Ātrāk nekā pārlūku!
148 attiecības: Abja, Aleksandrs (Tērbatas bīskaps), Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223), Augusts Alle, Augusts Kicbergs, Augusts Reijs, Ādolfs fon Bergmanis, Baltijas ceļš, Bernds fon der Borhs, Bernhards no Lipes, Boriss Henrihsons, Burhards fon Dreilēbens, Cleveron, Daugavpils komturi, Dāvids Hilhens, Dēnhofi, Dionīsijs Fabrīcijs, Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, Edgars Hasmanis, Eksonīms, Fīlips Šalls fon Bells, Felikss Villards, Folkvins, Franke Kerskorfs, Frīdrihs Akels, Frīdrihs Vilhelms Dzirne, Fromholds fon Fifhūzens, Futbola klubu uzskaitījums, Ganosteus artus, Garozas kauja, Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads), Gosvins fon Hērike, Hanzas savienība, Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223), Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223), Igaunijas administratīvais iedalījums, Igaunijas apriņķi, Igaunijas ģeogrāfija, Igaunijas krievi, Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (dienvidu virziens), Igaunijas pilsētu uzskaitījums, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Ilmars Rauds, Ivans Mstislavskis, Ivans Ohļabiņins, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jāks Joala, Jēkabs Osis, Jehvi, Jelgavas reālskola, ..., Jelgavas Skolotāju institūts, Jirgens fon Fārensbahs, Jiri Jāksons, Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, Johans Kēlers, Jurģa nakts sacelšanās, Kandavas fogteja, Karagājieni uz Sakalu, Karagājiens uz Sakalu (1223), Karkuses pils, Kaspars Biezbārdis, Kauja pie Bukultiem, Kauja pie Puides (1218), Kauja pie Turaidas (1298), Kaupo, Kavildas pils, Ketleru dzimta, Konstantīns Grēvinks, Konstantīns Petss, Kristiāns Jāks Petersons, Kuldīgas komturi, Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Lātre (stacija), Lēdurga (novads), Lembits, Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas krusta kari, Limbažu vēsture, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas—Maskavijas kari, Lotars Šēlers, Magnuss (Livonijas karalis), Magnuss Johans fon Bergs, Maksis fon Siverss, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Mārka (naudas vienība), Mārtiņš Zīle, Meizakila, Meizakila (stacija), Normunds Miezis, Oskars fon Lēviss of Menārs, Pauls Keress, Pāvels Loskutovs, Pērnavas lidosta, Pērnavas vaivadija, Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211), Porvo, Pycnosteus pauli, Rakveres kauja, Rīgas aplenkums (1700), Rīgas Latviešu teātris, Rīgas vietniecība, Rūjiena, Rūjienas draudzes novads, Rūjienas novads, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Rozula (novads), Sūre-Jāni, Svētā Matīsa dienas kauja, Tallina, Tartu, Tiri, Trīnu Kivilāna, Ureles pilskalns, Valmiera, Valmieras apriņķis, Valters fon Pletenbergs, Vīlandes viduslaiku pils, Vītenis, Ventspils komturi, Vesels fon Štrinkede, Vidzemes guberņa, Viktors Puskars, Vilhelms Munters, Viljandi "Tulevik", Viljandi (stacija), Viljandi apriņķis, Viljandi ezers, Viljandi pagasts, Viljandi skolas apšaude, Villekens fon Endorps, Vladislavs Kovaļovs, Voldemārs fon Boks, Voldemārs Rolāns, Zīgfrīds Landers fon Špānheims, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, Zviedru Vidzeme, 1211. gads, 1283. gads, 1610. gads Latvijā. Izvērst indekss (98 vairāk) »
Abja
Abja ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķa Abja-Paluojas pilsētā.
Jaunums!!: Viljandi un Abja · Redzēt vairāk »
Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)
Tērbatas bīskapa zīmogs Tērbatas bīskaps Aleksandrs (miris 1268. gada 18. februārī pie Rakveres) bija trešais katoļu Tērbatas bīskapijas garīgais un laicīgais valdnieks (1263–1268) Livonijas-Novgorodas kara (1262-1269) laikā.
Jaunums!!: Viljandi un Aleksandrs (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Jaunums!!: Viljandi un Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »
Augusts Alle
Augusts Alle (dzimis, miris) bija igauņu dzejnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Viljandi un Augusts Alle · Redzēt vairāk »
Augusts Kicbergs
Augusts Kicbergs (īstais vārds Augusts Kics; dzimis Vidzemes guberņā (tagad Mulgi pagastā), miris Tartu), bija igauņu rakstnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: Viljandi un Augusts Kicbergs · Redzēt vairāk »
Augusts Reijs
Augusts Reijs (dzimis 1886. gada 10. martā Kurlā, miris 1963. gada 29. martā Stokholmā) bija Igaunijas politiķis, viens no Igaunijas sociāldemokrātu mērenā spārna vadītājiem.
Jaunums!!: Viljandi un Augusts Reijs · Redzēt vairāk »
Ādolfs fon Bergmanis
Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgas leprozorijā 1896. gada 3. augustā. Aiz viņa stāv Dr. med Ādolfs fon Bergmanis, kreisajā pusē Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sekretārs Dr. med. Pauls Klemms. Kārlis Ādolfs fon Bergmanis (1855-1922) bija vācbaltiešu ķirurgs, Rīgas pilsētas slimnīcas ķirurģijas nodaļas virsārsts (1883), Rīgas domnieks (1890-1893 un 1901-1917).
Jaunums!!: Viljandi un Ādolfs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Jaunums!!: Viljandi un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Viljandi un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Jaunums!!: Viljandi un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »
Boriss Henrihsons
Boriss Henrihsons (dzimis, miris) bija Alūksnē dzimis igauņu matemātikas pedagogs un sporta darbinieks.
Jaunums!!: Viljandi un Boriss Henrihsons · Redzēt vairāk »
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Jaunums!!: Viljandi un Burhards fon Dreilēbens · Redzēt vairāk »
Cleveron
Cleveron AS ir Igaunijas uzņēmums, kas izstrādā un ražo robotizētus pakomātus un Click & collect risinājumus mazumtirdzniecības, pasta sūtījumu un loģistikas nozarei.
Jaunums!!: Viljandi un Cleveron · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Viljandi un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Dāvids Hilhens
Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.
Jaunums!!: Viljandi un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »
Dēnhofi
Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Viljandi un Dēnhofi · Redzēt vairāk »
Dionīsijs Fabrīcijs
Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.
Jaunums!!: Viljandi un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava
Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930). Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava bija līdz 1944.
Jaunums!!: Viljandi un Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava · Redzēt vairāk »
Edgars Hasmanis
Edgars Hasmanis (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Viljandi un Edgars Hasmanis · Redzēt vairāk »
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Jaunums!!: Viljandi un Eksonīms · Redzēt vairāk »
Fīlips Šalls fon Bells
Fīlips Šalls fon Bells (dzimšanas gads nezināms, miris 1560. gadā) bija pēdējais Livonijas ordeņa landmaršals.
Jaunums!!: Viljandi un Fīlips Šalls fon Bells · Redzēt vairāk »
Felikss Villards
Felikss Villards (1908. gads — miršanas datums nav zināms) bija Igaunijas šahists.
Jaunums!!: Viljandi un Felikss Villards · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Viljandi un Folkvins · Redzēt vairāk »
Franke Kerskorfs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Franke Kerskorfs jeb Franks Ķersdorfs (latīņu: Franco a Kersdorff) bija Livonijas ordeņa mestrs 1433.-1435.1.IX, kritis 1431–1435.
Jaunums!!: Viljandi un Franke Kerskorfs · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Akels
Frīdrihs Kārlis Akels (1871—1941) bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas ārlietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1924), diplomāts un Igaunijas pārstāvis Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā (1927–1932).
Jaunums!!: Viljandi un Frīdrihs Akels · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Dzirne
Frīdrihs Vilhelms Dzirne (1835—1872) bija latviešu izcelsmes luterāņu mācītājs, skolotājs un rakstnieks.
Jaunums!!: Viljandi un Frīdrihs Vilhelms Dzirne · Redzēt vairāk »
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Jaunums!!: Viljandi un Fromholds fon Fifhūzens · Redzēt vairāk »
Futbola klubu uzskaitījums
Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.
Jaunums!!: Viljandi un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ganosteus artus
Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Viljandi un Ganosteus artus · Redzēt vairāk »
Garozas kauja
Garozas kauja vai Kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes) bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.
Jaunums!!: Viljandi un Garozas kauja · Redzēt vairāk »
Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)
Gerhards Dēnhofs (ap 1598—1648) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks un diplomāts no Dēnhofu dzimtas.
Jaunums!!: Viljandi un Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads) · Redzēt vairāk »
Gosvins fon Hērike
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.
Jaunums!!: Viljandi un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Viljandi un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)
1223.
Jaunums!!: Viljandi un Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223) · Redzēt vairāk »
Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)
1223.
Jaunums!!: Viljandi un Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223) · Redzēt vairāk »
Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas novietojums Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Igaunijas apriņķi
Apriņķi ir Igaunijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas apriņķi · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Igaunijas krievi
Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas krievi · Redzēt vairāk »
Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (dienvidu virziens)
Baltijas stacija (Tallina) Tallina-Veike Kīza Rapla Totsi Vīlande Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus dienvidu virzienā no valsts galvaspilsētas Tallinas nodrošina VAS Edelaraudtee.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas pasažieru dzelzceļa pārvadājumi (dienvidu virziens) · Redzēt vairāk »
Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Viljandi un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Ilmars Rauds
Ilmars Rauds (dzimis, miris) bija igauņu šahists, divkārtējs Igaunijas individuālā čempionāta uzvarētājs.
Jaunums!!: Viljandi un Ilmars Rauds · Redzēt vairāk »
Ivans Mstislavskis
Ivans Mstislavskis (dzimšanas gads nezināms, miris 1586. gadā) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, kņazs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV tuvs līdzgaitnieks.
Jaunums!!: Viljandi un Ivans Mstislavskis · Redzēt vairāk »
Ivans Ohļabiņins
Kņazs Ivans Ohļabiņins (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 1576. gada) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, bajāra dēls, vēlāk vojevoda cara Ivana IV laikā.
Jaunums!!: Viljandi un Ivans Ohļabiņins · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Viljandi un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jāks Joala
Jāks Joala (dzimis 1950. gada 26. jūnijā Viljandi; miris 2014. gada 25. septembrī Tallinā) bija igauņu dziedātājs, mūziķis un divu grupu — Kristallid un Virmalised dalībnieks.
Jaunums!!: Viljandi un Jāks Joala · Redzēt vairāk »
Jēkabs Osis
Jēkabs Osis (arī Jakob Ohse, Яков Фридрихович Озе 1860 — 1919) bija latviešu filozofs, filozofijas zinātņu doktors, Tērbatas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes privātdocents, profesors, dekāns (1889—1918), rektora pienākumu izpildītājs pēc tās evakuācijas uz Voroņežu.
Jaunums!!: Viljandi un Jēkabs Osis · Redzēt vairāk »
Jehvi
Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Viljandi un Jehvi · Redzēt vairāk »
Jelgavas reālskola
Jelgavas reālskolas ēka (1915). Jelgavas reālskola bija valsts uzturēta reālskola, kas darbojās no 1857.
Jaunums!!: Viljandi un Jelgavas reālskola · Redzēt vairāk »
Jelgavas Skolotāju institūts
Jelgavas Skolotāju institūta ēka 1936. gadā Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte Jelgavas Valsts Skolotāju institūts (JVSI) bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas darbojās no 1923.
Jaunums!!: Viljandi un Jelgavas Skolotāju institūts · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Viljandi un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Jiri Jāksons
Jiri Jāksons ( —), arī Juris Jāksons, bija igauņu valstsvīrs, Igaunijas tieslietu ministrs, Igaunijas Valsts vecākais (1923-1924) un Igaunijas bankas vadītājs (1926-1940).
Jaunums!!: Viljandi un Jiri Jāksons · Redzēt vairāk »
Joahims Frīdrihs fon Mansfelds
Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Viljandi un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds · Redzēt vairāk »
Johans Kēlers
Johans Kēlers (dzimis, miris) bija igauņu profesionālās glezniecības pamatlicējs.
Jaunums!!: Viljandi un Johans Kēlers · Redzēt vairāk »
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Jaunums!!: Viljandi un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Viljandi un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Karagājieni uz Sakalu
Karagājieni uz Sakalu var būt.
Jaunums!!: Viljandi un Karagājieni uz Sakalu · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Sakalu (1223)
1223.
Jaunums!!: Viljandi un Karagājiens uz Sakalu (1223) · Redzēt vairāk »
Karkuses pils
Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Jaunums!!: Viljandi un Karkuses pils · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Viljandi un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Kauja pie Bukultiem
Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.
Jaunums!!: Viljandi un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »
Kauja pie Puides (1218)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - ''Wolmar'' un ''Dorpat''). 1218.
Jaunums!!: Viljandi un Kauja pie Puides (1218) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Jaunums!!: Viljandi un Kauja pie Turaidas (1298) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Viljandi un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kavildas pils
Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Viljandi un Kavildas pils · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Viljandi un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Konstantīns Grēvinks
Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.
Jaunums!!: Viljandi un Konstantīns Grēvinks · Redzēt vairāk »
Konstantīns Petss
Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.
Jaunums!!: Viljandi un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »
Kristiāns Jāks Petersons
Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Jaunums!!: Viljandi un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Viljandi un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.
Jaunums!!: Viljandi un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lātre (stacija)
Lātre ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķī apmēram 10 km uz ziemeļiem no Lātres ciemata, uz kurieni no Lātres stacijas ved ceļš (autoceļa V175 Rūjiena—Lātre turpinājums Igaunijā).
Jaunums!!: Viljandi un Lātre (stacija) · Redzēt vairāk »
Lēdurga (novads)
Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230). Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvus zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts).
Jaunums!!: Viljandi un Lēdurga (novads) · Redzēt vairāk »
Lembits
Lembits jeb Sakalas Lembits (igauņu: Lembitu, hronikās: Lambite, Lambito, Lembitus, Lembito) bija igauņu karavadonis un viens no Sakalas igauņu vecākajiem, kurš ir atkārtoti pieminēts Indriķa hronikas aprakstītajos notikumos no 1211.
Jaunums!!: Viljandi un Lembits · Redzēt vairāk »
Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds
Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes mākslinieks, mākslas vēsturnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Viljandi un Leopolds Dītrihs Ernsts fon Pecolds · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Viljandi un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Jaunums!!: Viljandi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »
Limbažu vēsture
Limbažu skats 1916. gada pastkartē. Limbaži ir viens no senākajiem Latvijas administratīvajiem centriem, kas pilsētas tiesības ieguva 1385.
Jaunums!!: Viljandi un Limbažu vēsture · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Viljandi un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Viljandi un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Viljandi un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Viljandi un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Viljandi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsētu uzskaitījums
Rauna (RINEBORG). Livonijas pilsētas bija Livonijas Konfederācijas pilsētas, kas piederēja Hanzas Savienībai.
Jaunums!!: Viljandi un Livonijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Viljandi un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Lotars Šēlers
Lotars Hanss Šēlers (— 1945. gada septembris) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas jurists un politiķis.
Jaunums!!: Viljandi un Lotars Šēlers · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Viljandi un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Magnuss Johans fon Bergs
Magnuss Johans fon Bergs (1719—1784) bija Krievijas impērijas vadošais ģenerālis (генерал-аншеф).
Jaunums!!: Viljandi un Magnuss Johans fon Bergs · Redzēt vairāk »
Maksis fon Siverss
Maksimiliāns fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss (1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis.
Jaunums!!: Viljandi un Maksis fon Siverss · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Viljandi un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Jaunums!!: Viljandi un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Zīle
Mārtiņš Zīle (dzimis, miris) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927—1929).
Jaunums!!: Viljandi un Mārtiņš Zīle · Redzēt vairāk »
Meizakila
Meizakila ( — 'Muižciems'), agrāk Plātere, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķa Muļgu pagastā.
Jaunums!!: Viljandi un Meizakila · Redzēt vairāk »
Meizakila (stacija)
Meizakila ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķa Muļgu pagasta Meizakilas pilsētā.
Jaunums!!: Viljandi un Meizakila (stacija) · Redzēt vairāk »
Normunds Miezis
Normunds Miezis (dzimis) ir Latvijas šahists, lielmeistars.
Jaunums!!: Viljandi un Normunds Miezis · Redzēt vairāk »
Oskars fon Lēviss of Menārs
Oskars Engelhards fon Lēviss of Menārs (1838 - 1899) bija vācbaltu zoologs un ornitologs.
Jaunums!!: Viljandi un Oskars fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Pauls Keress
Pauls Keress (dzimis Narvā, miris Helsinkos) bija Igaunijas un PSRS šahists, starptautiskais lielmeistars (1950), šaha problēmists, starptautiskais tiesnesis šahā (1974) un šaha kompozīcijā (1957), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1948).
Jaunums!!: Viljandi un Pauls Keress · Redzēt vairāk »
Pāvels Loskutovs
Pāvels Loskutovs (dzimis Valkā, Latvijā) ir bijušais Igaunijas vieglatlēts, garo distanču skrējējs, kurš specializējies maratona distancē.
Jaunums!!: Viljandi un Pāvels Loskutovs · Redzēt vairāk »
Pērnavas lidosta
Pērnavas lidosta ir lidosta Igaunijā, 4,4 kilometrus uz ziemeļiem no Pērnavas centra.
Jaunums!!: Viljandi un Pērnavas lidosta · Redzēt vairāk »
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Viljandi un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211)
Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums notika 1211.
Jaunums!!: Viljandi un Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vīlandes aplenkums (1211) · Redzēt vairāk »
Porvo
Porvo ir pilsēta Ūsimā reģionā, Somijā.
Jaunums!!: Viljandi un Porvo · Redzēt vairāk »
Pycnosteus pauli
Pycnosteus pauli ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Viljandi un Pycnosteus pauli · Redzēt vairāk »
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Jaunums!!: Viljandi un Rakveres kauja · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Viljandi un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu teātris
Rīgas Latviešu teātris bija pirmais profesionālais latviešu teātris, kas darbojās no 1868.
Jaunums!!: Viljandi un Rīgas Latviešu teātris · Redzēt vairāk »
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Jaunums!!: Viljandi un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Viljandi un Rūjiena · Redzēt vairāk »
Rūjienas draudzes novads
Rūjienas draudzes novads (1798). Rūjienas luterāņu baznīca (2000). Rūjienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Viljandi un Rūjienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas novads
Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.
Jaunums!!: Viljandi un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Viljandi un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Jaunums!!: Viljandi un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »
Rozula (novads)
Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).
Jaunums!!: Viljandi un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »
Sūre-Jāni
Sūre-Jāni, agrāk Lieljāņi, ir mazpilsēta Viljandi apriņķī, Pehja-Sakalas pagasta centrs.
Jaunums!!: Viljandi un Sūre-Jāni · Redzēt vairāk »
Svētā Matīsa dienas kauja
Svētā Matīsa dienas kauja bija Livonijas krusta karu kauja, kas notika 1217.
Jaunums!!: Viljandi un Svētā Matīsa dienas kauja · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Viljandi un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Viljandi un Tartu · Redzēt vairāk »
Tiri
Tiri ir pilsēta Igaunijā, Jerves apriņķī.
Jaunums!!: Viljandi un Tiri · Redzēt vairāk »
Trīnu Kivilāna
Trīnu Kivilāna (dzimusi Viljandi, Igaunijā) ir igauņu mūziķe, bijusī modele, labāk zināma kā igauņu mūzikas grupas Vanilla Ninja bijusī dalībniece.
Jaunums!!: Viljandi un Trīnu Kivilāna · Redzēt vairāk »
Ureles pilskalns
Ureles pilskalns (arī Ureles baznīckalns) ir paugurs Augstrozes paugurvalnī.
Jaunums!!: Viljandi un Ureles pilskalns · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Viljandi un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Viljandi un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Viljandi un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Viljandi un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Viljandi un Vītenis · Redzēt vairāk »
Ventspils komturi
Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.
Jaunums!!: Viljandi un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »
Vesels fon Štrinkede
Vesels fon Štrinkede (dzimšanas gads nezināms, miršanas gads nezināms) bija Livonijas ordeņa komturs.
Jaunums!!: Viljandi un Vesels fon Štrinkede · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Viljandi un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Viktors Puskars
Viktors Puskars (—) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Viljandi un Viktors Puskars · Redzēt vairāk »
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Jaunums!!: Viljandi un Vilhelms Munters · Redzēt vairāk »
Viljandi "Tulevik"
Viljandi "Tulevik" ir Igaunijas futbola klubs no Viljandi.
Jaunums!!: Viljandi un Viljandi "Tulevik" · Redzēt vairāk »
Viljandi (stacija)
250px Viljandi jeb Vīlande ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķa Viljandi jeb Vīlandes pilsētā.
Jaunums!!: Viljandi un Viljandi (stacija) · Redzēt vairāk »
Viljandi apriņķis
Viljandi apriņķis, arī Vīlandes apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Viljandi un Viljandi apriņķis · Redzēt vairāk »
Viljandi ezers
Viljandi ezers ir ezers Igaunijas Viljandi pilsētas dienvidaustrumu pievārtē.
Jaunums!!: Viljandi un Viljandi ezers · Redzēt vairāk »
Viljandi pagasts
Viljandi pagasts, arī Vīlandes pagasts, ir viena no 4 Igaunijas Viljandi apriņķa pašvaldībām tā ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Viljandi un Viljandi pagasts · Redzēt vairāk »
Viljandi skolas apšaude
Viljandi skolas apšaude bija apšaude skolā, kas notika Viljandi Paalalinna skolā, Igaunijā.
Jaunums!!: Viljandi un Viljandi skolas apšaude · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Viljandi un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Vladislavs Kovaļovs
Vladislavs Kovaļovs (dzimis Minskā) ir Baltkrievijas starptautiskais lielmeistars šahā (2013).
Jaunums!!: Viljandi un Vladislavs Kovaļovs · Redzēt vairāk »
Voldemārs fon Boks
Voldemārs Bernhards Vilhems Georgs Heinrihs fon Boks (1816—1903) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Viljandi un Voldemārs fon Boks · Redzēt vairāk »
Voldemārs Rolāns
Voldemārs Rolāns (līdz 1936. gadam Voldemārs Fromanis; dzimis, miris) bija Igaunijas cīkstonis, 1938.
Jaunums!!: Viljandi un Voldemārs Rolāns · Redzēt vairāk »
Zīgfrīds Landers fon Špānheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Zīgfrīds Landers fon Špānheims jeb Zīverts Landers no Španheimas (latīņu: Suihardus a Spanheim, miris 1424. gadā) bija Alūksnes komturs (1411—1413), Vīlandes komturs (1411—1413), tad Livonijas ordeņa mestrs no 1415.
Jaunums!!: Viljandi un Zīgfrīds Landers fon Špānheims · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Viljandi un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Viljandi un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Viljandi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1211. gads
1211.
Jaunums!!: Viljandi un 1211. gads · Redzēt vairāk »
1283. gads
1283.
Jaunums!!: Viljandi un 1283. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.
Jaunums!!: Viljandi un 1610. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
