Satura rādītājs
82 attiecības: Akmeņu cauna, Alpu vārna, Amerikas ūdele, Amerikas korsaks, Ankara, Anrī Ruso, Ūdeles, Ķīniešu Jaunais gads, Čūskērglis, Āfrikas zeltainais vilks, Baltastes truši, Baltgalvas ērglis, Bīgls, Biezpēdaiņi, Blīkšķu Bannijs, Bodžera scinks, Caunas, Cauruļzobis, Dingo, Dirhaunds, Ežu dzimta, Ehidnu dzimta, Etiopijas vilks, Garastes zebiekste, Grūtniecības periods, Ibērijas lūsis, Indijas vilks, Islande, Jamaikas zilknābis, Jūrascūciņa, Jorkšīras terjers, Kažokāda, Kalnu zebiekste, Kolpeo lapsa, Kornvolas rekss, Lauku lija, Lielais auntrusis, Lielais trušbandikuts, Lieldienu zaķis, Maskarēnu žņaudzējčūskas, Mazais trušbandikuts, Mājas sesks, Mājas trusis, Mājlops, Meža pūce, Meža sesks, Melnais grifs, Onomatopeja, Pampu lapsa, Parastās vāveres, ... Izvērst indekss (32 vairāk) »
Akmeņu cauna
Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Skatīt Trusis un Akmeņu cauna
Alpu vārna
Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Skatīt Trusis un Alpu vārna
Amerikas ūdele
Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).
Skatīt Trusis un Amerikas ūdele
Amerikas korsaks
Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Skatīt Trusis un Amerikas korsaks
Ankara
Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.
Skatīt Trusis un Ankara
Anrī Ruso
Anrī Ruso (dzimis Anrī Žiljēns Felikss Ruso (Henri Julien Félix Rousseau), miris) bija franču postimpresionisma mākslinieks.
Skatīt Trusis un Anrī Ruso
Ūdeles
Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).
Skatīt Trusis un Ūdeles
Ķīniešu Jaunais gads
Ķīniešu vecgada vakars Ķīnā Ķīniešu Jaunais gads (vienkāršotā ķīniešu: 春节; piņjiņs: chūn jié), arī Austrumu Jaunais gads un Mēness kalendāra Jaunais gads ir svētki, kas tiek svinēti Ķīnā un citviet Dienvidaustrumāzijā.
Skatīt Trusis un Ķīniešu Jaunais gads
Čūskērglis
Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Skatīt Trusis un Čūskērglis
Āfrikas zeltainais vilks
Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).
Skatīt Trusis un Āfrikas zeltainais vilks
Baltastes truši
Baltastes truši (Sylvilagus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas trušu sugas, kuras sastopamas Amerikas kontinentos un kurām ir plaša izplatība Ziemeļamerikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Skatīt Trusis un Baltastes truši
Baltgalvas ērglis
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).
Skatīt Trusis un Baltgalvas ērglis
Bīgls
Bīgls ir vidēja lieluma medību suņu šķirne, kas izveidota Anglijā.
Skatīt Trusis un Bīgls
Biezpēdaiņi
Biezpēdaiņi jeb biezpēdaiņu apakškārta (Tylopoda) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām, kas apvieno lamas, kamieļus un alpakas.
Skatīt Trusis un Biezpēdaiņi
Blīkšķu Bannijs
Blīkšķu Bannijs ir izdomāts tēls Looney Tunes, Merrie Melodies, The Looney Tunes Show un Wabbit animācijas seriālos, kā arī vairākos citos projektos.
Skatīt Trusis un Blīkšķu Bannijs
Bodžera scinks
Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Trusis un Bodžera scinks
Caunas
Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.
Skatīt Trusis un Caunas
Cauruļzobis
Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.
Skatīt Trusis un Cauruļzobis
Dingo
Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.
Skatīt Trusis un Dingo
Dirhaunds
Dirhaunds jeb skotu dirhaunds, arī skotu briežu suns ir kurtu šķirnes suns, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Skatīt Trusis un Dirhaunds
Ežu dzimta
Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.
Skatīt Trusis un Ežu dzimta
Ehidnu dzimta
Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).
Skatīt Trusis un Ehidnu dzimta
Etiopijas vilks
Etiopijas vilks (Canis simensis) jeb Etiopijas šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Trusis un Etiopijas vilks
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Trusis un Garastes zebiekste
Grūtniecības periods
Grūtniecības periods ir laika intervāls, kurā zīdītāji iznēsā embriju.
Skatīt Trusis un Grūtniecības periods
Ibērijas lūsis
Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).
Skatīt Trusis un Ibērijas lūsis
Indijas vilks
Indijas vilks jeb Irānas vilks (Canis pallipes) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Skatīt Trusis un Indijas vilks
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Trusis un Islande
Jamaikas zilknābis
Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).
Skatīt Trusis un Jamaikas zilknābis
Jūrascūciņa
Jūrascūciņa (Cavia porcellus) ir viena no deviņām jūrascūciņu ģints sugām.
Skatīt Trusis un Jūrascūciņa
Jorkšīras terjers
Jorkšīras terjers jeb 'jorks' ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 3.
Skatīt Trusis un Jorkšīras terjers
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Skatīt Trusis un Kažokāda
Kalnu zebiekste
Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Trusis un Kalnu zebiekste
Kolpeo lapsa
Kolpeo lapsa jeb vienkārši kolpeo (Pseudalopex culpaeus), arī Andu lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Skatīt Trusis un Kolpeo lapsa
Kornvolas rekss
Kornvolas rekss ir kaķu šķirne ar sprogainu pavilnu, bez segapspalvojuma, kas selekcionēta Anglijā 1950.
Skatīt Trusis un Kornvolas rekss
Lauku lija
Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Trusis un Lauku lija
Lielais auntrusis
Lielais auntrusis Lielais auntrusis ir trušu šķirne, kurai raksturīgs ļoti liels augums un liela kaulu masa.
Skatīt Trusis un Lielais auntrusis
Lielais trušbandikuts
Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.
Skatīt Trusis un Lielais trušbandikuts
Lieldienu zaķis
Cilvēks Lieldienu zaķa kostīmā Lieldienu zaķis ir mitoloģisks truša tēls, kas Lieldienās bērniem dāvina dāvanas un saldumus.
Skatīt Trusis un Lieldienu zaķis
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis. Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975.
Skatīt Trusis un Maskarēnu žņaudzējčūskas
Mazais trušbandikuts
Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.
Skatīt Trusis un Mazais trušbandikuts
Mājas sesks
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.
Skatīt Trusis un Mājas sesks
Mājas trusis
Visi mājas truši ir cēlušies, pieradinot savvaļas Eiropas trusi (Oryctolagus cuniculus), kura dzimtene ir Eiropas dienvidrietumi — Spānija un Portugāle.
Skatīt Trusis un Mājas trusis
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Skatīt Trusis un Mājlops
Meža pūce
Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.
Skatīt Trusis un Meža pūce
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Skatīt Trusis un Meža sesks
Melnais grifs
Melnais grifs (Aegypius monachus) ir liela auguma plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga melno grifu ģintī (Aegypius), kas savukārt ietilpst grifu apakšdzimtā.
Skatīt Trusis un Melnais grifs
Onomatopeja
Ar onomatopeju ''tic-tac'' reklamēti bezskaņas pulksteņi veikalā Itālijā. Onomatopeja, biežāk onomatopoēze (no; ὄνομα - 'vārds', ποιέω - 'daru') ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.
Skatīt Trusis un Onomatopeja
Pampu lapsa
Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Skatīt Trusis un Pampu lapsa
Parastās vāveres
Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).
Skatīt Trusis un Parastās vāveres
Peļu klijāns
Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.
Skatīt Trusis un Peļu klijāns
Pelēkais zorro
Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Skatīt Trusis un Pelēkais zorro
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Skatīt Trusis un Pelēkā žurka
Pelēkā lapsa
Pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus) jeb koku lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Trusis un Pelēkā lapsa
Plīvurpūce
Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.
Skatīt Trusis un Plīvurpūce
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp.
Skatīt Trusis un Pudeļpalma
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Skatīt Trusis un Raunda
Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.
Skatīt Trusis un Raundas alu boa
Raundas boa
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē.
Skatīt Trusis un Raundas boa
Raundas scinks
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Trusis un Raundas scinks
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Skatīt Trusis un Rietumaustrālija
Sahāras svītrainais sesks
Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).
Skatīt Trusis un Sahāras svītrainais sesks
Sams
Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).
Skatīt Trusis un Sams
Sarkanais vilks
Sarkanais vilks (Canis rufus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Skatīt Trusis un Sarkanais vilks
Sermuļi
Sermuļi jeb zebiekstes (Mustela) ir lielākā sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģints, kas apvieno 17 sugas. Sermuļu ģints apvieno dažādas zebiekstu sugas, no kurām tikai vienu sauc vienkārši zebiekste (Mustela nivalis). Ģintī ir viena ūdeļu suga Eiropas ūdele (Mustela lutreola), viena sermuļa suga sermulis (Mustela erminea), viena kolonoku suga Sibīrijas kolonoks (Mustela sibirica) un trīs sesku sugas: meža sesks (Mustela putorius), melnkāju sesks (Mustela nigripes) un stepes sesks (Mustela eversmannii).
Skatīt Trusis un Sermuļi
Servals
Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).
Skatīt Trusis un Servals
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Trusis un Skaņa
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Trusis un Spānija
Sudrabkaija
Sudrabkaija (Larus argentatus) ir liela auguma kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Trusis un Sudrabkaija
Trušbandikuti
Trušbandikuti (Macrotis) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) ģints, kas apvieno divas sugas, no kurām mazais trušbandikuts (Macrotis leucura), visticamākais, 1950.
Skatīt Trusis un Trušbandikuti
Truši
Truši ir neliela auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai (Leporidae).
Skatīt Trusis un Truši
Tuklās šūnas
Tuklās šūnas. Tuklās šūnas ir audu leikocīti, kuru citoplazmā ir bazofilas granulas.
Skatīt Trusis un Tuklās šūnas
Ugunszemes Lielā sala
Ugunszemes Lielā sala ir Argentīnai un Čīlei piederoša sala Dienvidamerikas pašos dienvidos, Ugunszemes arhipelāga lielākā un apdzīvotākā sala.
Skatīt Trusis un Ugunszemes Lielā sala
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Skatīt Trusis un Vārnu dzimta
Vidējais ērglis
Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Skatīt Trusis un Vidējais ērglis
Vipets
Vipets ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Skatīt Trusis un Vipets
Zaķu dzimta
Zaķu dzimta (Leporidae) ir zaķveidīgo kārtas (Lagomorpha) maza auguma zīdītāju (Mammalia) dzimta, kas apvieno zaķus un trušus.
Skatīt Trusis un Zaķu dzimta
Zaķveidīgie
Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus.
Skatīt Trusis un Zaķveidīgie
Zeltainais šakālis
Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Trusis un Zeltainais šakālis
Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Skatīt Trusis un Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļamerikas lapsa
Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Skatīt Trusis un Ziemeļamerikas lapsa
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Skatīt Trusis un Zilā latānija
Zināms kā Eiropas trusis, Eiropas truši, Oryctolagus, Oryctolagus cuniculus.