Ātrāk nekā pārlūku!
76 attiecības: Čerņihivas kņazi, Baltkrievijas vēsture, Boļeslavs II Drosmīgais, Borispiļa, Bračislavs Izjaslavičs, Dienvidukraina, Eimunda sāga, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Hazārija, Hersonēsa, Igaunijas vēsture, Izjaslavas kņazi, Izjaslavs Vladimirovičs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Jātvingi, Johans Lēberehts Eginks, Kazimirs I Atjaunotājs, Kijiva, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krāslavas novada ģerbonis, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krima, Kristietība Ukrainā, Kriviči, Kvass, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lubni, Maskava — trešā Roma, Meščeri, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Muromieši, Nikolajs Lapekins, Novgorodas kņazi, Pečeņegi, Perejaslava, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polockas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vēsture, Polonne, Radzivila hronika, Ragnvalds, Rivnes apgabals, Rostovas kņazi, ..., Sanoka, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Sevastopole, Sudislavs Vladimirovičs, Svjatopolku-Mirsku dzimta, Svjatoslavičs, Tamaņas pussala, Torvalds Kodransons, Turovas kņaziste, Turovas-Pinskas kņazi, Ukrainas bruņotie spēki, Ukrainas vēsture, Vasiļkiva, Veļikijnovgoroda, Vladimira, Vladimirs (personvārds), Vladislavs I Hermanis, Volīnija, Volīnijas kņazi, Zaslavje, 10. gadsimts, 1015. gads, 15. jūlijs, 958. gads, 960. gads, 983. gads. Izvērst indekss (26 vairāk) »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas vēsture
Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Baltkrievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Boļeslavs II Drosmīgais
Boļeslavs II Drosmīgais (dzimis ap 1042. gadu., miris 1081. vai 1082. gadā), saukts arī par Dāsno (Szczodry) un Nežēlīgo (Okrutny) bija Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1058.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Boļeslavs II Drosmīgais · Redzēt vairāk »
Borispiļa
Borispiļa ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Borispiļa · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Dienvidukraina
bieži Dienvidukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Dienvidukraina · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Hazārija
Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Hazārija · Redzēt vairāk »
Hersonēsa
Hersonēsa (Chersonēsos;;, Khersones,, Khersones) ir antīka Senās Grieķijas kolonija Krimā, atrodas mūsdienu Sevastopoles teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Hersonēsa · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Izjaslavas kņazi
Zaslavļas ģerbonis. Polockas kņaziste 11. gadsimtā. Izjaslavas kņazs bija Izjaslavas kņazistes (vēlāk - Zaslavļas kņazistes) valdnieka tituls 11.-13.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Izjaslavas kņazi · Redzēt vairāk »
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Johans Lēberehts Eginks
Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Johans Lēberehts Eginks · Redzēt vairāk »
Kazimirs I Atjaunotājs
Kazimirs I Atjaunotājs (dzimis, miris) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kazimirs I Atjaunotājs · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziene Olga
Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Krāslavas novada ģerbonis
Krāslavas novada ģerbonis ir oficiāls Krāslavas novada simbols.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Krāslavas novada ģerbonis · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Krievijas vēsture · Redzēt vairāk »
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Krima · Redzēt vairāk »
Kristietība Ukrainā
Ļvivā Kristietība Ukrainā ir visizplatītākā reliģija Ukrainā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kristietība Ukrainā · Redzēt vairāk »
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kriviči · Redzēt vairāk »
Kvass
Krūka ar kvasu Vidzemes guberņā Kvasa tirdzniecība Rīgā uz ielas 1977. gadā Kvass jeb senāk dzersis ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu un pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kvass · Redzēt vairāk »
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Lietuvas vēsture (1219—1295) · Redzēt vairāk »
Lubni
Lubni ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabalā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Lubni · Redzēt vairāk »
Maskava — trešā Roma
Peipusa ezerā (1472). Maskava — trešā Roma ir 16.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Maskava — trešā Roma · Redzēt vairāk »
Meščeri
Meščeri un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Meščeri bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Meščeras zemienē (Мещёрская низменность) mūsdienu Maskavas, Rjazaņas un Vladimiras apgabalos.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Meščeri · Redzēt vairāk »
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) · Redzēt vairāk »
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Muromieši · Redzēt vairāk »
Nikolajs Lapekins
Nikolajs Lapekins (dzimis, miris) bija Latvijas pareizticīgās baznīcas garīdznieks un virspriesteris, Svētā Kņaza Vladimira II šķiras ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Nikolajs Lapekins · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Perejaslava
Perejaslava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos, no Kijivas.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Perejaslava · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polockas vēsture · Redzēt vairāk »
Polonne
Polonne ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polonne · Redzēt vairāk »
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Radzivila hronika · Redzēt vairāk »
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Ragnvalds · Redzēt vairāk »
Rivnes apgabals
Rivnes apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Rivnes apgabals · Redzēt vairāk »
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Rostovas kņazi · Redzēt vairāk »
Sanoka
Sanoka (pilnā nosaukumā Karaliskā brīvpilsēta Sanoka) ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē, Sanas krastos, vēsturiskā novada Galīcijas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Sanoka · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Sevastopole
Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Sevastopole · Redzēt vairāk »
Sudislavs Vladimirovičs
Sudislavs Vladimirovičs (Судисла́в Влади́мирович, miris 1063.) bija pirmais Pleskavas kņazs (1014-1036), kuru iecēla viņa tēvs Kijevas lielkņazs Vladimirs I Svjatoslavičs un izveidoja īpaši viņam dalienas kņazisti.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Sudislavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Svjatopolku-Mirsku dzimta
Svjatopolku-Mirsku dzimta arī Mirsku dzimta bija sena kņazu dzimta Polijā un Krievijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Svjatopolku-Mirsku dzimta · Redzēt vairāk »
Svjatoslavičs
Svjatoslavičs var būt.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Tamaņas pussala
Tamaņas pussala ir ap 65 km gara un platākajā vietā līdz 38 km plata pussala Krasnodaras novadā Krievijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Tamaņas pussala · Redzēt vairāk »
Torvalds Kodransons
Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Torvalds Kodransons · Redzēt vairāk »
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »
Turovas-Pinskas kņazi
Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Turovas-Pinskas kņazi · Redzēt vairāk »
Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (UBS) ir militāra organizācija, kas paredzēta Ukrainas neatkarības un teritoriālas neaizskaramības nodrošināšanai, militāri aizstāvot valsts suverenitāti un realizējot militāru drošību.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Ukrainas bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Ukrainas vēsture · Redzēt vairāk »
Vasiļkiva
Vasiļkiva ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Vasiļkiva · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vladimira
Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Vladimira · Redzēt vairāk »
Vladimirs (personvārds)
Vladimirs ir populārs vīriešu personvārds, kā īsais variants tiek lietots Vova vai Volodja.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Vladimirs (personvārds) · Redzēt vairāk »
Vladislavs I Hermanis
Vladislavs I Hermanis (dzimis ap 1042. gadu, miris) - Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1079.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Vladislavs I Hermanis · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Volīnija · Redzēt vairāk »
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Zaslavje
Zaslavje jeb Zaslavļa, vēsturiski arī Izjaslavļa (Ізяслаўль/Изяславль/Ижеславль/Жеславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslīgajā Zaslavjes ūdenskrātuvē.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Zaslavje · Redzēt vairāk »
10. gadsimts
10.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 10. gadsimts · Redzēt vairāk »
1015. gads
1015.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 1015. gads · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
958. gads
958.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 958. gads · Redzēt vairāk »
960. gads
960.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 960. gads · Redzēt vairāk »
983. gads
983.
Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 983. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Great, Svētais Vladimirs, Vladimir the Great, Vladimirs I, Vladimirs I Rurikovičs, Vladimirs I Svjatoslavičs, Vladimirs Kristītājs, Vladimirs Krāšņā Saulīte, Vladimirs Lielais.
