Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Atvērt Google Maps Izmēģini AI

Satura rādītājs

1. 273 attiecības: Afanasijs Ordins-Naščokins, Alūksne, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs Hercens, Aleksejs I Romanovs, Andrejs Rubļovs, Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists), Arhangeļska, Atzele, Augusts Reijs, Austrumslāvi, Autoceļš M10 (Krievija), Autoceļš R56 (Krievija), Šarls de Kruā, Švitrigailis, Ļihačova rūpnīca, Žilbērs de Lanuā, Čudova, Ņevas kauja, Ņižņijnovgoroda, Ārtavs, Baltijas jūras pirāti, Batuhans, Bauskas vēsture, Bernds fon der Borhs, Boļeslavs IV Cirtainais, Boriss Šeremetjevs, Boriss Henrihsons, Bračislavs Izjaslavičs, Cēsu Bertolds, Cēsu vēsture, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Džons Dundass Kokrens, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Dzelzs laikmets Latvijā, Eimunda sāga, Fatjanovas kultūra, Gardarīke, Garijs Kasparovs, Gaujas koridors, Gavrila Deržavins, Gotika, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Hanzas savienība, Honorijs III, Hovanski, Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), ... Izvērst indekss (223 vairāk) » « Shrink indekss

Afanasijs Ordins-Naščokins

Afanasijs Ordins-Naščokins (ap 1606—1680) bija Krievijas caristes diplomāts, Kokneses vaivads Otrā Ziemeļu kara laikā (1656—1661).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Afanasijs Ordins-Naščokins

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Alūksne

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Hercens

Aleksandrs Hercens (1812–1870) bija krievu filozofs un publicists.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksandrs Hercens

Aleksejs I Romanovs

Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Aleksejs I Romanovs

Andrejs Rubļovs

Andrejs Rubļovs (dzimis ap 1360. gadu,Православная энциклопедия. 380—387 miris 1428. gada 17. oktobrī Maskavā) bija viens no slavenākajiem Maskavas skolas ikonogrāfijas, grāmatu mākslas un monumentālās glezniecības meistariem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Andrejs Rubļovs

Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists)

Andrejs Sokolovs (dzimis) ir Latvijas krievu izcelsmes starptautiskais meistars šahā (1992).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Andrejs Sokolovs (Latvijas šahists)

Arhangeļska

Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Arhangeļska

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Atzele

Augusts Reijs

Augusts Reijs (dzimis 1886. gada 10. martā Kurlā, miris 1963. gada 29. martā Stokholmā) bija Igaunijas politiķis, viens no Igaunijas sociāldemokrātu mērenā spārna vadītājiem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Augusts Reijs

Austrumslāvi

Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Austrumslāvi

Autoceļš M10 (Krievija)

M10 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017) Autoceļš M10 "Krievija" (Автодорога М-10 «Россия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E105.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Autoceļš M10 (Krievija)

Autoceļš R56 (Krievija)

R56 Krievijas federālo autoceļu kartē (2016). Autoceļš R56 (Автодорога Р56) ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas savieno Veļikijnovgorodu ar Pleskavu.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Autoceļš R56 (Krievija)

Šarls de Kruā

Šarls Ežēns de Kruā (Charles Eugène de Croÿ, 1651–1702) bija Pētera I armijas feldmaršals.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Šarls de Kruā

Švitrigailis

Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Švitrigailis

Ļihačova rūpnīca

Ļihačova rūpnīca, jeb saīsināti ZIL, bija autobūves uzņēmums PSRS un Krievijā, kas darbojās no 1916.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ļihačova rūpnīca

Žilbērs de Lanuā

Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Žilbērs de Lanuā

Čudova

Čudova ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Čudova

Ņevas kauja

Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņevas kauja

Ņižņijnovgoroda

Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ņižņijnovgoroda

Ārtavs

Gotlandes ērtugs (''örtug''). Vilhelma fon Frimersheima laikā (1364—1385) kaltais ārtavs (artigs). Konrāda fon Fītinghofa laikā (1401—1413) kaltais ārtavs (artigs). Ārtavs, artavs jeb artigs bija viduslaiku Ziemeļeiropas valstu monēta, ko līdz 1422.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ārtavs

Baltijas jūras pirāti

Galvenie tirdzniecības ceļi Baltijas jūrā ap 1400. gadu. Baltijas jūras pirāti bija jūras laupītāji, kas no 9. līdz 15. gadsimtam siroja Baltijas jūras piekrastes zemēs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Baltijas jūras pirāti

Batuhans

Batuhans arī Batijs (dzimis ap 1207. gadu, miris 1255. gadā) bija Čingishana vecākā dēla Džuči dēls, Zilās Ordas valdnieks un, kopā ar Ordahanu, Zelta Ordas dibinātājs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Batuhans

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Bauskas vēsture

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Bernds fon der Borhs

Boļeslavs IV Cirtainais

Boļeslavs IV Cirtainais (dzimis 1120. vai 1121. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1146.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Boļeslavs IV Cirtainais

Boriss Šeremetjevs

Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Boriss Šeremetjevs

Boriss Henrihsons

Boriss Henrihsons (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis igauņu matemātikas pedagogs un sporta darbinieks.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Boriss Henrihsons

Bračislavs Izjaslavičs

Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Bračislavs Izjaslavičs

Cēsu Bertolds

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Cēsu Bertolds

Cēsu vēsture

Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Cēsu vēsture

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)

Džons Dundass Kokrens

Džons Dundass Kokrens (dzimis 1780. gadā Skotijā, miris 1825. gada 12. augustā Valensijā, Kolumbijā) bija skotu ceļotājs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Džons Dundass Kokrens

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava

Dzelzs laikmets Latvijā

Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Dzelzs laikmets Latvijā

Eimunda sāga

Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Eimunda sāga

Fatjanovas kultūra

Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.—2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Fatjanovas kultūra

Gardarīke

Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Gardarīke

Garijs Kasparovs

Garijs Kasparovs (dzimis Gariks Vainšteins (Гарик Кимович Вайнштейн) Baku, Azerbaidžānas PSR) ir Krievijas (iepriekš PSRS) šahists un politiķis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Garijs Kasparovs

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Gaujas koridors

Gavrila Deržavins

Gavriils (Gavrila) Deržavins (dzimis, miris) bija krievu klasicisma laika dzejnieks un valsts darbinieks, redzamākais Krievijas dzejnieks pirms Aleksandra Puškina.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Gavrila Deržavins

Gotika

brāļu Limburgu ilustrētas stundu grāmatas Parīzes Dievmātes katedrāle Gotika ir tēlotājmākslas un arhitektūras stils, kas aizsākās Krusta karu laikā aptuveni 12. gadsimta vidū Francijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Gotika

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Skabārža kalns Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir Grobiņas pilsētas un tās apkaimes teritorijā daļa, kuru Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2017.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Hanzas savienība

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Honorijs III

Hovanski

Kņazu Hovansku dzimtas ģerbonis (1798). Hovanski bija sena Lietuvas dižkunigaitijas un Krievijas caristes augstmaņu dzimta no 15.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Hovanski

Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)

1223.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Igaunijas krievi

Igaunijas vēsture

Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Igaunijas vēsture

Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)

Ilmenis

Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ilmenis

Ingegerda

"Jaroslavs Gudrais un Ingegerda" (A. Trankovska glezna, 19. gadsimta beigas) Ingegerda Ūlofa meita bija Zviedrijas karaļa Ūlofa meita.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ingegerda

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ingrija

Ingvara sāga

14. gadsimta Ingvara sāgas manuskripta lappuse (''GKS 2845 4°''). Ingvara sāga ir viena no vikingu sāgām, kas saglabājusies 14.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ingvara sāga

Ivangoroda

Ivangoroda, no 1920.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivangoroda

Ivans Goļicins

Ivans Goļicins (miris 1582. vai 1583. gadā) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs (no 1574. gada) un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans Goļicins

Ivans I Kaļita

Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans I Kaļita

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans III

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ivans IV

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Izborska

Izjaslavs Vladimirovičs

Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Izjaslavs Vladimirovičs

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jakobs Delagardijs

Jaropolks Svjatoslavičs

Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jaropolks Svjatoslavičs

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jaroslavs Vladimirovičs

Jānis Larri

Jānis Larri (dzimis Rīgā, Vidzemes guberņā, miris 1977. gada 18. martā Ļeņingradā) bija latviešu izcelsmes padomju bērnu rakstnieks, galvenokārt rakstot zinātniskās fantastikas darbus.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jānis Larri

Jēkabpils vecticībnieku baznīca

Jēkabpils vecticībnieku baznīca Jēkabpils vecticībnieku baznīca ir viens no Jēkabpils dievnamiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jēkabpils vecticībnieku baznīca

Jersikas evaņģēlijs

Matejs). Jersikas evaņģēlijs jeb Latvieša evaņģēlijs (Евангелие Лотыша), dēvēts arī par Sīmaņa evaņģēliju, ir Latviešu Jurģa 1270.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jersikas evaņģēlijs

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Johans Freitāgs fon Loringhofe

Jolanta Daiga

Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jolanta Daiga

Jurijs Daņilovičs

Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Jurijs Daņilovičs

Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu, letu un igauņu karagājieni notika garām Pleskavai (kartē - ''Pskov'') uz Novgorodu. Sakaliešu un ugauņu karagājieni notika uz Ingrijas zemi austrumos no Narvas. 1222.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Karagājieni uz Novgorodu un Ingriju (1222)

Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Tērbatas bīskapa igauņu vasaļu, Livonijas ordeņa un Dānijas karaļa vasaļu karagājiens notika uz Pleskavai (kartē - ''Pskov'') pakļautajām zemēm. 1240.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)

Karēlija

Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Karēlija

Kartupelis

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kartupelis

Katrīna Jagailiete

Lūkasa Krānaha glezna, ap 1553.) Katrīna Jagailiete (1526—1583), bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Somijas hercogiene (no 1562), vēlāk Zviedrijas karaļa sieva (no 1568).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Katrīna Jagailiete

Kauja pie Otepē (1217)

1217.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kauja pie Otepē (1217)

Kauja pie Puides (1218)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kauja pie Puides (1218)

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kazimirs IV Jagellons

Kārlis Ābele

Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kārlis Ābele

Keksholmas lēne

Keksholmas lēnes karte 17. gadsimtā. Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis Keksholmas lēne (Kexholms län) bija viena no Zviedrijas lielvalsts aizjūras provincēm no 1617.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Keksholmas lēne

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kijivas Krievzeme

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kokle

Komieši

Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Komieši (pašnosaukums: коми, komi) ir somugru tauta, kura pamatā dzīvo Komi Republikā un Permas novadā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Komieši

Koporje

Koporjes cietoksnis. Koporje ir sens cietoksnis, kas atrodas vēsturiskajā votu apdzīvotajā Ingrijas zemē, šobrīd ciems Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Koporje

Krāslavas novada ģerbonis

Krāslavas novada ģerbonis ir oficiāls Krāslavas novada simbols.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krāslavas novada ģerbonis

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krišjānis Valdemārs

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievija

Krievijas Federācijas apgabali

apgabalu karte Krievijas Federācija administratīvi ir sadalīta 85 subjektos, no kuriem 46 ir apgabali.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas apgabali

Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums

Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums

Krievijas Federācijas subjekti

Krievijas Federācijas subjekti ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Federācijas subjekti

Krievijas igauņi

Igauņi, kas pārceļas no Krievijas uz Igauniju (Narva, 1921) Krievijas igauņi (igauņu: Venemaa eestlased) ir viena no mazākajām etniskajām grupām Krievijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas igauņi

Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas pilsoņu karš

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievijas vēsture

Krievu lamuvārdi

Neoficiāls krievu alfabēta burts "Ёб" Krievu lamuvārdi jeb mātesvārdi ir krievu valodā parasti dzimumorgāniem veltīti lamuvārdi, kas vēlāk aizgūti arī dažās citās valodās, tostarp latviešu valodā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu lamuvārdi

Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)

1221.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu un lietuviešu karagājieni uz Cēsīm, Turaidu un Imeru (1221)

Krievu—zviedru karš (1495—1497)

Livonijas un Maskavijas karte ar Narvas un Ivangorodas cietokšņiem. Krievu—zviedru karš (1495—1497) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika vienlaikus ar Livonijas—Maskavijas kariem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1495—1497)

Krievu—zviedru karš (1554—1557)

Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1554—1557)

Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1570—1595)

Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Kriviči

Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kriviči

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Kurzemes bīskapija

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latgales vēsture

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latviešu strēlnieki

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas krievi

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas krievu vēsture

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vēsture

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Latvijas vēstures hronoloģija

Lāčpurni

Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Lāčpurni

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ledus kauja

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas krusta kari

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas pilsoņu karš

Melnas līguma pievienotās zemes iekrāsotas spilgti rozā krāsā. Lietuvas pilsoņu karš bija vairāku troņa mantošanas karu virkne Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā starp Ģedimina dzimtas atzariem, kas ar pārtraukumiem turpinājās no 1381.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas pilsoņu karš

Lietuvas vēsture (1219—1295)

Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuvas vēsture (1219—1295)

Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)

Limbažu vēsture

Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Limbažu vēsture

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonija

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas karaliste

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas karš

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas krusta kari

Livonijas—Maskavijas kari

Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Livonijas—Maskavijas kari

Ludzas vēsture

Ludzas pilsdrupas 2012. gada rudenī. Ludzas vēsture aptver laika posmu no pirmo iedzīvotāju apmetņu izveidošanās pie Lielā Ludzas ezera un Ludzas miesta izveides pie Ludzas pils līdz mūsdienām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ludzas vēsture

Magnuss IV

Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Magnuss IV

Marienhauzenas pils

Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Marienhauzenas pils

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Maskava

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Maskavija

Mārtiņsala

Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mārtiņsala

Merieši

Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Merieši

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mesli

Mikeli

Mikeli vai Sanktmihela ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidu centrālajā daļā, Dienvidsavo un Austrumsomijas lēnes administratīvais centrs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mikeli

Minskas kņazi

Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007). Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Minskas kņazi

Možaiskas līgums

Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Možaiskas līgums

Mosa (Norvēģija)

Mosa ir pilsēta Norvēģijā, Vikenes filkē, tās gubernatora rezidence.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mosa (Norvēģija)

Mstislavs Dobužinskis

Mstislavs Dobužinskis (dzimis, miris) bija krievu/lietuviešu/amerikāņu grafiķis, gleznotājs, scenogrāfs un mākslas kritiķis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mstislavs Dobužinskis

Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)

Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)

Muromieši

Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Muromieši

Narva

Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Narva

Narvas kauja (1700)

1700.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Narvas kauja (1700)

Nika Polmanis

Nika Polmanis (dzimis, miris) bija lībiešu pedagogs un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Nika Polmanis

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Nikolajs II Romanovs

Nikolajs Rērihs

Nikolajs Rērihs pēdējā dzīves gadā savā dārzā Kullu Indijā (1947). Nikolajs Rērihs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu cilmes krievu gleznotājs, ceļotājs, rakstnieks un domātājs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Nikolajs Rērihs

Nikons (patriarhs)

Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Nikons (patriarhs)

Normānisma teorija

Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā Normānisma teorija ir uz senkrievu hroniku tekstiem balstīta teorija par Senās Krievzemes rašanos 9.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Normānisma teorija

Novgorodas apgabals

Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas apgabals

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas kņazi

Novgorodas kodekss

''Novgorodas kodeksa'' pirmā lapa, 1010. gads Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas kodekss

Novgorodas pirmā hronika

Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas pirmā hronika

Novgorodas rajons

Novgorodas rajons ir Krievijas Novgorodas apgabala administratīvais rajons apgabala ziemeļrietumos.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas rajons

Novgorodas Republika

Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas Republika

Novgorodas slaktiņš

Novgorodas ikona (12. gadsimts). Novgorodas slaktiņš notika Novgorodas pilsētā Livonijas kara laikā no 1570.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Novgorodas slaktiņš

Oļegs (kņazs)

Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Oļegs (kņazs)

Obdorija

lapsu Krievijas caru ģerbonī (fragments). Tagadējais Salehardas ģerbonis. Obdorija jeb Obdoras kņaziste () bija hantu apdzīvotās teritorijas nosaukums Obas upes lejtecē.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Obdorija

Olavinlinnas pils

Olavinlinnas pils jeb Olafborgas pils ir 15.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Olavinlinnas pils

Oranta

Orantas Dievmāte, 11.gs., Sv. Sofijas katedrāle, Kijeva Oranta ir Dievmātes ikonogrāfiskais tips, kurā viņa lūdzās ar augsti paceltām rokām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Oranta

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ostlande

Otepē

Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Otepē

Oto fon Luterbergs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Oto fon Luterbergs arī Oto fon Rodenšteins (latīņu: Otho von Rodenstein) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1266.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Oto fon Luterbergs

Pabaiskas kauja

Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pabaiskas kauja

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs").

Skatīt Veļikijnovgoroda un Padomju republikas

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pagasts

Pavlovska (Sanktpēterburga)

Pavlovska ir pilsēta Krievijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pavlovska (Sanktpēterburga)

Pāvels Seničevs

Pāvels Seničevs (dzimis, miris) bija krievu stenda šāvējs, kas starptautiski pārstāvēja PSRS.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pāvels Seničevs

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pēteris I

Pečori

Pečori, no 1920.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pečori

Perma (zeme)

Permas zeme (''Permia provincia'') 1549. gada kartē. Komiešu apdzīvotā teritorija mūsdienās. Permas zeme jeb Lielā Perma bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga valsts Kamas upes baseinā Permas novadā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Perma (zeme)

Permas novads

Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Permas novads

Pilsētvalsts

Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pilsētvalsts

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pleskava

Pleskavas aplenkums (1269)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās uz Pleskavu (''Pskov''). Pleskavas kremļa modelis. Priekšplānā Daumanta pilsēta, kuru bija ieņēmuši aplencēji. Pleskavas kremļa Daumanta sienas mūsdienu attēls. Pa kreisi Daumanta tornis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pleskavas aplenkums (1269)

Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Polockas vēsture

Pomori

Pomori ir mazskaitlīga Krievijas ziemeļrietumos dzīvojoša krievu etniska grupa.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Pomori

Rakvere

Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rakvere

Rakveres kauja

Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rakveres kauja

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rauna

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rīgas vēsture

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rīgas vēstures hronoloģija

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rēzeknes vēsture

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rihards Tomsons

Rostovas kņazi

Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rostovas kņazi

Rurika dinastija

Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rurika dinastija

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ruriks

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Rusi

Ruskoje Ustje

Ruskoje Ustje (— ‘krievu grīva’) ir sens ciems Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Allaijahas ulusa, tāda paša nosaukuma naslega (pagasta) centrs un vienīgā apdzīvotā vieta.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ruskoje Ustje

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Salaspils vēsture

Saleharda

Saleharda (- ‘zemesraga apmetne’), līdz 1933.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Saleharda

Saukas luterāņu baznīca

Saukas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) dievnams Sēlijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Saukas luterāņu baznīca

Seinejoki

Seinejoki ir pilsēta Somijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Seinejoki

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins (dzimis, miris) bija padomju kinorežisors, Krievijas PFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1935), divu Staļina prēmiju laureāts (1941, 1946).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Sergejs Eizenšteins

Sergejs Rahmaņinovs

Sergejs Rahmaņinovs (dzimis Novgorodas guberņā, miris Beverlihilsā) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Sergejs Rahmaņinovs

Sigtuna

Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Sigtuna

Simeons Ivanovičs Lepnais

Simeons Ivanovičs Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Simeons Ivanovičs Lepnais

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Slāvi

Slobodska

Slobodska ir pilsēta Krievijas Federācijas Kirovas apgabalā, Slobodskas rajona centrs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Slobodska

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Smoļenska

Somijas vēsture

1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Somijas vēsture

Somijas vēstures hronoloģija

Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Somijas vēstures hronoloģija

Staraja Ladoga

9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Staraja Ladoga

Stolbovas miera līgums

Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Stolbovas miera līgums

Strevas kauja

Strevas kauja starp Vācu ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju notika 1348.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Strevas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja

Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Svētā Matīsa dienas kauja

Svjatoslavs Vsevolodovičs

Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Svjatoslavs Vsevolodovičs

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Tālava

Tērbatas kauja (1224)

1224.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Tērbatas kauja (1224)

Trolejbusu satiksme pasaulē

Trolejbuss Solaris Trollino 15, Zviedrijas pilsētā Landskronā. Viļņā. Krievijā Itālijā Ziemeļkorejā Kanādā Jaunzēlandē Trolejbusu satiksme pasaulē pastāv visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Trolejbusu satiksme pasaulē

Ugaunija

Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ugaunija

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā

Austrumeiropa Šajā rakstā ir apkopoti visi UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas atrodas Austrumeiropā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrumeiropā

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Upsālas arhibīskapija

Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Upsālas arhibīskapija

Valentīns Sedovs

Valentīns Sedovs (1924 — 2004) bija krievu arheologs, slāvu, baltu un Baltijas somu tautu etnoģenēzes un agrīnās vēstures pētnieks.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Valentīns Sedovs

Valga

Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Valga

Valgundes pareizticīgo klosteris

Valgundes pareizticīgo klosteris, arī "Kristus Apskaidrošanās Tuksnesis", Ķīšu pareizticīgo Jēzus apskaidrošanas sieviešu klosteris ir Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera filiāle, kas atrodas Valgundes pagastā, Jelgavas novadā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Valgundes pareizticīgo klosteris

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Valmiera

Vasilijs Goļicins

Vasilijs Goļicins (miris) bija Krievijas caristes kņazs, bajārs un vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vasilijs Goļicins

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vācu ordenis

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vītauts Dižais

Veķis

''Veķis cīņā ar deviņiem krieviem'', K. Krauzes ilustrācija. Veķis (latīņu: Veko) bija Tālavas latgaļu karotājs 13.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Veķis

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Veļikijnovgoroda

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vendi (Livonija)

Venjamins Sozins

Venjamins Sozins (1896. gads — 1956. gads, Ļeņingrada) bija Padomju Savienības šahists.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Venjamins Sozins

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vetseke

Vezenbergas pils

Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vezenbergas pils

Viļakas novads

Viļakas novads bija 2009.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Viļakas novads

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Viļakas vēsture

Viborga

Viborga (no), līdz 1944.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Viborga

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vidzeme

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vikingu laiki

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vilhelms fon Firstenbergs

Villijs Grīnbergs

Villijs Grīnbergs bija latviešu vai Latvijas ebreju izcelsmes padomju militārais darbinieks, pulkvedis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Villijs Grīnbergs

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Viruzemes un Alentakas apriņķi Zviedru Igaunijas kartē (1705). Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Viruzeme

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Visvaldis

Vjatka (zeme)

Vjatkas zīmogs. Vjatkas zeme bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga zeme Vjatkas upes baseinā mūsdienu Kirovas apgabalā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vjatka (zeme)

Vladimirs Svjatoslavičs

Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vladimirs Svjatoslavičs

Vladislavs Hieronīms Soltāns

Vladislavs Hieronīms Soltāns (1824—1900) bija Latgales poļu izcelsmes politiķis.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Vladislavs Hieronīms Soltāns

Volhova

Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Volhova

Volkenbergas pils

Volkenbergas pils vai, pareizāk, Volkenburgas pils (sākotnēji latīņu valodā: Wolbenborch, vācu valodā vēlāk minēta arī kā Wolkenburg, Wolchenburg, Wolkinburg, burtiski - Mākoņpils) atradās apmēram 2 km attālumā no Rāznas ezera dienvidu krasta 247,4 m augstā latgaļu pilskalna - Padebešu kalna jeb Mākoņkalna virsotnē, kas paceļas apmēram 60 metrus virs apkārtnes tagadējā Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Volkenbergas pils

Volokolamska

Volokolamskas kremlis (2003). Volokolamska ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā, rajona administratīvais centrs.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Volokolamska

Votzeme

Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Votzeme

Zīversi

Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Zīversi

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Zelta Orda

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļjūra

Ziemeļrietumu federālais apgabals

Ziemeļrietumu federālā apgabala atrašanās vieta Ziemeļrietumu federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļrietumu federālais apgabals

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļu krusta kari

Ziemeļvalstis

Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.

Skatīt Veļikijnovgoroda un Ziemeļvalstis

1136. gads

1136.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1136. gads

1142. gads

1142.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1142. gads

1179. gads

1179.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1179. gads

1191. gads

1191.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1191. gads

1236. gads

1236.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1236. gads

1239. gads

1239.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1239. gads

1240. gads

1240.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1240. gads

1242. gads

1242.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1242. gads

1263. gads

1263.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1263. gads

1293. gads

1293.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1293. gads

1326. gads

1326.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1326. gads

14. gadsimts

14.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 14. gadsimts

1446. gads

1446.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1446. gads

1478. gads

1478.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1478. gads

15. jūlijs

15.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 15. jūlijs

1573. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1573.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1573. gads Latvijā

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 1642. gads Latvijā

26. Tukuma policijas bataljons

26.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 26. Tukuma policijas bataljons

42. ieroču SS grenadieru pulks

42.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 42. ieroču SS grenadieru pulks

859. gads

859.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 859. gads

862. gads

862.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 862. gads

882. gads

882.

Skatīt Veļikijnovgoroda un 882. gads

Zināms kā Lielā Novgoroda, Novgoroda, Novgorodieši, Novgroda.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika