Kaligula, Karnunta, Kaspars Biezbārdis, Kvintiliāns, Latvijas vēstures hronoloģija, Literatūras vēsture, Meža cūka, Nikolo Makjavelli, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pāvila vēstule kolosiešiem, Plīnijs Jaunākais, Pompeji, Poncijs Pilāts, Prūši, Romas ķēniņvalsts, Romiešu literatūra, Sāmi, Serapiss, Sodoma un Gomora, Tarrakona, Tirāns, Vendi (Livonija), Vespasiāns, Visla, 1. gadsimts, 108. gads, 110. gads, 112. gads, 117. gads, 2. gadsimts, 56. gads, 61. gads, 98. gads.
Aisti
1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Tacits un Aisti · Redzēt vairāk »
Arminijs
Arminijs (dzimis 18./17. gadā p.m.ē., miris 21. gadā m.ē.) bija ģermāņu cilts herusku vadonis.
Jaunums!!: Tacits un Arminijs · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Tacits un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Ģermānija (nozīmju atdalīšana)
Ģermānija (Germania) var būt.
Jaunums!!: Tacits un Ģermānija (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Žans Lerons Dalambērs
Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.
Jaunums!!: Tacits un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Tacits un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Tacits un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Birgers Nermans
Tartu Universitātes profesors Birgers Nermans. Nermanu dzimtas kapa piemineklis Solnas kapsētā Stokholmā. Birgers Nermans (1888. gada 6. oktobris – 1971. gada 22. augusts) bija zviedru arheologs un Tartu Universitātes profesors, kas 1929.
Jaunums!!: Tacits un Birgers Nermans · Redzēt vairāk »
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Jaunums!!: Tacits un Cicerons · Redzēt vairāk »
Džambatista Viko
Džambatista Viko jeb Džovanni Batista Viko (dzimis, miris) bija itāliešu filozofs, retoriķis, vēsturnieks un jurists, modernās vēstures filozofijas iedibinātājs.
Jaunums!!: Tacits un Džambatista Viko · Redzēt vairāk »
Dzintara ceļš
Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.
Jaunums!!: Tacits un Dzintara ceļš · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Tacits un Dzintars · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Tacits un Igaunija · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Tacits un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Tacits un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Jaunums!!: Tacits un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »
Kaligula
Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks, vēsturiskajā tradīcijā palicis ar iesauku Kaligula (Zābaciņš).
Jaunums!!: Tacits un Kaligula · Redzēt vairāk »
Karnunta
Karnunta bija romiešu militārā nometne Dzintara ceļa krustojumā ar Donavu, Augšējās Panonijas administratīvais centrs, kura drupas atrodas blakus Petronelkarnuntas ciematam Austrijā, pusceļā no Vīnes uz Bratislavu.
Jaunums!!: Tacits un Karnunta · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Tacits un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Kvintiliāns
Marks Fabijs Kvintiliāns (dzimis ap 35. gadu, miris ap 100. gadu) bija romiešu retors no Spānijas, runas mākslas mācību grāmatas "Institutio oratoria" autors.
Jaunums!!: Tacits un Kvintiliāns · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Tacits un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Literatūras vēsture
Ar jēdzienu literatūras vēsture apzīmē gan literatūras vēsturisko attīstības procesu, gan arī literatūrzinātnes nozari, kas pēta šo procesu.
Jaunums!!: Tacits un Literatūras vēsture · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Tacits un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Nikolo Makjavelli
Nikolo di Bernardo dei Makjavelli (dzimis, miris) bija Renesanses filozofs, kurš dzīvoja laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda.
Jaunums!!: Tacits un Nikolo Makjavelli · Redzēt vairāk »
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Tacits un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »
Pāvila vēstule kolosiešiem
Pāvila vēstule kolosiešiem ir viena no Jaunās Derības četrām ieslodzījuma vēstulēm, kuras autorību tradicionāli attiecina uz Pāvilu.
Jaunums!!: Tacits un Pāvila vēstule kolosiešiem · Redzēt vairāk »
Plīnijs Jaunākais
Gajs Plīnijs Cecilijs Sekunds (dzimis, miris ap), labāk pazīstams kā Plīnijs Jaunākais, bija romiešu rakstnieks, jurists un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Tacits un Plīnijs Jaunākais · Redzēt vairāk »
Pompeji
Māja Pompejos Pompeji bija Senās Romas pilsēta, kas atrodas netālu no mūsdienu Neapoles, Kampānijas reģionā.
Jaunums!!: Tacits un Pompeji · Redzēt vairāk »
Poncijs Pilāts
Antonio Čiseri (''Antonio Ciseri'') glezna ''Ecce homo!'' ("Redziet, kāds cilvēks!"), kurā attēlots Poncijs Pilāts, kurš stāda priekšā tautai šaustīto Jēzu Kristu Poncijs Pilāts (Pontios Pīlātos) no 26. līdz 36. gadam bija Romas impērijas provinces Jūdejas piektais prefekts.
Jaunums!!: Tacits un Poncijs Pilāts · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Tacits un Prūši · Redzēt vairāk »
Romas ķēniņvalsts
Romas ķēniņvalsts jeb Romas karaļvalsts, nereti saukts arī par Romas valdnieku laikmetu, bija Senās Romas valsts attīstības periods, kurā pie varas atradās vairāki valdnieki jeb ķēniņi (Rex).
Jaunums!!: Tacits un Romas ķēniņvalsts · Redzēt vairāk »
Romiešu literatūra
bibliotēkā (''Vergilius Vaticanus'') Romiešu literatūra ir latīņu valodā rakstīta literatūra, kuras aizsākumi meklējami 3.gs.
Jaunums!!: Tacits un Romiešu literatūra · Redzēt vairāk »
Sāmi
Sāmi tautas tērpos Sāmi (pašnosaukums: samit vai samek — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par lapiem, ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru.
Jaunums!!: Tacits un Sāmi · Redzēt vairāk »
Serapiss
Serapisa biste Serapiss, Sarapis (doriešu Σάραπις), Sarapo (baktriešu Σαραπo) bija hellēnisma laika pārpilnības, auglības, pazemes un aizkapa dzīves dievs.
Jaunums!!: Tacits un Serapiss · Redzēt vairāk »
Sodoma un Gomora
Sodomas un Gomoras iznīcināšana Džona Mārtina 19. gadsimta gleznā Sodoma (Sədom) un Gomora (arī Amora;, ʿAmora) ir divas pilsētas, kas minētas Radīšanas grāmatā, ebreju Bībelē, Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Tacits un Sodoma un Gomora · Redzēt vairāk »
Tarrakona
Tarrakona jeb Tarako ir sena romiešu pilsēta Spānijā, Katalonijā, Vidusjūras piekrastē (mūsdienās Tarragona).
Jaunums!!: Tacits un Tarrakona · Redzēt vairāk »
Tirāns
Mūsdienu valodā tirāns ir vienpersonisks valdnieks, kam ir absolūta vara valstī vai kādā organizācijā.
Jaunums!!: Tacits un Tirāns · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Tacits un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Vespasiāns
Tits Flāvijs Vespasiāns (vēsturē vairāk pazīstams kā Vespasiāns, —), bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 69.
Jaunums!!: Tacits un Vespasiāns · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Tacits un Visla · Redzēt vairāk »
1. gadsimts
1.
Jaunums!!: Tacits un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »
108. gads
108.
Jaunums!!: Tacits un 108. gads · Redzēt vairāk »
110. gads
110.
Jaunums!!: Tacits un 110. gads · Redzēt vairāk »
112. gads
112.
Jaunums!!: Tacits un 112. gads · Redzēt vairāk »
117. gads
117.
Jaunums!!: Tacits un 117. gads · Redzēt vairāk »
2. gadsimts
2.
Jaunums!!: Tacits un 2. gadsimts · Redzēt vairāk »
56. gads
56.
Jaunums!!: Tacits un 56. gads · Redzēt vairāk »
61. gads
61.
Jaunums!!: Tacits un 61. gads · Redzēt vairāk »
98. gads
98.
Jaunums!!: Tacits un 98. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Gajs Kornēlijs Tacits, Kornēlijs Tacits, Pūblijs Kornēlijs Tacits, Tacitus.