Satura rādītājs
93 attiecības: Žemaitijas bīskapija, Ņevas kauja, Babītes draudzes novads, Balduīns no Alnas, Biķernieku mežs, Cēsu vēsture, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daugavgrīvas klosteris, Dāņu Igaunija, Dītrihs fon Grīningens, Dominikāņu ordenis, Embūte, Embūtes pagasts, Esterlande, Gregors IX, Hāpsalas pils, Hermans Balke, Honorijs III, Igaunijas vēsture, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Indriķa hronika, Inocents IV, Jātvingi, Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242), Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227), Karšuva, Klements IV, Kubeseles pilskalns, Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228), Kursas dalīšanas līgums, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lamberts (bīskaps), Lamekins, Latvieši, Latviešu Indriķis, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Lēdurga, Lēdurgas-Turaidas draudzes novads, Leales bīskapija, Lietava (zeme), Lietuvas krusta kari, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas krusta kari, Livonijas landtāgs, Livonijas pilsoņu karš, Nalsene, ... Izvērst indekss (43 vairāk) »
Žemaitijas bīskapija
Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Žemaitijas bīskapija
Ņevas kauja
Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Ņevas kauja
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Babītes draudzes novads
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Vilhelms no Modenas un Balduīns no Alnas
Biķernieku mežs
Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Biķernieku mežs
Cēsu vēsture
Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva) Cēsu vēsture aptver laika periodu no Cēsu dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Cēsu vēsture
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Daugavgrīvas klosteris
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Dāņu Igaunija
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Skatīt Vilhelms no Modenas un Dītrihs fon Grīningens
Dominikāņu ordenis
Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Dominikāņu ordenis
Embūte
Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Embūte
Embūtes pagasts
Embūtes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Embūtes pagasts
Esterlande
Ēsterlandes provinces 17. gadsimtā (Īstā Somija (''Finland''), Karēlija (''Karelen''), Nīlande jeb Ūsimā (''Nyland''), Satakunta (''Satakunda''), Savonija (''Savolaks''), Tavastija (''Tavastland'') Esterlande (- "Austrumu zeme") jeb Itemā bija Somijas dienviddaļas nosaukums 14.-19.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Esterlande
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Gregors IX
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Hāpsalas pils
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Skatīt Vilhelms no Modenas un Hermans Balke
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Honorijs III
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Igaunijas vēsture
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Indriķa hronika
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Inocents IV
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Jātvingi
Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — ''Goldingen''). 1242.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
1227.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Karšuva
Klements IV
Pāvests Klements IV, dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1265.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Klements IV
Kubeseles pilskalns
Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Kubeseles pilskalns
Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu un zemgaļu karaspēks ar kuģiem ieradās Daugavas grīvā un ieņēma nocietināto Daugavgrīvas klosteri. 1228.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)
Kursas dalīšanas līgums
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Kursas dalīšanas līgums
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Kurzemes bīskapija
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Vilhelms no Modenas un Kurzemes un Zemgales hercogi
Lamberts (bīskaps)
Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs. Apliecošais uzraksts: ''Lambertus Dei Gra(tia) Seloniensis Ep(is)c(opus)''. Lamberts, bija otrais Sēlijas (1224—1226), vēlāk pirmais Zemgales bīskaps (1226—1232).
Skatīt Vilhelms no Modenas un Lamberts (bīskaps)
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Lamekins
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Latvieši
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Latviešu Indriķis
Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture
Lēdurga
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Lēdurga
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Lēdurgas-Turaidas draudzes novads (1791. gada karte). Lēdurgas luterāņu baznīca (2000). Turaidas luterāņu baznīca (2011). Lēdurgas-Turaidas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Lēdurgas-Turaidas draudzes novads
Leales bīskapija
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Leales bīskapija
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Lietava (zeme)
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Lietuvas krusta kari
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonija
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonijas bīskapi
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonijas krusta kari
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonijas landtāgs
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Livonijas pilsoņu karš
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Nalsene
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Nameja gredzens (filma)
Nikolajs fon Nauens
Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).
Skatīt Vilhelms no Modenas un Nikolajs fon Nauens
Olaines novads
Olaines novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā Vidzemes rietumu daļā, Rīgas rajonā izveidots novads, kurā apvienota Olaines pilsēta un Olaines pagasts.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Olaines novads
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Pārdaugava
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Piņķu draudzes novads
Pierīga
Rīgas plānošanas reģions, kurā kopš 2004. gada ietilpst Pierīgas un Rīgas statistiskie reģioni Pierīga ir apzīmējums Latvijas teritorijai, kas atrodas tās galvaspilsētas Rīgas tiešā tuvumā un ir ar to ģeogrāfiski un vēsturiski saistīta.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Pierīga
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Prūši
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Prūsijas krusta kari
Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Rīga (vēsturiskā zeme)
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Rīgas vēstures hronoloģija
Revala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Revala (senigauņu: Rävälä, latīņu: Revalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Revala
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Salas draudzes novads
Salaspils līgums
Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Salaspils līgums
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Saules kauja
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Sēlija (zeme)
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Sēlijas bīskapija
Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Sēlijas dalīšanas līgums
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Sēlijas vēsture
Siguldas vēsture
Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Siguldas vēsture
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Siguldas viduslaiku pils
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Somijas krusta kari
Stensbijas līgums
Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu laikā. Pēc 1238. gada Stensbijas līguma dāņi atguva Rēveles (REVALA), Harijas (HARJU) un Virijas (VIRUMAA) zemes, bet Livonijas ordenis saglabāja Jervas (JÄRVA) zemi. Stensbijas līgums bija 1238.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Stensbijas līgums
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Tālava
Trikātas luterāņu baznīca
Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Trikātas luterāņu baznīca
Upsālas arhibīskapija
Upsālas arhibīskapa Stefana zīmogs. Vecās Upsālas baznīca mūsdienās. Upsālas Doma katedrāle mūsdienās. Ēsterlandes un Norlandes. Upsālas arhibīskapija bija Romas Katoļu baznīcas province (1164—1531), vēlāk evaņģēliski luteriskās Zviedrijas baznīcas sastāvdaļa.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Upsālas arhibīskapija
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Varka (pilsnovads)
Vecdoles pils
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Vecdoles pils vieta ("Pilskalniņš") ar zemes vaļņiem pie Daugavas krācēm 20. gs. sākumā. Vecdoles pils jeb Dolena pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasalim Johanam Dolenam.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Vecdoles pils
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Vendi (Livonija)
Veršovijas bīskapija
Veršovijas bīskapija jeb Karšuvas bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1254 - 1260) katoļu bīskapijām Rīgas arhibīskapa Alberta II pakļautībā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Veršovijas bīskapija
Vidriži
Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Vidriži
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Viestards
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Zemgaļi
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Zemgale (valsts)
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Zemgales bīskapija
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Zemgales valdnieku uzskaitījums
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Skatīt Vilhelms no Modenas un Ziemeļu krusta kari
1184. gads
1184.
Skatīt Vilhelms no Modenas un 1184. gads
1251. gads
1251.
Skatīt Vilhelms no Modenas un 1251. gads
16. februāris
16.
Skatīt Vilhelms no Modenas un 16. februāris
20. decembris
20.
Skatīt Vilhelms no Modenas un 20. decembris
31. marts
31.
Skatīt Vilhelms no Modenas un 31. marts
Zināms kā Modenas Guljelmo, Modenas Vilhelms, Modenas Viļums, Modēnas Vilhelms, Vilhelms no Modēnas.