Satura rādītājs
249 attiecības: Ahtems Seitablajevs, Aleksejenko, Alušta, Alupka, Amerikas Balss, Anastasija Daugule, Anastasija Dmitruka, Andrijs Capļijenko, Andrijs Heruss, Antoņenko, Atkrieviskošana, Austrumslāvu valodas, Austrumu solījumi, Ševčenko, Ševčuks, Šostaks, Ļubļinas trīsstūris, Čečenu valoda, Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Čumaki, Bahmutas kauja, Baltais krauklis, Baltkrievija, Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, Berezina, Bezbožņik (avīze), Bilohirska, Boiko, Borisenko, Brālis 2, Cisleitānija, Davidenko, Džankoja, Deklarācija par Ukrainas valsts suverenitāti, Demčenko, Dievs piedos, DIGI MEDIA, Dmitrijs Gordons, Dmitro Butrijs, Dmitro Luņins, Donas karaspēka apgabals, Donuzlavs, Eiropa, Eiropas Savienības valodas, Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Emsas ukazs, Encyclopedia of Life, Enerhodara, Euronews, ... Izvērst indekss (199 vairāk) »
Ahtems Seitablajevs
Ahtems Seitablajevs 2018. gadā Ahtems Seitablajevs (krimas tatāru: Ahtem Şevket oğlu Seit-Abla, ukraiņu: Ахтем Шевкетович Сеітаблаєв, dzimis 1972. gada 11. decembrī Jangijulā, Taškentas apgabalā, Uzbekijas PSR, PSRS) ir Krimas tatāru izcelsmes Ukrainas aktieris un režisors.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ahtems Seitablajevs
Aleksejenko
Aleksejenko ir daļēji krieviskota ukraiņu cilmes uzvārda Oleksijenko versija.
Skatīt Ukraiņu valoda un Aleksejenko
Alušta
Alušta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Alušta
Alupka
Alupka (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā 100 km no republikas galvaspilsētas Simferopoles.
Skatīt Ukraiņu valoda un Alupka
Amerikas Balss
Raidstacijas "Amerikas Balss" (''Voice of America, VOA'') logo VOA intervāla signāls (''Yankee Doodle'') Amerikas Balss ir ASV Valsts departamenta no 1956.
Skatīt Ukraiņu valoda un Amerikas Balss
Anastasija Daugule
Anastasija Daugule (ukraiņu: Анастасія Даугуле; dzimusi 1986. gada 18. novembrī Rīgā) ir latviešu izcelsmes Ukrainas televīzijas raidījumu vadītāja un žurnāliste.
Skatīt Ukraiņu valoda un Anastasija Daugule
Anastasija Dmitruka
Anastasija Dmitruka (dzimusi 1991. gada 31. janvārī Ņižinā, Čerņihivas apgabals) ir ukraiņu dzejniece.
Skatīt Ukraiņu valoda un Anastasija Dmitruka
Andrijs Capļijenko
Irākā Andrijs Capļijenko (dzimis 1968. gada 12. oktobrī Harkivā, Ukrainas PSR, PSRS) ir ukraiņu televīzijas žurnālists, rakstnieks, raidījumu vadītājs un scenārists.
Skatīt Ukraiņu valoda un Andrijs Capļijenko
Andrijs Heruss
Andrijs Heruss (ukraiņu: Андрій Герус, dzimis 1995. gada 10. novembrī) ir ukraiņu karavīrs, UBS Gaisa spēku kapteinis, iznīcinātāja MiG-29 pilots, Krievijas—Ukrainas kara dalībnieks.
Skatīt Ukraiņu valoda un Andrijs Heruss
Antoņenko
Antoņenko (no personvārda Antons (Анто́н)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Antoņenko
Atkrieviskošana
Mazā Nometņu ielas nosaukuma plāksnīte, kurā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aizkrāsots nosaukums krievu valodā Atkrieviskošana jeb derusifikācija ir pārkrievošanā zaudētās nacionālas valsts vai tautas identitātes, valodas, kultūras un vēsturiskās atmiņas atjaunošana.
Skatīt Ukraiņu valoda un Atkrieviskošana
Austrumslāvu valodas
Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.
Skatīt Ukraiņu valoda un Austrumslāvu valodas
Austrumu solījumi
"Austrumu solījumi" ir 2007.
Skatīt Ukraiņu valoda un Austrumu solījumi
Ševčenko
Ševčenko (no швець — 'kurpnieks') ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ševčenko
Ševčuks
Ševčuks (no швець — 'kurpnieks'; sieviešu dzimtē Ševčuka (Шевчу́ка)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ševčuks
Šostaks
Šostaks (sieviešu dzimtē Šostaka) ir ukraiņu/poļu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Šostaks
Ļubļinas trīsstūris
Ļubļinas trīsstūris ir trīspusēja politiskās, ekonomiskās, kultūras un sociālās sadarbības platforma starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu, kuras mērķis ir atbalstīt Ukrainas integrāciju ES.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ļubļinas trīsstūris
Čečenu valoda
Čečenu valoda (Нохчийн мотт / Noxçiyn mott) ir nahu-dagestāniešu saimes valoda, kurā runā vairāk kā 1,3 miljoni čečenu galvenokārt Krievijas Federācijas Čečenijas Republikā, kā arī čečenu diaspora Krievijā, Jordānijā, Sīrijā un Turcijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Čečenu valoda
Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 11 reizes, debitējot 2007. gada konkursā, kad Čehiju pārstāvēja Kabát ar dziesmu Malá dáma.
Skatīt Ukraiņu valoda un Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Čumaki
Ukrainas čumaks 1841. gads Čumaki bija vēsturiska nodarbošanās mūsdienu Ukrainas un Dienvidkrievijas teritorijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Čumaki
Bahmutas kauja
Pilsētas dienvidrietumu daļa (2023. gada 23. aprīlis) Bahmutas kauja (ukraiņu: Битва за Бахмут) ir kauju sērija starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas bruņotajiem spēkiem, kurus atbalsta Vāgnera grupa, karadarbības laikā, kas kopš 2022.
Skatīt Ukraiņu valoda un Bahmutas kauja
Baltais krauklis
"Baltais krauklis" ir 2022.
Skatīt Ukraiņu valoda un Baltais krauklis
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Baltkrievija
Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ikgadējs mūzikas konkurss, ko organizē Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU).
Skatīt Ukraiņu valoda un Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
Berezina
Berezina var būt.
Skatīt Ukraiņu valoda un Berezina
Bezbožņik (avīze)
"Bezbožņik" (— 'bezdievis') bija ateistiska satura avīze, kas tika izdota Padomju Krievijā, pēc tam Padomju Savienībā no 1922.
Skatīt Ukraiņu valoda un Bezbožņik (avīze)
Bilohirska
Bilohirska jeb Karasuvbazara ir pilsēta Krimas Autonomajā Republikā, Bilohirskas rajona administratīvais centrs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Bilohirska
Boiko
Boiko (no etnonīma boiki (бойки)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Boiko
Borisenko
Borisenko (no personvārda Boriss (Борис)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Borisenko
Brālis 2
"Brālis 2" ir 2000.
Skatīt Ukraiņu valoda un Brālis 2
Cisleitānija
Cisleitānija, (vācu: Cisleithanien) oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes (vācu: Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder), bija nosaukums vienai no divām galvenajām Austroungārijas daļām no 1867.
Skatīt Ukraiņu valoda un Cisleitānija
Davidenko
Davidenko (arī Давиде́нко) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Davidenko
Džankoja
Džankoja (ukraiņu un) ir pilsēta Krimas pussalas ziemeļos Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Džankoja
Deklarācija par Ukrainas valsts suverenitāti
Pastmarka par godu Ukrainas Valsts suverenitātes deklarācijas pieņemšanai Deklarācija par Ukrainas valsts suverenitāti (ukraiņu: Декларація про державний суверенітет України) ir dokuments, ar kuru tiek pasludināta Ukrainas valsts suverenitāte.
Skatīt Ukraiņu valoda un Deklarācija par Ukrainas valsts suverenitāti
Demčenko
Demčenko ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Demčenko
Dievs piedos
"Dievs piedos" ir Ukrainas īsmetrāžas spēlfilma, kuras režisors ir Ohanness Hačatrjans.
Skatīt Ukraiņu valoda un Dievs piedos
DIGI MEDIA
DIGI MEDIA (izruna: dˈid͡ʒiˈmidiə) ir lielākais no mediju lokalizācijas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar 14 ierakstu studijām, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu: dublāžu, subtitrēšanu, tulkošanu, balss ierakstus un ieskaņošanu televīzijas kanāliem un filmu izplatītājiem.
Skatīt Ukraiņu valoda un DIGI MEDIA
Dmitrijs Gordons
Dmitrijs Gordons (krievu: Дмитрий Ильич Гордон) jeb Dmitro Hordons (ukraiņu: Дмитро Ілліч Гордон; dzimis Kijivā) ir Ukrainas žurnālists, TV raidījumu vadītājs, blogeris, politiķis, mūziķis un uzņēmējs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Dmitrijs Gordons
Dmitro Butrijs
Dmitro Butrijs (ukraiņu: Дмитро Стефанович Бутрій; dzimis 1973. gada 15. martā Čornobajivkā, Bilozerkas rajonā, tagad Hersonas rajonā, Hersonas apgabalā) ir ukraiņu politiķis, ierēdnis, Hersonas apgabala valsts pārvaldes vadītāja 1.
Skatīt Ukraiņu valoda un Dmitro Butrijs
Dmitro Luņins
Dmitro Luņins (ukraiņu: Дмитро Сергійович Лунін; dzimis 1980. gada 31. martā), ir ukraiņu uzņēmējs, tiesību zinātņu doktors un valstsvīrs, kurš pašlaik ir Poltavas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs kopš 2021. gada 24. decembra.
Skatīt Ukraiņu valoda un Dmitro Luņins
Donas karaspēka apgabals
Donas karaspēka apgabals bija Krievijas Impērijas administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas kazaki kā īpaša etnosociāla grupa.
Skatīt Ukraiņu valoda un Donas karaspēka apgabals
Donuzlavs
Donuzlavs (ukraiņu un) ir ezers Krimas rietumu piekrastē Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Donuzlavs
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Ukraiņu valoda un Eiropa
Eiropas Savienības valodas
Eiropas Savienības oficiālās valodas. Eiropas Savienības valodas ir valodas, kuras lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Eiropas Savienības valodas
Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.
Skatīt Ukraiņu valoda un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji
Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējušas 68 dziesmas.
Skatīt Ukraiņu valoda un Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji
Emsas ukazs
Bādemsā. Emsas ukazs bija Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II 1876.
Skatīt Ukraiņu valoda un Emsas ukazs
Encyclopedia of Life
Encyclopedia of Life (latviski - Dzīvības Enciklopēdija) ir bezmaksas tiešsaistes enciklopēdija, kas paredzēta visu zinātnei zināmo 1,9 miljonu dzīvo sugu dokumentēšanai.
Skatīt Ukraiņu valoda un Encyclopedia of Life
Enerhodara
Enerhodara ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas apgabala Vasiļivkas rajonā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Enerhodara
Euronews
Euronews ir Eiropas ikdienas 24 stundu ziņu kanāls, kas apvieno pasaules notikumu video hroniku ar audio komentāriem trīspadsmit valodās.
Skatīt Ukraiņu valoda un Euronews
Fedorčuks
Fedorčuks (no personvārda Fedors (Федор); sieviešu dzimtē Fedorčuka) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Fedorčuks
Fomins & Kleins
Fomins & Kleins ir latviešu rokgrupa no Liepājas, ko 2002.
Skatīt Ukraiņu valoda un Fomins & Kleins
Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (ukraiņu: Головне управління розвідки Міністерства оборони України, ГУР МО) ir Ukrainas valdības militārais izlūkdienests.
Skatīt Ukraiņu valoda un Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)
Gapoņenko
Gapoņenko (no personvārda Gapons (Гапо́н)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Gapoņenko
Harijs Heislers
Harijs Heislers (vāc. Häussler; dzimis, miris) bija vācbaltu cilmes latviešu žurnālists, mūziķis, gleznotājs, šahists, viens no interesantākajiem un populārākajiem dzejniekiem Latvijas PSR 20.
Skatīt Ukraiņu valoda un Harijs Heislers
Harkivas kauja (2022)
Harkivas Universitātes Ekonomikas fakultāte Harkivas kauja (ukraiņu: Битва за Харків) bija karadarbības Harkivas pilsētā un Harkivas apgabalā starp Krievijas bruņotajiem spēkiem un Ukrainas bruņotajiem spēkiem Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Harkivas kauja (2022)
Hetmanāts
Hetmanāts, oficiāli Zaporižjas Armija (ukraiņu: Військо Запорозьке; latīņu: Exercitus Zaporoviensis), bija Ukrainas kazaku valsts mūsdienu Centrālukrainas reģionā, kas pastāvēja no 1649. līdz 1764. gadam (lai gan tās administratīvi tiesiskā sistēma pastāvēja līdz 1782.
Skatīt Ukraiņu valoda un Hetmanāts
Hetmanis
Hetmanis (ukraiņu: гетьман, poļu: hetman, čehu: hejtman, rumāņu: hatman) ir vēsturisks armijas komandiera nosaukums un karavadoņa tituls Centrālajā un Austrumeiropā, no 15. līdz 18. gadsimtam.
Skatīt Ukraiņu valoda un Hetmanis
Hrihorijs Skovoroda
Hrihorijs Skovoroda (dzimis, miris) bija Slobodas Ukrainas ukraiņu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists.
Skatīt Ukraiņu valoda un Hrihorijs Skovoroda
ICTV
ICTV (no angļu: International Commercial Television) ir privāts informatīvi izglītojošs televīzijas kanāls Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un ICTV
Inter (TV kanāls)
Inter — prokrievisks informatīvi izklaidējošs televīzijas kanāls Ukrainā, kas pieder oligarham Dmitro Firtašam (Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sankcionēts) un politiķim Serhijam Ļovočkinam (prokrieviskā, nu jau aizliegtā partija "Opozīcijas platforma - Par dzīvi" (Опозиційна платформа — За життя)).
Skatīt Ukraiņu valoda un Inter (TV kanāls)
Inter+
Inter+ (ukraiņu: Інтер+) ir starptautisks Ukrainas satelītelevīzijas kanāls, televīzijas kanāla Inter starptautiskā versija.
Skatīt Ukraiņu valoda un Inter+
ISO 639-1 kodu saraksts
ISO 639 ir trīs kodu saraksti.
Skatīt Ukraiņu valoda un ISO 639-1 kodu saraksts
Ita Kozakeviča
Ita Marija Kozakeviča (—) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ita Kozakeviča
Ivans Franko
Ivans Franko (dzimis, miris) bija ukraiņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, kritiķis, žurnālists, tulkotājs, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ivans Franko
Jalta
Jalta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jalta
Janīna Sokolova
Janīna Sokolova (ukraiņu: Яніна Михайлівна Соколова; dzimusi) — ukraiņu žurnāliste, sabiedriskā aktīviste, blogere.
Skatīt Ukraiņu valoda un Janīna Sokolova
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Skatīt Ukraiņu valoda un Janvāris
Jarila
Doneckā Jarila (ukraiņu un, Ярила, no krievu яровой — 'pavasarī sēts', ярка — 'pavasarī dzimis jērs' un ukraiņu ярнiй — 'pavasarīgs, jauns, spēkpilns') slāvu mitoloģijā ir pavasara auglības dievība.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jarila
Jaunkrievija (konfederācija)
Jaunkrievija, arī Tautu Republiku savienība (Сою́з наро́дныхреспу́блик, Союз народнихреспублік), bija piedāvāta konfederācija, kuru veidotu pašpasludinātās Doneckas tautas republika un Luhanskas tautas republika, kas atrodas Ukrainas austrumos un robežojas ar Krieviju.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jaunkrievija (konfederācija)
Jūlija Saņina
Jūlija Bebko (dzimusi Holovaņa; ukraiņu: Юлія Олександрівна Бебко (Головань), dzimusi 1990. gada 11. oktobrī), profesionāli pazīstama kā Jūlija Saņina (Юлія Саніна), ir ukraiņu dziedātāja un Ukrainas alternatīvā roka grupas The Hardkiss vadošā soliste.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jūlija Saņina
Jefimenko
Jefimenko (no personvārda Jefīmijs (Євфимій)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jefimenko
Jekaterinoslavas guberņa
Jekaterinoslavas guberņas etniskais sastāvs 1897. gadā (ukraiņu valodā). Jekaterinoslavas guberņa (krievu: Екатеринославская губерния) jeb Katerinoslavas guberņa bija Krievijas Impērijas (1802–1917), vēlāk Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas (1918–1920), Ukrainas PSR guberņa (1919–1925), kas pastāvēja mūsdienu Dņepropetrovskas, Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jekaterinoslavas guberņa
Jozefs Nesvadba
Jozefs Nesvadba (dzimis, miris) bija čehu rakstnieks, viens no sociālisma laikmeta nozīmīgākajiem Čehoslovākijas zinātniskās fantastikas žanra pārstāvjiem, tulkotājs, scenārists, psihiatrs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Jozefs Nesvadba
Karaīmi
Karaīmi ir tjurku cilmes valodā runājoša tauta, kas praktizē specifisku jūdaisma paveidu — karaīmismu.
Skatīt Ukraiņu valoda un Karaīmi
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Skatīt Ukraiņu valoda un Karalis
Karpatu Ukraina
Karpatu Ukrainas karte 1939. gadā Karpatu Ukraina (ukraiņu: Карпатська Україна) bija īslaicīgi pastāvējusi neatzīta valsts, kas tika pasludināta 1939.
Skatīt Ukraiņu valoda un Karpatu Ukraina
Kaukāza valodas
Kaukāza tautu karte Kaukāza valodas Kaukāza valodas ir Kaukāza reģionā lietoto valodu kopums — no ārienes ienākušās valodas un vietējās kaukāziešu valodas, kuru pratēji dažreiz nepārsniedz viena ciema vai apgabala robežas.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kaukāza valodas
Kļimenko
Kļimenko (no personvārda Kļims (Клим), kas savukārt nācis no latīņu Klements (Clemens)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kļimenko
Kiborgi (filma)
"Kiborgi" ir 2017.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kiborgi (filma)
Kijivas guberņa
Kijevas guberņa (krievu: Киевская губерния) jeb Kijivas guberņa (ukraiņu: Київська губернія) — Krievijas Impērijas (1708–1764; 1796–1917), vēlāk Ukrainas Valsts un Ukrainas Tautas Republikas (1917–1920), kā arī Ukrainas PSR guberņa (1919–1925), kas pastāvēja (ar pārtraukumiem) no 1708.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kijivas guberņa
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kirilica
Kirils Geniks
Kirils Geniks (1857—1925) Kirils Geniks (dzimis 1857. gadā, miris) bija Kanādas ukraiņu imigrācijas aģents un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kirils Geniks
Kličko
Kličko ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kličko
Knuts Skujenieks
Knuts Skujenieks (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists.
Skatīt Ukraiņu valoda un Knuts Skujenieks
Kobzar
Kobzar ( — 'dziesminieks') ir ukraiņu dzejnieka un glezontāja Tarasa Ševčenko 1840.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kobzar
Konoņenko
Konoņenko (no personvārda Konons (Ко́нон)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Konoņenko
Kovaļenko
Kovaļenko (no vārda кова́ль — 'kalējs') ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kovaļenko
Krasovska
Krasovska (vīriešu dzimtē Krasovskis (Красовський)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krasovska
Kravčuks
Kravčuks (no кравець — 'drēbnieks'; sieviešu dzimtē Kravčuka (Кравчу́ка)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kravčuks
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krievija
Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 23 reizes, debitējot 1994.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievu alfabēta transliterācija
Krievu alfabēta transliterācija jeb romanizācija ir krievu valodas transliterācija no kirilicas uz latīņu alfabētu.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krievu alfabēta transliterācija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krievu valoda
Krimas apgabals (PSRS)
Krimas apgabals Ukrainas PSR kartē Krimas apgabals (ukraiņu: Кримска область) bija PSRS administratīva vienība, kas pastāvēja no 1945.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krimas apgabals (PSRS)
Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome
Simferopolē Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome (ukraiņu: Верховна Рада Автономної Республіки Крим, krimas tatāru: Qırım Muhtar Cumhuriyetiniñ Yuqarı Radası) bija Ukrainas Krimas Autonomās Republikas vienpalātas parlaments.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome
Krimas Republika
Krimas Republika ir Krievijas—Ukrainas kara laikā anektēta Ukrainas daļa Krimas pussalā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Krimas Republika
Kubaņas apgabals
Detalizēta Kubaņas apgabala karte Kubaņas apgabals (ukraiņu: Кубанська область, krievu: Кубанская область) bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, Kubaņas kazaku karaspēka teritorija, kas pastāvēja no 1860.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kubaņas apgabals
Kubaņas kazaki
Kubaņas kazaki Kubaņas kazaki ir Krievijas Impērijas Ziemeļkaukāza kazaku kārtas daļa, kā arī tauta, kas apdzīvo mūsdienu Krasnodaras novadu, Stavropoles novada rietumu daļu, Rostovas apgabala dienvidus.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kubaņas kazaki
Kubaņas kazaku koris
Kubaņas kazaku koris (krievu: Кубанский казачий хор, ukraiņu: Кубанський козачий хор) ir 1811.
Skatīt Ukraiņu valoda un Kubaņas kazaku koris
Labā krasta Ukraina
Labā krasta Ukrainas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē Dienvidu labā krasta Ukraina (gaiši zaļa) kā Osmaņu impērijas vasalis Labā krasta Ukraina (ukraiņu: Правобережна Україна, krievu: Правобережная Украина, poļu: Prawobrzeżna Ukraina) ir vēsturisks novads mūsdienu Ukrainas teritorijā, Dņepras labajā (rietumu) krastā, kura teritorijā ietilpst mūsdienu Vinnicas, Žitomiras, Kirovohradas apgabali, kā arī Kijivas un Čerkasu apgabalu rietumu daļas.
Skatīt Ukraiņu valoda un Labā krasta Ukraina
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Latvija
Lazarenko
Lazarenko (no personvārda Lazars (Лазар)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Lazarenko
Lāsumainais sesks
Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).
Skatīt Ukraiņu valoda un Lāsumainais sesks
Leģions "Krievijas Brīvība"
Leģiona uzšuve Leģions "Krievijas Brīvība" (ukraiņu: Легiон «Свобода Росiї») ir Ukrainas bruņoto spēku militārā vienība, kas, pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, tika izveidota no Krievijas karagūstekņiem un brīvprātīgajiem, kuri pārbēga uz Ukrainu.
Skatīt Ukraiņu valoda un Leģions "Krievijas Brīvība"
Leonīds Esterkins
Leonīds Esterkins (dzimis 1954. gada 7. novembrī, Nikolajevā, Ukrainā) ir Latvijas uzņēmējs, dibinātājs un lielākais akcionārs Rietumu Bankā — Latvijas lielākajā vietējā kapitāla bankā, kas ir viena no četrām vadošajām bankām valstī.
Skatīt Ukraiņu valoda un Leonīds Esterkins
Lesja Ukrainka
Lesja Ukrainka (īstajā vārdā Larisa Kosača-Kvitka; dzimusi, mirusi) bija ukraiņu dzejniece, dramaturģe, rakstniece, tulkotāja, publiciste un sabiedriskā darbiniece.
Skatīt Ukraiņu valoda un Lesja Ukrainka
Lesjas Ukrainkas Volīnijas Nacionālā universitāte
Lesjas Ukrainkas Volīnijas Nacionālā universitāte (ukraiņu: Волинський національний університет імені Лесі Українки) ir augstākās izglītības iestāde Luckā, Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Lesjas Ukrainkas Volīnijas Nacionālā universitāte
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ligatūra
Mana dziesma
"Mana dziesma" ir Renāra Kaupera komponēta dziesma, kuru pirmo reizi atskaņoja 2005.
Skatīt Ukraiņu valoda un Mana dziesma
Māra Poļakova
Māra Poļakova ir latviešu tulkotāja.
Skatīt Ukraiņu valoda un Māra Poļakova
Meļņičenko
Meļņičenko (no мельник — 'dzirnavnieks') ir izplatīts ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Meļņičenko
Meļņiks
Meļņiks (krievu vai — 'dzirnavnieks'; sieviešu dzimtē Meļņika) ir krievu vai ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Meļņiks
Moldāvi
Moldāvi, arī moldāvieši (moldāvu un), ir romāņu tauta Austrumeiropā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Moldāvi
Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (rumāņu: Republica Autonomă Sovietică Socialistă Moldovenească, moldāvu: Република Аутономэ Советикэ Cочиалистэ Молдовеняскэ, ukraiņu: Молдавська Автономна Радянська Соціалістична Республіка, krievu: Молдавская Автономная Советская Социалистическая Республика) pastāvēja Ukrainas PSR sastāvā no 1924.
Skatīt Ukraiņu valoda un Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Moldova
Muzičuka
Muzičuka (vīriešu dzimtē Muzičuks) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Muzičuka
Nacionālo devīžu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas valstu (arī bijušo/agrāko) un teritoriju (arī atkarīgo teritoriju) devīzes (moto).
Skatīt Ukraiņu valoda un Nacionālo devīžu uzskaitījums
Nadija Dorofejeva
Nadija Dorofejeva (ukraiņu: Надія Володимирівна Дорофєєва; dzimusi 1990. gada 21. aprīlī), profesionāli pazīstama arī kā DOROFEEVA, ir ukraiņu dziedātāja, komponiste, dizainere, video blogere un aktrise.
Skatīt Ukraiņu valoda un Nadija Dorofejeva
Nataļa Ostrovska
Nataļa Ostrovska (ukraiņu: Наталя Олександрівна Островська, dzimusi 1993. gada 14. novembrī Dņipro) ir Ukrainas televīzijas raidījumu vadītāja, žurnāliste, korespondente un raidījuma TSN vadītāja televīzijas kanālā 1+1.
Skatīt Ukraiņu valoda un Nataļa Ostrovska
Nikons (patriarhs)
Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.
Skatīt Ukraiņu valoda un Nikons (patriarhs)
Oļa Poļakova
Oļha Poļakova (ukraiņu: Ольга Юріївна Полякова; dzimusi 1979. gada 17. janvārī, Vinnicā), labāk pazīstama kā Oļa Poļakova, ir ukraiņu dziedātāja, blogere, TV raidījumu vadītāja, komiķe un aktrise.
Skatīt Ukraiņu valoda un Oļa Poļakova
Oņiščuks
Oņiščuks (sieviešu dzimtē Oņiščuka) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Oņiščuks
Odesas guberņa
Odesas guberņa (ukraiņu: Одеська губернія) bija Ukrainas PSR guberņa, kas tika izveidota 1920.
Skatīt Ukraiņu valoda un Odesas guberņa
Odesas Militārā akadēmija
Odesas Militārā akadēmija ir augstākās militārās izglītības iestāde Odesā, Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Odesas Militārā akadēmija
Olehs Siņehubovs
Olehs Siņehubovs (ukraiņu: Олег Васильович Синєгубов; dzimis 1983. gada 10. augustā Harkivā) ir ukraiņu jurists, advokāts un tieslietu zinātņu doktors, kurš kopš 2021. gada 24. decembra ir pašreizējais Harkivas apgabala gubernators.
Skatīt Ukraiņu valoda un Olehs Siņehubovs
Oleksandrs Staruhs
Oleksandrs Staruhs (ukraiņu: Олександр Васильович Старух; dzimis 1973. gada 28. aprīlī Zaporižjā) ir ukraiņu vēsturnieks un politiķis.
Skatīt Ukraiņu valoda un Oleksandrs Staruhs
Olena Zelenska
Olena Zelenska (dzimusi Kijaško;; dzimusi 1978. gada 6. februārī) ir ukraiņu scenāriste, kā arī Ukrainas pirmā lēdija kā prezidenta Volodimira Zelenska sieva.
Skatīt Ukraiņu valoda un Olena Zelenska
Ostapenko
Ostapenko (no personvārda Ostaps (Оста́п)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ostapenko
Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību
„Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību” ir Vladimira Putina aptuveni 5000 vārdus gara eseja, ko 2021.
Skatīt Ukraiņu valoda un Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību
Pavlo Kirilenko
Pavlo Kirilenko (ukraiņu: Павло Олександрович Кириленко; dzimis 1986. gada 5. maijā Makijivkā, Ukrainā) ir ukraiņu prokurors un politiķis.
Skatīt Ukraiņu valoda un Pavlo Kirilenko
Pavlova
Pavlova (un, no personvārda Pavlo (Павло́); vīriešu dzimtē Pavlovs (Па́влов)) ir krievu un bulgāru cilmes uzvārds, kam ukraiņu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Pavlivs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Pavlova
Pavlovs
Pavlovs (krievu un, no personvārda Pavlo (Павло́); sieviešu dzimtē Pavlova (Па́влова)) ir krievu un bulgāru cilmes uzvārds, kam ukraiņu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Pavlivs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Pavlovs
Petrenko
Petrenko (no personvārda Petro (Петро́)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Petrenko
Petrovs
Petrovs ( — 'Pjotra (Пётр), Petara (Петър) dēls'; sieviešu dzimtē Petrova) ir izplatīts krievu un bulgāru cilmes uzvārds, kam ukraiņu valodā sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — Petrivs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Petrovs
Piedņestra
Piedņestras Moldāvu Republika (moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ), saīsinājumā PMR, ir starptautiski neatzīta valsts Austrumeiropā, kas atrodas pārsvarā Dņestras kreisajā krastā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Piedņestra
Piekarpatu Rutēnija
Piekarpatu Rutēnija, reizēm Rutēnija, no 1920.
Skatīt Ukraiņu valoda un Piekarpatu Rutēnija
Plutonija
"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Skatīt Ukraiņu valoda un Plutonija
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Ukraiņu valoda un Poļu valoda
Podolijas guberņa
Podolijas guberņa (krievu: Подольская губерния, ukraiņu: Подільська губернія) bija Krievijas Impērijas (1793—1917), vēlāk Ukrainas Tautas Republikas (1917—1921), kā arī Ukrainas PSR guberņa (1921—1925), vēsturiskajā Podolijas reģionā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Podolijas guberņa
Poltavas guberņa
Poltavas guberņa (krievu: Полтавская губерния, ukraiņu: Полтавська губернія) bija Krievijas Impērijas (1802—1917), vēlāk Ukrainas Tautas Republikas (1917—1921), kā arī Ukrainas PSR guberņa (1921—1925), vēsturiskajā kreisā krasta Ukrainas reģionā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Poltavas guberņa
Prestižs (valodniecība)
Prestižs sociolingvistikā ir pakāpe, kādā kādas kopienas pārstāvji ciena vai piešķir sociālu vērtību kādai noteiktai valodai, dialektam vai runas paveidam.
Skatīt Ukraiņu valoda un Prestižs (valodniecība)
Rada (televīzijas kanāls)
RADA (ukraiņu: РАДА) ir Ukrainas Augstākās Radas oficiālais informatīvi analītisks televīzijas kanāls, kas aptver un pēta Ukrainas Augstākās Radas, komiteju, komisiju, Ukrainas tautas deputātu, parlamenta frakciju un grupu, kā arī vietējo pašvaldību iestāžu darbību, pēc darbības pārformatēšanas izstrādā analītiski oriģinālus raidījumus kā daļu no peļņas gūšanas mērķa.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rada (televīzijas kanāls)
Radio Brīvā Eiropa
"Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" ir ASV valdības finansēta starptautiska raidorganizācija, kas izplata ziņas un analītiskus raidījumus Austrumeiropas, Centrālāzijas un Vidējo Austrumu valstīs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Radio Brīvā Eiropa
Rūdolfs Blaumanis
Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rūdolfs Blaumanis
Rietumukraina
Rietumukraina. Sarkanā krāsā iezīmēti tradicionāli Rietumukrainai pieskaitāmie apgabali, dzeltenā - tai reizēm pieskaitāmie Žitomiras, Vinnicas un Hmeļnickas apgabali, brūnā - Volīnija un Rivnu apgabals Rietumukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, gandrīz vienmēr tajā ir iekļauti mūsdienu Ukrainas Čerņivcu, Ivanofrankivskas, Ļvivas, Ternopiļas un Aizkarpatu apgabali, kā arī Volīnijas un Rivnes apgabali.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rietumukraina
Rietumukrainas Tautas Republika
Republikas teritorija Rietumukrainas Tautas Republika (ukraiņu: Західноукраїнська Народна Республіка) bija starptautiski neatzīta valsts, kas pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma pastāvēja bijušās Galīcijas un Lodomērijas karalistes teritorijā 1918.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rietumukrainas Tautas Republika
Romanenko (uzvārds)
Romanenko (ukraiņu: Романенко) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Romanenko (uzvārds)
Romankošs
Romankošs (ukraiņu un) ir Krimas kalnu augstākā virsotne.
Skatīt Ukraiņu valoda un Romankošs
Rudenko
Rudenko (no руди́й — 'rudais') ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rudenko
Rumāņu īpašvārdu atveidošana
Rumāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rumāņu īpašvārdu atveidošana
Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rumāņu valoda
Rusīni
Rusīni, zināmi arī kā Karpatijas rutēņi, ir austrumslāvu tauta, kura galvenokārt dzīvo Ukrainas rietumos (Aizkarpatu apgabalā), Slovākijas austrumos, Polijas dienvidos un Serbijas ziemeļos.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rusīni
Rusīnu valoda
Rusīnu valoda (русиньскый язык) ir austrumslāvu valoda, kurā galvenokārt runā rusīni.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rusīnu valoda
Ruska
Ruska var būt.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ruska
Rutēņi
Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rutēņi
Rutēņu valoda
Franciska Skarinas rutēņu valodā tulkotā un iespiestā Bībele (1517—1519). Rutēņu valoda (руська мова, проста мова) ir izzudusi austrumslāvu valoda, kurā runāja Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā dzīvojošie rutēņi.
Skatīt Ukraiņu valoda un Rutēņu valoda
Saki
Saki (ukraiņu un) vai Saka ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos.
Skatīt Ukraiņu valoda un Saki
Savčenko
Savčenko ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Savčenko
Sļesarenko
Sļesarenko (no слėсарь — 'atslēdznieks') ir daļēji krieviskota ukraiņu cilmes uzvārda Sļusarenko (Слюсаренко) forma.
Skatīt Ukraiņu valoda un Sļesarenko
Semeņenko
Semeņenko ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Semeņenko
Semerenko
Semerenko ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Semerenko
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Skatīt Ukraiņu valoda un Senkrievu valoda
Serhijs Hlaņs
Serhijs Hlaņs (ukraiņu: Сергій Володимирович Хлань, dzimis 1972. gada 29. jūnijā Sņihurivkā, Mikolajivas apgabalā Ukrainā) ir ukraiņu politiķis, Hersonas apgabala radas deputāts, apgabala gubernatora padomnieks un bijušais Augstākās Radas deputāts.
Skatīt Ukraiņu valoda un Serhijs Hlaņs
Sevastopole
Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Sevastopole
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Skatīt Ukraiņu valoda un Siers
Slāvismi
čehu: ''píšťala'' — 'svilpe') Slāvismi ir vārdi, izteicieni un citas (leksikas, gramatikas, fonētikas u.c.) īpašības, kas aizgūtas no slāvu valodas vai ar tās starpniecību pārņemtas citā valodā (gan slāvu, gan neslāvu valodā).
Skatīt Ukraiņu valoda un Slāvismi
Sofija Rotaru
Sofija Rotaru-Jevdokimenko (dzimusi) ir rumāņu izcelsmes Ukrainas dziedātāja.
Skatīt Ukraiņu valoda un Sofija Rotaru
Starptautiskais Slāvu Kanāls
Starptautiskais Slāvu Kanāls (SCI) ir televīzija Ukrainā, kas raida kopš.
Skatīt Ukraiņu valoda un Starptautiskais Slāvu Kanāls
Stepaņenko
Stepaņenko (no personvārda Stepans (Степа́н)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Stepaņenko
Sudaka
Sudaka (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta un vīna rūpniecības centrs Ukrainā, Krimas pussalas dienvidu krastā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Sudaka
Suržiks
Suržika piemērs Suržiks ir sarunvaloda, ko veido ukraiņu un krievu valodas sajaukums.
Skatīt Ukraiņu valoda un Suržiks
Svingeri (filmu sērija)
"Svingeri" ir Latvijas filmu sērija, kuras režisors ir Andrejs Ēķis.
Skatīt Ukraiņu valoda un Svingeri (filmu sērija)
Talrids Rullis
Talrids Rullis (dzimis Ventspilī, miris) bija latviešu tulkotājs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Talrids Rullis
Tarasenko
Tarasenko (no personvārda Tarass (Та́рас)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Tarasenko
Tarass Ševčenko
Pēc atbrīvošanas no karadienesta (1858). Tarass Ševčenko (dzimis, miris) bija ukraiņu dzejnieks un mākslinieks.
Skatīt Ukraiņu valoda un Tarass Ševčenko
Tautas kalps (partija)
"Tautas kalps" (ukraiņu: Слуга народу) ir sociāli liberāla, centriska un proeiropeiska politiskā partija Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Tautas kalps (partija)
Tautas kalps (seriāls)
"Tautas kalps" ir Ukrainas politiskās komēdijas seriāls, ko režisējis Oleksijs Kirjuščenko un producēja Studija Kvartal 95.
Skatīt Ukraiņu valoda un Tautas kalps (seriāls)
Tkačuks
Tkačuks (— 'audējs'; sieviešu dzimtē Tkačuka (Ткачука)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Tkačuks
UK
UK var būt.
Skatīt Ukraiņu valoda un UK
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukraiņi
Ukraiņu alfabēts
Ukraiņu alfabēts tiek lietots ukraiņu valodas rakstībā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukraiņu alfabēts
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukraina
Ukraina 24
Ukraina 24 bija Ukrainas informatīvi analītisks TV kanāls, kas piederēja oligarha Rinata Ahmetova uzņēmumam Media Group Ukraine.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukraina 24
Ukraina Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā
Ukraina Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 17 reizes, debitējot 2006. gada konkursā, kad valsti pārstāvēja Nazars Sļosarčuks ar dziesmu Khlopchyk Rock 'n' Roll, iegūstot devīto vietu.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukraina Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā
Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā
Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījusies 17 reizes, debitējot 2003. gada konkursā, kad Ukrainu pārstāvēja Aleksandrs Ponomariovs ar dziesmu "Hasta La vista".
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (ukraiņu: Генеральний штаб Збройнихсил України, ГШ ЗСУ) ir galvenais Ukrainas bruņoto spēku militārais štābs.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs
Ukrainas Centrālā Rada
Centrālā rada (ukrainiski - Центральна Рада) bija pirmā Ukrainas pārvaldes institūcija (1917. gada 17. marts - 1918. gada 29. aprīlis).
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas Centrālā Rada
Ukrainas drošības dienests
Ukrainas drošības dienests (SBU) (ukraiņu: Служба безпеки України, СБУ) ir Ukrainas valdības tiesībsargājošā iestāde un galvenā izlūkošanas un drošības aģentūra pretizlūkošanas darbības, organizētās noziedzības un terorisma apkarošanas jomā Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas drošības dienests
Ukrainas Futbola asociācija
Ukrainas Futbola asociācija (UAF) (ukraiņu val.: Українська асоціація футболу) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Ukrainā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas Futbola asociācija
Ukrainas hetmanis
Ukrainas hetmanis (ukraiņu: Гетьман України) vai Visas Ukrainas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Всієї України, latīņu: Eius Illustrissimus Dominus Dux Totius Ucrainae) ir bijušais vēsturiskais Ukrainas Valsts valdnieka amats, kas ir līdzvērtīgs valsts vadītājam vai monarham.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas hetmanis
Ukrainas latvieši
Ukrainas latvieši ir Ukrainā dzīvojošā latviešu mazākumtautība.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas latvieši
Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)
Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts (ukraiņu: Акт проголошення незалежності України) jeb 1991.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)
Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Ukrainas pilsētas.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas pilsētu uzskaitījums
Ukrainas Sauszemes spēki
Ukrainas Sauszemes spēki (ukraiņu: Сухопутні війська Збройнихсил України) ir Ukrainas sauszemes karaspēks, kas ir daļa no Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas Sauszemes spēki
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainas Tautas Republika
Ukrainizācija
Ukrainiski runājošo iedzīvotāju īpatsvars Krievijas Impērijā 1897. gadā. Ukraiņi (brūnā krāsā) Austrumeiropā 1918. gada kartē. Ukrainizācija, pārukraiņošana jeb ukraiņošana ir politiski un/vai praktiski centieni palielināt ukraiņu valodas izmantošanu, veicināt tās attīstību un atbalstīt ukraiņu kultūras elementus dažādās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, izglītībā, izdevējdarbībā, pārvaldē un reliģijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainizācija
Ukrainofobija
Viens no ukrainofobijas simboliem Ukrainofobija (no "Ukraina" + (fobos) — 'bailes') ir pret ukraiņiem, ukraiņu kultūru, ukraiņu valodu un Ukrainu vērsta negatīva attieksme.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ukrainofobija
Vakari ciematā pie Dikaņkas (filma)
"Vakari ciematā pie Dikaņkas" ir 1961.
Skatīt Ukraiņu valoda un Vakari ciematā pie Dikaņkas (filma)
Valdis Bisenieks
Valdis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, tulkotājs, atdzejotājs un dzejnieks.
Skatīt Ukraiņu valoda un Valdis Bisenieks
Valentīns Rezņičenko
Valentīns Rezņičenko (ukraiņu: Валентин Михайлович Резніченко; dzimis 1972. gada 22. aprīlī) ir Ukrainas politiķis, kas no 2020.
Skatīt Ukraiņu valoda un Valentīns Rezņičenko
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita
300px Valodu uzskaitījumā iekļautas tās valodas, kuras prot vismaz 30 miljoni cilvēku.
Skatīt Ukraiņu valoda un Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita
Valujeva apkārtraksts
Valujeva apkārtraksts Valujeva apkārtraksts jeb Valujeva cirkulārs bija Krievijas Impērijas Iekšlietu ministra Pjotra Valujeva 1863.
Skatīt Ukraiņu valoda un Valujeva apkārtraksts
Vasilenko
Vasilenko (no personvārda Vasils (Василь)) ir ukraiņu cilmes uzvārds.
Skatīt Ukraiņu valoda un Vasilenko
Vikipēdija ukraiņu valodā
Vikipēdija ukraiņu valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas ukraiņu valodas versija.
Skatīt Ukraiņu valoda un Vikipēdija ukraiņu valodā
Vinipega
Vinipega ir pilsēta Kanādā, Manitobas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta provincē.
Skatīt Ukraiņu valoda un Vinipega
Vitālijs Kims
Vitālijs Kims (dzimis Mikolajivā, Ukrainā) ir korejiešu izcelsmes ukraiņu uzņēmējs, ekonomists, blogeris un politiķis.
Skatīt Ukraiņu valoda un Vitālijs Kims
Vladimirs Vernadskis
Vladimirs Vernadskis (krievu: Владимир Иванович Вернадский) jeb Volodimirs Vernadskis (ukraiņu: Володимир Іванович Вернадський); dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes krievu un padomju zinātnieks, domātājs un sabiedrisks darbinieks. Vernadskis ir viens no bioģeoķīmijas pamatlicējiem.
Skatīt Ukraiņu valoda un Vladimirs Vernadskis
Volīnijas guberņa
Volīnijas guberņa (krievu: Волынская губерния, ukraiņu: Волинська губернія) bija sākotnēji Krievijas Impērijas administratīvi teritoriāla vienība, kas tika izveidota 1796.
Skatīt Ukraiņu valoda un Volīnijas guberņa
Zaļspārnīši
Zaļspārnīši (Agapornis) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kurai pieskaita deviņas Āfrikā un Madagaskarā mītošas sugas.
Skatīt Ukraiņu valoda un Zaļspārnīši
Zaporižjas Armijas hetmanis
Zaporižjas Armijas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Війська Запорозького, latīņu: Cosaccorum Zaporoviesium Supremus Belli Dux) bija Kazaku Hetmanāta valsts galva mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Ukraiņu valoda un Zaporižjas Armijas hetmanis
Zaporižjas rajons
Zaporižjes rajons ir Ukrainas Zaporižjes apgabala administratīvā vienība.
Skatīt Ukraiņu valoda un Zaporižjas rajons
Zigms Zinkevičs
Zigms Zinkevičs (dzimis 1925. gada 4. janvārī Jodaušos (Juodausiai), Ukmerģes apriņķī, miris 2018. gada 20. februārī Viļņā) bija lietuviešu valodnieks (lituānists, baltists, dialektologs un onomasts) un Viļņas Universitātes profesors, kā arī vairāku ārvalstu zinātņu akadēmiju loceklis un vairāku universitāšu goda doktors.
Skatīt Ukraiņu valoda un Zigms Zinkevičs
П
Lielais un mazais kirilicas burts В П (п) ir kirilicas burts.
Skatīt Ukraiņu valoda un П
Щ
Lielais un mazais kirilicas burts Щ Щ (щ) ir kirilicas burts.
Skatīt Ukraiņu valoda un Щ
Ж
Lielais un mazais kirilicas burts Ж Ж (ж) ir kirilicas burts.
Skatīt Ukraiņu valoda un Ж
Земля блакитна, ніби апельсин
Земля блакитна, ніби апельсин ir 2020. gada Ukrainas un Lietuvas kopražojuma dokumentālā filma, kuras režisore un scenārija autore ir Irina Cilika.
Skatīt Ukraiņu valoda un Земля блакитна, ніби апельсин
Г
Lielais un mazais kirilicas burts Г Г (г) ir kirilicas burts.
Skatīt Ukraiņu valoda un Г
Л
Lielais un mazais kirilicas burts Л Л (л) ir kirilicas burts.
Skatīt Ukraiņu valoda un Л
1+1 (TV kanāls)
1+1 ir nacionāls Ukrainas TV kanāls, kas pieder 1+1 Media Group, kas saistīta ar oligarhiem Ihoru Kolomoiski un Ihoru Surkisu.
Skatīt Ukraiņu valoda un 1+1 (TV kanāls)
1+1 International
1+1 International ir starptautisks informatīvi izklaidējošs Ukrainas televīzijas kanāls, kas paredzēts ukraiņu diasporai un tiek primāri pārraidīts visā Ziemeļamerikā un Eiropā.
Skatīt Ukraiņu valoda un 1+1 International
2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
49.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
50.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2006.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2007.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2008.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2009.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
54.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2010.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2011.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2012.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2013.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2014.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2015.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2016.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2017.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2018.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2019.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2020.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2020.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2021.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2022.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2023.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
2023.
Skatīt Ukraiņu valoda un 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
24 Kanal
24 Kanal ir pirmais Ukrainas diennakts informatīvi analītiskais televīzijas kanāls.
Skatīt Ukraiņu valoda un 24 Kanal
5 kanal
5 kanal ir Ukrainas informatīvi izglītojošs televīzijas kanāls, kas izveidots pēc BBC standartiem, agrāk tas piederēja uzņēmējam un piektajam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko.
Skatīt Ukraiņu valoda un 5 kanal
Zināms kā Rusinska.
, Fedorčuks, Fomins & Kleins, Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina), Gapoņenko, Harijs Heislers, Harkivas kauja (2022), Hetmanāts, Hetmanis, Hrihorijs Skovoroda, ICTV, Inter (TV kanāls), Inter+, ISO 639-1 kodu saraksts, Ita Kozakeviča, Ivans Franko, Jalta, Janīna Sokolova, Janvāris, Jarila, Jaunkrievija (konfederācija), Jūlija Saņina, Jefimenko, Jekaterinoslavas guberņa, Jozefs Nesvadba, Karaīmi, Karalis, Karpatu Ukraina, Kaukāza valodas, Kļimenko, Kiborgi (filma), Kijivas guberņa, Kirilica, Kirils Geniks, Kličko, Knuts Skujenieks, Kobzar, Konoņenko, Kovaļenko, Krasovska, Kravčuks, Krievija, Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievu alfabēta transliterācija, Krievu valoda, Krimas apgabals (PSRS), Krimas Autonomās Republikas Augstākā padome, Krimas Republika, Kubaņas apgabals, Kubaņas kazaki, Kubaņas kazaku koris, Labā krasta Ukraina, Latvija, Lazarenko, Lāsumainais sesks, Leģions "Krievijas Brīvība", Leonīds Esterkins, Lesja Ukrainka, Lesjas Ukrainkas Volīnijas Nacionālā universitāte, Ligatūra, Mana dziesma, Māra Poļakova, Meļņičenko, Meļņiks, Moldāvi, Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Moldova, Muzičuka, Nacionālo devīžu uzskaitījums, Nadija Dorofejeva, Nataļa Ostrovska, Nikons (patriarhs), Oļa Poļakova, Oņiščuks, Odesas guberņa, Odesas Militārā akadēmija, Olehs Siņehubovs, Oleksandrs Staruhs, Olena Zelenska, Ostapenko, Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, Pavlo Kirilenko, Pavlova, Pavlovs, Petrenko, Petrovs, Piedņestra, Piekarpatu Rutēnija, Plutonija, Poļu valoda, Podolijas guberņa, Poltavas guberņa, Prestižs (valodniecība), Rada (televīzijas kanāls), Radio Brīvā Eiropa, Rūdolfs Blaumanis, Rietumukraina, Rietumukrainas Tautas Republika, Romanenko (uzvārds), Romankošs, Rudenko, Rumāņu īpašvārdu atveidošana, Rumāņu valoda, Rusīni, Rusīnu valoda, Ruska, Rutēņi, Rutēņu valoda, Saki, Savčenko, Sļesarenko, Semeņenko, Semerenko, Senkrievu valoda, Serhijs Hlaņs, Sevastopole, Siers, Slāvismi, Sofija Rotaru, Starptautiskais Slāvu Kanāls, Stepaņenko, Sudaka, Suržiks, Svingeri (filmu sērija), Talrids Rullis, Tarasenko, Tarass Ševčenko, Tautas kalps (partija), Tautas kalps (seriāls), Tkačuks, UK, Ukraiņi, Ukraiņu alfabēts, Ukraina, Ukraina 24, Ukraina Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā, Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā, Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs, Ukrainas Centrālā Rada, Ukrainas drošības dienests, Ukrainas Futbola asociācija, Ukrainas hetmanis, Ukrainas latvieši, Ukrainas neatkarības deklarācija (1991), Ukrainas pilsētu uzskaitījums, Ukrainas Sauszemes spēki, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainizācija, Ukrainofobija, Vakari ciematā pie Dikaņkas (filma), Valdis Bisenieks, Valentīns Rezņičenko, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Valodu uzskaitījums pēc pratēju skaita, Valujeva apkārtraksts, Vasilenko, Vikipēdija ukraiņu valodā, Vinipega, Vitālijs Kims, Vladimirs Vernadskis, Volīnijas guberņa, Zaļspārnīši, Zaporižjas Armijas hetmanis, Zaporižjas rajons, Zigms Zinkevičs, П, Щ, Ж, Земля блакитна, ніби апельсин, Г, Л, 1+1 (TV kanāls), 1+1 International, 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2007. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2008. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2013. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2014. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2015. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2016. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2017. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2018. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2019. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2020. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 24 Kanal, 5 kanal.