Satura rādītājs
254 attiecības: A vitamīns, Adipīnskābe, Adrenalīns, Airkāji, Aita, Aizkuņģa dziedzera slimības, Aizkuņģa dziedzeris, Aknas, Akroleīns, Ama, Amūras ezis, Amerikas āpsis, Anrī Brakono, Antioksidants, Apelsīns, Aptaukošanās, Arteriālā hipertensija, Augstās krūmmellenes, Austrumu burunduks, Autotrofi, Auzas, Auzu pārslas, Šūnas membrāna, Šķiedrvielas, Šokolāde, Šrilankas savvaļas vista, Ūdeņradis, Ūdeles, Ūdens bifelis, Ūdens piesārņojums, Ūdensstrazds, Ūdri, Īsspalvainais ūdrs, Ķīmiskais tankkuģis, Žagariņi, Žults, Žultspūslis, Čebureks, Čuņčiņš, Āfrikas beznagu ūdrs, Āpsis, B6 vitamīns, Baibaks, Baltijas pogainais ronis, Baltkrūtainais ezis, Baltvalis, Bēta adrenoblokatori, Bebri, Benzīns, Benzpirēns, ... Izvērst indekss (204 vairāk) »
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Skatīt Tauki un A vitamīns
Adipīnskābe
Adipīnskābe (heksāndiskābe, 1,4-butāndikarbonskābe, HOOC—(CH2)4—COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.
Skatīt Tauki un Adipīnskābe
Adrenalīns
Adrenalīna molekulas modelis Adrenalīna ampula, 1 mg (Suprarenīns®) Adrenalīns jeb epinefrīns ir hormons, neiromediators un arī zāles, kas ir iesaistītas iekšējo orgānu funkciju (piemēram, elpošanas) regulēšanā.
Skatīt Tauki un Adrenalīns
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Skatīt Tauki un Airkāji
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Skatīt Tauki un Aita
Aizkuņģa dziedzera slimības
Aizkuņģa dziedzera slimības ir dažādi iedzimti vai iegūti aizkuņģa dziedzera funkcionāli traucējumi, slimības vai anomālijas.
Skatīt Tauki un Aizkuņģa dziedzera slimības
Aizkuņģa dziedzeris
Aizkuņģa dziedzeris ir mugurkaulnieku, arī cilvēku, ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala gremošanas fermentus (šķeļ olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus) divpadsmitpirkstu zarnā un hormonus insulīnu un glikagonu asinīs.
Skatīt Tauki un Aizkuņģa dziedzeris
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Skatīt Tauki un Aknas
Akroleīns
Akroleīns (propenāls, akrilaldehīds, H2C.
Skatīt Tauki un Akroleīns
Ama
Ama Ama (海女 — ‘jūras sieviete’; 海士 — ‘jūras vīrietis’) ir nirējs, kas vāc jūras veltes un jūras zāles.
Skatīt Tauki un Ama
Amūras ezis
Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Tauki un Amūras ezis
Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).
Skatīt Tauki un Amerikas āpsis
Anrī Brakono
Anrī Brakonno (1780—1855) bija franču ķīmiķis.
Skatīt Tauki un Anrī Brakono
Antioksidants
Augļi un dārzeņi ir labs antioksidantu avots Antioksidanti ir dabīgi vai sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas aizkavē citu molekulu oksidēšanos.
Skatīt Tauki un Antioksidants
Apelsīns
Vesels apelsīns un pusapelsīns Apelsīns Apelsīns (— 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis.
Skatīt Tauki un Apelsīns
Aptaukošanās
Aptaukošanās, tuklums jeb korpulence (— ‘tuklums, resnums’) ir pārmērīgs ķermeņa taukaudu daudzums.
Skatīt Tauki un Aptaukošanās
Arteriālā hipertensija
Arteriālā hipertensija (hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’), kas pazīstams arī kā augsts asinsspiediens, ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas.
Skatīt Tauki un Arteriālā hipertensija
Augstās krūmmellenes
Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.
Skatīt Tauki un Augstās krūmmellenes
Austrumu burunduks
Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Skatīt Tauki un Austrumu burunduks
Autotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
Skatīt Tauki un Autotrofi
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Skatīt Tauki un Auzas
Auzu pārslas
Auzu pārslas Auzu pārslas ir auzu izstrādājums.
Skatīt Tauki un Auzu pārslas
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Skatīt Tauki un Šūnas membrāna
Šķiedrvielas
graudu izstrādājumi Šķiedrvielas jeb balastvielas ir pārtikā esoši ķīmiski savienojumi, ko nespēj hidrolizēt cilvēka gremošanas sistēmas fermenti.
Skatīt Tauki un Šķiedrvielas
Šokolāde
Dažādi šokolādes veidi — piena, tumšā, baltā un šokolāde ar riekstiem. Šokolāde (no — 'rūgtais ūdens') ir no kakaokoku (Theobroma cacao) augļu sēklām — kakao pupiņām — gatavots konditorejas izstrādājums un dzēriens.
Skatīt Tauki un Šokolāde
Šrilankas savvaļas vista
Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Skatīt Tauki un Šrilankas savvaļas vista
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Skatīt Tauki un Ūdeņradis
Ūdeles
Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).
Skatīt Tauki un Ūdeles
Ūdens bifelis
Ūdens bifelis jeb domesticētais Āzijas ūdens bifelis (Bubalus bubalis) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kas pieder pie bifeļu ģints (Bubalus).
Skatīt Tauki un Ūdens bifelis
Ūdens piesārņojums
Marakaibo ezera piekrastes piesārņojums Ar ūdeņu piesārņošanu parasti saprot dažādu antropogēnu aģentu nokļūšanu dabas ūdeņos.
Skatīt Tauki un Ūdens piesārņojums
Ūdensstrazds
Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus) ir vidēji liels ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikas rietumos.
Skatīt Tauki un Ūdensstrazds
Ūdri
Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.
Skatīt Tauki un Ūdri
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Skatīt Tauki un Īsspalvainais ūdrs
Ķīmiskais tankkuģis
Kolumbijas upē Brestas ostā ar melases kravu. Golden Nori jūrā Ķīmiskais tankkuģis ir tankkuģa veids, kurš paredzēts ķīmisko vielu pārvadāšanai izlietā veidā.
Skatīt Tauki un Ķīmiskais tankkuģis
Žagariņi
Žagariņi Žagariņi jeb zaķauši ir bajāru izcelsmes taukos vai eļļā vārīts lietuviešu konditorejas izstrādājums no rauga mīklas.
Skatīt Tauki un Žagariņi
Žults
biopsijā. Žults ir gremošanas sula, kuru izdala aknas.
Skatīt Tauki un Žults
Žultspūslis
Žultspūslis (paskaidrojumi vācu un latīņu valodā) Žultspūslis ir gremošanas sistēmas orgāns, kurā uzkrājas žults un kas nodrošina tauku noārdīšanu.
Skatīt Tauki un Žultspūslis
Čebureks
Divi čebureki Čebureks ir daudzu tjurku un mongoļu tautu virtuvju aitu taukos vārīts pusapļa formas neraudzētas mīklas pīrāgs ar smalkās sloksnītēs sagrieztas gaļas (bieži vien zirga gaļas) pildījumu.
Skatīt Tauki un Čebureks
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Skatīt Tauki un Čuņčiņš
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Skatīt Tauki un Āfrikas beznagu ūdrs
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Skatīt Tauki un Āpsis
B6 vitamīns
B6 vitamīns, dēvēts arī par piridoksīnu, piedalās aminoskābju un tauku vielmaiņā.
Skatīt Tauki un B6 vitamīns
Baibaks
Baibaks jeb stepes murkšķis (Marmota bobak) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas pieder murkšķu ciltij (Marmotini).
Skatīt Tauki un Baibaks
Baltijas pogainais ronis
Baltijas pogainais ronis jeb Baltijas pogainais sīkronis (Pusa hispida botnica) ir viena no pogainā roņa (Pusa hispida) pasugām, kas sastopma tikai Baltijas jūrā.
Skatīt Tauki un Baltijas pogainais ronis
Baltkrūtainais ezis
Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Tauki un Baltkrūtainais ezis
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Skatīt Tauki un Baltvalis
Bēta adrenoblokatori
Bēta adrenoblokatori jeb bēta blokatori ir vielas, kam piemīt bēta adrenoreceptorus bloķējoša iedarbība dažādos orgānos un audos.
Skatīt Tauki un Bēta adrenoblokatori
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Skatīt Tauki un Bebri
Benzīns
Stikla burka ar benzīnu. Benzīns normālos apstākļos ir gaistošs un viegli uzliesmojošs šķidrums, kas destilācijas rezultātā ir iegūts no jēlnaftas.
Skatīt Tauki un Benzīns
Benzpirēns
Benzpirēns (benzopirēns, benzpirēns, 3,4-benzpirēns, C20H12) pieder pie policikliskajiem arēniem ar kondensētiem cikliem.
Skatīt Tauki un Benzpirēns
Biezpiens
Vājpiena biezpiens Biezpiena tradicionālais gatavošanas veids, sūkalas notecinot caur marli Biezpiens (līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu) ir piena olbaltumvielu kazeīna produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas.
Skatīt Tauki un Biezpiens
Bilirubīns
Bilirubīna ķīmiskā struktūra Bilirubīna telpiskā struktūra Bilirubīns (— 'žults', ruber - 'sarkans') ir žults pigments, viens no galvenajiem žults komponentiem cilvēka un dzīvnieka organismā.
Skatīt Tauki un Bilirubīns
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Tauki un Brūnais lācis
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Tauki un Brūnkrūtainais ezis
Burunduki
Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.
Skatīt Tauki un Burunduki
Cīņas klubs (filma)
"Cīņas klubs" ir 1999.
Skatīt Tauki un Cīņas klubs (filma)
Cūkdelfīni
Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Tauki un Cūkdelfīni
Cūkdelfīns
Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.
Skatīt Tauki un Cūkdelfīns
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Tauki un Cūkdelfīnu dzimta
Cūku tauki
No cūkgaļas speķa muguras iegūtie mitrie kausētie tauki Cūku tauki ir pusciets balto tauku produkts, ko iegūst, kausējot cūkas taukaudus (speķi).
Skatīt Tauki un Cūku tauki
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Tauki un Ceru ķauķis
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Skatīt Tauki un Cilvēka uzbūves tipi
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Skatīt Tauki un Citoplazma
Cukura diabēts
ANO apstiprinātais diabētu simbols Cukura diabēts jeb cukurslimība ir slimība, kas pamatā rodas, kad organismā ir pazemināts insulīna daudzums un ir traucējumi vielmaiņā.
Skatīt Tauki un Cukura diabēts
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Skatīt Tauki un Cukurs
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Skatīt Tauki un Dārza susuris
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Skatīt Tauki un Dižbrūklene
Diēta
Diēta ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām (kuras var atšķirties veselam un slimam cilvēkam), kas, atkarībā no vēlamā rezultāta, veicina svara samazināšanos vai palielināšanos.
Skatīt Tauki un Diēta
Dienvidu upesūdrs
Dienvidu upesūdrs jeb Čīles upesūdrs (Lontra provocax) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Skatīt Tauki un Dienvidu upesūdrs
Disepšena
Disepšena (— ‘maldinošā, mānīgā’) ir sala Dienvidšetlendas salu arhipelāgā Antarktikā.
Skatīt Tauki un Disepšena
Divkupru kamielis
Divkupru kamielis jeb baktriāns (Camelus bactrianus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis.
Skatīt Tauki un Divkupru kamielis
Divpadsmitpirkstu zarna
Gremošanas orgānu sistēmas diagramma ar iekrāsotu divpadsmitpirkstu zarnu Divpadsmitpirkstu zarna jeb duodēns ir tievās zarnas sākumdaļa.
Skatīt Tauki un Divpadsmitpirkstu zarna
Dizentērija
Dizentērija - akūta zarnu infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī organisma vispārēja intoksikācija.
Skatīt Tauki un Dizentērija
Dzīvnieku izcelsmes produkti
Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.
Skatīt Tauki un Dzīvnieku izcelsmes produkti
Dzeltenais ķermenis
Sievietes olnīca ar pilnīgi attīstījušos dzelteno ķermeni Dzeltenais ķermenis (corpus luteum) ir īslaicīga endokrīna struktūra sieviešu dzimuma zīdītājiem.
Skatīt Tauki un Dzeltenais ķermenis
E vitamīns
Alfa-tokoferola paraugs E vitamīns ir vielu grupa, kurā ietilpst tokoferoli un tokotrienoli.
Skatīt Tauki un E vitamīns
Eļļas lampa
indiešu eļļas lampa. Eļļas lampa ir mākslīgi vai dabīgi darināts apgaismošanas līdzeklis, kas par primāro degmaisījuma avotu izmanto dažāda veida eļļas.
Skatīt Tauki un Eļļas lampa
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Skatīt Tauki un Eirāzijas bebrs
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Tauki un Eiropas alu lācis
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Skatīt Tauki un Eiropas medus bite
Emu
Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).
Skatīt Tauki un Emu
Enterīts
Enterīts ir iekaisums tievajā, resnajā zarnā vai kuņģī.
Skatīt Tauki un Enterīts
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Skatīt Tauki un Esteri
Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.
Skatīt Tauki un Fazāns
Fenols
Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).
Skatīt Tauki un Fenols
Fosfolipīdi
Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phōsphó) — 'fosfo' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.
Skatīt Tauki un Fosfolipīdi
Funkcionālā pārtika
jogurta dzēriena ''Actimel'' pudelīte Funkcionālā pārtika ir pārtika, kam pievienotas dažādas bioloģiski aktīvas sastāvdaļas, kas uzlabo veselību, veicina organisma fizioloģisko darbību un samazina saslimstības risku.
Skatīt Tauki un Funkcionālā pārtika
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Skatīt Tauki un Gaļa
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Skatīt Tauki un Galapagu bruņurupucis
Gardas ezers
Gardas ezers ir pēc platības lielākais ezers Itālijas teritorijā.
Skatīt Tauki un Gardas ezers
Gladiators
Žana Leona Žerona 1872. gada glezna ''Pollice Verso'', kurā tiek attēlota gladiatoru cīņa. Gladiators bija cīnītājs Senajā Romā, kas publikas izklaidēšanas nolūkos iesaistījās cīņā par dzīvību ar citiem cīņas dalībniekiem vai savvaļas dzīvniekiem.
Skatīt Tauki un Gladiators
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Skatīt Tauki un Glicerīns
Glikogēns
Glikogēna struktūra Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.
Skatīt Tauki un Glikogēns
Gludvaļi
Gludvaļi (Eubalaena) ir lielākā polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģints, kas apvieno lielāko daļu šīs dzimtas sugu, kopumā 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Tauki un Gludvaļi
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Skatīt Tauki un Grauds
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Skatīt Tauki un Grizlilācis
Halva
Saulespuķu halva Halva ((ḥalāwah) — 'saldumi') ir Tuvajos Austrumos radies konditorejas izstrādājums, ko gatavo no uzputotas sīki sasmalcinātu eļļas augu sēklu vai riekstu un karameļu masas, dažkārt pievienojot arī vanilīnu, kakao pulveri vai rozīnes.
Skatīt Tauki un Halva
Hīms
Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.
Skatīt Tauki un Hīms
Holesterīns
Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).
Skatīt Tauki un Holesterīns
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Skatīt Tauki un Humusvielas
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Skatīt Tauki un Imperatorpingvīns
Indijas dižsikspārnis
Indijas dižsikspārnis (Pteropus giganteus) pieder pie augļēdājsikspārņu dzimtas.
Skatīt Tauki un Indijas dižsikspārnis
Indijas makreles
Indijas makreles, Indijas makreļu ģints (Rastrelliger) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Tauki un Indijas makreles
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Skatīt Tauki un Insulīns
Japānas lauvronis
Japānas lauvronis (Zalophus japonicus) ir izmiris ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs.
Skatīt Tauki un Japānas lauvronis
Japānas melnais lācis
Japānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Skatīt Tauki un Japānas melnais lācis
Japānas susuris
Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).
Skatīt Tauki un Japānas susuris
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Skatīt Tauki un Jūras zīdītāji
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Skatīt Tauki un Jūrasgovs
Joda skaitlis
Joda skaitlis jeb jodskaitlis rāda, cik gramu joda iespējams pievienot 100 g nepiesātināta organiskā savienojuma, kas satur dubultsaites (piemēram, tauku).
Skatīt Tauki un Joda skaitlis
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Skatīt Tauki un Kašalots
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Skatīt Tauki un Kažokāda
Kafija
Kafija (qahwa) ir karsts dzēriens, kas tiek gatavots no grauzdētām kafijkoku (Coffea) sēklām, kafijas pupiņām.
Skatīt Tauki un Kafija
Kakao sviests
Kakao sviesta gabals Kakao sviests ir no kakao pupiņām iegūti iedzeltenas krāsas tauki, kas kūst 33—35 °C temperatūrā.
Skatīt Tauki un Kakao sviests
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Skatīt Tauki un Kakapo
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Skatīt Tauki un Kalāns
Kalifornijas lauvronis
Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.
Skatīt Tauki un Kalifornijas lauvronis
Kama (ēdiens)
jogurtu Kama vai talkkuna ir somu un igauņu tradicionālais ēdiens.
Skatīt Tauki un Kama (ēdiens)
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Tauki un Kamenes
Kamieļi
Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).
Skatīt Tauki un Kamieļi
Kanādas bēdrozis
Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.
Skatīt Tauki un Kanādas bēdrozis
Kanādas bebrs
Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.
Skatīt Tauki un Kanādas bebrs
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Skatīt Tauki un Kapibara
Kapronskābe
Kapronskābe (n-heksānskābe, pentānkarbonskābe, С5Н11СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.
Skatīt Tauki un Kapronskābe
Karalienes Modas Zeme
Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.
Skatīt Tauki un Karalienes Modas Zeme
Karaliskais cekulpingvīns
Karaliskais cekulpingvīns (Eudyptes schlegeli) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns.
Skatīt Tauki un Karaliskais cekulpingvīns
Karameles
Dažādas ledeņu karameles ar augļu garšām Karamele (no, kas no — 'dedzināts cukurs') ir no lēni karsēta attīrīta cukura šķīduma un cietes maisījuma gatavots konditorejas izstrādājums ar sausnas saturu 97—99%.
Skatīt Tauki un Karameles
Karību mūku ronis
Karību mūku ronis jeb Karību mūkronis (Neomonachus tropicalis) ir izmirusi roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Skatīt Tauki un Karību mūku ronis
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Skatīt Tauki un Katalīze
Kaviārs
perlamutra karotītēs Kaviārs (no, kas savukārt no) ir 3% vārāmā sāls šķīdumā iesālīti storveidīgo vai lašveidīgo zivju ikri.
Skatīt Tauki un Kaviārs
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Tauki un Kaza
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Skatīt Tauki un Kea
Kiangs
Kiangs (Equus kiang) ir zirgu dzimtas (Equidae) viena no ēzeļu sugām.
Skatīt Tauki un Kiangs
Klusā okeāna jūrasgovis
Klusā okeāna jūrasgovis, Klusā okeāna jūrasgovju ģints (Hydrodamalis) ir viena no divām Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimtas (Hydrodamalinae) izmirušu jūras zīdītāju ģintīm.
Skatīt Tauki un Klusā okeāna jūrasgovis
Kolibri
Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Skatīt Tauki un Kolibri
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Skatīt Tauki un Krava
Krējums
Skābais krējums vājpiena iegūšanai Krējums, reizēm arī saukts par saldo krējumu, lai nošķirtu no skābā krējuma, kas iegūts saraudzējot saldo krējumu, ir piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.
Skatīt Tauki un Krējums
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Tauki un Kukaiņi
Kuprvalis
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.
Skatīt Tauki un Kuprvalis
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Skatīt Tauki un Labība
Latvijas brūnā
Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB.
Skatīt Tauki un Latvijas brūnā
Latvijas vietējā kaza
Latvijas vietējā kaza ir viena no mājas kazas (Capra aegagrus hircus) piena šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LVK.
Skatīt Tauki un Latvijas vietējā kaza
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Skatīt Tauki un Lauku zvirbulis
Lībiešu virtuve
Sklandrauši Lībiešu virtuve ir lībiešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Tauki un Lībiešu virtuve
Lēcējpeļu dzimta
Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).
Skatīt Tauki un Lēcējpeļu dzimta
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Tauki un Leduslācis
Lielais skudrlācis
Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.
Skatīt Tauki un Lielais skudrlācis
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Skatīt Tauki un Lielais susuris
Lipāze
Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.
Skatīt Tauki un Lipāze
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Skatīt Tauki un Lipīdi
Makreles
Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Tauki un Makreles
Margarīns
Margarīns iepakojumā Margarīns ir pārtikas produkts, ko kulinārijā galvenokārt izmanto kā sviesta aizvietotāju.
Skatīt Tauki un Margarīns
Marselēns Bertlo
Pjērs Ežēns Marselēns Bertlo (dzimis, miris) bija franču ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks un politiķis.
Skatīt Tauki un Marselēns Bertlo
Masāža
Masāža (— 'glaudīt', 'mīcīt') jeb laitīšana ir dažādu roku kustību kopums, ar ko iedarbojas uz cilvēka ķermeni, lai panāktu ķermeņa vēlamo stāvokli (veicinātu asinsriti, vielmaiņu, notievētu u.c.), ķermeņa berzēšana ar ārstniecisku ietekmi.
Skatīt Tauki un Masāža
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Skatīt Tauki un Mazais alks
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Skatīt Tauki un Mazais susuris
Mājas sesks
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.
Skatīt Tauki un Mājas sesks
Mājas siers
Igaunijā ražotu mājas sieru trauciņi Mājas siers ir biezpiena izstrādājums, ko iegūst ar mezofilo pienskābes baktēriju ieraugu un recināšanas fermentu preparātu sarecinot pasterizētu vājpienu, novadot recināšanā radušās sūkalas, iegūtos siera graudus skalojot ar aukstu ūdeni un tiem piemaisot klāt saldo krējumu, kam pievienots sāls.
Skatīt Tauki un Mājas siers
Mākslīga šūna
Mākslīga šūna ir no mākslīgām sastāvdaļām izveidota šūna.
Skatīt Tauki un Mākslīga šūna
Mātes piena oligosaharīdi
Mātes piena oligosaharīdi (MPO), kas pazīstami arī ar nosaukumu mātes piena glikāni, ir molekulas, kas pieder ogļhidrātu grupai un kas vērā ņemamos daudzumos sastopami tikai mātes pienā.
Skatīt Tauki un Mātes piena oligosaharīdi
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Skatīt Tauki un Meža susuris
Medaunieks
Medaunieks. Medaunieks ir māla pods, kas galvenokārt paredzēts medus uzglabāšanai; viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem.
Skatīt Tauki un Medaunieks
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Skatīt Tauki un Medības
Mencas un makšķerniekzivis
Mencas un makšķerniekzivis (Paracanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) divīzijām, kas pieder īsto kaulzivju infraklasei (Teleostei).
Skatīt Tauki un Mencas un makšķerniekzivis
Milti
Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).
Skatīt Tauki un Milti
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Skatīt Tauki un Minerālvielas
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Skatīt Tauki un Miokards
Muca
''Pigon & Wilks'' šaujampulvera muca Muca ir aptuveni cilindriska, samērā liela tvertne ar platāku vidu un vāku.
Skatīt Tauki un Muca
Mukoviscidoze
Mukoviscidoze jeb cistiskā fibroze ir monogēna iedzimta slimība.
Skatīt Tauki un Mukoviscidoze
Nanotehnoloģija
zobrati. Nanotehnoloģija jeb nanozinātne (no (nânos) — 'punduris') ir tehnoloģijas un zinātnes nozare, kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēri ir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem, tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros (10-9 m; miljardā daļa no metra).
Skatīt Tauki un Nanotehnoloģija
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Skatīt Tauki un Narvalis
Olīveļļa
Dažādas nerafinētās olīveļļas Olīveļļa ir augu eļļa, ko iegūst no olīvkoka Olea europaea augļiem (olīvām).
Skatīt Tauki un Olīveļļa
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Tauki un Olbaltumvielas
Oleīnskābe
Oleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН3(СН2)7СН.
Skatīt Tauki un Oleīnskābe
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Skatīt Tauki un Organiskā ķīmija
Palmitīnskābe
Palmitīnskābe (n-heksadekānskābe, cetilskābe, С15Н31СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Skatīt Tauki un Palmitīnskābe
Paniņas
Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts, ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.
Skatīt Tauki un Paniņas
Pantotēnskābe
Pantotēnskābe jeb B5 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Skatīt Tauki un Pantotēnskābe
Papīrs
Papīru kaudze Papīrs ir materiāls plānu lapu veidā, kas ir paredzēts rakstīšanai, grāmatu iespiešanai, banknošu izgatavošanai un citiem mērķiem.
Skatīt Tauki un Papīrs
Parastais jenots
Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Skatīt Tauki un Parastais jenots
Parastais sorgo
Indijā Etiopijā Brūna šķirne Burkinafaso. Vācijā. Parastais sorgo (Sorghum bicolor), kuru nereti sauc ģints vārdā vienkārši par sorgo, ir graudzāļu dzimtas suga.
Skatīt Tauki un Parastais sorgo
Pastēte
baziliku Pastēte (no) ir aukstais ēdiens, ko gatavo no ceptas, sautētas, viendabīgi samaltas un uzputotas gaļas, zivju, to izstrādājumu un/vai citu sastāvdaļu masas, kam pievienotas taukvielas un dažādas garšvielas.
Skatīt Tauki un Pastēte
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Skatīt Tauki un Pārtika
Pārtikas ķīmija
Pārtikas ķīmija ir ķīmijas apakšnozare, kurā pēta pārtikas sastāvdaļu bioloģiskās un nebioloģiskās norises un sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību.
Skatīt Tauki un Pārtikas ķīmija
Pārziepošana
nātrija hidroksīdu. Pārziepošana ir process, kurā hidrolizē esterus ar sārmu.
Skatīt Tauki un Pārziepošana
Pelargonskābe
Pelargonskābe (n-nonānskābe, oktānkarbonskābe, С8Н17СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.
Skatīt Tauki un Pelargonskābe
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Skatīt Tauki un Pelēkais ronis
Pemikans
Viljams Ārmstrongs, 1899. gads). Pemikans ir taukiem un olbaltumvielām bagāts un ļoti barojošs ēdiens, ko varēja uzglabāt gadiem ilgi.
Skatīt Tauki un Pemikans
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Tauki un Piens
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Skatīt Tauki un Pingvīnu dzimta
Pinnes
14 gadus veca jaunieša pinnes pubertātes vecumā Pinnes jeb pūtītes ir izplatīta ādas slimība, kas izpaužas kā mazi strutaini ādas audu iekaisumi pastiprinātas tauku dziedzeru sekrēcijas rezultātā.
Skatīt Tauki un Pinnes
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Skatīt Tauki un Plankumainais ronis
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Skatīt Tauki un Plankumainā hiēna
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Skatīt Tauki un Pogainais ronis
Polārais valis
Polārais valis jeb Grenlandes valis (Balaena mysticetus) ir polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā vaļu suga polāro vaļu ģintī.
Skatīt Tauki un Polārais valis
Polārlapsa
Polārlapsa (Vulpes lagopus) ir lapsu ģints (Vulpes) suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Tauki un Polārlapsa
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Tauki un Rīgas vēsture
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Tauki un Roņi
Saldējums
Saldējuma deserts Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa.
Skatīt Tauki un Saldējums
Sami
Sami (Silurus) ir viena no samu dzimtas (Siluridae) ģintīm.
Skatīt Tauki un Sami
Samu dzimta
Samu dzimta jeb saldūdens samu dzimta (Siluridae) ir viena no samveidīgo kārtas (Siluriformes) dzimtām.
Skatīt Tauki un Samu dzimta
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Tauki un Sarkanā puskuitala
Sausna
Sausna, sausne jeb sausā viela ir bezūdens vielas daudzums.
Skatīt Tauki un Sausna
Sūkalas
raudzētu sūkalu Sūkalas ir siera, biezpiena un kazeīna ražošanas blakusprodukts — blāvi iedzeltens šķidrums.
Skatīt Tauki un Sūkalas
Sējas lini
Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs.
Skatīt Tauki un Sējas lini
Sebacīnskābe
Sebacīnskābe (dekāndiskābe, 1,8-oktāndikarbonskābe, HOOC−(CH2)8−COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.
Skatīt Tauki un Sebacīnskābe
Sinepes
Sinepes (Sinapis) ir viengadīgi 50 cm līdz 1 metram augsti krustziežu dzimtas lakstaugi.
Skatīt Tauki un Sinepes
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Skatīt Tauki un Sirēnas (zīdītāji)
Skābais krējums
Atvērts 18% skābā krējuma trauciņš Skābais krējums ir skābpiena produkts, ko iegūst saraudzējot saldo krējumu.
Skatīt Tauki un Skābais krējums
Sniega leopards
Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).
Skatīt Tauki un Sniega leopards
Solar Foods
Solar Foods (no angļu valodas — 'saules pārtika') ir pārtikas tehnoloģijas jaunuzņēmums Somijā, kurš izmēģinājumu līmenī ar elektrību un mikroorganismiem gaisā ražo olbaltumvielas.
Skatīt Tauki un Solar Foods
Somālijas savvaļas ēzelis
Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir Āfrikas savvaļas ēzeļa (Equus africanus) pasuga.
Skatīt Tauki un Somālijas savvaļas ēzelis
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Tauki un Spuras
Stearīnskābe
Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Skatīt Tauki un Stearīnskābe
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Skatīt Tauki un Strauss
Suņu barība
Sausā suņu barība Suņu barība ir uzturvielām bagāta barība, kas paredzēta suņu fizioloģisko vajadzību apmierināšanai.
Skatīt Tauki un Suņu barība
Susuri
Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Skatīt Tauki un Susuri
Svītrainais ķauķis
Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.
Skatīt Tauki un Svītrainais ķauķis
Sviests
Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.
Skatīt Tauki un Sviests
Tasmanijas velns
Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.
Skatīt Tauki un Tasmanijas velns
Taukaudi
Taukaudi ir vieni no galveniem audiem. Taukaudi ir daudzos orgānos sastopams saistaudu veids, ko veido taukšūnu kopums.
Skatīt Tauki un Taukaudi
Taukšūnas
Taukaudu šķērsgriezums Taukšūnas, adipocīti jeb lipocīti (no, lípos — 'tauki' un, kútos — 'šūna') ir saistaudu šūnu veids, kuru sakopojumi veido taukaudus.
Skatīt Tauki un Taukšūnas
Taukskābes
Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm.
Skatīt Tauki un Taukskābes
Taurgovs
Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).
Skatīt Tauki un Taurgovs
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Skatīt Tauki un Termīti
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum'').
Skatīt Tauki un Tievā zarna
Trikarbonskābju cikls
Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.
Skatīt Tauki un Trikarbonskābju cikls
Upene
Melnā upene ir daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms.
Skatīt Tauki un Upene
Upes nēģis
Upes nēģis (Lampetra fluviatilis) ir anadroma apaļmutnieku suga, kas jūrā dzīvo 1—3 gadus, tad dodas nārstot upēs.
Skatīt Tauki un Upes nēģis
Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.
Skatīt Tauki un Uzturs
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Tauki un Vaļi
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Skatīt Tauki un Vaļu medības
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Skatīt Tauki un Vaļveidīgie
Vakarlēpis
Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.
Skatīt Tauki un Vakarlēpis
Valzirgs
Valzirgs (Odobenus rosmarus) ir vienīgā suga valzirgu dzimtā (Odobenidae), kas izdzīvojusi līdz mūsdienām.
Skatīt Tauki un Valzirgs
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Skatīt Tauki un Vaski
Vājpiens
Vājpiens Vājpiens ir krējuma ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, no piena atdalot taukus (nokrejojot pienu).
Skatīt Tauki un Vājpiens
Vāraunieks
Metāla vāraunieks (formas demonstrēšanai). Vāraunieks ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem.
Skatīt Tauki un Vāraunieks
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Skatīt Tauki un Vestindijas lamantīns
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Tauki un Viela
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Skatīt Tauki un Vielmaiņa
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Skatīt Tauki un Vienšūņi
Vienkupra kamielis
Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.
Skatīt Tauki un Vienkupra kamielis
Vilna
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.
Skatīt Tauki un Vilna
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Skatīt Tauki un Vitamīni
Zāles
thumb Zāles, arī medikamenti, ir jebkura bioloģiska aktīva viela vai to salikumi, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.
Skatīt Tauki un Zāles
Ziede
vilnas tauku ziedes tūbiņa Ziede jeb svaide ir viendabīgs un viskozs preparāts, ar ko ieziež ādas vai gļotādas virsmu.
Skatīt Tauki un Ziede
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Tauki un Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu kotiks
Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).
Skatīt Tauki un Ziemeļu kotiks
Ziemeļu lauvronis
Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias).
Skatīt Tauki un Ziemeļu lauvronis
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Skatīt Tauki un Ziemeļu ziloņronis
Ziepes
Lietuvā ražotas bērnu ziepes. Ziepes ir anjonu virsmas aktīvas vielas, kas kopā ar ūdeni tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā.
Skatīt Tauki un Ziepes
Zilspāru dzimta
Zilspāru dzimta (Calopterygidae) ir spāru kārtas (Odonata) dzimta, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).
Skatīt Tauki un Zilspāru dzimta
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Skatīt Tauki un Zooplanktons
Zināms kā Taukvielas, Triglicerīdi, Triglicerīds.
, Biezpiens, Bilirubīns, Brūnais lācis, Brūnkrūtainais ezis, Burunduki, Cīņas klubs (filma), Cūkdelfīni, Cūkdelfīns, Cūkdelfīnu dzimta, Cūku tauki, Ceru ķauķis, Cilvēka uzbūves tipi, Citoplazma, Cukura diabēts, Cukurs, Dārza susuris, Dižbrūklene, Diēta, Dienvidu upesūdrs, Disepšena, Divkupru kamielis, Divpadsmitpirkstu zarna, Dizentērija, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzeltenais ķermenis, E vitamīns, Eļļas lampa, Eirāzijas bebrs, Eiropas alu lācis, Eiropas medus bite, Emu, Enterīts, Esteri, Fazāns, Fenols, Fosfolipīdi, Funkcionālā pārtika, Gaļa, Galapagu bruņurupucis, Gardas ezers, Gladiators, Glicerīns, Glikogēns, Gludvaļi, Grauds, Grizlilācis, Halva, Hīms, Holesterīns, Humusvielas, Imperatorpingvīns, Indijas dižsikspārnis, Indijas makreles, Insulīns, Japānas lauvronis, Japānas melnais lācis, Japānas susuris, Jūras zīdītāji, Jūrasgovs, Joda skaitlis, Kašalots, Kažokāda, Kafija, Kakao sviests, Kakapo, Kalāns, Kalifornijas lauvronis, Kama (ēdiens), Kamenes, Kamieļi, Kanādas bēdrozis, Kanādas bebrs, Kapibara, Kapronskābe, Karalienes Modas Zeme, Karaliskais cekulpingvīns, Karameles, Karību mūku ronis, Katalīze, Kaviārs, Kaza, Kea, Kiangs, Klusā okeāna jūrasgovis, Kolibri, Krava, Krējums, Kukaiņi, Kuprvalis, Labība, Latvijas brūnā, Latvijas vietējā kaza, Lauku zvirbulis, Lībiešu virtuve, Lēcējpeļu dzimta, Leduslācis, Lielais skudrlācis, Lielais susuris, Lipāze, Lipīdi, Makreles, Margarīns, Marselēns Bertlo, Masāža, Mazais alks, Mazais susuris, Mājas sesks, Mājas siers, Mākslīga šūna, Mātes piena oligosaharīdi, Meža susuris, Medaunieks, Medības, Mencas un makšķerniekzivis, Milti, Minerālvielas, Miokards, Muca, Mukoviscidoze, Nanotehnoloģija, Narvalis, Olīveļļa, Olbaltumvielas, Oleīnskābe, Organiskā ķīmija, Palmitīnskābe, Paniņas, Pantotēnskābe, Papīrs, Parastais jenots, Parastais sorgo, Pastēte, Pārtika, Pārtikas ķīmija, Pārziepošana, Pelargonskābe, Pelēkais ronis, Pemikans, Piens, Pingvīnu dzimta, Pinnes, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Pogainais ronis, Polārais valis, Polārlapsa, Rīgas vēsture, Roņi, Saldējums, Sami, Samu dzimta, Sarkanā puskuitala, Sausna, Sūkalas, Sējas lini, Sebacīnskābe, Sinepes, Sirēnas (zīdītāji), Skābais krējums, Sniega leopards, Solar Foods, Somālijas savvaļas ēzelis, Spuras, Stearīnskābe, Strauss, Suņu barība, Susuri, Svītrainais ķauķis, Sviests, Tasmanijas velns, Taukaudi, Taukšūnas, Taukskābes, Taurgovs, Termīti, Tievā zarna, Trikarbonskābju cikls, Upene, Upes nēģis, Uzturs, Vaļi, Vaļu medības, Vaļveidīgie, Vakarlēpis, Valzirgs, Vaski, Vājpiens, Vāraunieks, Vestindijas lamantīns, Viela, Vielmaiņa, Vienšūņi, Vienkupra kamielis, Vilna, Vitamīni, Zāles, Ziede, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu kotiks, Ziemeļu lauvronis, Ziemeļu ziloņronis, Ziepes, Zilspāru dzimta, Zooplanktons.