Atvērt Google MapsSatura rādītājs
74 attiecības: Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis), Alfreds Asikainens, Artūrs Štāls, Arturi Ilmari Virtanens, Atkrieviskošana, Šlēsviga-Holšteina, Ļeņingradas apgabals, Ēro Hāpalainens, Ārne Salminens, Brēmenes arhibīskapija, Burhards fon Dreilēbens, Dāņu Igaunija, Dānijas pilsētu uzskaitījums, Edvards Jillins, Esterlande, Fredriks Idestams, Georgs Šnēfogts, Hackman, Harija, Ilmari Manninens, Jevgeņijs Berzins, Jurģa nakts sacelšanās, Karēļi, Karēlija, Kazimirs fon Meijendorfs, Kārlis Janišs, Kārlis Knutsons, Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievu—zviedru karš (1495—1497), Krievu—zviedru karš (1554—1557), Krievu—zviedru karš (1570—1595), Lapēnranta, Leo Mēšelins, Leonīds Arbuzovs (1848—1912), Leonīds Govorovs, Lielais Ziemeļu karš, Magnuss Georgs fon Paukers, Marti Ahtisāri, Maskavas miera līgums, Mikaels Agrikola, Mikeli katedrāle, Nīštates miera līgums, Nord Stream, Odyssey (starta platforma), Oto Girgensons, Poļu leģions Somijā, Porvo, Porvo katedrāle, Rasmusens (mūziķis), ... Izvērst indekss (24 vairāk) »
Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis)
Aleksandrs fon Meijendorfs (1869—1964) bija vācbaltiešu izcelsmes jurists un politiķis, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.
Skatīt Viborga un Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis)
Alfreds Asikainens
Alfreds Asikainens (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieks, 1911. gada pasaules čempions.
Skatīt Viborga un Alfreds Asikainens
Artūrs Štāls
Artūrs Štāls (1921). Artūrs Štāls (1897—1951) bija latviešu žurnālists un ierēdnis, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Viborga un Artūrs Štāls
Arturi Ilmari Virtanens
Arturi Ilmari Virtanens (dzimis, miris) bija somu ķīmiķis, 1945.
Skatīt Viborga un Arturi Ilmari Virtanens
Atkrieviskošana
Mazā Nometņu ielas nosaukuma plāksnīte, kurā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aizkrāsots nosaukums krievu valodā Atkrieviskošana jeb derusifikācija ir pārkrievošanā zaudētās nacionālas valsts vai tautas identitātes, valodas, kultūras un vēsturiskās atmiņas atjaunošana.
Skatīt Viborga un Atkrieviskošana
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Skatīt Viborga un Šlēsviga-Holšteina
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Skatīt Viborga un Ļeņingradas apgabals
Ēro Hāpalainens
Ēro Hāpalainens (Eero Haapalainen, dzimis 1880. gada 27. oktobrī, miris 1938. gada 24. maijā) bija somu revolucionārs.
Skatīt Viborga un Ēro Hāpalainens
Ārne Salminens
Ārne Salminens (Aarne Salminen, —) bija somu virsnieks.
Skatīt Viborga un Ārne Salminens
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Skatīt Viborga un Brēmenes arhibīskapija
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Viborga un Burhards fon Dreilēbens
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Viborga un Dāņu Igaunija
Dānijas pilsētu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopotas Dānijas pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 1000 iedzīvotājiem.
Skatīt Viborga un Dānijas pilsētu uzskaitījums
Edvards Jillins
Edvards Oto Vilhelms Jillins (Edvard Otto Vilhelm Gylling, dzimis 1881. gada 30. novembrī, miris 1938. gada 14. jūnijā) bija Somijas sociāldemokrātu politiķis, vēlāk bija vadošos amatos padomju Karēlijā.
Skatīt Viborga un Edvards Jillins
Esterlande
Ēsterlandes provinces 17. gadsimtā (Īstā Somija (''Finland''), Karēlija (''Karelen''), Nīlande jeb Ūsimā (''Nyland''), Satakunta (''Satakunda''), Savonija (''Savolaks''), Tavastija (''Tavastland'') Esterlande (- "Austrumu zeme") jeb Itemā bija Somijas dienviddaļas nosaukums 14.-19.
Skatīt Viborga un Esterlande
Fredriks Idestams
Knuts Fredriks Idestams (Knut Fredrik Idestam, dzimis 1838. gada 28. oktobrī, miris 1916. gada 8. aprīlī) bija Somijas inženieris un uzņēmējs.
Skatīt Viborga un Fredriks Idestams
Georgs Šnēfogts
Georgs Šnēfogts (dzimis, miris) bija Somijas zviedru čellists un diriģents, kurš 1910.
Skatīt Viborga un Georgs Šnēfogts
Hackman
''Hackman'' ražotais somu nazis, modelis ''M27'' Hackman bija Somijas daudznozaru uzņēmums.
Skatīt Viborga un Hackman
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Viborga un Harija
Ilmari Manninens
Ilmari Justuss Andreuss Manninens (—) bija somu profesors, rakstnieks un etnogrāfs.
Skatīt Viborga un Ilmari Manninens
Jevgeņijs Berzins
Jevgeņijs Berzins (dzimis Viborgā) ir bijušais Krievijas šosejas riteņbraucējs, kurš lielākos panākumus guva 1994.
Skatīt Viborga un Jevgeņijs Berzins
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Skatīt Viborga un Jurģa nakts sacelšanās
Karēļi
Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji.
Skatīt Viborga un Karēļi
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Skatīt Viborga un Karēlija
Kazimirs fon Meijendorfs
Kazimirs fon Meijendorfs (1749—1813) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis (1799), Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks.
Skatīt Viborga un Kazimirs fon Meijendorfs
Kārlis Janišs
Kārlis Ferdinands fon Janišs (Viborga — Sanktpēterburga) bija somu izcelsmes Krievijas meistars šahā un matemātikas profesors.
Skatīt Viborga un Kārlis Janišs
Kārlis Knutsons
Kārlis Knutsons (arī Kārlis VIII; dzimis, miris) bija Bondu dinastijas Zviedrijas karalis no 1448.
Skatīt Viborga un Kārlis Knutsons
Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Federācijas novietojums uz zemeslodes Šajā uzskatījumā apkopotas Krievijas Federācijas pilsētas. Saskaņā ar 2010.
Skatīt Viborga un Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Skatīt Viborga un Krievijas Impērijas Valsts Dome
Krievu—zviedru karš (1495—1497)
Livonijas un Maskavijas karte ar Narvas un Ivangorodas cietokšņiem. Krievu—zviedru karš (1495—1497) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika vienlaikus ar Livonijas—Maskavijas kariem.
Skatīt Viborga un Krievu—zviedru karš (1495—1497)
Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1554—1557) bija viens no krievu-zviedru kariem Karēlijā, kas notika pirms Livonijas kara sākuma.
Skatīt Viborga un Krievu—zviedru karš (1554—1557)
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Skatīt Viborga un Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Lapēnranta
''Kauppakatu'' iela Lapēnranta ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidaustrumos.
Skatīt Viborga un Lapēnranta
Leo Mēšelins
Leopolds (Leo) Henriks Stanislauss Mēšelins (Leopold (Leo) Henrik Stanislaus Mechelin, dzimis 1839. gada 24. novembrī, miris 1914. gada 26. janvārī) bija Somijas akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs.
Skatīt Viborga un Leo Mēšelins
Leonīds Arbuzovs (1848—1912)
Leonīds Arbuzovs (dzimis, miris) jeb Leonīds Arbuzovs vecākais, bija Jelgavā dzimis krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks.
Skatīt Viborga un Leonīds Arbuzovs (1848—1912)
Leonīds Govorovs
Leonīds Govorovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.
Skatīt Viborga un Leonīds Govorovs
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Viborga un Lielais Ziemeļu karš
Magnuss Georgs fon Paukers
Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.
Skatīt Viborga un Magnuss Georgs fon Paukers
Marti Ahtisāri
Marti Oiva Kalevi Ahtisāri (izrunā:; dzimis Vīpuri, miris Helsinkos) bija somu politiķis, bijušais Somijas prezidents (1994—2000), Nobela miera prēmijas laureāts, ANO diplomāts, viņš tika atzīmēts par savu ieguldījumu miera veicināšanā pasaulē.
Skatīt Viborga un Marti Ahtisāri
Maskavas miera līgums
PSRS anektētās Somijas teritorijas (1940). PSRS anektētā Vīpuri lēnes daļa (1940). Maskavas miera līgums ir līgums, kas tika parakstīts 1940.
Skatīt Viborga un Maskavas miera līgums
Mikaels Agrikola
Mikaels Agrikola (dzimis ap 1510. gadu, miris) bija somu garīdznieks, somu literārās valodas pamatlicējs un Jaunās Derības tulkotājs somu valodā.
Skatīt Viborga un Mikaels Agrikola
Mikeli katedrāle
Mikeli katedrāle ir 1897.
Skatīt Viborga un Mikeli katedrāle
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Skatīt Viborga un Nīštates miera līgums
Nord Stream
Gāzes cauruļvada "Nord Stream" atrašanās vieta Baltijas jūras dzelmē. Gāzes cauruļvads Nord Stream jeb "Ziemeļu straume" ir 1220 kilometru garš zemūdens cauruļvads, kas pa Baltijas jūras dibenu savieno Viborgas ostu Krievijā ar Greifsvaldes ostu Vācijā.
Skatīt Viborga un Nord Stream
Odyssey (starta platforma)
''Odyssey'' platforma ostā Odyssey jeb Odyssey Launch Platform (no angļu — 'Odiseja starta platforma') ir pašpiedziņas peldošā platforma, starta vieta, no kuras tiek palaista kosmiskā nesējraķete Zenit-3SL.
Skatīt Viborga un Odyssey (starta platforma)
Oto Girgensons
Oto Kristofs Heinrihs Girgensons (dzimis, miris) bija Jaunpiebalgā dzimis vācbaltiešu luterāņu mācītājs, kritiķis un cenzors.
Skatīt Viborga un Oto Girgensons
Poļu leģions Somijā
Poļu leģions Somijā bija Krievijas impērijas armijas poļu militāra vienība Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Viborga un Poļu leģions Somijā
Porvo
Porvo ir pilsēta Ūsimā reģionā, Somijā.
Skatīt Viborga un Porvo
Porvo katedrāle
Porvo katedrāle ir 15.
Skatīt Viborga un Porvo katedrāle
Rasmusens (mūziķis)
Jonass Flūdeijars Rasmusens (dzimis Viborgā, Dānijā), plašāk pazīstams vienkārši kā Rasmusens, ir dāņu dziedātājs un aktieris.
Skatīt Viborga un Rasmusens (mūziķis)
Rehenbergi-Linteni
Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.
Skatīt Viborga un Rehenbergi-Linteni
Risto Riti
Risto Heiki Riti (dzimis, miris) bija 5.
Skatīt Viborga un Risto Riti
Roberts Lencs
Roberts Lencs (1833-1903) bija vācbaltiešu fiziķis un ģeogrāfs.
Skatīt Viborga un Roberts Lencs
Salo (Somija)
Salo ir pilsēta un pašvaldība Somijas dienvidrietumos, Varsinaissomi.
Skatīt Viborga un Salo (Somija)
Salpauselke
300px Salpauselke ir morēnu pauguru sistēma Somijas dienvidos.
Skatīt Viborga un Salpauselke
Sekijerves polka
Sekijerves polka (burtiskā vietvārda tulkojumā — ‘Maisu ezera polka’) ir plaši pazīstama somu polka, kas sākotnēji veidota no trim Sekijerves reģiona tautas melodijām.
Skatīt Viborga un Sekijerves polka
Somijas Demokrātiskā Republika
Somijas Demokrātiskā Republika (SDR), somu historiogrāfijā saukta arī par Terijoki valdību jeb par Kūsinena valdību, bija 1939.
Skatīt Viborga un Somijas Demokrātiskā Republika
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Skatīt Viborga un Somijas krusta kari
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Skatīt Viborga un Somijas lielhercogiste
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Skatīt Viborga un Somijas pilsoņu karš
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika jeb Sarkanā Somija bija padomju varas veidojums pilsoņu kara laikā no 1918.
Skatīt Viborga un Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika
Somijas Tautas pilnvaroto padome
Tautas pilnvaroto padomes priekšsēdētājs Kullervo Manners Somijas Tautas pilnvaroto padome bija Sarkanās Somijas revolucionārā valdība, kura izveidota pēc valsts apvērsuma 1918.
Skatīt Viborga un Somijas Tautas pilnvaroto padome
Somijas vēstures hronoloģija
Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls). Somija Zviedrijas karalistes sastāvā Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī). Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī).
Skatīt Viborga un Somijas vēstures hronoloģija
Teizinas miera līgums
Teizinas miera līguma zviedriskais oriģināls (1595). Miera līguma parakstīšanas vieta Teizina atradās pie Ivangorodas cietokšņa. Teizinas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru pēc krievu—zviedru kara beigām 1595.
Skatīt Viborga un Teizinas miera līgums
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Skatīt Viborga un Upsālas arhibīskapija
Verla
Verla ir 19.
Skatīt Viborga un Verla
Viborgas rajons
Viborgas rajons ir Krievijas Ļeņingradas apgabala administratīvais rajons.
Skatīt Viborga un Viborgas rajons
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Skatīt Viborga un Vilis Olavs
Vitālijs Petrovs
Vitālijs Petrovs (dzimis Viborgā) ir Krievijas autosportists, 2009.
Skatīt Viborga un Vitālijs Petrovs
Vjačeslavs Jekimovs
Vjačeslavs Jekimovs (dzimis Viborgā) ir bijušais Krievijas šosejas un treka riteņbraucējs.
Skatīt Viborga un Vjačeslavs Jekimovs
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Viborga un Ziemeļu krusta kari
1293. gads
1293.
Skatīt Viborga un 1293. gads
13. marts
13.
Skatīt Viborga un 13. marts
1721. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1721.
Skatīt Viborga un 1721. gads Latvijā
Zināms kā Viipuri, Vipuri, Vīborga, Vīpuri, Выборг.