Satura rādītājs
46 attiecības: Aklā zarna, Arktika, Aste, Astes spura, Baltvalis, Cūkdelfīns, Cūkdelfīnu dzimta, Davao līcis, Delfīni, Delfīnu dzimta, Delfīnu virsdzimta, Dzīvsudrabs zivīs, Dzemde, Eocēns, Gaļēdāji, Garpurna parastais delfīns, Jaunkaledonija, Jūras zīdītāji, Kainozojs, Kuprvalis, Lielā baltā haizivs, Medības, Morbillivirus, Narvaļu dzimta, Narvalis, Nīlzirgs, Nīlzirgu dzimta, Paleogēns, Parastais delfīns, Pārnadži, Piens, Plātņvaļi, Seivalis, Spuras, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, Vaļi, Vaļi un atgremotāji, Vaļi un nīlzirgi, Vaļu medības, Valis, Vārnu dzimta, Vēžveidīgie, Vidusjūra, Ziemeļu placentāļi, Zobenvalis, Zobvaļi.
Aklā zarna
Aklās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsots ar sarkanu). Aklā zarna (lat. Caecum) ir maisveidīgs resnās zarnas sākuma posms, kas atrodas gūžas kaula labās puses bedres (' iliac fossa') apvidū, intraperitoneāli (visapkārt klāta ar vēderplēvi).
Skatīt Vaļveidīgie un Aklā zarna
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Vaļveidīgie un Arktika
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Vaļveidīgie un Aste
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Skatīt Vaļveidīgie un Astes spura
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Skatīt Vaļveidīgie un Baltvalis
Cūkdelfīns
Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.
Skatīt Vaļveidīgie un Cūkdelfīns
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Vaļveidīgie un Cūkdelfīnu dzimta
Davao līcis
Davao līcis ir Filipīnu jūras līcis Filipīnās, Mindanao salas dienvidaustrumu piekrastē.
Skatīt Vaļveidīgie un Davao līcis
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Skatīt Vaļveidīgie un Delfīni
Delfīnu dzimta
Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Vaļveidīgie un Delfīnu dzimta
Delfīnu virsdzimta
Delfīnu virsdzimta (Delphinoidea) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju virsdzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Vaļveidīgie un Delfīnu virsdzimta
Dzīvsudrabs zivīs
barības ķēdē. Dzīvsudraba klātbūtne zivīs rada bažas par veselību cilvēkiem, kuri tās ēd, īpaši sievietēm, kuras plāno, vai ir iestājušās grūtniecībā, ir barojošas mātēs vai ir mazi bērni.
Skatīt Vaļveidīgie un Dzīvsudrabs zivīs
Dzemde
Viljama Hantera zīmējums, kurā detalizēti attēlots embrijs sievietes dzemdē. Dzemde ir sievietes reproduktīvās sistēmas orgāns, kurā tiek uzņemta apaugļota olšūna, kas vēlāk attīstās par embriju.
Skatīt Vaļveidīgie un Dzemde
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Skatīt Vaļveidīgie un Eocēns
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Skatīt Vaļveidīgie un Gaļēdāji
Garpurna parastais delfīns
Garpurna parastais delfīns (Delphinus capensis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā.
Skatīt Vaļveidīgie un Garpurna parastais delfīns
Jaunkaledonija
Jaunkaledonija ir Francijai piederoša salu grupa Klusajā okeānā.
Skatīt Vaļveidīgie un Jaunkaledonija
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Skatīt Vaļveidīgie un Jūras zīdītāji
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Skatīt Vaļveidīgie un Kainozojs
Kuprvalis
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.
Skatīt Vaļveidīgie un Kuprvalis
Lielā baltā haizivs
Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.
Skatīt Vaļveidīgie un Lielā baltā haizivs
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Skatīt Vaļveidīgie un Medības
Morbillivirus
Morbillivirus ģints (morbillivīrusi jeb masalu vīrusi) pieder pie Mononegavirales kārtas, paramiksovīrusu dzimtas.
Skatīt Vaļveidīgie un Morbillivirus
Narvaļu dzimta
Narvaļu dzimta (Monodontidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Skatīt Vaļveidīgie un Narvaļu dzimta
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Skatīt Vaļveidīgie un Narvalis
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Skatīt Vaļveidīgie un Nīlzirgs
Nīlzirgu dzimta
Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).
Skatīt Vaļveidīgie un Nīlzirgu dzimta
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Skatīt Vaļveidīgie un Paleogēns
Parastais delfīns
Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā.
Skatīt Vaļveidīgie un Parastais delfīns
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Skatīt Vaļveidīgie un Pārnadži
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Vaļveidīgie un Piens
Plātņvaļi
Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.
Skatīt Vaļveidīgie un Plātņvaļi
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Skatīt Vaļveidīgie un Seivalis
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Vaļveidīgie un Spuras
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Vaļveidīgie un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Vaļveidīgie un Vaļi
Vaļi un atgremotāji
Vaļi un atgremotāji (Cetruminantia) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) klada, kas apvieno divas apakškārtas: vaļu un nīlzirgu apakškārtu (Whippomorpha) un atgremotāju apakškārtu (Ruminantiamorpha).
Skatīt Vaļveidīgie un Vaļi un atgremotāji
Vaļi un nīlzirgi
Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārta, kas pieder vaļu un atgremotāju kladai (Cetruminantia).
Skatīt Vaļveidīgie un Vaļi un nīlzirgi
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Skatīt Vaļveidīgie un Vaļu medības
Valis
Valis var būt.
Skatīt Vaļveidīgie un Valis
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Skatīt Vaļveidīgie un Vārnu dzimta
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Vaļveidīgie un Vēžveidīgie
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Vaļveidīgie un Vidusjūra
Ziemeļu placentāļi
Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Skatīt Vaļveidīgie un Ziemeļu placentāļi
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Skatīt Vaļveidīgie un Zobenvalis
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Skatīt Vaļveidīgie un Zobvaļi
Zināms kā Vaļveidīgo infrakārta, Vaļveidīgo kārta.