Satura rādītājs
53 attiecības: Aleksandrs Ņevskis, Ņižņijnovgoroda, Beloozeras kņazi, Dmitrijs Donskis, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Gerdenis, Ivans I Kaļita, Ivans II Ivanovičs Skaistais, Jurijs Daņilovičs, Kijivas kņaziste, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krievija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krievu karagājiens uz Igauniju (1223), Laurentija hronika, Leitis (filma), Lielkrievija, Livonijas krusta kari, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Maskavas lielkņazi, Merieši, Mindaugs, Mongoļu iebrukums Eiropā, Monomaha cepure, Mstislavs Mstislavičs, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Novgorodas kņazi, Novgorodas Republika, Perejaslava, Pleskavas kņazi, Radzivila hronika, Rakveres kauja, Rostovas kņazi, Rurika dinastija, Simeons Ivanovičs Lepnais, Smoļenskas kņazi, Suzdaļa, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Tartu, Tvera, Tveras kņazi, Ukrainas vēsture, Vasilijs I Dmitrijevičs, Veļikijnovgoroda, Vetseke, Vjatka (zeme), Vologdas apgabals, Vsevolods Lielā Ligzda, ... Izvērst indekss (3 vairāk) »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Aleksandrs Ņevskis
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Ņižņijnovgoroda
Beloozeras kņazi
Beloozeras kņazistes ģerbonis (1386). Beloozeras kņaziste (''Белозерское княж.'') Zelta Ordas atkarībā. Beloozeras kņazi bija vieni no Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdniekiem, kuru galvenā mītne bija Beloozeras pils.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Beloozeras kņazi
Dmitrijs Donskis
Dmitrijs Donskis (— "Donas Dmitrijs"; dzimis, miris), tradicionāli latviski Dimitrijs I Ivanovičs Donskojs, bija Maskavas kņazs no 1359.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Dmitrijs Donskis
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Gerdenis
Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Gerdenis
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Ivans I Kaļita
Ivans II Ivanovičs Skaistais
Ivans II Ivanovičs Skaistais arī Joans II Skaistais, (dzimis, miris), bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1353.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Ivans II Ivanovičs Skaistais
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Jurijs Daņilovičs
Kijivas kņaziste
Kijivas kņaziste (senkrievu: Киевское кънѧжьство) bija viduslaiku austrumslāvu valsts mūsdienu Kijivas pilsētas un Kijivas apgabala teritorijā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Kijivas kņaziste
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Kijivas Krievzeme
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Kijivas lielkņazi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Krievija
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Krievijas vēsture
Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Laurentija hronika
Leitis (filma)
"Leitis" ir 2018.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Leitis (filma)
Lielkrievija
Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē. Lielkrievija ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja Zelta Ordai pakļautās Krievzemes vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu Maskavā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Lielkrievija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Livonijas krusta kari
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Maskavas lielkņazi
Merieši
Merieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Merieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja mūsdienu Jaroslavļas, Ivanovas apgabalos, Tveras apgabala un Maskavas apgabala austrumu daļā, Vologdas apgabala dienvidos un Kostromas apgabala rietumos.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Merieši
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Mindaugs
Mongoļu iebrukums Eiropā
Mongoļu iebrukums Eiropā notika 13. gadsimtā, kad Mongoļu impērija iebruka Eiropā, ceļā iznīcinot austrumslāvu valstis, kā Kijeva un Vladimira. Mongoļu iebrukumi sasniedza arī Centrāleiropu, kas noveda pie kariem, kuri izraisija sadrumstalotu Poliju, kā piemēram Legņicas kauja (1241.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Mongoļu iebrukums Eiropā
Monomaha cepure
Monomaha cepure Maskavas kremļa dārgumu glabātuvē (2013). Krievijas caru koronācijas cepurēm (2000). Monomaha cepure ir nosacīts apzīmējums 14.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Monomaha cepure
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Novgorodas kņazi
Novgorodas Republika
Novgorodas Republika Kijivas Krievzemes kartē pirms mongoļu iebrukuma Novgorodas Republika jeb Novgorodas zeme (Новгородскаѧ землѧ), lokāli dēvēta par Dižās Novgorodas Kungu (bija Novgorodas pilsētvalsts, kas izveidojās pēc Rurikoviču dinastijai piederošo Novgorodas kņazu varas sairuma.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Novgorodas Republika
Perejaslava
Perejaslava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos, no Kijivas.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Perejaslava
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Pleskavas kņazi
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Radzivila hronika
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Rakveres kauja
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Rostovas kņazi
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Rurika dinastija
Simeons Ivanovičs Lepnais
Simeons Ivanovičs Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Simeons Ivanovičs Lepnais
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Smoļenskas kņazi
Suzdaļa
Suzdaļa (varjagu: Súrsdalar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala ziemeļu daļā pie Kamenkas upes.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Suzdaļa
Svjatoslavs Vsevolodovičs
Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Svjatoslavs Vsevolodovičs
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Tartu
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Tvera
Tveras kņazi
Tveras ģerbonis (1672). Tveras lielkņaziste 1389. gada kartē. Tveras kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Tveras kņazistes valdnieki no 1246.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Tveras kņazi
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Ukrainas vēsture
Vasilijs I Dmitrijevičs
Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Vasilijs I Dmitrijevičs
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Veļikijnovgoroda
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Vetseke
Vjatka (zeme)
Vjatkas zīmogs. Vjatkas zeme bija no Novgorodas, vēlāk no Maskavijas atkarīga zeme Vjatkas upes baseinā mūsdienu Kirovas apgabalā.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Vjatka (zeme)
Vologdas apgabals
Vologdas apgabala ainava. Vologdas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Vologdas apgabals
Vsevolods Lielā Ligzda
Vsevolods Lielā Ligzda (dzimis 1154. gadā, miris) bija Vladimiras lielkņazs no 1176.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Vsevolods Lielā Ligzda
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Zelta Orda
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un Zelta Ordas hanu uzskaitījums
1169. gads
1169.
Skatīt Vladimiras-Suzdaļas kņazi un 1169. gads
Zināms kā Suzdaļas kņazi, Vladimiras lielkņazi, Vladimiras lielkņaziste, Vladimiras lielkņazs, Vladimiras-Suzdaļas kņazs, Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi.