Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Abrenes apriņķis, Alebrands, Autine, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Drivinalds, Idumeja, Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227), Jersikas miera līgums, Kauja pie Otepē (1217), Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu karagājiens uz Igauniju (1223), Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218), Livonijas krusta kari, Mesli, Metimnes pilskalns, Mstislavičs, Mstislavs Mstislavičs, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Pleskava, Pleskavas kņazi, Rameka, Rūsiņš, Rževa, Ropi, Rozeni, Rozula (novads), Steksis, Svjatoslavs Mstislavičs, Tālava, Tālivaldis, Teoderihs fon Bukshēvdens, Valmiera, Valmieras vēsture, Varibuls, Varidotis, Vetseke.
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Alebrands
Alebrands (latīņu valodā: Alebrandus, Alabrandus; 12./13. gs.), pazīstams arī kā Alabrands, Alobrands, bija katoļu garīdznieks un viens no pirmajiem misionāriem Livonijā.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Alebrands · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Autine · Redzēt vairāk »
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215) · Redzēt vairāk »
Drivinalds
Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Drivinalds · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)
Igaunijas zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu otrais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Igaunijas zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227) · Redzēt vairāk »
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »
Kauja pie Otepē (1217)
1217.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Kauja pie Otepē (1217) · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krievu karagājiens notika uz Sakalas zemi (pie Vīlandes, kartē - ''Fellin'') un Rēveles zemi (kartē - ''Reval''). 1223.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Krievu karagājiens uz Igauniju (1223) · Redzēt vairāk »
Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)
Livonijas Konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Krievu karagājiens notika uz Imeru (pie Valmieras, kartē - ''Wolmar'') un Idumeju. 1218.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218) · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Mesli
Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Mesli · Redzēt vairāk »
Metimnes pilskalns
Metimnes pilskalns bija seno letgaļu pilskalns Tālavas teritorijā, kurā 1213./1214.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Metimnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Mstislavičs
Mstislavičs var būt.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Mstislavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Rameka · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Rževa
Volgas tilti (2004). Rževa ir pilsēta Volgas augštecē Tveras apgabalā Krievijā, municipālā apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Rževa · Redzēt vairāk »
Ropi
Baronu fon der Ropu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Straupē, no kuras cēlies fon der Ropu dzimtas uzvārds Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu. fon der Ropi ( — 'no Straupes') ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Ropi · Redzēt vairāk »
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Rozeni · Redzēt vairāk »
Rozula (novads)
Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts).
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Rozula (novads) · Redzēt vairāk »
Steksis
Steksis jeb Stekse (vai Steksė) bija Lietuvas kunigaitis (latīņu tekstā: regulus), kas 1213./1214.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Steksis · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Mstislavičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Svjatoslavs Mstislavičs (miris ap 1239. gadu) bija Novgorodas kņazs (1218—1219), Polockas kņazs (1222—1232), Smoļenskas kņazs (1232— ap 1238).
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Svjatoslavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Teoderihs fon Bukshēvdens
Teoderihs fon Bukshēvdens bija Livonijas bīskapa Alberta vecākais brālis, kas 1203.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Teoderihs fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Valmieras pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Rīgas iela Valmierā (1904). Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910). Valmieras vecpilsēta no lidmašīnas (1936). Valmieras vēsture aptver laika periodu no Valmieras dibināšanas pie senā Gaujas tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Valmieras vēsture · Redzēt vairāk »
Varibuls
Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Varibuls · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Varidotis · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Vladimirs Mstislavičs un Vetseke · Redzēt vairāk »
