Ātrāk nekā pārlūku!
86 attiecības: Abava, Abrenes apriņķis, Antroponīmija, Arābu īpašvārdu atveidošana, Atenboro, Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā, Avotiņš, Ģeogrāfija, Īpašvārds, Čevers, Barkāns, Bētiņš, Brencēns, Briteirušas citānija, Bulgāru īpašvārdu atveidošana, Bulgāru valoda, Butāne, Dāņu valoda, Ebla, Eksonīms, Elks (baltu reliģija), Galatieši, Garanča, Grantiņš, Ikauniece, Ikaunieks, Ilīrieši, Indoeiropieši, Itāliešu īpašvārdu atveidošana, Jaudzems, Jānis Endzelīns, Jānis Turlajs, Kaļiņingradas jautājums, Kārlis Draviņš, Klūnija, Krīvs, Lagzdiņš, Laizāne, Laizāns, Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Lazdiņš, Līdaka, Lidija Leikuma, Lietuvieši, Lietvārds, Lineārais B raksts, Ludzas igauņi, Marta Rudzīte, Merieši, ..., Miglinieks, Misāns, Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana, Nīderlandiešu valoda, Nere, Nosaukums, Onomastika, Pandiveres augstiene, Pelagonitissa, Pelšs, Poļu īpašvārdu atveidošana, Poļu valoda, Pomerānijas baltu valoda, Puderova, Reinika, Reiniks, Rietumbalti, Savičs, Sprūdžs, Stradiņš, Strazdiņš, Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu, Teilāne, Ušpelis, Valodniecība, Valsts valodas centrs, Varslavāns, Vācu īpašvārdu atveidošana, Vācu valoda, Vārds, Vecumnieks, Velsiešu īpašvārdu atveidošana, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, Zariņa, Zariņš, Ziemeļu Dvina. Izvērst indekss (36 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Toponīmija un Abava · Redzēt vairāk »
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Toponīmija un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Antroponīmija
Antroponīmija vai antroponomastika (no — 'cilvēks' + onuma — 'vārds') ir onomastikas nozare, kas pēta cilvēku vārdus (antroponīmus).
Jaunums!!: Toponīmija un Antroponīmija · Redzēt vairāk »
Arābu īpašvārdu atveidošana
Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Toponīmija un Arābu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Atenboro
Atenboro ir angļu cilmes uzvārds, kas cēlies no vietvārda Atenboro.
Jaunums!!: Toponīmija un Atenboro · Redzēt vairāk »
Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā
Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938.
Jaunums!!: Toponīmija un Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā · Redzēt vairāk »
Avotiņš
Avotiņš (sieviešu dzimtē Avotiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „avots” pamazināmās formas vai vietvārda Avotiņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Avotiņš · Redzēt vairāk »
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Jaunums!!: Toponīmija un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Īpašvārds
Īpašvārds ir lietvārds, ar kuru tiek apzīmēts kāds konkrēts priekšmets, lai to atšķirtu no citiem attiecīgās klases priekšmetiem.
Jaunums!!: Toponīmija un Īpašvārds · Redzēt vairāk »
Čevers
Čevers (sieviešu dzimtē Čevere) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Čeveri.
Jaunums!!: Toponīmija un Čevers · Redzēt vairāk »
Barkāns
Barkāns (sieviešu dzimtē Barkāne) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Barkāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Barkāns · Redzēt vairāk »
Bētiņš
Bētiņš (sieviešu dzimtē Bētiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Bētiņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Bētiņš · Redzēt vairāk »
Brencēns
Brencēns (sieviešu dzimtē Brencēna) ir latgaliešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Brencēni.
Jaunums!!: Toponīmija un Brencēns · Redzēt vairāk »
Briteirušas citānija
Briteirušas citānija ir Kastrejas kultūras arheoloģiskais piemineklis Portugālē, Gimarainšas municipalitātē.
Jaunums!!: Toponīmija un Briteirušas citānija · Redzēt vairāk »
Bulgāru īpašvārdu atveidošana
Bulgāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Jaunums!!: Toponīmija un Bulgāru īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Bulgāru valoda
Bulgāru valoda (pašnosaukums — български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.
Jaunums!!: Toponīmija un Bulgāru valoda · Redzēt vairāk »
Butāne
Butāne (vīriešu dzimtē Butāns) ir latviešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Butāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Butāne · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Toponīmija un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Ebla
Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Ebla (mūsdienās tiek saukta arī par Telmardihu, Tellmerdīhu) bija antīka pilsēta aptuveni 55 kilometrus uz dienvidrietumiem no Halebas, mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.
Jaunums!!: Toponīmija un Ebla · Redzēt vairāk »
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Jaunums!!: Toponīmija un Eksonīms · Redzēt vairāk »
Elks (baltu reliģija)
Sventājā Elks (alkas, jaunprūšu: *alks, *alka) ir baltu svētvieta (parasti svētbirzs), kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi.
Jaunums!!: Toponīmija un Elks (baltu reliģija) · Redzēt vairāk »
Galatieši
Galatieša biste. (2. gadsimta kopija) Galatieši bija ķeltu tauta, kas dzīvoja Galatijā, Anatolijas centrālajā daļā, mūsdienu Ankaras apkārtnē hellēniskajā periodā un vēlāk Romas impērijas laikā.
Jaunums!!: Toponīmija un Galatieši · Redzēt vairāk »
Garanča
Garanča (vīriešu dzimtē Garančs) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Garanči.
Jaunums!!: Toponīmija un Garanča · Redzēt vairāk »
Grantiņš
Grantiņš (sieviešu dzimtē Grantiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „grants” pamazināmās formas vai vietvārda Grantiņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Grantiņš · Redzēt vairāk »
Ikauniece
Ikauniece (vīriešu dzimtē Ikaunieks) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Ikaunieki.
Jaunums!!: Toponīmija un Ikauniece · Redzēt vairāk »
Ikaunieks
Ikaunieks (sieviešu dzimtē Ikauniece) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Ikaunieki.
Jaunums!!: Toponīmija un Ikaunieks · Redzēt vairāk »
Ilīrieši
Ilīriešu izplatības areāls līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Ilīrieši (sal. albāņu: Liria — brīvie) ir kopējs nosaukums plašai radniecīgu indoeiropiešu tautu grupai, kas senatnē apdzīvoja Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļu un daļēji Apenīnu pussalas dienvidaustrumus.
Jaunums!!: Toponīmija un Ilīrieši · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Toponīmija un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Itāliešu īpašvārdu atveidošana
"Itāliešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas itāliešu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Toponīmija un Itāliešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Jaudzems
Jaudzems (sieviešu dzimtē Jaudzeme) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Jaudzemi.
Jaunums!!: Toponīmija un Jaudzems · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Toponīmija un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Turlajs
Jānis Turlajs (dzimis) ir latviešu ekonomģeogrāfs, kartogrāfs un uzņēmējs.
Jaunums!!: Toponīmija un Jānis Turlajs · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas jautājums
Kaļiņingradas apgabals (tumši zaļā krāsa) un Krievijas pārējā Eiropas teritorija (gaiši zaļā krāsā) Kaļiņingradas jautājums ir politisks jautājums par Kaļiņingradas apgabala turpmāko statusu.
Jaunums!!: Toponīmija un Kaļiņingradas jautājums · Redzēt vairāk »
Kārlis Draviņš
Kārlis Draviņš (dzimis, miris) bija latviešu filologs, valodnieks un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Toponīmija un Kārlis Draviņš · Redzēt vairāk »
Klūnija
Klūnija bija sena romiešu pilsēta.
Jaunums!!: Toponīmija un Klūnija · Redzēt vairāk »
Krīvs
Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.
Jaunums!!: Toponīmija un Krīvs · Redzēt vairāk »
Lagzdiņš
Lagzdiņš (sieviešu dzimtē Lagzdiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no apvidvārda „lagzda” pamazināmās formas vai vietvārda Lagzdiņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Lagzdiņš · Redzēt vairāk »
Laizāne
Laizāne (vīriešu dzimtē Laizāns) ir latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Laizāne · Redzēt vairāk »
Laizāns
Laizāns (sieviešu dzimtē Laizāne) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Laizāns · Redzēt vairāk »
Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums
Latvijas lielāko ciemu uzskaitījumā iekļautas Latvijas lauku apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 300.
Jaunums!!: Toponīmija un Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts
LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.
Jaunums!!: Toponīmija un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts · Redzēt vairāk »
Lazdiņš
Lazdiņš (sieviešu dzimtē Lazdiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „lazda” pamazināmās formas vai vietvārda Lazdiņi vai Lazdiņas.
Jaunums!!: Toponīmija un Lazdiņš · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Toponīmija un Līdaka · Redzēt vairāk »
Lidija Leikuma
Lidija Leikuma (dzimusi 1954. gada 14. decembrī) ir latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste.
Jaunums!!: Toponīmija un Lidija Leikuma · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Toponīmija un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Jaunums!!: Toponīmija un Lietvārds · Redzēt vairāk »
Lineārais B raksts
Lineārais B raksts uz māla plāksnes no Nestora pils. Lineārais B raksts ir rakstības veids, kuru mikēniešu kultūrā (15.—12. gadsimts pr.Kr.) izmantoja grieķu tekstu pierakstam, kas ir pati senākā zināmā grieķu valodas forma.
Jaunums!!: Toponīmija un Lineārais B raksts · Redzēt vairāk »
Ludzas igauņi
Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gs. beigās. Ludzas igauņi jeb luci bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa, kuri runāja Ludzas igauņu dialektā.
Jaunums!!: Toponīmija un Ludzas igauņi · Redzēt vairāk »
Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe.
Jaunums!!: Toponīmija un Marta Rudzīte · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Toponīmija un Merieši · Redzēt vairāk »
Miglinieks
Miglinieks (sieviešu dzimtē Migliniece) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Miglinieki.
Jaunums!!: Toponīmija un Miglinieks · Redzēt vairāk »
Misāns
Misāns (sieviešu dzimtē Misāne) ir latgaliešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Misāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Misāns · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana
Nīderlandiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas nīderlandiešu un flāmu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Toponīmija un Nīderlandiešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Toponīmija un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nere
Nere (IPA) jeb Vilija ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.
Jaunums!!: Toponīmija un Nere · Redzēt vairāk »
Nosaukums
Personvārdi tiek izmantoti, lai identificētu cilvēkus Nosaukums ir vārds, kas tiek izmantots, lai identificētu personu, priekšmetu, kādu konkrētu vietu, uzņēmumu un citas lietas, kuras nepieciešams atšķirt no pārējām līdzīgajām lietām.
Jaunums!!: Toponīmija un Nosaukums · Redzēt vairāk »
Onomastika
Onomastika ((onomastikós), no ὄνομα (ónoma) — 'vārds') ir valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi.
Jaunums!!: Toponīmija un Onomastika · Redzēt vairāk »
Pandiveres augstiene
Skats no Emumegi skatu torņa Skats no Ebaveres paugura Pandiveres augstiene ir viena no četrām plašākajām augstienēm Igaunijas centrālajā un ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Toponīmija un Pandiveres augstiene · Redzēt vairāk »
Pelagonitissa
access-date.
Jaunums!!: Toponīmija un Pelagonitissa · Redzēt vairāk »
Pelšs
Pelšs ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Pelši.
Jaunums!!: Toponīmija un Pelšs · Redzēt vairāk »
Poļu īpašvārdu atveidošana
Poļu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Toponīmija un Poļu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Toponīmija un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Pomerānijas baltu valoda
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas kultūra zelta krāsā) Pomerānijas baltu valoda ir mirusi rietumbaltu valoda, ko lietojuši Pomerānijas balti.
Jaunums!!: Toponīmija un Pomerānijas baltu valoda · Redzēt vairāk »
Puderova
Puderova (Pūders) ir vietvārds, kas ir raksturīgs apkārtnei ap Pūderovas ezeru.
Jaunums!!: Toponīmija un Puderova · Redzēt vairāk »
Reinika
Reinika (vīriešu dzimtē Reiniks) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Reiniki.
Jaunums!!: Toponīmija un Reinika · Redzēt vairāk »
Reiniks
Reiniks (sieviešu dzimtē Reinika) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Reiniki.
Jaunums!!: Toponīmija un Reiniks · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Toponīmija un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Savičs
Savičs (no personvārda vai vietvārda Sava; sieviešu dzimtē Saviča) ir serbhorvātu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Toponīmija un Savičs · Redzēt vairāk »
Sprūdžs
Sprūdžs (sieviešu dzimtē Sprūdža) ir latgaliešu cilmes uzvārds, kas varētu būt radies no vietvārda Sprūdži.
Jaunums!!: Toponīmija un Sprūdžs · Redzēt vairāk »
Stradiņš
Stradiņš (sieviešu dzimtē Stradiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no apvidvārda „strads” pamazināmās formas vai vietvārda Stradiņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Stradiņš · Redzēt vairāk »
Strazdiņš
Strazdiņš (sieviešu dzimtē Strazdiņa) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „strazds” pamazināmās formas vai vietvārda Strazdiņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Strazdiņš · Redzēt vairāk »
Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu
Kalna apraksts. Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu ir 305 m augsts kalns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Hoksbejas reģionā.
Jaunums!!: Toponīmija un Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu · Redzēt vairāk »
Teilāne
Teilāne (vīriešu dzimtē Teilāns) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Teilāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Teilāne · Redzēt vairāk »
Ušpelis
Ušpelis (sieviešu dzimtē Ušpele) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Ušpeļi.
Jaunums!!: Toponīmija un Ušpelis · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Toponīmija un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Toponīmija un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Varslavāns
Varslavāns (sieviešu dzimtē Varslavāne) ir latgaliešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Varslavāni.
Jaunums!!: Toponīmija un Varslavāns · Redzēt vairāk »
Vācu īpašvārdu atveidošana
Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Toponīmija un Vācu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Toponīmija un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vārds
Vārds ir mazākā patstāvīgā valodas vienība.
Jaunums!!: Toponīmija un Vārds · Redzēt vairāk »
Vecumnieks
Vecumnieks (sieviešu dzimtē Vecumniece) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vietvārda Vecumnieki.
Jaunums!!: Toponīmija un Vecumnieks · Redzēt vairāk »
Velsiešu īpašvārdu atveidošana
Velsiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Jaunums!!: Toponīmija un Velsiešu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību
Konvencijas dalībvalstis tumši zaļajā krāsā, konvenciju parakstījušās valstis gaiši zaļajā krāsā, Eiropas Padomē neietilpstošas valstis pelēkajā krāsā Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību — 1995.
Jaunums!!: Toponīmija un Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību · Redzēt vairāk »
Zariņa
Zariņa (vīriešu dzimtē Zariņš) ir latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „zars” pamazināmās formas vai vietvārda Zariņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Zariņa · Redzēt vairāk »
Zariņš
Zariņš (sieviešu dzimtē Zariņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, kas radies no vārda „zars” pamazināmās formas vai vietvārda Zariņi.
Jaunums!!: Toponīmija un Zariņš · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Dvina
Ziemeļu Dvina ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Toponīmija un Ziemeļu Dvina · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Toponīmi, Toponīmika, Toponīms, Vietvārdi, Vietvārds.
