Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Aleksandrs Pšezdzeckis, Antons Slišāns, Aukštaitija, Šauļu apriņķis, Žemaitijas fogteja, Balti, Darba iela, Deltuva (zeme), Eberhards fon Monheims, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Lēvene (upe), Lietava (zeme), Lietuva, Lietuvas guberņa, Lietuvas vēsture, Nalsene, Nevēža, Panevēža, Plāne (zeme), Sēlija (zeme), Silene (zeme), Traķu kunigaitija, Traķu vaivadija, Upīte (nozīmju atdalīšana), Upītis, Upmale (zeme), Upmales dalīšanas līgums, Viļņas kunigaitija, Zemgale (valsts), Zemgales pilskalni.
Aleksandrs Pšezdzeckis
Aleksandrs Pšezdzeckis (dzimis ap 1665. gadu, miris 1733./1734. gadā) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1726. līdz 1733. gadam. Dzimis Upītes stolnika Kšištofa Pšezdzecka ģimenē. Vairākkārt piedalījās diplomātiskās misijās Krievijas caristē. Piedalījās 1704. gada Narvas līguma sarunās. Vēlāk diplomātiskā misijā Saksijā. Dēli piedalījās Tarnogrodas konfederācījā.
Jaunums!!: Upīte un Aleksandrs Pšezdzeckis · Redzēt vairāk »
Antons Slišāns
Antons Slišāns (arī Ontōns Slyšāns; dzimis, miris) bija latviešu lauksaimnieks, literāts, folklorists, kultūras un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Upīte un Antons Slišāns · Redzēt vairāk »
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Jaunums!!: Upīte un Aukštaitija · Redzēt vairāk »
Šauļu apriņķis
Šauļu apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts ziemeļos.
Jaunums!!: Upīte un Šauļu apriņķis · Redzēt vairāk »
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Upīte un Žemaitijas fogteja · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Upīte un Balti · Redzēt vairāk »
Darba iela
Darba iela var būt šādās apdzīvotās vietās.
Jaunums!!: Upīte un Darba iela · Redzēt vairāk »
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Jaunums!!: Upīte un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Jaunums!!: Upīte un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Jaunums!!: Upīte un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Lēvene (upe)
Lēvene, agrāk arī Lavena, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu.
Jaunums!!: Upīte un Lēvene (upe) · Redzēt vairāk »
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Jaunums!!: Upīte un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Upīte un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Upīte un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Jaunums!!: Upīte un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Upīte un Nalsene · Redzēt vairāk »
Nevēža
Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.
Jaunums!!: Upīte un Nevēža · Redzēt vairāk »
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Upīte un Panevēža · Redzēt vairāk »
Plāne (zeme)
Upīte (''Upita''). Plāne bija seno zemgaļu zeme Upmales novada dienvidos, kas robežojās ar Silenes zemi rietumos, Upītes un Saulenes zemēm dienvidos un sēļu zemēm austrumos.
Jaunums!!: Upīte un Plāne (zeme) · Redzēt vairāk »
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Jaunums!!: Upīte un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Jaunums!!: Upīte un Silene (zeme) · Redzēt vairāk »
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Jaunums!!: Upīte un Traķu kunigaitija · Redzēt vairāk »
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Upīte un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »
Upīte (nozīmju atdalīšana)
Upīte var būt.
Jaunums!!: Upīte un Upīte (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Upītis
Upītis (sieviešu dzimtē Upīte) ir latviešu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Upīte un Upītis · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Upīte un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Upmales dalīšanas līgums
Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.
Jaunums!!: Upīte un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Viļņas kunigaitija
Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.
Jaunums!!: Upīte un Viļņas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Upīte un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales pilskalni
Tērvetes pilskalns 2010. gadā Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Jaunums!!: Upīte un Zemgales pilskalni · Redzēt vairāk »
