Satura rādītājs
32 attiecības: Ansis Lerhis-Puškaitis, Īģes Graudiņu velnala, Āraišu ezerpils, Baznīckalns (Abavas pagasts), Bulats Okudžava, Burtnieks (mitoloģija), Dievs (baltu mitoloģija), Ezerpils, Folklora, Glāzgova, Glezniecība, Haka, Jaunzēlande, Kalevipoegs, Kuršu kāpas, Latviskā dzīvesziņa, Lāčplēsis (eposs), Leģenda, Ludzas igauņi, Matīss Ārons, Mežainis, Melnezers (Smārdes pagasts), Milētas Hekatejs, Ormaņkalns, Rihards Zariņš, Sovijs, Teika (nozīmju atdalīšana), Trejasmens, Vēstures avoti, Vikingi (seriāls), Vilks (mitoloģija), Visvaldis Lāms.
Ansis Lerhis-Puškaitis
A. Lerhis-Puškaitis un Džūkstes Lancenieku skolas skolotāji un audzēkņi. Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis Talsu muižā, miris Džūkstē), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.
Skatīt Teika un Ansis Lerhis-Puškaitis
Īģes Graudiņu velnala
Īģes (Graudiņu) velnala ir velnala, kas atrodas Salacas kreisās pietekas Īģes kreisā krasta klintī apm.
Skatīt Teika un Īģes Graudiņu velnala
Āraišu ezerpils
Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.
Skatīt Teika un Āraišu ezerpils
Baznīckalns (Abavas pagasts)
Baznīckalns (arī Baznīcas kalns) ir, domājams, sena kulta vieta.
Skatīt Teika un Baznīckalns (Abavas pagasts)
Bulats Okudžava
Bulats Okudžava (dzimis Maskavā, PSRS, miris Klamārā, Francijā) bija gruzīnu-armēņu izcelsmes padomju / krievu dzejnieks, rakstnieks, scenārists, komponists, dziesmu autors un izpildītājs.
Skatīt Teika un Bulats Okudžava
Burtnieks (mitoloģija)
koklēm Burtnieks baltu reliģijā ir tautas rakstu zīmju un teiku pārzinātājs, dziesminieks, zintnieks, nodarbojas ar buršanu un zīlēšanu.
Skatīt Teika un Burtnieks (mitoloģija)
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Skatīt Teika un Dievs (baltu mitoloģija)
Ezerpils
Āraišu ezerpils Ezerpilis jeb ezermītnes bija uz koka klāstiem būvētas apmetnes Latvijas ezeros, kas galvenokārt celtas 7. — 11.
Skatīt Teika un Ezerpils
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Skatīt Teika un Folklora
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Skatīt Teika un Glāzgova
Glezniecība
Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs.
Skatīt Teika un Glezniecība
Haka
Džozefa Dženera Mereta (''Joseph Jenner Merrett'') ap 1845. gadu maoru izpildītas kara hakas zīmējums Jaunzēlandes regbija izlases pirmsspēles haka pret Franciju 2006. gada 18. novembrī Haka ir tradicionālā maoru stājas deja (posture dance) ar izkliegtu pavadījumu.
Skatīt Teika un Haka
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Teika un Jaunzēlande
Kalevipoegs
Oskara Kallisa ilustrācija "Kalevipoegs". Kalevipoegs (latviskojot — Kaleva dēls"Latvijas Kareivis" (24.02.1938.)) ir igauņu eposs, kuru uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū izveidoja igauņu literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.
Skatīt Teika un Kalevipoegs
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Skatīt Teika un Kuršu kāpas
Latviskā dzīvesziņa
Lokstenes dievturu svētnīcu no gaisa Latviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.
Skatīt Teika un Latviskā dzīvesziņa
Lāčplēsis (eposs)
"Lāčplēsis" ir 1888.
Skatīt Teika un Lāčplēsis (eposs)
Leģenda
Fēniksu ir teikts, ka tas ik rītu, saulei lecot, dzimst no pelniem Leģenda (— ‘lasītais’) ir fokloras un literatūras žanrs, kas galvenokārt ir dzejisks izdomāts teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu neparastu vietu, personu vai vēsturisku notikumu.
Skatīt Teika un Leģenda
Ludzas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Ludzas igauņi jeb luci bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa, kuri runāja Ludzas igauņu dialektā.
Skatīt Teika un Ludzas igauņi
Matīss Ārons
Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.
Skatīt Teika un Matīss Ārons
Mežainis
Ivana Ižakeviča mežaiņa 1904. gada zīmējums Mežainis austrumslāvu mitoloģijā ir meža un zvēru saimnieks.
Skatīt Teika un Mežainis
Melnezers (Smārdes pagasts)
Melnezers jeb Melnezers pie Tukuma (arī Mielezers) ir ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, kas atrodas pie pašas Tukuma pilsētas robežas meža ielokā.
Skatīt Teika un Melnezers (Smārdes pagasts)
Milētas Hekatejs
Milētas Hekatejs bija sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs un ģeogrāfs, viens no tuvākajiem Hērodota priekštečiem un literatūras avotiem.
Skatīt Teika un Milētas Hekatejs
Ormaņkalns
Ormaņkalns ir 167 m augsts paugurs, relatīvais augstums — 86,5 metri.
Skatīt Teika un Ormaņkalns
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Skatīt Teika un Rihards Zariņš
Sovijs
Sovijs lietuviešu mitoloģijā ir mirušo sadedzināšanas ieražas ieviesējs un dvēseļu pavadonis mirušo valstībā.
Skatīt Teika un Sovijs
Teika (nozīmju atdalīšana)
Teika var būt.
Skatīt Teika un Teika (nozīmju atdalīšana)
Trejasmens
Trejasmens ir 2000.
Skatīt Teika un Trejasmens
Vēstures avoti
Attēlā redzama Gūtenberga Bībele (grāmatas kalpo par vienu no izplatītākajiem rakstiskajiem vēstures avotiem) Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē.
Skatīt Teika un Vēstures avoti
Vikingi (seriāls)
„Vikingi” ir Maikla Hersta izveidots Īrijas un Kanādas vēsturiskās drāmas seriāls.
Skatīt Teika un Vikingi (seriāls)
Vilks (mitoloģija)
vilks - Dieva suns. Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu. Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu.
Skatīt Teika un Vilks (mitoloģija)
Visvaldis Lāms
Visvaldis Lāms (—) bija latviešu prozaiķis.
Skatīt Teika un Visvaldis Lāms