Ātrāk nekā pārlūku!
273 attiecības: Afanasijs Ordins-Naščokins, Alūksne, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs Hercens, Aleksejs I Romanovs, Andrejs Rubļovs, Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists), Arhangeļska, Atzele, Augusts Reijs, Austrumslāvi, Autoceļš M10 (Krievija), Autoceļš R56 (Krievija), Šarls de Kruā, Švitrigailis, Ļihačova rūpnīca, Žilbērs de Lanuā, Čudova, Ņevas kauja, Ņižņijnovgoroda, Ārtavs, Baltijas jūras pirāti, Batuhans, Bauskas vēsture, Bernds fon der Borhs, Boļeslavs IV Cirtainais, Boriss Šeremetjevs, Boriss Henrihsons, Bračislavs Izjaslavičs, Cēsu Bertolds, Cēsu vēsture, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Džons Dundass Kokrens, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzelzs laikmets Latvijā, Eimunda sāga, Fatjanovas kultūra, Gardarīke, Garijs Kasparovs, Gaujas koridors, Gavrila Deržavins, Gotika, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Hanzas savienība, Honorijs III, Hovanski, Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), ..., Igaunijas krievi, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ilmenis, Ingegerda, Ingrija, Ingvara sāga, Ivangoroda, Ivans Goļicins, Ivans I Kaļita, Ivans III, Ivans IV, Izborska, Izjaslavs Vladimirovičs, Jakobs Delagardijs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Jānis Larri, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Jersikas evaņģēlijs, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Jolanta Daiga, Jurijs Daņilovičs, Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Karēlija, Kartupelis, Katrīna Jagailiete, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Puides (1218), Kazimirs IV Jagellons, Kārlis Ābele, Keksholmas lēne, Kijivas Krievzeme, Kokle, Komieši, Koporje, Krāslavas novada ģerbonis, Krišjānis Valdemārs, Krievija, Krievijas Federācijas apgabali, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Federācijas subjekti, Krievijas igauņi, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas vēsture, Krievu lamuvārdi, Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Krievu—zviedru karš (1495—1497), Krievu—zviedru karš (1554—1557), Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kriviči, Kurzemes bīskapija, Latgales vēsture, Latviešu strēlnieki, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lāčpurni, Ledus kauja, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas pilsoņu karš, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas—Maskavijas kari, Ludzas vēsture, Magnuss IV, Marienhauzenas pils, Maskava, Maskavija, Mārtiņsala, Merieši, Mesli, Mikeli, Minskas kņazi, Možaiskas līgums, Mosa (Norvēģija), Mstislavs Dobužinskis, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Muromieši, Narva, Narvas kauja (1700), Nika Polmanis, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Rērihs, Nikons (patriarhs), Normānisma teorija, Novgorodas apgabals, Novgorodas kņazi, Novgorodas kodekss, Novgorodas pirmā hronika, Novgorodas rajons, Novgorodas Republika, Novgorodas slaktiņš, Oļegs (kņazs), Obdorija, Olavinlinnas pils, Oranta, Ostlande, Otepē, Oto fon Luterbergs, Pabaiskas kauja, Padomju republikas, Pagasts, Pavlovska (Sanktpēterburga), Pāvels Seničevs, Pēteris I, Pečori, Perma (zeme), Permas novads, Pilsētvalsts, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Pleskava, Pleskavas aplenkums (1269), Polockas vēsture, Pomori, Rakvere, Rakveres kauja, Rauna, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzeknes vēsture, Rihards Tomsons, Rostovas kņazi, Rurika dinastija, Ruriks, Rusi, Ruskoje Ustje, Salaspils vēsture, Saleharda, Saukas luterāņu baznīca, Seinejoki, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sergejs Eizenšteins, Sergejs Rahmaņinovs, Sigtuna, Simeons Ivanovičs Lepnais, Slāvi, Slobodska, Smoļenska, Somijas vēsture, Somijas vēstures hronoloģija, Staraja Ladoga, Stolbovas miera līgums, Strevas kauja, Svētā Matīsa dienas kauja, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Tālava, Tērbatas kauja (1224), Trolejbusu satiksme pasaulē, Ugaunija, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Upsālas arhibīskapija, Valentīns Sedovs, Valga, Valgundes pareizticīgo klosteris, Valmiera, Vasilijs Goļicins, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Veķis, Veļikijnovgoroda, Vendi (Livonija), Venjamins Sozins, Vetseke, Vezenbergas pils, Viļakas novads, Viļakas vēsture, Viborga, Vidzeme, Vikingu laiki, Vilhelms fon Firstenbergs, Villijs Grīnbergs, Viruzeme, Visvaldis, Vjatka (zeme), Vladimirs Svjatoslavičs, Vladislavs Hieronīms Soltāns, Volhova, Volkenbergas pils, Volokolamska, Votzeme, Zīversi, Zelta Orda, Ziemeļjūra, Ziemeļrietumu federālais apgabals, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļvalstis, 1136. gads, 1142. gads, 1179. gads, 1191. gads, 1236. gads, 1239. gads, 1240. gads, 1242. gads, 1263. gads, 1293. gads, 1326. gads, 14. gadsimts, 1446. gads, 1478. gads, 15. jūlijs, 1573. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 26. Tukuma policijas bataljons, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 859. gads, 862. gads, 882. gads. Izvērst indekss (223 vairāk) »
Afanasijs Ordins-Naščokins
Afanasijs Ordins-Naščokins (ap 1606—1680) bija Krievijas caristes diplomāts, Kokneses vaivads Otrā Ziemeļu kara laikā (1656—1661).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Afanasijs Ordins-Naščokins · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Alūksne · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Hercens
Aleksandrs Hercens (1812–1870) bija krievu filozofs un publicists.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Hercens · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Andrejs Rubļovs
Andrejs Rubļovs (dzimis ap 1360. gadu,Православная энциклопедия. 380—387 miris 1428. gada 17. oktobrī Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Andrejs Rubļovs · Redzēt vairāk »
Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists)
Andrejs Sokolovs (dzimis) ir Latvijas krievu izcelsmes starptautiskais meistars šahā (1992).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists) · Redzēt vairāk »
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Arhangeļska · Redzēt vairāk »
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Atzele · Redzēt vairāk »
Augusts Reijs
Augusts Reijs (dzimis 1886. gada 10. martā Kurlā, miris 1963. gada 29. martā Stokholmā) bija Igaunijas politiķis, viens no Igaunijas sociāldemokrātu mērenā spārna vadītājiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Augusts Reijs · Redzēt vairāk »
Austrumslāvi
Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »
Autoceļš M10 (Krievija)
M10 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017) Autoceļš M10 "Krievija" (Автодорога М-10 «Россия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Autoceļš M10 (Krievija) · Redzēt vairāk »
Autoceļš R56 (Krievija)
R56 Krievijas federālo autoceļu kartē (2016). Autoceļš R56 (Автодорога Р56) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas savieno Veļikijnovgorodu ar Pleskavu.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Autoceļš R56 (Krievija) · Redzēt vairāk »
Šarls de Kruā
Šarls Ežēns de Kruā (Charles Eugène de Croÿ, 1651–1702) bija Pētera I armijas feldmaršals.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Šarls de Kruā · Redzēt vairāk »
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Švitrigailis · Redzēt vairāk »
Ļihačova rūpnīca
Ļihačova rūpnīca, jeb saīsināti ZIL, bija autobūves uzņēmums PSRS un Krievijā, kas darbojās no 1916.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ļihačova rūpnīca · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Čudova
Čudova ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Čudova · Redzēt vairāk »
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņevas kauja · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Ārtavs
Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ārtavs · Redzēt vairāk »
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Baltijas jūras pirāti · Redzēt vairāk »
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Batuhans · Redzēt vairāk »
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Boļeslavs IV Cirtainais
Boļeslavs IV Cirtainais (dzimis 1120. vai 1121. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1146.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Boļeslavs IV Cirtainais · Redzēt vairāk »
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »
Boriss Henrihsons
Boriss Henrihsons (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis igauņu matemātikas pedagogs un sporta darbinieks.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Boriss Henrihsons · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Cēsu vēsture · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Džons Dundass Kokrens
Džons Dundass Kokrens (dzimis 1780. gadā Skotijā, miris 1825. gada 12. augustā Valensijā, Kolumbijā) bija skotu ceļotājs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Džons Dundass Kokrens · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Dzelzs laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Fatjanovas kultūra
Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Fatjanovas kultūra · Redzēt vairāk »
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gardarīke · Redzēt vairāk »
Garijs Kasparovs
Garijs Kasparovs (dzimis Gariks Vainšteins (Гарик Кимович Вайнштейн) Baku, Azerbaidžānas PSR) ir Krievijas (iepriekš PSRS) šahists un politiķis.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Garijs Kasparovs · Redzēt vairāk »
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gavrila Deržavins
Gavriils (Gavrila) Deržavins (dzimis, miris) bija krievu klasicisma laika dzejnieks un valsts darbinieks, redzamākais Krievijas dzejnieks pirms Aleksandra Puškina.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gavrila Deržavins · Redzēt vairāk »
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Gotika · Redzēt vairāk »
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Skabārža kalns Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir Grobiņas pilsētas un tās apkaimes teritorijā daļa, kuru Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2017.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Honorijs III · Redzēt vairāk »
Hovanski
Kņazu Hovansku dzimtas ģerbonis (1798). Hovanski bija sena Lietuvas dižkunigaitijas un Krievijas caristes augstmaņu dzimta no 15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Hovanski · Redzēt vairāk »
Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
1223.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223) · Redzēt vairāk »
Igaunijas krievi
Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Ingegerda
"Jaroslavs Gudrais un Ingegerda" (A. Trankovska glezna, 19. gadsimta beigas) Ingegerda Ūlofa meita bija Zviedrijas karaļa Ūlofa meita.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ingegerda · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ingvara sāga
14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ingvara sāga · Redzēt vairāk »
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivangoroda · Redzēt vairāk »
Ivans Goļicins
Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivans Goļicins · Redzēt vairāk »
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivans III · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Izborska · Redzēt vairāk »
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jakobs Delagardijs
Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jānis Larri
Jānis Larri (dzimis Rīgā, Vidzemes guberņā, miris 1977. gada 18. martā Ļeņingradā) bija latviešu izcelsmes padomju bērnu rakstnieks, galvenokārt rakstot zinātniskās fantastikas darbus.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jānis Larri · Redzēt vairāk »
Jēkabpils vecticībnieku baznīca
Jēkabpils vecticībnieku baznīca Jēkabpils vecticībnieku baznīca ir viens no Jēkabpils dievnamiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jēkabpils vecticībnieku baznīca · Redzēt vairāk »
Jersikas evaņģēlijs
Matejs). Jersikas evaņģēlijs jeb Latvieša evaņģēlijs (Евангелие Лотыша), dēvēts arī par Sīmaņa evaņģēliju, ir Latviešu Jurģa 1270.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jersikas evaņģēlijs · Redzēt vairāk »
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »
Jolanta Daiga
Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jolanta Daiga · Redzēt vairāk »
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Jurijs Daņilovičs · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222) · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240) · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Karēlija · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Katrīna Jagailiete · Redzēt vairāk »
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Puides (1218)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kauja pie Puides (1218) · Redzēt vairāk »
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kazimirs IV Jagellons · Redzēt vairāk »
Kārlis Ābele
Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kārlis Ābele · Redzēt vairāk »
Keksholmas lēne
Keksholmas lēnes karte 17. gadsimtā. Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis Keksholmas lēne (Kexholms län) bija viena no Zviedrijas lielvalsts aizjūras provincēm no 1617.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Keksholmas lēne · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kokle · Redzēt vairāk »
Komieši
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Komieši · Redzēt vairāk »
Koporje
Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Koporje · Redzēt vairāk »
Krāslavas novada ģerbonis
Krāslavas novada ģerbonis ir oficiāls Krāslavas novada simbols.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krāslavas novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas apgabali
apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas apgabali · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas subjekti · Redzēt vairāk »
Krievijas igauņi
Igauņi, kas pārceļas no Krievijas uz Igauniju (Narva, 1921) Krievijas igauņi (igauņu: Venemaa eestlased) ir viena no mazākajām etniskajām grupām Krievijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas igauņi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas Impērijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krievu lamuvārdi
Neoficiāls krievu alfabēta burts "Ёб" Krievu lamuvārdi jeb mātesvārdi ir krievu valodā parasti dzimumorgāniem veltīti lamuvārdi, kas vēlāk aizgūti arī dažās citās valodās, tostarp latviešu valodā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu lamuvārdi · Redzēt vairāk »
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1495—1497)
Livonijas un Maskavijas karte ar Narvas un Ivangorodas cietokšņiem. Krievu—zviedru karš (1495—1497) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika vienlaikus ar Livonijas—Maskavijas kariem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1495—1497) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1554—1557) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1610—1617) · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas krievu vēsture
B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa. Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā. Latvijas okupācijas hronoloģija 1941.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lāčpurni
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lāčpurni · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas pilsoņu karš
Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lietuvas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Ludzas vēsture
Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ludzas vēsture · Redzēt vairāk »
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Magnuss IV · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mārtiņsala
Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mārtiņsala · Redzēt vairāk »
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Merieši · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mesli · Redzēt vairāk »
Mikeli
Mikeli vai Sanktmihela ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidu centrālajā daļā, Dienvidsavo un Austrumsomijas lēnes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mikeli · Redzēt vairāk »
Minskas kņazi
Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007). Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Minskas kņazi · Redzēt vairāk »
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »
Mosa (Norvēģija)
Mosa ir pilsēta Norvēģijā, Vikenes filkē, tās gubernatora rezidence.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mosa (Norvēģija) · Redzēt vairāk »
Mstislavs Dobužinskis
Mstislavs Dobužinskis (dzimis, miris) bija krievu/lietuviešu/amerikāņu grafiķis, gleznotājs, scenogrāfs un mākslas kritiķis.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mstislavs Dobužinskis · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Muromieši · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Narva · Redzēt vairāk »
Narvas kauja (1700)
1700.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »
Nika Polmanis
Nika Polmanis (dzimis, miris) bija lībiešu pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Nika Polmanis · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Rērihs
Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Nikolajs Rērihs · Redzēt vairāk »
Nikons (patriarhs)
Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Nikons (patriarhs) · Redzēt vairāk »
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Normānisma teorija · Redzēt vairāk »
Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas apgabals · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas kodekss
''Novgorodas kodeksa'' pirmā lapa, 1010. gads Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas kodekss · Redzēt vairāk »
Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas pirmā hronika · Redzēt vairāk »
Novgorodas rajons
Novgorodas rajons ir Krievijas Novgorodas apgabala administratīvais rajons apgabala ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas rajons · Redzēt vairāk »
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas Republika · Redzēt vairāk »
Novgorodas slaktiņš
Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Novgorodas slaktiņš · Redzēt vairāk »
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oļegs (kņazs) · Redzēt vairāk »
Obdorija
lapsu Krievijas caru ģerbonī (fragments). Tagadējais Salehardas ģerbonis. Obdorija jeb Obdoras kņaziste () bija hantu apdzīvotās teritorijas nosaukums Obas upes lejtecē.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Obdorija · Redzēt vairāk »
Olavinlinnas pils
Olavinlinnas pils jeb Olafborgas pils ir 15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Olavinlinnas pils · Redzēt vairāk »
Oranta
Orantas Dievmāte, 11.gs., Sv. Sofijas katedrāle, Kijeva Oranta ir Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā viņa lūdzās ar augsti paceltām rokām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oranta · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ostlande · Redzēt vairāk »
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Otepē · Redzēt vairāk »
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Oto fon Luterbergs · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Padomju republikas
Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Padomju republikas · Redzēt vairāk »
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pagasts · Redzēt vairāk »
Pavlovska (Sanktpēterburga)
Pavlovska ir pilsēta Krievijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pavlovska (Sanktpēterburga) · Redzēt vairāk »
Pāvels Seničevs
Pāvels Seničevs (dzimis, miris) bija krievu stenda šāvējs, kas starptautiski pārstāvēja PSRS.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pāvels Seničevs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pečori
Pečori, no 1920.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pečori · Redzēt vairāk »
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Perma (zeme) · Redzēt vairāk »
Permas novads
Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Permas novads · Redzēt vairāk »
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas aplenkums (1269)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis. 1269.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pleskavas aplenkums (1269) · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Pomori
Pomori ir mazskaitlīga Krievijas ziemeļrietumos dzīvojoša krievu etniska grupa.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Pomori · Redzēt vairāk »
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rakvere · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rauna · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ruriks · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Rusi · Redzēt vairāk »
Ruskoje Ustje
Ruskoje Ustje (— ‘krievu grīva’) ir sens ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Allaijahas ulusa, tāda paša nosaukuma naslega (pagasta) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ruskoje Ustje · Redzēt vairāk »
Salaspils vēsture
Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Salaspils vēsture · Redzēt vairāk »
Saleharda
Saleharda (- ‘zemesraga apmetne’), līdz 1933.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Saleharda · Redzēt vairāk »
Saukas luterāņu baznīca
Saukas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievnams Sēlijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Saukas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Seinejoki
Seinejoki ir pilsēta Somijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Seinejoki · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Sergejs Eizenšteins
Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, Krievijas PFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1935), divu Staļina prēmiju laureāts (1941, 1946).
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sergejs Eizenšteins · Redzēt vairāk »
Sergejs Rahmaņinovs
Sergejs Rahmaņinovs (dzimis Novgorodas guberņā, miris Beverlihilsā) bija krievu komponists, pianists un diriģents.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sergejs Rahmaņinovs · Redzēt vairāk »
Sigtuna
Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Sigtuna · Redzēt vairāk »
Simeons Ivanovičs Lepnais
Simeons Ivanovičs Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Simeons Ivanovičs Lepnais · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Slāvi · Redzēt vairāk »
Slobodska
Slobodska ir pilsēta Krievijas Federācijas Kirovas apgabalā, Slobodskas rajona centrs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Slobodska · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Somijas vēsture · Redzēt vairāk »
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī). Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā). Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Somijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Stolbovas miera līgums
Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Stolbovas miera līgums · Redzēt vairāk »
Strevas kauja
Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Strevas kauja · Redzēt vairāk »
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Vsevolodovičs
Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Svjatoslavs Vsevolodovičs · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Tālava · Redzēt vairāk »
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Tērbatas kauja (1224) · Redzēt vairāk »
Trolejbusu satiksme pasaulē
Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Trolejbusu satiksme pasaulē · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ugaunija · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā
Austrumeiropa Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā · Redzēt vairāk »
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Upsālas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Valentīns Sedovs
Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Valentīns Sedovs · Redzēt vairāk »
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Valga · Redzēt vairāk »
Valgundes pareizticīgo klosteris
Valgundes pareizticīgo klosteris, arī "Kristus Apskaidrošanās Tuksnesis", Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris ir Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera filiāle, kas atrodas Valgundes pagastā, Jelgavas novadā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Valgundes pareizticīgo klosteris · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vasilijs Goļicins
Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vasilijs Goļicins · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vītauts Dižais · Redzēt vairāk »
Veķis
''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Veķis · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Venjamins Sozins
Venjamins Sozins (1896. gads — 1956. gads, Ļeņingrada) bija Padomju Savienības šahists.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Venjamins Sozins · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vetseke · Redzēt vairāk »
Vezenbergas pils
Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vezenbergas pils · Redzēt vairāk »
Viļakas novads
Viļakas novads bija 2009.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Viļakas novads · Redzēt vairāk »
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Viborga · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »
Villijs Grīnbergs
Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Villijs Grīnbergs · Redzēt vairāk »
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Viruzeme · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vjatka (zeme)
Vjatkas zīmogs. Vjatkas zeme bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga zeme Vjatkas upes baseinā mūsdienu Kirovas apgabalā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vjatka (zeme) · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Vladislavs Hieronīms Soltāns
Vladislavs Hieronīms Soltāns (1824—1900) bija Latgales poļu izcelsmes politiķis.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Vladislavs Hieronīms Soltāns · Redzēt vairāk »
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Volhova · Redzēt vairāk »
Volkenbergas pils
Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Volkenbergas pils · Redzēt vairāk »
Volokolamska
Volokolamskas kremlis (2003). Volokolamska ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā, rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Volokolamska · Redzēt vairāk »
Votzeme
Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Votzeme · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zīversi · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļrietumu federālais apgabals
Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ziemeļrietumu federālais apgabals · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
1136. gads
1136.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1136. gads · Redzēt vairāk »
1142. gads
1142.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1142. gads · Redzēt vairāk »
1179. gads
1179.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1179. gads · Redzēt vairāk »
1191. gads
1191.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1191. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1239. gads
1239.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1239. gads · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1240. gads · Redzēt vairāk »
1242. gads
1242.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1242. gads · Redzēt vairāk »
1263. gads
1263.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1263. gads · Redzēt vairāk »
1293. gads
1293.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1293. gads · Redzēt vairāk »
1326. gads
1326.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1326. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
1446. gads
1446.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1446. gads · Redzēt vairāk »
1478. gads
1478.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1478. gads · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
1573. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1573.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1573. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
26. Tukuma policijas bataljons
26.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 26. Tukuma policijas bataljons · Redzēt vairāk »
42. ieroču SS grenadieru pulks
42.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 42. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
859. gads
859.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 859. gads · Redzēt vairāk »
862. gads
862.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 862. gads · Redzēt vairāk »
882. gads
882.
Jaunums!!: Veļikijnovgoroda un 882. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lielā Novgoroda, Novgoroda, Novgorodieši, Novgroda.
