Satura rādītājs
72 attiecības: Abavas pagasts (Tukuma apriņķis), Aizupes pagasts, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Mazjēcis, Alfrēds Kalniņš (virsnieks), Andris Buiķis, Annenieku pagasts, Ansis Lielgalvis, Artūrs Kodoliņš, Atis Ķeniņš, Auces draudzes novads, Augusts Ernests Misiņš, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Žanis Blumbergs, Bikstu pagasts, Blīdenes pagasts, Dzirciema pagasts, Grenču pagasts, Helēna Ledus, Herberts Siliņš, Jaunpils, Jaunpils draudzes novads, Jānis Blumbergs, Jānis Zēbergs, Jēkabs Klaviers, Jelgavas apgabals, Jelgavas apriņķis, Kārlis Fihtenbergs, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes sapulce, Latvijas apriņķu ģerboņi, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas vācieši, Leonīds Arbuzovs (1848—1912), Matīss Siliņš, Milzkalnes pagasts, Ojārs Blumbergs, Oskars Dankers, Oskars Stīga, Oto Jurģis, Praviņu pagasts, Rūdolfs Gaitars, Rīgas apriņķis, Remtes pagasts, Roberts Žanis Briesma-Briesme, Slokas pagasts, Smārdes pagasts, ... Izvērst indekss (22 vairāk) »
Abavas pagasts (Tukuma apriņķis)
Abavas pagasts bija viena no Tukuma apriņķa administratīvajām teritorijām.
Skatīt Tukuma apriņķis un Abavas pagasts (Tukuma apriņķis)
Aizupes pagasts
Aizupes pagasts bija viena no Tukuma apriņķa (līdz 1924. gadam Talsu apriņķa) pašvaldībām tā rietumos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Aizupes pagasts
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Tukuma apriņķis un Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs Mazjēcis
Aleksandrs Mazjēcis (1912—1972) bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1947—1948) un Tautas Saeimas deputāts (1940).
Skatīt Tukuma apriņķis un Aleksandrs Mazjēcis
Alfrēds Kalniņš (virsnieks)
Alfrēds Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu strēlnieks, vēlāk padomju virsnieks, ģenerālmajors.
Skatīt Tukuma apriņķis un Alfrēds Kalniņš (virsnieks)
Andris Buiķis
Andris Alberts Buiķis (dzimis Valkā, miris) bija Latvijas matemātiķis un politiķis.
Skatīt Tukuma apriņķis un Andris Buiķis
Annenieku pagasts
Annenieku pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Annenieku pagasts
Ansis Lielgalvis
Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis, miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.
Skatīt Tukuma apriņķis un Ansis Lielgalvis
Artūrs Kodoliņš
Artūrs Kodoliņš (dzimis) ir latviešu tautsaimnieks, ekonomikas zinātņu doktors (dr oec.), pilsētplānotājs un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Skatīt Tukuma apriņķis un Artūrs Kodoliņš
Atis Ķeniņš
Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Atis Ķeniņš
Auces draudzes novads
Auces draudzes novads 1859. gada kartē. Auces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Auces draudzes novads jeb Auces ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Auces draudzes novads
Augusts Ernests Misiņš
Augusts Ernests Misiņš ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Augusts Ernests Misiņš
Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.
Skatīt Tukuma apriņķis un Ķieģeļrūpniecība Latvijā
Žanis Blumbergs
Žanis Blumbergs (1889-1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Žanis Blumbergs
Bikstu pagasts
Bikstu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Bikstu pagasts
Blīdenes pagasts
Blīdenes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Tukuma apriņķis un Blīdenes pagasts
Dzirciema pagasts
Dzirciema pagasts bija viena no Tukuma apriņķa (līdz 1924. gadam Talsu apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļdaļā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Dzirciema pagasts
Grenču pagasts
Grenču pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.
Skatīt Tukuma apriņķis un Grenču pagasts
Helēna Ledus
Helēna Ledus, pēc laulībām Helēna Starca (1912 - 2005), bija latviešu botāniķe, kas pētīja Zebrenes apkārtnes un Bikstu pagasta floru.
Skatīt Tukuma apriņķis un Helēna Ledus
Herberts Siliņš
Herberts Ernests Siliņš (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs.
Skatīt Tukuma apriņķis un Herberts Siliņš
Jaunpils
Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jaunpils
Jaunpils draudzes novads
Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jaunpils draudzes novads
Jānis Blumbergs
Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jānis Blumbergs
Jānis Zēbergs
Jānis Zēbergs (—) bija latviešu rēderis, kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jānis Zēbergs
Jēkabs Klaviers
Jēkabs Klaviers (1865-1937) bija Latvijas Bruņoto spēku virsseržants, otrs vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jēkabs Klaviers
Jelgavas apgabals
Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Latvijas ģenerālkomisārs Oto-Heinrihs Drehslers, Ostlandes reihskomisārs Hinrihs Loze, reihsministrs Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Jelgavas apgabals bija administratīvi teritoriālā vienība Ostlandes Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jelgavas apgabals
Jelgavas apriņķis
Jelgavas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Jelgavas apriņķis
Kārlis Fihtenbergs
Kārlis Fihtenbergs (1886-1919) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Kārlis Fihtenbergs
Kārlis Frīdrihs Vatsons
Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.
Skatīt Tukuma apriņķis un Kārlis Frīdrihs Vatsons
Kuldīgas apriņķis
Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Kuldīgas apriņķis
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Tukuma apriņķis un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Tukuma apriņķis un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Tukuma apriņķis un Kurzemes Zemes sapulce
Latvijas apriņķu ģerboņi
Latvijas apriņķu ģerboņi tika ieviesti ar prezidenta lēmumiem 1936.
Skatīt Tukuma apriņķis un Latvijas apriņķu ģerboņi
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Skatīt Tukuma apriņķis un Latvijas vācieši
Leonīds Arbuzovs (1848—1912)
Leonīds Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs vecākais, bija Jelgavā dzimis krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Leonīds Arbuzovs (1848—1912)
Matīss Siliņš
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Matīss Siliņš
Milzkalnes pagasts
Milzkalnes pagasts (līdz 1925. gadam Šlokenbekas pagasts) bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Rīgas līča krastā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Milzkalnes pagasts
Ojārs Blumbergs
Ojārs Blumbergs (dzimis Tukuma apriņķī) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Skatīt Tukuma apriņķis un Ojārs Blumbergs
Oskars Dankers
Oskars Jēkabs Dankers (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Skatīt Tukuma apriņķis un Oskars Dankers
Oskars Stīga
Oskars Stīga jeb Oskars Stiga (1894—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Oskars Stīga
Oto Jurģis
Oto Jurģis (dzimis, miris Rīgā) bija latviešu vieglatlēts (vēlāk arī treneris), startēja šķēpa mešanas sacensībās.
Skatīt Tukuma apriņķis un Oto Jurģis
Praviņu pagasts
Praviņu pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā austrumos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Praviņu pagasts
Rūdolfs Gaitars
Rūdolfs Gaitars (1907 — 1945) bija Latviešu leģiona virsnieks, pirmais latviešu Vācu krustaDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 81.
Skatīt Tukuma apriņķis un Rūdolfs Gaitars
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Rīgas apriņķis
Remtes pagasts
Remtes pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Remtes pagasts
Roberts Žanis Briesma-Briesme
Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Roberts Žanis Briesma-Briesme
Slokas pagasts
Slokas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām tā rietumos, Rīgas līča krastā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Slokas pagasts
Smārdes pagasts
Smārdes pagasts ir Tukuma novada teritoriāla vienība Zemgales ziemeļos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Smārdes pagasts
Sniķeres pagasts
Sniķeres pagasts bija viena no Jelgavas apriņķa (līdz 1924. gadam Tukuma apriņķa) pašvaldībām tā dienvidos, Lietuvas pierobežā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Sniķeres pagasts
Staņislavs Saušs
Staņislavs Saušs (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, preses darbinieks, publicists un grāmatizdevējs.
Skatīt Tukuma apriņķis un Staņislavs Saušs
Struteles pagasts
Struteles pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.
Skatīt Tukuma apriņķis un Struteles pagasts
Talsu apriņķis
Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Talsu apriņķis
Tukuma apriņķa muižu nosaukumi
Tukuma apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Jaunpils muižas pils (''Schloß Neuenburg'', 19.gs.). Tukuma apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Tukuma apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.
Skatīt Tukuma apriņķis un Tukuma apriņķa muižu nosaukumi
Tukuma draudzes novads
Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Tukuma draudzes novads
Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola
Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1.
Skatīt Tukuma apriņķis un Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola
Tukuma novads
Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Tukuma apriņķis un Tukuma novads
Tukuma rajons
Tukuma rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Tukuma rajons
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Tukuma apriņķis un Tukuma virspilskunga iecirknis
Valdemārs Tone
Valdemārs Teodors Tone (—), pazīstams arī kā Voldemārs Tone, bija latviešu gleznotājs.
Skatīt Tukuma apriņķis un Valdemārs Tone
Valdis Šlakāns
Valdis Šlakāns (—) bija Latvijas politiķis.
Skatīt Tukuma apriņķis un Valdis Šlakāns
Vecmoku pagasts
Vecmoku pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā vidienē.
Skatīt Tukuma apriņķis un Vecmoku pagasts
Vija Artmane
Vija Artmane (dzimusi Alīda Artmane Kaivē, Sēmes pagastā, mirusi Strenčos) bija latviešu teātra un filmu aktrise, sabiedriskā darbiniece un politiķe.
Skatīt Tukuma apriņķis un Vija Artmane
Vilhelms Kaspars
Vilhelms Kaspars (Wilhelm Kaspar, dzimis, miris) bija Skujenes un Lodes luterāņu mācītājs.
Skatīt Tukuma apriņķis un Vilhelms Kaspars
Zantes pagasts
Zantes pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Zantes pagasts
Zaubes pagasts
Zaubes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Zaubes pagasts
Zebrenes pagasts
Zebrenes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.
Skatīt Tukuma apriņķis un Zebrenes pagasts
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Tukuma apriņķis un Zemgale
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Skatīt Tukuma apriņķis un Zigfrīds Anna Meierovics
1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.
Skatīt Tukuma apriņķis un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana
322-F. latviešu policijas bataljons
322-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.
Skatīt Tukuma apriņķis un 322-F. latviešu policijas bataljons
Zināms kā Tukuma pilskunga iecirknis.