Ātrāk nekā pārlūku!
112 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs (Tērbatas bīskaps), Aleksandrs Ņevskis, Andreass no Felves, Antonijs Bomhovers, Šigalejs, Štakelbergi, Ģedimina vēstules, Ērģemes pils, Ņevas kauja, Brēmenes arhibīskapija, Bukshēvdeni, Cisterciešu ordenis, Dītrihs fon Grīningens, Elerts Krūze, Engelberts fon Dolens, Frederiks II, Fromholds fon Fifhūzens, Gosvins fon Hērike, Gothards Ketlers, Heinrihs fon Gālens, Heinrihs II Bāzedovs, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Igaunija, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ikskili, Ilcenes pils, Ivans III, Jaspers fon Minsters, Jervas zeme, Johans VII Blankenfelds, Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Karuzes kauja, Kavildas pils, Kirumpē, Kirumpejas pils, Koadjutoru karš, Kongutas pils, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Laisas pils, Latvija, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas vēsture, Lēvenvoldes, Leales bīskapija, Ledus kauja, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, ..., Livonijas bruņniecība, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas landtāgs, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas savienības līgums, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas—Maskavijas kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Lugažu pils, Magnuss (Livonijas karalis), Mēklenburgas Kristofs, Mesli, Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali, Možaiskas līgums, Nikolajs fon Nauens, Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262), Oldentornas pils, Pabaiskas kauja, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rakvere, Rakveres kauja, Randenes pils, Rīgas arhibīskapija, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas brīvpilsēta, Rīgas metropolija, Rekes, Ringes pils, Ropi, Rusova Livonijas hronika, Salaspils līgums, Talkhofas pils, Tallinas bīskapi, Tartu, Tērbatas vaivadija, Tērvetes aplenkums (1281), Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259), Tirzas kauja, Turaidas pils, Ugaunija, Vaiga, Valgas apriņķis, Valka (vēsturiskā pilsēta), Valkas vēsture, Vanavastselīna, Varbekas pils, Vācu ordeņa valsts, Vērdiņš, Vecākā atskaņu hronika, Verners fon Breithauzens, Vetseke, Vezenbergas pils, Viļņas ūnija, Virtsu, Zommerpāles pils, 1211. gads, 1224. gads, 1379. gads, 16. gadsimts. Izvērst indekss (62 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)
Tērbatas bīskapa zīmogs Tērbatas bīskaps Aleksandrs (miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Aleksandrs (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Antonijs Bomhovers
Antonijs Bomhovers bija 16.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Antonijs Bomhovers · Redzēt vairāk »
Šigalejs
Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Šigalejs · Redzēt vairāk »
Štakelbergi
Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Štakelbergi · Redzēt vairāk »
Ģedimina vēstules
Ģedimins, Lietuvas dižkunigaitis Lietuvas pasta 2008. gadā Ģedimina vēstulēm veltīta pastmarka Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ģedimina vēstules · Redzēt vairāk »
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Engelberts fon Dolens
Engelberts fon Dolens vai Engelberts no Doles (vācu: Engenbert von Dolen vai von Doehlen, latīņu: Engelbertus a Dalen) bija Tērbatas bīskaps (1323-1341), vēlāk Rīgas arhibīskaps 1341.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Engelberts fon Dolens · Redzēt vairāk »
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Frederiks II · Redzēt vairāk »
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »
Gosvins fon Hērike
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Heinrihs II Bāzedovs
Kurzemes bīskapa Heinriha mazais (augšā) un lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Hinrici D(ei) Gra(tia) Epi(scopus) Curoniensis. Heinrihs II Bāzedovs (miris 1523. gadā) bija Kurzemes bīskaps (1501—1523).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Heinrihs II Bāzedovs · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ikskili · Redzēt vairāk »
Ilcenes pils
Skats uz pils atrašanās vietu. Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ilcenes pils · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ivans III · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Jervas zeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Jervas zeme vai Jerva (igauņu: Järvamaa, latīņu: Jervia, vācu: Jerwen) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Jervas zeme · Redzēt vairāk »
Johans VII Blankenfelds
Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Johans VII Blankenfelds · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240) · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kavildas pils
Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Kavildas pils · Redzēt vairāk »
Kirumpē
Kirumpē, agrāk Kirumpeja, ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī, kas robežojas ar Veru pilsētu.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Kirumpē · Redzēt vairāk »
Kirumpejas pils
Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Kirumpejas pils · Redzēt vairāk »
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »
Kongutas pils
Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Kongutas pils · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Laisas pils
Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Laisas pils · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Lēvenvoldes
Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Leales bīskapija · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas savienības līgums
Livonijas savienības līgums ir 1435.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Lugažu pils · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Mesli · Redzēt vairāk »
Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. Mestra Kūno 1289.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali · Redzēt vairāk »
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »
Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262) · Redzēt vairāk »
Oldentornas pils
Oldentornas pils plāns (''Eduard Philipp Körber''). Oldentornas pilsdrupu apraksts (''Eduard Philipp Körber'', no Broces kolekcijas, 1801). Oldentornas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi krastā pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Oldentornas pils · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rakvere · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Randenes pils
Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Randenes pils · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)
arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »
Rekes
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rekes · Redzēt vairāk »
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ringes pils · Redzēt vairāk »
Ropi
Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ropi · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Salaspils līgums
Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »
Talkhofas pils
Pūrmaņu muižas parks. Talkhofas pils jeb Kursi pils bija viduslaiku pils pie Pedjas upes Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Talkhofas pils · Redzēt vairāk »
Tallinas bīskapi
Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Tallinas bīskapi · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Tartu · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums (1281)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Tērvetes aplenkums (1281) · Redzēt vairāk »
Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidrietumiem. 1259.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259) · Redzēt vairāk »
Tirzas kauja
Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Vaiga
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Vaiga jeb Vaijamā, (Wayga; igauņu: Vaiga, Vaiamaa, vācu: Wegele) bija neliela seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vaiga · Redzēt vairāk »
Valgas apriņķis
Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Valka (vēsturiskā pilsēta)
Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valka bija Livonijas, vēlāk Vidzemes guberņas Valkas apriņķa pilsēta, kas 1920.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Valka (vēsturiskā pilsēta) · Redzēt vairāk »
Valkas vēsture
Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »
Varbekas pils
Uz Varbekas pils pamatiem celtā ēka. Varbekas pils vietas apraksts (no Broces kolekcijas, 1800). Varbekas bīskapa pils bija Tērbatas bīskapijas mūra pils Emajegi lejtecē pie senā Tērbatas-Peipusa ūdensceļa.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Varbekas pils · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vērdiņš · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vetseke · Redzēt vairāk »
Vezenbergas pils
Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Vezenbergas pils · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Virtsu
Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Virtsu · Redzēt vairāk »
Zommerpāles pils
Zommerpāles pils, arī Semerpalu vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un Zommerpāles pils · Redzēt vairāk »
1211. gads
1211.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un 1211. gads · Redzēt vairāk »
1224. gads
1224.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un 1224. gads · Redzēt vairāk »
1379. gads
1379.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un 1379. gads · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Tērbatas bīskapija un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Igaunijas bīskaps, Tartu bīskapija, Tērbatas bīskapi, Tērbatas bīskaps, Tērbatas diecēze.
