Atvērt Google MapsSatura rādītājs
273 attiecības: Afanasijs Ordins-Naščokins, Alūksne, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs Hercens, Aleksejs I Romanovs, Andrejs Rubļovs, Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists), Arhangeļska, Atzele, Augusts Reijs, Austrumslāvi, Autoceļš M10 (Krievija), Autoceļš R56 (Krievija), Šarls de Kruā, Švitrigailis, Ļihačova rūpnīca, Žilbērs de Lanuā, Čudova, Ņevas kauja, Ņižņijnovgoroda, Ārtavs, Baltijas jūras pirāti, Batuhans, Bauskas vēsture, Bernds fon der Borhs, Boļeslavs IV Cirtainais, Boriss Šeremetjevs, Boriss Henrihsons, Bračislavs Izjaslavičs, Cēsu Bertolds, Cēsu vēsture, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Džons Dundass Kokrens, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzelzs laikmets Latvijā, Eimunda sāga, Fatjanovas kultūra, Gardarīke, Garijs Kasparovs, Gaujas koridors, Gavrila Deržavins, Gotika, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Hanzas savienība, Honorijs III, Hovanski, Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), ... Izvērst indekss (223 vairāk) »
Afanasijs Ordins-Naščokins
Afanasijs Ordins-Naščokins (ap 1606—1680) bija Krievijas caristes diplomāts, Kokneses vaivads Otrā Ziemeļu kara laikā (1656—1661).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Afanasijs Ordins-Naščokins
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Alūksne
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Hercens
Aleksandrs Hercens (1812–1870) bija krievu filozofs un publicists.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Hercens
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksejs I Romanovs
Andrejs Rubļovs
Andrejs Rubļovs (dzimis ap 1360. gadu,Православная энциклопедия. 380—387 miris 1428. gada 17. oktobrī Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Andrejs Rubļovs
Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists)
Andrejs Sokolovs (dzimis) ir Latvijas krievu izcelsmes starptautiskais meistars šahā (1992).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists)
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Arhangeļska
Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Atzele
Augusts Reijs
Augusts Reijs (dzimis 1886. gada 10. martā Kurlā, miris 1963. gada 29. martā Stokholmā) bija Igaunijas politiķis, viens no Igaunijas sociāldemokrātu mērenā spārna vadītājiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Augusts Reijs
Austrumslāvi
Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Austrumslāvi
Autoceļš M10 (Krievija)
M10 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017) Autoceļš M10 "Krievija" (Автодорога М-10 «Россия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Autoceļš M10 (Krievija)
Autoceļš R56 (Krievija)
R56 Krievijas federālo autoceļu kartē (2016). Autoceļš R56 (Автодорога Р56) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas savieno Veļikijnovgorodu ar Pleskavu.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Autoceļš R56 (Krievija)
Šarls de Kruā
Šarls Ežēns de Kruā (Charles Eugène de Croÿ, 1651–1702) bija Pētera I armijas feldmaršals.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Šarls de Kruā
Švitrigailis
Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Švitrigailis
Ļihačova rūpnīca
Ļihačova rūpnīca, jeb saīsināti ZIL, bija autobūves uzņēmums PSRS un Krievijā, kas darbojās no 1916.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ļihačova rūpnīca
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Žilbērs de Lanuā
Čudova
Čudova ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Čudova
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņevas kauja
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņižņijnovgoroda
Ārtavs
Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ārtavs
Baltijas jūras pirāti
Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Baltijas jūras pirāti
Batuhans
Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Batuhans
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Bauskas vēsture
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Bernds fon der Borhs
Boļeslavs IV Cirtainais
Boļeslavs IV Cirtainais (dzimis 1120. vai 1121. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1146.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Boļeslavs IV Cirtainais
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Boriss Šeremetjevs
Boriss Henrihsons
Boriss Henrihsons (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis igauņu matemātikas pedagogs un sporta darbinieks.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Boriss Henrihsons
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Bračislavs Izjaslavičs
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Cēsu Bertolds
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Cēsu vēsture
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Džons Dundass Kokrens
Džons Dundass Kokrens (dzimis 1780. gadā Skotijā, miris 1825. gada 12. augustā Valensijā, Kolumbijā) bija skotu ceļotājs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Džons Dundass Kokrens
Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava
Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Dzelzs laikmets Latvijā
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Eimunda sāga
Fatjanovas kultūra
Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Fatjanovas kultūra
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Gardarīke
Garijs Kasparovs
Garijs Kasparovs (dzimis Gariks Vainšteins (Гарик Кимович Вайнштейн) Baku, Azerbaidžānas PSR) ir Krievijas (iepriekš PSRS) šahists un politiķis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Garijs Kasparovs
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Gaujas koridors
Gavrila Deržavins
Gavriils (Gavrila) Deržavins (dzimis, miris) bija krievu klasicisma laika dzejnieks un valsts darbinieks, redzamākais Krievijas dzejnieks pirms Aleksandra Puškina.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Gavrila Deržavins
Gotika
brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Gotika
Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Skabārža kalns Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir Grobiņas pilsētas un tās apkaimes teritorijā daļa, kuru Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2017.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Hanzas savienība
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Honorijs III
Hovanski
Kņazu Hovansku dzimtas ģerbonis (1798). Hovanski bija sena Lietuvas dižkunigaitijas un Krievijas caristes augstmaņu dzimta no 15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Hovanski
Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
1223.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
Igaunijas krievi
Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Igaunijas krievi
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Igaunijas vēsture
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ilmenis
Ingegerda
"Jaroslavs Gudrais un Ingegerda" (A. Trankovska glezna, 19. gadsimta beigas) Ingegerda Ūlofa meita bija Zviedrijas karaļa Ūlofa meita.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ingegerda
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ingrija
Ingvara sāga
14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ingvara sāga
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivangoroda
Ivans Goļicins
Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans Goļicins
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans I Kaļita
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans III
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans IV
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Izborska
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Izjaslavs Vladimirovičs
Jakobs Delagardijs
Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jakobs Delagardijs
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jaropolks Svjatoslavičs
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jaroslavs Vladimirovičs
Jānis Larri
Jānis Larri (dzimis Rīgā, Vidzemes guberņā, miris 1977. gada 18. martā Ļeņingradā) bija latviešu izcelsmes padomju bērnu rakstnieks, galvenokārt rakstot zinātniskās fantastikas darbus.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jānis Larri
Jēkabpils vecticībnieku baznīca
Jēkabpils vecticībnieku baznīca Jēkabpils vecticībnieku baznīca ir viens no Jēkabpils dievnamiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jēkabpils vecticībnieku baznīca
Jersikas evaņģēlijs
Matejs). Jersikas evaņģēlijs jeb Latvieša evaņģēlijs (Евангелие Лотыша), dēvēts arī par Sīmaņa evaņģēliju, ir Latviešu Jurģa 1270.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jersikas evaņģēlijs
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Johans Freitāgs fon Loringhofe
Jolanta Daiga
Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jolanta Daiga
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Jurijs Daņilovičs
Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)
Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Karēlija
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kartupelis
Katrīna Jagailiete
Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Katrīna Jagailiete
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kauja pie Otepē (1217)
Kauja pie Puides (1218)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kauja pie Puides (1218)
Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kazimirs IV Jagellons
Kārlis Ābele
Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kārlis Ābele
Keksholmas lēne
Keksholmas lēnes karte 17. gadsimtā. Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis Keksholmas lēne (Kexholms län) bija viena no Zviedrijas lielvalsts aizjūras provincēm no 1617.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Keksholmas lēne
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kijivas Krievzeme
Kokle
Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kokle
Komieši
Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Komieši
Koporje
Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Koporje
Krāslavas novada ģerbonis
Krāslavas novada ģerbonis ir oficiāls Krāslavas novada simbols.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krāslavas novada ģerbonis
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krišjānis Valdemārs
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievija
Krievijas Federācijas apgabali
apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas apgabali
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas igauņi
Igauņi, kas pārceļas no Krievijas uz Igauniju (Narva, 1921) Krievijas igauņi (igauņu: Venemaa eestlased) ir viena no mazākajām etniskajām grupām Krievijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas igauņi
Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Impērijas ģerbonis
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas pilsoņu karš
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas vēsture
Krievu lamuvārdi
Neoficiāls krievu alfabēta burts "Ёб" Krievu lamuvārdi jeb mātesvārdi ir krievu valodā parasti dzimumorgāniem veltīti lamuvārdi, kas vēlāk aizgūti arī dažās citās valodās, tostarp latviešu valodā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu lamuvārdi
Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
1221.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)
Krievu—zviedru karš (1495—1497)
Livonijas un Maskavijas karte ar Narvas un Ivangorodas cietokšņiem. Krievu—zviedru karš (1495—1497) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika vienlaikus ar Livonijas—Maskavijas kariem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1495—1497)
Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1610—1617)
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kriviči
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Kurzemes bīskapija
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latgales vēsture
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latviešu strēlnieki
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas krievi
Latvijas krievu vēsture
B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas krievu vēsture
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vēstures hronoloģija
Lāčpurni
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lāčpurni
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ledus kauja
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas krusta kari
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas pilsoņu karš
Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas pilsoņu karš
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas vēsture (1219—1295)
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Limbažu vēsture
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonija
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas karaliste
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas karš
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas krusta kari
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas—Maskavijas kari
Ludzas vēsture
Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ludzas vēsture
Magnuss IV
Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Magnuss IV
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Marienhauzenas pils
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Maskava
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Maskavija
Mārtiņsala
Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mārtiņsala
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Merieši
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mesli
Mikeli
Mikeli vai Sanktmihela ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidu centrālajā daļā, Dienvidsavo un Austrumsomijas lēnes administratīvais centrs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mikeli
Minskas kņazi
Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007). Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Minskas kņazi
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Možaiskas līgums
Mosa (Norvēģija)
Mosa ir pilsēta Norvēģijā, Vikenes filkē, tās gubernatora rezidence.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mosa (Norvēģija)
Mstislavs Dobužinskis
Mstislavs Dobužinskis (dzimis, miris) bija krievu/lietuviešu/amerikāņu grafiķis, gleznotājs, scenogrāfs un mākslas kritiķis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mstislavs Dobužinskis
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Muromieši
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Narva
Narvas kauja (1700)
1700.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Narvas kauja (1700)
Nika Polmanis
Nika Polmanis (dzimis, miris) bija lībiešu pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Nika Polmanis
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Nikolajs II Romanovs
Nikolajs Rērihs
Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Nikolajs Rērihs
Nikons (patriarhs)
Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Nikons (patriarhs)
Normānisma teorija
Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Normānisma teorija
Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas apgabals
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas kņazi
Novgorodas kodekss
''Novgorodas kodeksa'' pirmā lapa, 1010. gads Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas kodekss
Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas rajons
Novgorodas rajons ir Krievijas Novgorodas apgabala administratīvais rajons apgabala ziemeļrietumos.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas rajons
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas Republika
Novgorodas slaktiņš
Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas slaktiņš
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Oļegs (kņazs)
Obdorija
lapsu Krievijas caru ģerbonī (fragments). Tagadējais Salehardas ģerbonis. Obdorija jeb Obdoras kņaziste () bija hantu apdzīvotās teritorijas nosaukums Obas upes lejtecē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Obdorija
Olavinlinnas pils
Olavinlinnas pils jeb Olafborgas pils ir 15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Olavinlinnas pils
Oranta
Orantas Dievmāte, 11.gs., Sv. Sofijas katedrāle, Kijeva Oranta ir Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā viņa lūdzās ar augsti paceltām rokām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Oranta
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ostlande
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Otepē
Oto fon Luterbergs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Oto fon Luterbergs
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pabaiskas kauja
Padomju republikas
Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs").
Skatīt Veļikijnovgoroda un Padomju republikas
Pagasts
Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pagasts
Pavlovska (Sanktpēterburga)
Pavlovska ir pilsēta Krievijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pavlovska (Sanktpēterburga)
Pāvels Seničevs
Pāvels Seničevs (dzimis, miris) bija krievu stenda šāvējs, kas starptautiski pārstāvēja PSRS.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pāvels Seničevs
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pēteris I
Pečori
Pečori, no 1920.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pečori
Perma (zeme)
Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Perma (zeme)
Permas novads
Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Permas novads
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pilsētvalsts
Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pleskava
Pleskavas aplenkums (1269)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pleskavas aplenkums (1269)
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Polockas vēsture
Pomori
Pomori ir mazskaitlīga Krievijas ziemeļrietumos dzīvojoša krievu etniska grupa.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Pomori
Rakvere
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rakvere
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rakveres kauja
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rauna
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rīgas vēsture
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rīgas vēstures hronoloģija
Rēzeknes vēsture
Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rēzeknes vēsture
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rihards Tomsons
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rostovas kņazi
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rurika dinastija
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ruriks
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Rusi
Ruskoje Ustje
Ruskoje Ustje (— ‘krievu grīva’) ir sens ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Allaijahas ulusa, tāda paša nosaukuma naslega (pagasta) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ruskoje Ustje
Salaspils vēsture
Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Salaspils vēsture
Saleharda
Saleharda (- ‘zemesraga apmetne’), līdz 1933.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Saleharda
Saukas luterāņu baznīca
Saukas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievnams Sēlijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Saukas luterāņu baznīca
Seinejoki
Seinejoki ir pilsēta Somijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Seinejoki
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Sergejs Eizenšteins
Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, Krievijas PFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1935), divu Staļina prēmiju laureāts (1941, 1946).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sergejs Eizenšteins
Sergejs Rahmaņinovs
Sergejs Rahmaņinovs (dzimis Novgorodas guberņā, miris Beverlihilsā) bija krievu komponists, pianists un diriģents.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sergejs Rahmaņinovs
Sigtuna
Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Sigtuna
Simeons Ivanovičs Lepnais
Simeons Ivanovičs Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Simeons Ivanovičs Lepnais
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Slāvi
Slobodska
Slobodska ir pilsēta Krievijas Federācijas Kirovas apgabalā, Slobodskas rajona centrs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Slobodska
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Smoļenska
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Somijas vēsture
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Somijas vēstures hronoloģija
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Staraja Ladoga
Stolbovas miera līgums
Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Stolbovas miera līgums
Strevas kauja
Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Strevas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Svētā Matīsa dienas kauja
Svjatoslavs Vsevolodovičs
Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Svjatoslavs Vsevolodovičs
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Tālava
Tērbatas kauja (1224)
1224.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Tērbatas kauja (1224)
Trolejbusu satiksme pasaulē
Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Trolejbusu satiksme pasaulē
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ugaunija
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā
Austrumeiropa Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Upsālas arhibīskapija
Valentīns Sedovs
Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Valentīns Sedovs
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Valga
Valgundes pareizticīgo klosteris
Valgundes pareizticīgo klosteris, arī "Kristus Apskaidrošanās Tuksnesis", Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris ir Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera filiāle, kas atrodas Valgundes pagastā, Jelgavas novadā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Valgundes pareizticīgo klosteris
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Valmiera
Vasilijs Goļicins
Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vasilijs Goļicins
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vācu ordenis
Vītauts Dižais
Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vītauts Dižais
Veķis
''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Veķis
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Veļikijnovgoroda
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vendi (Livonija)
Venjamins Sozins
Venjamins Sozins (1896. gads — 1956. gads, Ļeņingrada) bija Padomju Savienības šahists.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Venjamins Sozins
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vetseke
Vezenbergas pils
Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vezenbergas pils
Viļakas novads
Viļakas novads bija 2009.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Viļakas novads
Viļakas vēsture
Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Viļakas vēsture
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Viborga
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vidzeme
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vikingu laiki
Vilhelms fon Firstenbergs
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vilhelms fon Firstenbergs
Villijs Grīnbergs
Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Villijs Grīnbergs
Viruzeme
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Viruzeme
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Visvaldis
Vjatka (zeme)
Vjatkas zīmogs. Vjatkas zeme bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga zeme Vjatkas upes baseinā mūsdienu Kirovas apgabalā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vjatka (zeme)
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs
Vladislavs Hieronīms Soltāns
Vladislavs Hieronīms Soltāns (1824—1900) bija Latgales poļu izcelsmes politiķis.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Vladislavs Hieronīms Soltāns
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Volhova
Volkenbergas pils
Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Volkenbergas pils
Volokolamska
Volokolamskas kremlis (2003). Volokolamska ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā, rajona administratīvais centrs.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Volokolamska
Votzeme
Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Votzeme
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Zīversi
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Zelta Orda
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļjūra
Ziemeļrietumu federālais apgabals
Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļrietumu federālais apgabals
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļu krusta kari
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļvalstis
1136. gads
1136.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1136. gads
1142. gads
1142.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1142. gads
1179. gads
1179.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1179. gads
1191. gads
1191.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1191. gads
1236. gads
1236.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1236. gads
1239. gads
1239.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1239. gads
1240. gads
1240.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1240. gads
1242. gads
1242.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1242. gads
1263. gads
1263.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1263. gads
1293. gads
1293.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1293. gads
1326. gads
1326.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1326. gads
14. gadsimts
14.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 14. gadsimts
1446. gads
1446.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1446. gads
1478. gads
1478.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1478. gads
15. jūlijs
15.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 15. jūlijs
1573. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1573.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1573. gads Latvijā
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 1642. gads Latvijā
26. Tukuma policijas bataljons
26.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 26. Tukuma policijas bataljons
42. ieroču SS grenadieru pulks
42.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 42. ieroču SS grenadieru pulks
859. gads
859.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 859. gads
862. gads
862.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 862. gads
882. gads
882.
Skatīt Veļikijnovgoroda un 882. gads
Zināms kā Lielā Novgoroda, Novgoroda, Novgorodieši, Novgroda.
, Igaunijas krievi, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ilmenis, Ingegerda, Ingrija, Ingvara sāga, Ivangoroda, Ivans Goļicins, Ivans I Kaļita, Ivans III, Ivans IV, Izborska, Izjaslavs Vladimirovičs, Jakobs Delagardijs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Jānis Larri, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Jersikas evaņģēlijs, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Jolanta Daiga, Jurijs Daņilovičs, Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222), Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240), Karēlija, Kartupelis, Katrīna Jagailiete, Kauja pie Otepē (1217), Kauja pie Puides (1218), Kazimirs IV Jagellons, Kārlis Ābele, Keksholmas lēne, Kijivas Krievzeme, Kokle, Komieši, Koporje, Krāslavas novada ģerbonis, Krišjānis Valdemārs, Krievija, Krievijas Federācijas apgabali, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Federācijas subjekti, Krievijas igauņi, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas vēsture, Krievu lamuvārdi, Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221), Krievu—zviedru karš (1495—1497), Krievu—zviedru karš (1554—1557), Krievu—zviedru karš (1570—1595), Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kriviči, Kurzemes bīskapija, Latgales vēsture, Latviešu strēlnieki, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lāčpurni, Ledus kauja, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas pilsoņu karš, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas krusta kari, Livonijas—Maskavijas kari, Ludzas vēsture, Magnuss IV, Marienhauzenas pils, Maskava, Maskavija, Mārtiņsala, Merieši, Mesli, Mikeli, Minskas kņazi, Možaiskas līgums, Mosa (Norvēģija), Mstislavs Dobužinskis, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Muromieši, Narva, Narvas kauja (1700), Nika Polmanis, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Rērihs, Nikons (patriarhs), Normānisma teorija, Novgorodas apgabals, Novgorodas kņazi, Novgorodas kodekss, Novgorodas pirmā hronika, Novgorodas rajons, Novgorodas Republika, Novgorodas slaktiņš, Oļegs (kņazs), Obdorija, Olavinlinnas pils, Oranta, Ostlande, Otepē, Oto fon Luterbergs, Pabaiskas kauja, Padomju republikas, Pagasts, Pavlovska (Sanktpēterburga), Pāvels Seničevs, Pēteris I, Pečori, Perma (zeme), Permas novads, Pilsētvalsts, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Pleskava, Pleskavas aplenkums (1269), Polockas vēsture, Pomori, Rakvere, Rakveres kauja, Rauna, Rīgas vēsture, Rīgas vēstures hronoloģija, Rēzeknes vēsture, Rihards Tomsons, Rostovas kņazi, Rurika dinastija, Ruriks, Rusi, Ruskoje Ustje, Salaspils vēsture, Saleharda, Saukas luterāņu baznīca, Seinejoki, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sergejs Eizenšteins, Sergejs Rahmaņinovs, Sigtuna, Simeons Ivanovičs Lepnais, Slāvi, Slobodska, Smoļenska, Somijas vēsture, Somijas vēstures hronoloģija, Staraja Ladoga, Stolbovas miera līgums, Strevas kauja, Svētā Matīsa dienas kauja, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Tālava, Tērbatas kauja (1224), Trolejbusu satiksme pasaulē, Ugaunija, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā, Upsālas arhibīskapija, Valentīns Sedovs, Valga, Valgundes pareizticīgo klosteris, Valmiera, Vasilijs Goļicins, Vācu ordenis, Vītauts Dižais, Veķis, Veļikijnovgoroda, Vendi (Livonija), Venjamins Sozins, Vetseke, Vezenbergas pils, Viļakas novads, Viļakas vēsture, Viborga, Vidzeme, Vikingu laiki, Vilhelms fon Firstenbergs, Villijs Grīnbergs, Viruzeme, Visvaldis, Vjatka (zeme), Vladimirs Svjatoslavičs, Vladislavs Hieronīms Soltāns, Volhova, Volkenbergas pils, Volokolamska, Votzeme, Zīversi, Zelta Orda, Ziemeļjūra, Ziemeļrietumu federālais apgabals, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļvalstis, 1136. gads, 1142. gads, 1179. gads, 1191. gads, 1236. gads, 1239. gads, 1240. gads, 1242. gads, 1263. gads, 1293. gads, 1326. gads, 14. gadsimts, 1446. gads, 1478. gads, 15. jūlijs, 1573. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 26. Tukuma policijas bataljons, 42. ieroču SS grenadieru pulks, 859. gads, 862. gads, 882. gads.