Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Tērvete (Tērvetes pagasts)

Indekss Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.

81 attiecības: Aļģirds, Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Ailes strauts, Anna Brigadere, Arābu zirgs, Arnolds Rutkovskis, Atpūta (Svētes pagasts), Augusts Brocis, Autoceļš P103, Autoceļš P95, Šabis, Žagare, Žoržs Siksna, Ādolfs Rutkovskis, Baltijas kara apgabals, Biruta Baumane, Cepurainā neotiante, Dace Reinika, Dāvids Bīskaps, Dobele, Dobele (zeme), Dobeles novada ciemu uzskaitījums, Dobeles vēsture, Dobene, Eberhards fon Monheims, Edgars Vimba, Elfrīda Rapa, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frīdrihs Ketlers, Garozas kauja, Hofcumberges pils, Ilga Kreituse, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jānis Sakne, Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi, Johans Ādolfs Hollenhāgens, Kalnamuiža, Kalnamuižas luterāņu baznīca, Karagājieni uz Zemgali (1271), Kālija karbonāts, Klinti, Latgales vēsture, Latviešu literārā biedrība, Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums, Latvijas reģionālie autoceļi, Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi, Latvijas zirgs, Lietuvas krusta kari, Mežmuižas draudzes novads, Modris Zihmanis, ..., Nameja gredzens (filma), Pulkveža Oskara Kalpaka iela, Salpetris, Spārnene, Sprīdīši, Svēpaine, Svētā Jēkaba ceļš Latvijā, Tērvete (nozīmju atdalīšana), Tērvete (upe), Tērvetes novada ciemu uzskaitījums, Tērvetes novads, Tērvetes pagasts, Tērvetes pilskalns, Tērvetes sanatorija, Valters fon Nortekens, Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Velta Līvija Straume, Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā, Vilhelms Gilberts, Villekens fon Endorps, Zelmeņi, Zemgale (valsts), Zemgales pilskalni, 1270. gads, 1283. gads, 1286. gads, 1596. gads Latvijā, 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos, 1870. gada dziesmu diena Dobelē, 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā, 2023. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (31 vairāk) »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir Dzelzs laikmeta agrīnās fāzes (1.—5. gadsimts m.ē.) arheoloģiskie pieminekļi Latvijā, kas glabā liecības par baltu (letgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) un Baltijas somu (līvu) dzīvesveidu un materiālo kultūru.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Agrā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »

Ailes strauts

Ailes strauts (arī Abgunstene, Abgunstes strauts, Aile, Ailes upīte, Ailīte, augštecē - Līču grāvis, lejtecē - Hercogmuižas strauts, Hercogu strauts) ir Tērvetes labā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Ailes strauts · Redzēt vairāk »

Anna Brigadere

Tērvetē Anna Brigadere (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dramaturģe un dzejniece.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Anna Brigadere · Redzēt vairāk »

Arābu zirgs

Arābu zirgs jeb arābu tīrasiņu zirgs ir viena no karstasiņu šķirnēm pasaulē.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Arābu zirgs · Redzēt vairāk »

Arnolds Rutkovskis

Arnolds fon Rutkovskis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Arnolds Rutkovskis · Redzēt vairāk »

Atpūta (Svētes pagasts)

Atpūta ir ciems Jelgavas novada Svētes pagastā, pie Svētes upes, netālu no autoceļa P95 (Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža (Žagare)), piekļaujas Jelgavas pilsētas teritorijai.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Atpūta (Svētes pagasts) · Redzēt vairāk »

Augusts Brocis

Augusts Brocis (dzimis Viļķenē, miris Tērvetē) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Augusts Brocis · Redzēt vairāk »

Autoceļš P103

| | P103 autoceļš Dobele—Bauska ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Dobeli caur Kroņauci un Eleju ar Bausku.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Autoceļš P103 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P95

| | P95 autoceļš Jelgava—Tērvete—Lietuvas robeža (Žagare) ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Jelgavas centru caur Tērveti ar Lietuvas robežu pie Žagares.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Autoceļš P95 · Redzēt vairāk »

Šabis

Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Šabis · Redzēt vairāk »

Žagare

Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Žagare · Redzēt vairāk »

Žoržs Siksna

Žoržs Siksna (dzimis Augstkalnes pagastā) ir latviešu mūziķis un vokālais pedagogs.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Žoržs Siksna · Redzēt vairāk »

Ādolfs Rutkovskis

Ādolfs Rutkovskis (1820—1890) bija vācbaltiešu izcelsmes Tērvetes draudzes luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Ādolfs Rutkovskis · Redzēt vairāk »

Baltijas kara apgabals

PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju. Baltijas kara apgabals (BKA) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Baltijas kara apgabals · Redzēt vairāk »

Biruta Baumane

Biruta Baumane (dzimusi Frīdberga, mirusi) bija latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām savas paaudzes latviešu gleznotājām.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Biruta Baumane · Redzēt vairāk »

Cepurainā neotiante

Cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata (L.) Schlechter) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Cepurainā neotiante · Redzēt vairāk »

Dace Reinika

Dace Reinika (dzimusi Madonā) ir latviešu mūzikas skolotāja, diriģente, ierēdne un politiķe, pārstāv Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo un Zemnieku savienību.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dace Reinika · Redzēt vairāk »

Dāvids Bīskaps

Dāvids Bīskaps (1879—1972) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dāvids Bīskaps · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobele (zeme)

Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »

Dobeles novada ciemu uzskaitījums

Dobeles novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Dobeles novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dobeles novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dobeles vēsture

Šturna zīmējuma). Tajā apmetās Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Dobele jeb Doblene (Atskaņu hronikas tekstā: Doblên) bija viens no seno zemgaļu galvenajiem pilskalniem Zemgales ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dobeles vēsture · Redzēt vairāk »

Dobene

E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Dobene · Redzēt vairāk »

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »

Edgars Vimba

Edgars Vimba (1930) ir latviešu biologs, augstskolas pasniedzējs, Latvijas Universitātes docents, Bioloģijas fakultātes dekāns (1970—1974), mikologs, Latvijas vaskulāro augu floras un dabas aizsardzības speciālists.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Edgars Vimba · Redzēt vairāk »

Elfrīda Rapa

Jāņa Rapas un skolotājas Elfridas Petersones laulība 1934. gada 7. jūnijā Elfrīda Rapa (dzimusi Pētersone,, mirusi) bija latviešu pedagoģe un grāmatu izdevēja.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Elfrīda Rapa · Redzēt vairāk »

Formula regiminis un Kurzemes statūti

rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Garozas kauja

Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Garozas kauja · Redzēt vairāk »

Hofcumberges pils

Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »

Ilga Kreituse

Ilga Kreituse (dzimusi Ilga Grava, pēc pirmajām laulībām Ilga Gore, Tērvetē) ir latviešu politiķe, vēsturniece.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Ilga Kreituse · Redzēt vairāk »

Jaunākā Livonijas atskaņu hronika

Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Jānis Sakne

Jānis Sakne (—) bija latviešu gleznotājs — ainavists un dekorators, gleznotāju Jūlija Madernieka un Jaņa Rozentāla audzēknis.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Jānis Sakne · Redzēt vairāk »

Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi

Jelgavas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Zaļās muižas kungu māja Zaļeniekos (''Schloss Grünhof'', 1917). Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Jelgavas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi · Redzēt vairāk »

Johans Ādolfs Hollenhāgens

Hollenhāgena teoloģijas doktora disertācija ''De Sacramento In Genere'' (1670). Johans Ādolfs Hollenhāgens (–1710) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Johans Ādolfs Hollenhāgens · Redzēt vairāk »

Kalnamuiža

Kalnamuiža var būt.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Kalnamuiža · Redzēt vairāk »

Kalnamuižas luterāņu baznīca

Kalnamuižas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas dievnams, kas atrodas Tērvetē.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Kalnamuižas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Karagājieni uz Zemgali (1271)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienos uz dienvidiem. 1271.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Karagājieni uz Zemgali (1271) · Redzēt vairāk »

Kālija karbonāts

Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Kālija karbonāts · Redzēt vairāk »

Klinti

Klinti ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā uz ziemeļiem no Augstkalne.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Klinti · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums

Latvijas lielāko ciemu uzskaitījumā iekļautas Latvijas lauku apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 300.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas reģionālie autoceļi

Latvijas reģionālie autoceļi ir autotransporta kustībai paredzētie valsts autoceļi, kas iekļauti reģionālo autoceļu kategorijā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Latvijas reģionālie autoceļi · Redzēt vairāk »

Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi

Nav apraksta.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Mežmuižas draudzes novads

Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Mežmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Modris Zihmanis

Modris Zihmanis (1927–2021) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Modris Zihmanis · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (filma)

„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Nameja gredzens (filma) · Redzēt vairāk »

Pulkveža Oskara Kalpaka iela

Pulkveža Oskara Kalpaka iela ir viena no Jelgavas ielām, kas sākas pie Ozolskvēra krustojumā ar Lielo ielu, ved gar policijas ēkām, tālāk turpinās līdz Rūpniecības ielai.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Pulkveža Oskara Kalpaka iela · Redzēt vairāk »

Salpetris

Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Salpetris · Redzēt vairāk »

Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Spārnene · Redzēt vairāk »

Sprīdīši

"Sprīdīši" ir latviešu rakstnieces Annas Brigaderes memoriālais muzejs.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Sprīdīši · Redzēt vairāk »

Svēpaine

Svēpaine (arī Svēpene) ir Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Svēpaine · Redzēt vairāk »

Svētā Jēkaba ceļš Latvijā

Svētā Jēkaba ceļš Latvijā ir Svētā Jēkaba ceļa gabals Latvijā, kas sadalīts 24 posmos ar kopējo garumu 562 km.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Svētā Jēkaba ceļš Latvijā · Redzēt vairāk »

Tērvete (nozīmju atdalīšana)

Tērvete var būt.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvete (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Tērvete (upe)

Tērvete ir Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novados.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvete (upe) · Redzēt vairāk »

Tērvetes novada ciemu uzskaitījums

Tērvetes novada ģerbonis Šajā uzskatījumā apkopoti Tērvetes novada ciemi pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datubāzes.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvetes novada ciemu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Tērvetes novads

Tērvetes novads bija 2002.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »

Tērvetes pagasts

Tērvetes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvetes pagasts · Redzēt vairāk »

Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »

Tērvetes sanatorija

Tērvetes sanatorija ir bijusī Sarkanā krusta tuberkulozes sanatorija Tērvetē, kas 2004.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Tērvetes sanatorija · Redzēt vairāk »

Valters fon Nortekens

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Rābenavas Nordeku (''Nordeck zur Rabenau'') dzimtas ģerbonis (no "Johann Siebmachers Wappenbuch"). Valters fon Nortekens vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Valters fon Nortekens · Redzēt vairāk »

Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā ir vēlā dzelzs laikmeta (9.-12./13. gadsimts) arheoloģiskie pieminekļi Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Vēlā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »

Velta Līvija Straume

Velta Līvija Straume (dzimusi, Tērvetē) ir latviešu aktrise.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Velta Līvija Straume · Redzēt vairāk »

Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Latvijas vēstures institūta arheologi ir veikuši izrakumus šādās Vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gadsimts) apmetnēs un kapulaukos.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gilberts

Vilhelms Gilberts (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Vilhelms Gilberts · Redzēt vairāk »

Villekens fon Endorps

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »

Zelmeņi

Zelmeņi (agrāk Bites muiža) ir apdzīvota vieta Dobeles novadā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Zelmeņi · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales pilskalni

Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »

1270. gads

1206.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 1270. gads · Redzēt vairāk »

1283. gads

1283.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 1283. gads · Redzēt vairāk »

1286. gads

1286.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 1286. gads · Redzēt vairāk »

1596. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1596.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 1596. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos

Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. 1864.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos · Redzēt vairāk »

1870. gada dziesmu diena Dobelē

Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki. 1870.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 1870. gada dziesmu diena Dobelē · Redzēt vairāk »

2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā

2009.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Jaunums!!: Tērvete (Tērvetes pagasts) un 2023. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Tērvete, Tērvete (ciems).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »