Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Šķirotava (Rīga), Īgelštrēmi, Boriss Šeremetjevs, Brēverni, Dreiliņi (Rīga), Dreiliņmuiža, Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Hermanis fon Brēverns, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas vēsture, Jezuīti, Kārlis Širrens (vēsturnieks), Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde, Kloti no Jirgensburgas, Krievijas Impērija, Latvija, Latvijas vācieši, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lēvenvoldes, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bruņniecība, Nīštates miera līgums, Nilss Strembergs, Paikuli, Pārkrievošana, Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725), Poltavas kauja, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas vēstures hronoloģija, Stopiņu pagasts, Tallina, Tranzē, Uzvaras parks, Valodu politika Latvijā, Vīdavi, Vidzemes guberņa, Vidzemes Landrātu kolēģija, Zviedru Igaunija, 1710. gads, 1710. gads Latvijā.
Šķirotava (Rīga)
Šķirotava ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Šķirotava (Rīga) · Redzēt vairāk »
Īgelštrēmi
Īgelštrēmu dzimtas ģerbonis. Īgelštrēmi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Īgelštrēmi · Redzēt vairāk »
Boriss Šeremetjevs
Boriss Šeremetjevs (1652—1719), dažkārt zināms kā Roberts Šeremetjevs, bija Krievijas caristes diplomāts un karavadonis Lielā Ziemeļu kara laikā.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Boriss Šeremetjevs · Redzēt vairāk »
Brēverni
Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Grāfu Brēvernu-Delagardiju ģerbonis (1882). Vainižu muižas pils piederēja Brēverniem 18. gadsimta sākumā. Brēvernu dzimtas ģerbonis (pa kreisi) uz Kostiveres dzimtmuižas ēkas Igaunijā. Brēverni ir vācbaltiešu dzimta, kas cēlusies no Zviedru Vidzemes un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (1721), Igaunijas bruņniecības matrikulā (1745) un Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833).
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Brēverni · Redzēt vairāk »
Dreiliņi (Rīga)
Dreiliņi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Dreiliņi (Rīga) · Redzēt vairāk »
Dreiliņmuiža
Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnijas izveides un Kuzņecova porcelāna fabrikas uzcelšanas (1878. gada karte). Dreiliņmuiža jeb Dreiliņbuša bija pie Biķernieku draudzes novada piederoša muiža (Stadtgut) tagadējā Šķirotavas apkaimē.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Dreiliņmuiža · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde
Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde (1692—1769) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas Impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1733), pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Brēverns
Hermanis fon Brēverns (1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Hermanis fon Brēverns · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Kārlis Širrens (vēsturnieks)
Kārlis Kristiāns Širrens (Carl Christian Gerhard Schirren, 1826-1910) bija vācbaltiešu vēsturnieks un publicists.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Kārlis Širrens (vēsturnieks) · Redzēt vairāk »
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »
Kloti no Jirgensburgas
Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Kloti no Jirgensburgas · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Lēvenvoldes
Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Nilss Strembergs
Nilss Strembergs, arī Nilss Štrombergs (1646—1723) bija Zviedrijas karavadonis, grāfs, Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1706—1709), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, vadīja Rīgas aizstāvēšanu (1709—1710).
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Nilss Strembergs · Redzēt vairāk »
Paikuli
Paikulu dzimtas ģerbonis Brīvkungu Paikulu dzimtas ģerbonis (1818) Fon Paikuli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Paikuli · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725)
Pētera I administratīvi teritoriālās reformas bija cara Pētera I īstenota Krievijas caristes pārvaldes reforma, kuras gaitā tās teritoriju Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Pētera I administratīvi teritoriālās reformas (1708—1725) · Redzēt vairāk »
Poltavas kauja
Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Poltavas kauja · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Stopiņu pagasts
Stopiņu pagasts ir pagasts Ropažu novadā, Vidzemes rietumos, Rīgas austrumu pievārtē.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Stopiņu pagasts · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Tallina · Redzēt vairāk »
Tranzē
Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Tranzē · Redzēt vairāk »
Uzvaras parks
Uzvaras parks pavasarī Uzvaras parks ir plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Uzvaras parks · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Vīdavi
Vīdavu dzimtas ģerbonis. Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Vīdavi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Vīdavi · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes Landrātu kolēģija
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja Landrātu kolēģija. Vidzemes Landrātu kolēģijas nodokļu zīme (1912). Vidzemes Landrātu kolēģija bija Zviedru Vidzemes, vēlāk Rīgas guberņas, Rīgas vietniecības un Vidzemes guberņas priekšstāvības un pašpārvaldes institūcija.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Vidzemes Landrātu kolēģija · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1710. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1710.
Jaunums!!: Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) un 1710. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Akorda punkti, Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710), Rīgas kapitulācija (1710), Rīgas padošanās Akorda punkti.
