Satura rādītājs
76 attiecības: Čerņihivas kņazi, Baltkrievijas vēsture, Boļeslavs II Drosmīgais, Borispiļa, Bračislavs Izjaslavičs, Dienvidukraina, Eimunda sāga, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Hazārija, Hersonēsa, Igaunijas vēsture, Izjaslavas kņazi, Izjaslavs Vladimirovičs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Jātvingi, Johans Lēberehts Eginks, Kazimirs I Atjaunotājs, Kijiva, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Krāslavas novada ģerbonis, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievijas vēsture, Krima, Kristietība Ukrainā, Kriviči, Kvass, Lietuvas vēsture (1219—1295), Lubni, Maskava — trešā Roma, Meščeri, Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais), Muromieši, Nikolajs Lapekins, Novgorodas kņazi, Pečeņegi, Perejaslava, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polockas kņazi, Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vēsture, Polonne, Radzivila hronika, Ragnvalds, Rivnes apgabals, Rostovas kņazi, ... Izvērst indekss (26 vairāk) »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Čerņihivas kņazi
Baltkrievijas vēsture
Baltkrievijas guberņas teritorija 1800. gadā. Baltkrievijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Baltkrievijas vēsture
Boļeslavs II Drosmīgais
Boļeslavs II Drosmīgais (dzimis ap 1042. gadu., miris 1081. vai 1082. gadā), saukts arī par Dāsno (Szczodry) un Nežēlīgo (Okrutny) bija Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1058.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Boļeslavs II Drosmīgais
Borispiļa
Borispiļa ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Borispiļa
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Bračislavs Izjaslavičs
Dienvidukraina
bieži Dienvidukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Dienvidukraina
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Eimunda sāga
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Galīcijas-Volīnijas kņazi
Hazārija
Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Hazārija
Hersonēsa
Hersonēsa (Chersonēsos;;, Khersones,, Khersones) ir antīka Senās Grieķijas kolonija Krimā, atrodas mūsdienu Sevastopoles teritorijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Hersonēsa
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Igaunijas vēsture
Izjaslavas kņazi
Zaslavļas ģerbonis. Polockas kņaziste 11. gadsimtā. Izjaslavas kņazs bija Izjaslavas kņazistes (vēlāk - Zaslavļas kņazistes) valdnieka tituls 11.-13.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Izjaslavas kņazi
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Izjaslavs Vladimirovičs
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Jaropolks Svjatoslavičs
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Jaroslavs Vladimirovičs
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Jātvingi
Johans Lēberehts Eginks
Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Johans Lēberehts Eginks
Kazimirs I Atjaunotājs
Kazimirs I Atjaunotājs (dzimis, miris) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kazimirs I Atjaunotājs
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kijiva
Kijivas kņaziene Olga
Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas kņaziene Olga
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas Krievzeme
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas lielkņazi
Krāslavas novada ģerbonis
Krāslavas novada ģerbonis ir oficiāls Krāslavas novada simbols.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Krāslavas novada ģerbonis
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas vēsture
Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Krievijas vēsture
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Krima
Kristietība Ukrainā
Ļvivā Kristietība Ukrainā ir visizplatītākā reliģija Ukrainā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kristietība Ukrainā
Kriviči
Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kriviči
Kvass
Krūka ar kvasu Vidzemes guberņā Kvasa tirdzniecība Rīgā uz ielas 1977. gadā Kvass jeb senāk dzersis ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu un pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Kvass
Lietuvas vēsture (1219—1295)
Mindauga sākotnējās valsts aptuvenā teritorija (tumši zaļā) Lietuvas vēsture (1219—1295) ir laiks, kurā no nestabilas baltu apdzīvoto leišu zemju augstmaņu savienības izveidojas starptautiski atzīta Lietuvas karaliste un tiek ielikti pamati Lietuvas dižkunigaitijai.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Lietuvas vēsture (1219—1295)
Lubni
Lubni ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabalā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Lubni
Maskava — trešā Roma
Peipusa ezerā (1472). Maskava — trešā Roma ir 16.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Maskava — trešā Roma
Meščeri
Meščeri un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Meščeri bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Meščeras zemienē (Мещёрская низменность) mūsdienu Maskavas, Rjazaņas un Vladimiras apgabalos.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Meščeri
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais) (ap 1143-1180) bija Novgorodas kņazs no 1179.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Mstislavs Rostislavičs (Drosmīgais)
Muromieši
Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Muromieši
Nikolajs Lapekins
Nikolajs Lapekins (dzimis, miris) bija Latvijas pareizticīgās baznīcas garīdznieks un virspriesteris, Svētā Kņaza Vladimira II šķiras ordeņa kavalieris.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Nikolajs Lapekins
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Novgorodas kņazi
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Pečeņegi
Perejaslava
Perejaslava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos, no Kijivas.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Perejaslava
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Pleskava
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Pleskavas kņazi
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Polijas valdnieku uzskaitījums
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Polockas kņazi
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas vēsture
Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Polockas vēsture
Polonne
Polonne ir pilsēta Ukrainas rietumos, Hmeļnickas apgabala Šepetivkas rajonā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Polonne
Radzivila hronika
Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Radzivila hronika
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Ragnvalds
Rivnes apgabals
Rivnes apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Rivnes apgabals
Rostovas kņazi
Rostovas ģerbonis. Rostovas-Suzdaļas kņaziste (kartē - ''Rostov-Suzdal'') 11. gadsimtā. Zelta Ordai pakļautā Rostovas kņaziste (1386). Rostovas kņazi, arī Rostovas-Suzdaļas kņazi, Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdnieki, kuru galvenā mītne bija Rostovas, vēlāk Suzdaļas pils.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Rostovas kņazi
Sanoka
Sanoka (pilnā nosaukumā Karaliskā brīvpilsēta Sanoka) ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē, Sanas krastos, vēsturiskā novada Galīcijas teritorijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Sanoka
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Sevastopole
Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Sevastopole
Sudislavs Vladimirovičs
Sudislavs Vladimirovičs (Судисла́в Влади́мирович, miris 1063.) bija pirmais Pleskavas kņazs (1014-1036), kuru iecēla viņa tēvs Kijevas lielkņazs Vladimirs I Svjatoslavičs un izveidoja īpaši viņam dalienas kņazisti.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Sudislavs Vladimirovičs
Svjatopolku-Mirsku dzimta
Svjatopolku-Mirsku dzimta arī Mirsku dzimta bija sena kņazu dzimta Polijā un Krievijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Svjatopolku-Mirsku dzimta
Svjatoslavičs
Svjatoslavičs var būt.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Svjatoslavičs
Tamaņas pussala
Tamaņas pussala ir ap 65 km gara un platākajā vietā līdz 38 km plata pussala Krasnodaras novadā Krievijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Tamaņas pussala
Torvalds Kodransons
Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Torvalds Kodransons
Turovas kņaziste
Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Turovas kņaziste
Turovas-Pinskas kņazi
Turovas-Pinskas kņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Turovas, vēlāk Pinskas valdnieki tagadējās Baltkrievijas teritorijas dienvidu daļā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Turovas-Pinskas kņazi
Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas bruņotie spēki (UBS) ir militāra organizācija, kas paredzēta Ukrainas neatkarības un teritoriālas neaizskaramības nodrošināšanai, militāri aizstāvot valsts suverenitāti un realizējot militāru drošību.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Ukrainas bruņotie spēki
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Ukrainas vēsture
Vasiļkiva
Vasiļkiva ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Vasiļkiva
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Veļikijnovgoroda
Vladimira
Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Vladimira
Vladimirs (personvārds)
Vladimirs ir populārs vīriešu personvārds, kā īsais variants tiek lietots Vova vai Volodja.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Vladimirs (personvārds)
Vladislavs I Hermanis
Vladislavs I Hermanis (dzimis ap 1042. gadu, miris) - Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1079.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Vladislavs I Hermanis
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Volīnija
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Volīnijas kņazi
Zaslavje
Zaslavje jeb Zaslavļa, vēsturiski arī Izjaslavļa (Ізяслаўль/Изяславль/Ижеславль/Жеславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslīgajā Zaslavjes ūdenskrātuvē.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un Zaslavje
10. gadsimts
10.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un 10. gadsimts
1015. gads
1015.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un 1015. gads
15. jūlijs
15.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un 15. jūlijs
958. gads
958.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un 958. gads
960. gads
960.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un 960. gads
983. gads
983.
Skatīt Vladimirs Svjatoslavičs un 983. gads
Zināms kā Great, Svētais Vladimirs, Vladimir the Great, Vladimirs I, Vladimirs I Rurikovičs, Vladimirs I Svjatoslavičs, Vladimirs Kristītājs, Vladimirs Krāšņā Saulīte, Vladimirs Lielais.